Paplašinātā meklēšana
Meklējam ibeņ.
Atrasts vārdos (22):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (100):
- Uko Baltijas somugru mitoloģijā - augstākais dievs zibeņmetis, zibens un pērkona pavēlnieks
- Baložu ezers Bezdibeņezers Laidzes pagastā
- Bezdibeņa ezers Bezdibeņezers Laidzes pagastā
- gramslis Cieti, asi padibeņi zem ūdens
- Kārķu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Bezdibeņa purvā, Valkas novada Kārķu pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 316 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., lieguma vidū Bezdibeņa ezers, purvā ligzdo retas un aizsargājamas putnu sugas, migrācijas laikā atpūšas ūdensputni
- iliotorakopāgs Dvīņu kroplības veids, kurā dvīņi saauguši ar ribeņa un vēdera sānu apvidiem
- cefalotorakopāgs Dvīņu kroplis ar saaugušām galvām un ribeņiem
- Veteraucu ezers ezers Asūnes pagastā, platība — 1,9 ha; Bezdibeņa ezers; Bezdibeņu ezers; Bezdonnoje ezers; Veteravcu ezers
- Bezdibenis ezers Kuldīgas novada Laidu pagastā, platība - 2,2 ha; Bezdibeņa ezers
- Bezdibenis ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1,8 ha; Bezdibens; Bezdibeņa ezers
- Bezdibeņezers ezers Talsu novada Laidzes pagastā, platība - <1 ha; Bezdibeņa ezers; Baložu ezers
- Bezdibenis ezers Valkas novada Kārķu pagastā, Kārķu purvā, platība - 15,2 ha; Bezdibena ezers; Bezdibens; Bezdibeņu ezers
- Args Grieķu mitoloģijā - "zibeņraidis", viens no pirmajiem trīs kiklopiem
- kiklops grieķu mitoloģijā - viens no debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēliem, kas bija milži ar vienu apaļu aci pieres vidū; viņu vārdi: Bronts - "pērkons", Sterops - "zibens" un Args - "zibeņraidis"
- Mjelnirs Ģermāņu mitoloģijā - burvju veseris un cirvis dieva Tora galvenais ierocis, kas šķīla zibeņus
- acefalotorācija Iedzimta kroplība: galvas un ribeņa trūkums
- acefalogastrija Iedzimta kroplība: galvas, ribeņa un vēdera augšdaļas trūkums
- Aeike Igauņu mitoloģijā - dievs, kurš savāca mākoņus un sagatavoja zibeņus
- cirtometrs instruments ķermeņa izliekuma mērīšanai, piem., ribeņa vai galvaskausa apkārtmēra un formas noteikšanai
- nozibeņot īsu brīdi, vienu reizi zibeņot
- zibeņmetis kāds, kas met zibeņus
- Abadons Kristietības mitoloģijā — iznīcības eņģelis, kā arī mirušo valstības un bezdibeņa personifikācija
- Meždibeni Krustpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Meždibeņi" nosaukuma variants
- laptauriņš kukaiņu kārtas tauriņu klases raibeņu dzimtas ģints ("Kallima"), 10 sugu, sastopamas Āzijas austrumos un dienvidos
- kallima Laptauriņš - kukaiņu kārtas tauriņu klases raibeņu dzimtas ģints
- syntomidae Melnraibeņu dzimta
- ctenuchidae Melnraibeņu dzimtas "Syntomidae" nosaukuma sinonīms
- syntomis Melnraibeņu dzimtas ģints
- Lu Mongoļu tautu mitoloģijā - pūķis, ūdens stihijas pavēlnieks un zibeņmetis - pērkons ir pūķa rēkoņa, bet zibens rodas, kad tas uzsit ar asti
- stīvbeņķis Mucinieka darbgalds stīpu izgatavošanai; stibeņķis
- zibeņot Parādīties zibenim, arī zibeņiem
- kremnofobija Patoloģiskas bailes no bezdibeņiem, kraujām
- melnraibspārnis Pētereņu melnraibspārnis - tauriņu kārtas melnraibeņu dzimtas suga ("Syntomis phegea")
- euphydryas Pļavraibeņu ģints (1 no trijām)
- melitaea Pļavraibeņu ģints (1 no trijām)
- mellicta Pļavraibeņu ģints (1 no trijām)
- ošu pļavraibenis pļavraibeņu suga ("Euphydryas maturna")
- ceļteku pļavraibenis pļavraibeņu suga ("Melitaea didyma")
- parastais pļavraibenis pļavraibeņu suga ("Mellicta athalia")
- clossiana Purvraibeņi
- mazais purvraibenis purvraibeņu suga ("Clossiana freija"), Latvijā aizsargājama
- lielais purvraibenis purvraibeņu suga ("Clossiana frigga"), Latvijā aizsargājama
- parastais purvraibenis purvraibeņu suga ("Clossiana selene")
- nymphalidae Raibeņi
- nymphalis Raibeņi
- cynthia Raibeņu dzimtas ģints
- limentris Raibeņu dzimtas ģints
- polygonium Raibeņu dzimtas ģints
- vanessa Raibeņu dzimtas ģints
- nātru raibenis raibeņu dzimtas suga ("Agalis urticae")
- mazais nātru raibenis raibeņu dzimtas suga ("Araschina levana")
- lielais meža raibenis raibeņu dzimtas suga ("Argynnis paphia")
- dadžu raibenis raibeņu dzimtas suga ("Cynthia cardui")
- acainais raibenis Raibeņu dzimtas suga (“Inachis io”), sarkanbrūns dienas tauriņš ar lielu acsveida plankumu uz katra spārna
- sausseržu raibenis raibeņu dzimtas suga ("Limenitis camilla"), Latvijā aizsargājama
- ceļteku raibenis raibeņu dzimtas suga ("Melitaea didyma"), Latvijā aizsargājama
- bērzu raibenis raibeņu dzimtas suga ("Nymphalis antiopa")
- lielais nātru raibenis raibeņu dzimtas suga ("Vanessa atlanta"), saukts arī par admirāli
- zaigojošais kārklu raibenis raibeņu dzimtas tauriņš
- apšu raibenis raibeņu dzimtas tauriņu suga ("Limenitis populi"), spārni tumšbrūni ar baltiem, šķērsjoslās saplūdušiem plankumiem, gar pakaļspārnu (daļēji arī priekšspārnu) malu oranži mēnestiņi; Latvijā aizsargājams
- šķīst Rasties ar maziem starplaikiem (par zibeņiem, to gaismu)
- elpošanas ekskursija ribeņa kustību apjoms elpošanas laikā
- Summāns Romiešu mitoloģijā - nakts zibeņu dievs
- pakaļa plaiksnī saka, kad pamalē zibeņo, bet pērkona rūcieni nav dzirdami
- Allāta Senarābu (Sīrijas tuksnesis) mitoloģijā - debesu un lietus dieviete, mākoņu un zibeņu pavēlniece un kara dieviete
- nemeobiidae Sīkraibeņu dzimta
- riodinidae Sīkraibeņu dzimtas "Nemeobiidae" nosaukuma sinonīms
- hamearis Sīkraibeņu dzimtas ģints
- gaiļbiksīšu sīkraibenis sīkraibeņu dzimtas suga ("Hamearis lucina"), spārnu plētums - 25-30 cm, spārni tumšbrūni ar rudu zīmējumu, taustekļi vālesveidīgi, snuķis labi attīstīts, kāpuri dzīvo uz gaiļbiksītēm, Latvijā sastopams ļoti reti, aizsargājams
- travade Spēja, zibeņa un pērkona pavadīta vētra uz jūras
- sprikstināt Spīdināt (acis), zibeņot (ar acīm); dzīvi, dedzīgi mirkšķināt acis
- skabiozu pļavraibenis tauriņu kārtas pļavraibeņu suga ("Euphydryas aurinia"), Latvijā aizsargājama
- pļavraibenis tauriņu kārtas raibeņu dzimtas 3 ģintis ("Euphydryas, Melitea, Mellicta"), tauriņu spārnu plētums - 25-50 mm, spārni parasti ar melnrūsganu tīklveida zīmējumu, Latvijā konstatētas 8 sugas
- aglais tauriņu kārtas raibeņu dzimtas ģints
- araschnia tauriņu kārtas raibeņu dzimtas ģints
- argynnis tauriņu kārtas raibeņu dzimtas ģints
- inachis tauriņu kārtas raibeņu dzimtas ģints
- zaigraibenis tauriņu kārtas raibeņu dzimtas ģints ("Apatura"), spārni tumšbrūni, uz katra spārna balta šķērsjosla un brūns acsveida plankums, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
- purvraibenis tauriņu kārtas raibeņu dzimtas ģints ("Clossiana"), tauriņu spārnu plētums - 25-45 mm, spārni rudi ar tumšiem, tīklveidīgiem plankumiem, Latvijā konstatētas 6 sugas
- ošu raibenis tauriņu kārtas raibeņu dzimtas suga ("Hypodryas maturna"), Latvijā aizsargājama
- papilinoidea tauriņu sērija, kur pieder balteņu, dižtauru, zilenīšu, raibeņu, samteņu u. c. dzimtas
- Apāmnapāts Vēdisma mitoloģijā - viena no senākajām dievībām, kas saistīta ar ūdeni un uguni, viņš ir tērpts zibeņos, spīd zeltā, mīt visaugstākajā vietā, nolaižas zemē un dod svētību visām radībām
- Melderupīte Vijas labā krasta pieteka Smiltenes novada Grundzāles pagastā, iztek no Bezdibeņa ezera, garums - \~4 km
- apatura Zaigraibeņi - tauriņu kārtas raibeņu dzimtas ģints
- apšu zaigraibenis zaigraibeņu suga ("Apatura ilia")
- kārklu zaigraibenis zaigraibeņu suga ("Apatura iris")
- fulminants Zibeņātrs, piem., slimības gaita
- zibseni Zibeņi
- aizzibinēt zibeņojot sabojāt
- mest zibeņus zibeņot
- zibinēt Zibeņot
- zibiņot Zibeņot
- zibzņot Zibeņot
- zibžņot Zibeņot
- zipsnei Zibeņot
- zibēt Zibeņot (par zibeni)
- zibināt Zibeņot (par zibeni)
- zibsnīt Zibeņot (par zibeni)
- zibšņot Zibeņot (par zibeni)
- žipans Zibeņzellis, veikls jauneklis
Citās vārdnīcās nav šķirkļa ibeņ.