Paplašinātā meklēšana
Meklējam horv..
Atrasts vārdos (3):
Atrasts etimoloģijās (8):
- horvātu: _Blato_ (šķirklī Blato)
- itāļu: _Mare Adratico_, horvātu: _Jadransko more_ (šķirklī Adrijas jūra)
- horvātu: _Bilogora_ (šķirklī Bilogora)
- horvātu: _Belišče_ (šķirklī Belišče)
- horvātu: _Benkovac_ (šķirklī Benkovaca)
- horvātu: _Borovo_ (šķirklī Borova)
- horvātu: _Brački kanal_ (šķirklī Bračas šaurums)
- horvātu: _Cetina_ (šķirklī Cetina)
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (200):
- županija Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība horvātijā; viens no šīs valsts 20 reģioniem
- župa Administratīvi teritoriāla vienība horvātijā (līdz 1918. g.), Ungārijā (līdz 1919. g.), Čehoslovākijā (līdz 1928. g.), Krievijas Aizkarpatos (līdz 1919. g.)
- Brodas-Posavinas županija administratīvi teritoriāla vienība horvātijā, ar centru Slavonski Brodā, robežojas ar Sisakas-Moslavinas, Požegas-Slavonijas, Osijekas-Baraņas un Vukovaras-Srijemas županiju, kā arī ar Bosniju un Hercegovinu
- Borova apdzīvota vieta horvātijā, Vukovaras-Srijemas županijas ziemeļu daļā, Donavas labajā krastā
- Dalmācijas salas arhipelāgs (~1000 salas) Adrijas jūrā, horvātijas teritorijā, kopējā platība — \~2500 kvadrātkilometru, lielākais augstums — 778 m
- Transleitānija Austroungārijas sastāvdaļa (zeme viņpus Leitas) - Ungārijas Karaliste, kurā ietilpa Ungārija, Slovākija, horvātija, Transilvānija u. c. novadi
- TANJUG Dienvidslāvijas informācijas aģentūra (serbhorvātu "Telegrafska Agencija Nova Jugoslavija")
- Dienvidslāvija Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika - valsts Eiropas dienvidu daļā 1945.-1991. g., kuras sastāvā bija 6 republikas - Bosnija un Hercegovina, horvātija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Serbija (ar Kosovas un Vojevodinas autonomajiem novadiem), Slovēnija
- horvāti Dienvidslāvu tauta gk. horvātijā; runā horvātu valodā, lieto latīņu alfabētu un gk. ir katoļi
- Sava Donavas labā krasta pieteka, Slovēnijā, horvātijā, Serbijā, ievērojamā posmā ir Horvātijas un Bosnijas un Hercegovinas robežupe, garums - 940 km, sākas Jūlijas Alpos satekot Sava Bohiņskai un Sava Dohinskai, ieteka pie Belgradas
- eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā
- hrvati horvāti
- kroati horvāti
- Hrvatska horvātija
- Kroatija horvātija, tās nosaukums vācu, angļu, franču un dažās citās valodās
- HR horvātija, valsts divburtu kods
- Horvātijas Republika horvātija, valsts pilnais nosaukums
- HRV horvātija, valsts trīsburtu kods
- sabors horvātijas parlaments
- Horvātija horvātijas Republika - valsts Balkānu pussalā (horv. val. "Hrvatska"), platība - 56610 kvadrātkilometru, 4489400 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Zagreba, administratīvais iedalījums - 20 županiju un 1 pilsēta, robežojas ar Slovēniju, Ungāriju, Serbiju un Bosniju un Hercegovinu, apskalo Adrijas jūra
- Zagreba horvātijas Republikas galvaspilsēta ("Zagreb"), atrodas Savas krastos, 790000 iedzīvotāju (2011. g.)
- dalmātieši horvātu etnogrāfiska grupa Dalmācijā, seno ilīrieši dalmātu cilts pēcteči, romiešu laikā romanizēti, pēc slāvu ienākšanas (VI-VII gs.) pakāpeniski pārslāvojušies, runā serbohorvātu valodas čakaviešu dialektā, ticīgie - gk. katoļi
- ustaši horvātu nacionālā kustība, dibināta 1929. g., vērsta pret serbu diktatūru; 1941.-45. g. vācu kontrolē vadīja "Neatkarīgo Horvātijas valsti" un organizēja serbu, ebreju un čigānu masveida slepkavības; vēlāk darbojās trimdā, veicot teroristiskas darbības
- horv. horvātu-
- slāvu valodas indoeiropiešu valodu grupa, pie kuras pieder austrumslāvu (krievu, ukraiņu, baltkrievu), rietumslāvu (poļu, čehu, slovāku, sorbu) un dienvidslāvu (serbu, bulgāru, horvātu, slovēņu, maķedoniešu, melnkalniešu) valodas
- Ivaniča-Grada Ivaničgrada, pilsēta horvātijā
- Venēcijas līcis jūras līcis Adrijas jūras ziemeļrietumu daļā (it. val. "Golfo di Venezia"), Itālijas, Slovēnijas un horvātijas piekrastē, dziļums — līdz 34 m, ziemeļaustrumos pāriet Triestes līcī, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,2 m
- Bračas šaurums jūras šaurums horvātijā, Dalmācijas županijā, atdala Bračas salu no kontinentālās daļas
- Brezovo Poļe kalna virsotne horvātijā (_Brezovo polje_), Požegas-Slavonijas županijas dienvidrietumu daļā, augstums - 984 m
- Papuks kalni horvātijā, starp Savu un Dravu, garums - >60 km, augstums - līdz 953 m, slānekļi, marmori, granīti, serpentinīti, ozolu un dižskābaržu meži
- Dināru kalniene kalniene Balkānu pussalas ziemeļrietumos (horvātu val. "Dinarsko gorje"), garums \~650 km (stiepjas no Slovēnijas līdz Albānijai), platums - 35 km ziemeļos un 230 km dienvidos, augstākā virsotne - 2692 m (Jezerca, Albānijā)
- Velebits Kalnu grēda Dināru kalnienē, Adrijas jūras piekrastē, horvātijā (horv. val. "Velebit"), garums - \~150 km, platums - 10-20 km, augstums - līdz 1758 m
- Biokova kalnu grēda horvātijā, Dalmācijas županijā, augstākā virsotne 1762 m (Sveti Jure)
- Bilogora kalnu grēda horvātijā, Koprivnicas-Križevcu, Bjelovaras-Bulogoras un Viroviticas-Podravinas županijā.
- Kroacija Kroātija, horvātijas nosaukums dažās valodās
- Albona Labina, apdzīvota vieta horvātijā, Istras županijas austrumos, tās nosaukums itāļu valodā
- Baraņa meģe Ungārijas dienvidrietumos, starp Donavu austrumos un Dravu dienvidos, platība - 4533 kvadrātkilometri, administratīvais centrs Pēča, robežojas ar Šomoģas, Tolnas un Bāčas-Kiškumas meģi, kā arī ar horvātiju
- Plitvices ezeru nacionālais parks nacionālais parks horvātijā, Likas-Seņas županijā, Mala Kapelas kalnu grēdā 508-639 m vjl., izveidots 1949. g., unikālā 16 karsta ezeru kaskādes aizsargāšanai, aizsargājamās teritorijas platība sasniedz 296,85 km^2^, teritorijā atrodas ap 160 ūdenskritumiem, no kuriem augstākais ir 76 m
- kuna naudas pamatvienība horvātijas Republikā no 1994. g. līdz 2022. g. 31. decembrim, sīknauda - lipa
- Vinodolski Novi Vinodolski - pilsēta horvātijā ("Novi Vinodoldki"), Piejūras-Kalnu županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Abācija Opatija - apdzīvota vieta horvātijā, Piejūras-Kalnu županijā
- Beli Manastira pilsēta horvātijā (_Beli Manastir_), Osijekas-Baraņas županijā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bakara pilsēta horvātijā ("Bakar"), Piejūras-Kalnu županijā, 8300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Biograda na Moru pilsēta horvātijā ("Biograd na Moru"), Zadaras županijā, 5600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bjelovara pilsēta horvātijā ("Bjelovar"), Bjelovaras-Bilogoras županijas administratīvais centrs, 40300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Buje pilsēta horvātijā ("Buje"), Istras županijā, 5200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Buzeta pilsēta horvātijā ("Buzet"), Istras županijā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Cresa pilsēta horvātijā ("Cres"), Piejūras-Kalnu županijā, lielākā apdzīvotā vieta tāda paša nosaukuma salā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Crikvenica pilsēta horvātijā ("Crikvenica"), Piejūras-Kalnu županijā, 11100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Čabara pilsēta horvātijā ("Čabar"), Piejūras-Kalnu županijā, 3800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Čakoveca pilsēta horvātijā ("Čakovec"), Piejūras-Kalnu županijā, 27100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Čazma pilsēta horvātijā ("Čazma"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Daruvara pilsēta horvātijā ("Daruvar"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 11600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Delnice pilsēta horvātijā ("Delnice"), Piejūras-Kalnu županijā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Doņa Stubica pilsēta horvātijā ("Donja Stubica"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Doņi Miholjaca pilsēta horvātijā ("Donji Miholjac"), Osijekas-Baraņas županijā, 9500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Drniša pilsēta horvātijā ("Drniš"), Šibenikas-Kninas županijā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Duga Resa pilsēta horvātijā ("Duga Resa"), Karlovacas županijā, 11200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Dugo Selo pilsēta horvātijā ("Dugo Selo"), Zagrebas županijā, 17500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Garešnica pilsēta horvātijā ("Garešnica"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 10500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Glina pilsēta horvātijā ("Glina"), Sisakas-Moslavinas županijā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Gospiča pilsēta horvātijā ("Gospič"), Likas-Seņas županijā, 12700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Grubišno Poļe pilsēta horvātijā ("Grubišno Poļe"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 6500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Hrvatska Kostajnica pilsēta horvātijā ("Hrvatska Kostajnica"), Sisakas-Moslavinas županijā, 2800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Hvara pilsēta horvātijā ("Hvar"), Splitas-Dalmācijas županijā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Iloka pilsēta horvātijā ("Ilok"), Vukovaras-Srijemas županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Imotski pilsēta horvātijā ("Imotski"), Splitas-Dalmācijas županijā, 10800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ivaneca pilsēta horvātijā ("Ivanec"), Varaždinas županijā, 13800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ivaničgrada pilsēta horvātijā ("Ivanič-Grad"), Zagrebas županijā, 14500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Jastrebarsko pilsēta horvātijā ("Jastrebarsko"), Zagrebas županijā, 15900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Karlovaca pilsēta horvātijā ("Karlovac"), Karlovacas županijas administratīvais centrs, 55700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kastava pilsēta horvātijā ("Kastav"), Piejūras-Kalnu županijā, 10400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kaštela pilsēta horvātijā ("Kaštela"), Splitas-Dalmācijas županijā, 38700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Klanjeca pilsēta horvātijā ("Klanjec"), Krapinas-Zagorjes županijā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Knina pilsēta horvātijā ("Knin"), Šibenikas-Kninas županijā, 15400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Komiža pilsēta horvātijā ("Komiža"), Splitas-Dalmācijas županijā, 1500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Koprivnica pilsēta horvātijā ("Koprivnica"), Koprivnicas-Križevcu županijā, 30900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Korčula pilsēta horvātijā ("Korčula"), Dubrovnikas-Neretvas županijā, 5700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kraljevica pilsēta horvātijā ("Kraljevica"), Piejūras-Kalnu županijā, 4600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Krapina pilsēta horvātijā ("Krapina"), Krapinas-Zagorjes županijā, 12500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Križevci pilsēta horvātijā ("Križevci"), Koprivnicas-Križevcu županijā, 21100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Krka pilsēta horvātijā ("Krk"), Piejūras-Kalnu županijā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kutina pilsēta horvātijā ("Kutina"), Sisakas-Moslavinas županijā, 22800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kutjevo pilsēta horvātijā ("Kutjevo"), Požegas-Slavonijas županijā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Labina pilsēta horvātijā ("Labin"), Istras županijā, 11600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Lepoglava pilsēta horvātijā ("Lepoglava"), Varaždinas županijā, 8300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Lipika pilsēta horvātijā ("Lipik"), Požegas-Slavonijas županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ludbrega pilsēta horvātijā ("Ludbreg"), Varaždinas županijā, 8500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Makarska pilsēta horvātijā ("Makarska"), Splitas-Dalmācijas županijā, 13800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mali Lošiņa pilsēta horvātijā ("Mali Lošinj"), Piejūras-Kalnu županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Metkoviča pilsēta horvātijā ("Metkovič"), Dubrovnikas-Neretvas županijā, 16800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mursko Središče pilsēta horvātijā ("Mursko Središče"), Medžimurjes županijā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Našice pilsēta horvātijā ("Našice"), Osijekas-Baraņas županijā, 16200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Nina pilsēta horvātijā ("Nin"), Zadaras županijā, 2700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Nova Gradiška pilsēta horvātijā ("Nova Gradiška"), Brodas-Posavinas županijā, 14200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Novaļa pilsēta horvātijā ("Novalja"), Likas-Seņas županijā, 3700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Novi Marofa pilsēta horvātijā ("Novi Marof"), Varaždinas županijā, 13200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Novi Vinodolski pilsēta horvātijā ("Novi Vinodoldki"), Piejūras-Kalnu županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Novigrada pilsēta horvātijā ("Novigrad"), Istras županijā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Novska pilsēta horvātijā ("Novska"), Sisakas-Moslavinas županijā, 13500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Obrovaca pilsēta horvātijā ("Obrovac"), Zadaras županijā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ogulina pilsēta horvātijā ("Ogulin"), Karlovacas županijā, 13900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Omiša pilsēta horvātijā ("Omiš"), Splitas-Dalmācijas županijā, 14900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Opatija pilsēta horvātijā ("Opatija"), Piejūras-Kalnu županijā, kūrorts Adrijas jūras Rijekas līča rietumu krastā (aptver 20 km garu piekrasti Učkas kalna piekājē), 11700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Opuzena pilsēta horvātijā ("Opuzen"), Dubrovnikas-Neretvas županijā, 3300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Orahovica pilsēta horvātijā ("Orahovica"), Vitrovicas-Podravinas županijā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Oroslavje pilsēta horvātijā ("Oroslavje"), Krapinas-Zagorjes županijā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Osijeka pilsēta horvātijā ("Osijek"), Osijekas-Baraņasa županijas administratīvais centrs, 108000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Otočaca pilsēta horvātijā ("Otočac"), Likas-Seņas županijā, 9800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Otoka pilsēta horvātijā ("Otok"), Vukovaras-Srijemas županijā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ozaļa pilsēta horvātijā ("Ozalj"), Karlovacas županijā, 6800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Paga pilsēta horvātijā ("Pag"), Zadaras županijā, 3800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pakraca pilsēta horvātijā ("Pakrac"), Požegas-Slavonijas županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pazina pilsēta horvātijā ("Pazin"), Istras županijā, 8600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Petriņa pilsēta horvātijā ("Petrinja"), Sisakas-Moslavinas županijā, 24700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pleternica pilsēta horvātijā ("Pleternica"), Požegas-Slavonijas županijā, 11300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ploče pilsēta horvātijā ("Ploče"), Dubrovnikas-Neretvas županijā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Popovača pilsēta horvātijā ("Popovača"), Sisakas-Moslavinas županijā, 11900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Poreča pilsēta horvātijā ("Poreč"), Istras županijā, 16700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Požega pilsēta horvātijā ("Požega"), Požegas-Slavonijas županijā, 26200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pregrada pilsēta horvātijā ("Pregrada"), Krapinas-Zagorjes županijā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Preloga pilsēta horvātijā ("Prelog"), Medžimurjes županijā, 7800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pula pilsēta horvātijā ("Pula"), Istras županijā, Istras pussalas dienvidos, 57500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Raba pilsēta horvātijā ("Rab"), Piejūras-Kalnu županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Rijeka pilsēta horvātijā ("Rijeka"), Piejūras-Kalnu županijas administratīvais centrs, 128600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Roviņa pilsēta horvātijā ("Rovinj"), Istras županijā, 14300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Samobora pilsēta horvātijā ("Samobor"), Zagrebas županijā, 37600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Seņa pilsēta horvātijā ("Senj"), Likas-Seņas županijā, 7200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Siņa pilsēta horvātijā ("Sinj"), Splitas-Dalmācijas županijā, 24800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sisaka pilsēta horvātijā ("Sisak"), Sisakas-Moslavinas županijā, osta pie Kupas ietekas Savā, 47800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Skradina pilsēta horvātijā ("Skradin"), "Šibenikas-Kninas županijā, 3800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Slatina pilsēta horvātijā ("Slatina"), Viroviticas-Podravinas županijā, 13700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Slavonski Broda pilsēta horvātijā ("Slavonski Brod"), Brodas-Posavinas županijas administratīvais centrs, 59100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sluņa pilsēta horvātijā ("Slunj"), Karlovacas županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Solina pilsēta horvātijā ("Solin"), Splitas-Dalmācijas županijā, 23900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Splita pilsēta horvātijā ("Split"), Splitas-Dalmācijas županijas administratīvais centrs, 178100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Stari Grada pilsēta horvātijā ("Stari Grad"), Splitas-Dalmācijas županijā, 2800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Supetara pilsēta horvātijā ("Supetar"), Splitas-Dalmācijas županijā, 4100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sveta Nedeļa pilsēta horvātijā ("Sveta Nedelja"), Zagrebas županijā, 18100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sveti Ivana Zelina pilsēta horvātijā ("Sveti Ivan Zelina"), Zagrebas županijā, 16000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Šibenika pilsēta horvātijā ("Šibenik"), Šibenikas-Kninas županijas administratīvais centrs, osta Adrijas jūras krastša, 46300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Triļa pilsēta horvātijā ("Trilj"), Splitas-Dalmācijas županijā, 9100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Trogira pilsēta horvātijā ("Trogir"), Splitas-Dalmācijas županijā, 13200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Umaga pilsēta horvātijā ("Umag"), Istras županijā, 13500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Valpova pilsēta horvātijā ("Valpovo"), Osijekas-Baraņas županijā, 11600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Varaždina pilsēta horvātijā ("Varaždin"), županijas administratīvais centrs, 47000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Varaždinske Toplice pilsēta horvātijā ("Varaždinske Toplice"), Varaždinas županijā, 6400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Veļika Gorica pilsēta horvātijā ("Velika Gorica"), Zagrebas županijā, 63500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vinkovci pilsēta horvātijā ("Vinkovci"), Vukovaras-Srijemas županijā, 35300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Virovitica pilsēta horvātijā ("Virovitica"), Viroviticas-Podravinas županijā, 21300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Visa pilsēta horvātijā ("Vis"), Splitas-Dalmācijas županijā, 1900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vodice pilsēta horvātijā ("Vodice"), Šibenikas-Kninas županijā, 8900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vodņana pilsēta horvātijā ("Vodnjan"), Istras županijā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vrboveca pilsēta horvātijā ("Vrbovec"), Zagrebas županijā, 14800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vrbovsko pilsēta horvātijā ("Vrbovsko"), Primorskas-Goranskas županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vrgoraca pilsēta horvātijā ("Vrgorac"), Splitas-Dalmācijas županijā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vrlika pilsēta horvātijā ("Vrlika"), Splitas-Dalmācijas županijā, 2200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vukovara pilsēta horvātijā ("Vukovar"), Vukovaras-Srijemas županijā, 27700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Zaboka pilsēta horvātijā ("Zabok"), Krapinas-Zagorjes županijā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Zadara pilsēta horvātijā ("Zadar"), županijas administratīvais centrs, 75100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Zlatara pilsēta horvātijā ("Zlatar"), Krapinas-Zagorjes županijā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Župaņa pilsēta horvātijā ("Županja"), Vukovaras-Srijemas županijā, 12100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Blato pilsēta horvātijā, Dalmācijas županijā, Korčulas salas rietumu daļā
- Džurdževaca pilsēta horvātijā, Koprivnicas-Križevcu županijā, 8300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Belišče pilsēta horvātijā, Osijekas-Baraņas županijā, 10800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Džakova pilsēta horvātijā, Osijekas-Baraņas županijā, 27700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Benkovaca pilsēta horvātijā, Zadaras županijā, 11000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sesvete pilsēta horvātijā, Zagrebas piepilsēta, 55000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Zaprešiča pilsēta horvātijā, Zagrebas županijā, 25200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Dubrovnika pilsēta horvātijas dienvidos ("Dubrovnik"), Dubrovnikas-Neretvas županijā, osta Adrijas jūras krastā, 42600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Istras pussala pussala Balkānu pussalas ziemeļrietumu daļā (horvātu val. "Istra", it val. "Istria"), Horvātijā, Slovēnijā un Itālijā, platība — 3700 kvadrātkilometru, platums — līdz 60 km
- Fjume Rijekas pilksētas horvātijā nosaukums 1919.-1920. g., kad tā bija Itālijas sastāvā
- Rovinjo Roviņa - pilsēta horvātijā ("Rovigno"), tās nosaukums itāļu valodā
- illīrisms sabiedriski politiska kustība 19. gs. 30. un 40. gados horvātijā, Slavonijā un Dalmācijā ar mērķi radīt "Lielo Illīriju", kas apvienotu visus dienvidu slāvus; sagrauta 1849. g.
- Biševa sala Adrijas jūrā, horvātijas teritorija, Dalmācjas županijā
- Brača sala Adrijas jūras austrumu piekrastē ("Brač"), Dalmācijas salu dienvidu grupā (horvātijā), platība - 396 kvadrātkilometri, augstums - līdz 778 m, apdzīvota
- Cresa sala Adrijas jūras ziemeļaustrumos ("Cres"), Dalmācijas salu ziemeļu grupā (horvātijā), platība - 336 kvadrātkilometri, garums - 68 km, ziemeļos - klinšaina pussala (līdz 650 m vjl.)
- Hvara sala Dalmācijas salu dienvidu grupā ("Hvar"), horvātijā, platība - 289 kvadrātkilometri, garums - 68 km, augstums - līdz 626 m vjl.
- Mļeta sala Dalmācijas salu dienvidu grupā ("Mljet"), horvātijā, platība - 98 kvadrātkilometri, austrumu daļa klinšaina, augstums - līdz 514 m vjl.
- Krka sala Dalmācijas salu ziemeļu grupā (horvātijā), platība - 408 kvadrātkilometri, austrumu daļa kalnaina, augstums - līdz 569 m
- serbhorvātu savienojumā "serbhorvātu valoda": serbu, horvātu, melnkalniešu, bosniešu valodu vienots apzīmējums, ko lietoja Dienvidslāvijas sociālistiskajā federācijā
- Serbija Serbijas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumos (serbu valodā "Srbija"), atrodas Balkānu pussalā, platība - 77474 kvadrātkilometri, 7,4 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Belgrada, administratīvais iedalījums - 17 apgabalu, 1 pilsēta, 1 autonoms novads, robežojas ar Ungāriju, Rumāniju, Bulgāriju, Ziemeļmaķedoniju, Kosovu, Melnkalni, Bosniju un Hercegovinu un horvātiju
- lipa Sīknauda horvātijas Republikā, kunas simtdaļa
- dienvidslāvi Slāvu tautas, kas dzīvo Eiropas dienvidos (bulgāri, serbi, horvāti un slovēņi)
- Slovēnija Slovēnijas Republika - valsts Dienvideiropā (slovēņu valodā "Slovenija"), platība - 20253 kvadrātkilometri, 2005700 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Ļubļana, administratīvais iedalījums - 210 pašvaldību, robežojas ar Itāliju, Austriju, Ungāriju un horvātiju, kā arī ar Adrijas jūru
- Kvarners Šaurums Adrijas jūrā, horvātijas piekrastē, Dalmācijas salās, starp Istras pussalu un Cresnas salu, garums - \~50 km, platums - 5-20 km, dziļums - līdz 51 m, savieno Rijekas līci ar Adrijas jūru
- bosnieši tauta Bosnijā un Hercegovinā, runā bosniešu (serbhorvātu) valodā, ticīgie - musulmaņi
- melnkalnieši tauta, Melnkalnes pamatiedzīvotāji, runā serbhorvātu valodas štokaviešu dialektā, ticīgie - pareizticīgie
- Umago Umaga - pilsēta horvātijā, tās nosaukums itāļu valodā
- Ungārija Ungārijas Republika - valsts Viduseiropā (ungāru valodā _Magyarorszag_), platība - 93030 kvadrātkilometru, 9905600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Budapešta, administratīvais iedalījums - 19 meģu, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Slovākiju, Ukrainu, Rumāniju, Serbiju, horvātiju, Slovēniju un Austriju
- Mūra upe Austrijā un Slovēnijā, kā arī horvātijas un Ungārijas robežupe (vācu _Mur_, horv. val. _Mura_), Dravas kreisā krasta pieteka, garums - 438 km, izteka Zemajā Tauernā
- Neretva upe Bosnijā un Hercegovinā un horvātijā, garums 218 km, tek pa kanjonu Dināru kalnienē, lejpus Mostaras - pa purvainu ieleju, ietek Adrijas jūrā
- Krka upe Bosnijā un Hercegovinā un horvātijā, ietek Adrijas jūrā
- Drava upe Eiropā, Donavas labā krasta pieteka Itālijā, Austrijā, Slovēnijā, horvātijā, Serbijā, garums - 749 km, sākas Karintijas Alpu dienvidu pusē 1192 m vjl.
- Kupa upe horvātijā ("Kupa"), Savas labā krasta pieteka, garums - 256 km, sākas Dināru kalnienē, lejtece līdzenumā
- Una upe horvātijā un Bosnijā un Hercegovinā, arī šo valstu robežupe, Savas labā krasta pieteka, garums - 256 km, izteka Dināru kalnienē
- Bosuta upe horvātijā un Serbijā, Savas kreisā krasta pieteka
- Cetina upe horvātijā, izteka Dināros, Sibenikas-Kninas županijas dienvidaustrumos, tālāk Splitas-Dalmācijas županijā, ietek Adrijas jūras Bračas šaurumā pie Omišas
- Dobra upe horvātijā, Kupas labā krasta pieteka
- Gļina upe horvātijā, Kupas labā krasta pieteka
Piemēros nav.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa horv..
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv