Paplašinātā meklēšana
Meklējam hora.
Atrasts vārdos (80):
- hora:2
- hora:1
- horas:1
- Aghora:1
- Lahora:1
- thorax:1
- Džohora:1
- Hathora:1
- izohora:1
- Kluhora:1
- Naihora:1
- senhora:1
- sophora:1
- Šamhora:1
- agnihora:1
- Litohora:1
- parahora:1
- urophora:1
- dasiphora:1
- helophora:1
- Kallihora:1
- Paleohora:1
- telephora:1
- aphrophora:1
- calliphora:1
- ciliophora:1
- cladophora:1
- coleophora:1
- commiphora:1
- coniophora:1
- ctenophora:1
- gynaephora:1
- kinetohora:1
- licmophora:1
- lophophora:1
- mitrophora:1
- peniophora:1
- platychora:1
- rhizophora:1
- Terpsihora:1
- aplacophora:1
- asterophora:1
- chaetophora:1
- chalcophora:1
- creatophora:1
- dictyophora:1
- onychophora:1
- phyllachora:1
- pyrenophora:1
- pogonophora:1
- pristiphora:1
- chondrophora:1
- cordylophora:1
- mastigophora:1
- pteridophora:1
- siphonophora:1
- thalamophora:1
- pneumothorax:1
- allolobophora:1
- entomophthora:1
- basommatophora:1
- plasmodiophora:1
- polyplacophora:1
- cladophoraceae:1
- coniophoraceae:1
- coronophorales:1
- rhizophoraceae:1
- thelephoraceae:1
- thorakochloris:1
- monoplachophora:1
- stylommatophora:1
- aphyllophorales:1
- chaetophoraceae:1
- coronophoraceae:1
- phyllophoraceae:1
- entomophthorales:1
- entomophthoraceae:1
- sphaerophoranceae:1
- bronhoradiogrāfija:1
- plasmodiophoraceae:1
Atrasts vārdu savienojumos (7):
Atrasts skaidrojumos (129):
- Coleophora anatipenella ābeļu makstkodes "Coleophora bernoulliella" nosaukuma sinonīms
- karaliskais albatross albatrosu suga ("Diomedea epomophora")
- fitoftora Aļģsēņu nodalījuma pitiju dzimtas ģints ("Phytophthora"), augstāko augu parazīti, izraisa kultūraugu un savvaļas augu slimības, \~70 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas
- kukaiņpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Entomophthorales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
- Asadīje apdzīvota vieta Irānā (_Asadīyeh_), Dienvidhorasānas ostānā
- Ajerbaloi apdzīvota vieta Malaizijā (_Ayer Baloi_), Džohoras štata dienvidrietumu daļā
- mirres Aromātiski sveķi, ko iegūst no Austrumāfrikas koka "Commiphora molmol Engler"; lieto mutes gļotādas un smaganu čūlu ieziešanai un skalošanai
- koronofora Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Coronophorales"), Latvijā konstatēta 2 dzimtas
- Koratas plato atrodas Taizemes austrumu daļā (angļu val. “Khorat Plateau”), platība — \~160000 kvadrātkilometru, augstums centrālajā daļā — \~150 m, nomalēs — līdz 500 m, gar ziemeļu un austrumu malu tek Mekonga
- Babja Gura augstākā virsotne Živecas Beskidi masīvā, uz Polijas un Slovākijas robežas (_Babia Góra_, _Babia hora_), augstums - 1725 m, alpīnās reljefa formas, līdz 1650 m vjl., egļu-baltegļu meži, augstāk - pundura ciedrupriedes un alpīnās ganības
- afillofora Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Aphyllophorales")
- pagrabsēne bazīdijsēņu nodalījuma sēņu ģints ("Coniophora"), kas aug uz skuju koku koksnes
- kampara pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius camphoratus"), aug skuju koku, galvenokārt egļu mežos
- vicaiņi bezmugurkaulnieku nodalījuma sarkodīnvicaiņu tipa klase (_Mastigophora syn. Flagellata_), vienšūnas organismi, kuras pārstāvjiem ir no vienas līdz astoņām vicām, ar kurām tie pārvietojas, >6000 sugu, Latvijā konstatēts >40 sugu
- stumbeņkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Onychophora"), kura pārstāvjiem ir mīksts, garš, tārpveidīgs ķermenis ar daudziem pāriem primitīvu ekstremitāšu, \~70 sugu; šī tipa dzīvnieki
- klājpiepe Brūnā pagrabu klājpiepe - himēnijsēņu klases afiloforu rindas konioforu dzimtas konioforu ģints suga ("Coniophora puteana syn. Coniophora cerebella")
- Coniophora cerebella brūnās pagrabu klājpienes "Coniophora puteana" nosaukuma sinonīms
- soforīns C11H14N2O, "Sophora" ģints augu sēklu alkaloīds; tā ekstraktus izmanto ādas kopšanas līdzekļos
- lofoforīns C13H17NO3, indīgs Meksikas kaktusa "Lophophora williamsii" alkaloīds, eļļains šķidrums, darbības ziņā līdzīgs meskalīnam
- chalcophora Calcophora mariana - lielās krāšņvaboles "Buprestis mariana" nosaukuma sinonīms
- monoplakofori Čaulgliemju klase ("Monoplachophora"), jūras gliemji, kas pārstāvēti gk. ar fosīlijām no kembrija, ordovika, silūra un devona, \~185 sugas, recentas 10-12 sugu
- krūma čuža čužu ģints suga ("Pentaphylloides fruticosa syn. Dasiphora fruticosa"), kas Latvijā ir aizsargājama, dažos avotos tā tiek dēvēta par retēju sugu ("Potentilla fruticosa"), dekoratīvs, līdz 1,5 m augsts krūms ar dzelteniem ziediem
- dugesia Dugesia polychroa - dīķa planārijas "Euplanaria polychora" nosaukuma sinonīms
- pogonofori Dziļjūras bezmugurkaulnieki ("Pogonophora"), kam raksturīgs pavedienveida ķermenis, kurš ieslēgts ragvielas caurulē, un sēdošs dzīves veids, \~120 sugu, mīt jūrās 3-10 km dziļumā
- bruņgliemis Dzīvnieku valsts gliemju tipa pirmgliemju apakštipa klase ("Polyplacophora"), ovāli vai tārpveidīgi gliemji, kuru ķermeni klāj dakstiņveidā izvietotas 8 čaulas plātnītes, sēdoši, sāļās siltās jūrās, \~1000 sugu
- tārpgliemji Gliemju tipa pirmgliemju apakštipa klase ("Aplacophora"), primitīvi gliemji, kam nav vienlaidu čaulas, \~170 sugu, sastopami sāļās jūrās
- plazmodioforas Gļotsēņu nodalījuma plazmodioformicēšu klases dzimta ("Plasmodiophoraceae"), sporas veidojas sairstot plazmodijam, un atrodas brīvi saimniekauga šūnās, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- Lāodike grieķu mitoloģijā - viena no Agamemnona un Klitaimēstras meitām, Oresta, Īfianasas un Hrīsotemīdas māsa (Stēsihora un atēniešu traģēdiju autoru darbos šās meitas vārds ir Elektra)
- koniofora Himēnija sēņu afilloforu rindas dzimta ("Coniophoraceae"), augļķermeņi klājeniski, šķiedraini, ādaini, tumšbrūni vai brūni, sporām biezs, divkāršs apvalks, himēnijs krokains ar izciļņiem un seklām porām vai gluds, 8 ģintis, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas
- brūnā pagrabu klājpiepe himēnija sēņu afilloforu rindas konioforu dzimtas konioforu ģints suga ("Coniophora puteana"), kas Latvijā bieži atrodama dažādās celtnēs
- telefora Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Telephoraceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, ar gludu vai adatveidīgu himenoforu, ragveidīgi zaroti, var sastāvēt no kātiņa un cepurītes, 18 ģinšu, 200 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 21 suga
- kārpsēne Himēnijsēņu klases afilloforu rindas teleforu dzimtas ģints ("Telephora"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- naksnene himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Asterophora"), Latvijā konstatētas 2 sugas, mikotrofiskas sēnes, kas aug jauktos mežos uz trūdošām cepurīšu sēnēm — pienainēm un bērzlapēm
- gliemezene Himēnijsēņu klases dzimta ("Hygrophoraceae"), 4 ģintis, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 29 sugas
- peniofora Himēnijsēņu klases kortīciju dzimtas ģints ("Peniophora"), sastopamas gk. uz sausiem nokaltušiem zariem un stumbriem, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
- vaskaine himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Peniophora")
- Kongo kafijkoks kafijkoku suga ("Coffea canephora")
- lofofora Kaktusu dzimtas ģints ("Lophophora")
- Ālādāgs kalnu grēda Irānā (_Ālādāgh, Kūh-e_), Ziemeļhorasānas ostānā
- Bāgārāns kalnu grēda Irānā (_Bāghārān, Kūh-e_), Dienvidhorasānas ostānā
- Bārāns kalnu grēda Irānā, Dienvidhorasānas ostāna dienvidaustrumu daļā, augstākā virsotne - 2561 m
- trauslā kladofora kladoforu suga ("Cladophora fracta")
- kamolainā kladofora kladoforu suga ("Cladophora glomerata")
- Kluhora Kluhoras pārkāpe - atrodas Galvenajā Kaukāza grēdā, starp Teberdas un Kodori augšteci, uz Gruzijas un Krievijas (Stavropoles novada) robežas, augstums - 2781 m, tā ir Suhumu kara ceļa posms
- lielā krāšņvabole krāšņvabolu dzimtas suga ("Buprestis mariana syn. Calcophora mariana"), Latvijā aizsargājama
- Ajudags Kupolveida kalns (lakolīts) un zemesrags Krimas dienvidu krastā (_Aiudah, hora_ / _Ayuv Dağ_), augstums - 572 m, kraujās nogāzēs mežs un krūmāji
- lāsumainais krūmķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Bradypterus thoracicus")
- mauragu lācītis lācīšu dzimtas suga ("Hyphoraia aulica"), Latvijā aizsargājama
- Morchella hybrida lāčpurnu sugas "Mitrophora semilibera" nosaukuma sinonīms
- Morchella rimosipes lāčpurnu sugas "Mitrophora semilibera" nosaukuma sinonīms
- kamparkoks Lauru dzimtas kanēļkoku ģints suga ("Cinnamomum camphora"), mūžzaļš, līdz 50 m augsts koks Dienvidaustrumāzijā, no kura koksnes iegūst kamparu
- Viljamsa lofofora lofoforu suga ("Lophophora williamsii"), kuru Centrālamerikas indiāņi sauc par peiotu un izmanto šī auga daļas kā apreibinošu vielu
- ābeļu makstkode makstkožu suga ("Coleophora bernoulliella syn. Coleophora anatipennella")
- lapegļu makstkode makstkožu suga ("Coleophora laricella")
- pelotīns Meksikas kaktusa "Lophophora williamsii (Xemaire) Coult." alkaloīds; izraisa centrālās nervu sistēmas depresiju
- anhalonīns Meksikas kaktusa "Lophophora williamsii" alkaloids; rada miegainību, reibumu, optiskas halucinācijas
- irbuļu milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps stylophora"), kas sastopama uz kukaiņu kūniņām
- atbalss efekti muzikāli efekti (angļu "Venetian polychoral style"), ko Venēcijā, Sv. Marka katedrālē panāca ar diviem koriem un diviem ērģelniekiem
- pūpēžu naksnene naksneņu ģints suga ("Asterophora lycoperdoides")
- parazītiskā naksnene naksneņu ģints suga ("Asterophora parasitica", syn. "Nyctalis parasitica")
- malbeks no "Malbec" šķirnes vīnogām, kuru dzimtene ir Kahoras reģions Dienvidfrancijā, darināts vīns, mūsdienās visbiežāk ražots Argentīnā
- brūnā pagrabsēne pagrabsēņu ģints suga ("Coniophora puteana"), kas izraisa skujkoku un lapkoku koksnes brūno trupi
- sofora Pākšaugu dzimtas augu ģints ("Sophora") ko dažviet dienvidos kultivē kā dekoratīvu koku vai krūmu (Japānas sofora - "Sophora japonica"); cita soforu suga ir daudzgadīgā nezāle, kas sastopama Vidusāzijā (biezaugļu sofora), satur indīgu alkaloīdu, lieto medicīnā
- greznais paradīzesputns paradīzesputnu suga ("Pteridophora alberti")
- Bandāna periodiski izsīkstoša upe Irānā, Dienvidhorasānas un Sistānas un Beludžistānas ostānā, lietus periodā ietek Sāberī ezerā
- Bado periodiski izsīkstoša upe Pakistānā (_Baddo Dhora_), Beludžistānā, izceļas Sarlata kalnu grēdā, izsīkst Harāndi tuksnesī
- sārtā vaskaine piepju sēņu grupas vaskaiņu ģints suga ("Peniophora incarnata")
- oranžbrūnā vaskaine piepju sēņu grupas vaskaiņu ģints suga ("Peniophora laeta")
- priežu vaskaine piepju sēņu grupas vaskaiņu ģints suga ("Peniophora pini")
- grubuļainā vaskaine piepju sēņu grupas vaskaiņu ģints suga ("Peniophora polygonia")
- ozolu vaskaine piepju sēņu grupas vaskaiņu ģints suga ("Peniophora quercina")
- Ankoridža pilsēta ASV (_Anchorage_), Aļaskas štatā, 301000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ājaska pilsēta Irānā (_Āyask_), Dienvidhorasānas ostāna ziemeļos
- Ārijanšahra pilsēta Irānā (_Āriyan Shahr_), Dienvidhorasānas ostānā
- Āšhāne pilsēta Irānā (_Ashkhāneh_), Ziemeļhorasānas ostānā
- Bodžnūrda pilsēta Irānas ziemeļaustrumos ("Bojnūrd"), Ziemeļhorasānas ostāna administratīvais centrs, 199800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Džohorbahru pilsēta Malaizijā ("Johor Bahru"), Malakas pussalas dienvidos, Džohoras štata administratīvais centrs, 876000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Muara pilsēta Malaizijā ("Muar"), Malakas pussalas dienvidrietumos, Džohoras štatā, osta pie Muaras ietekas Malakas šaurumā, 62300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Bandartengara pilsēta Malaizijā, Džohoras štatā, Malakas pussalas dienvidos
- Senjora da Hora pilsēta Portugālē ("Senhora da Hora"), Portu apgabalā, 27700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Alešda pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.), ungāru val. - Ēlešda (_Élesd_)
- Bejušta pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 10700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sekueni pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 11500 iedzīvotāju (2011. g.); Sēkejhīda
- Margita pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 15800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Salonta pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 17700 iedzīvotāju (2011. g.); Naģsalonta
- Nučeta pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 2200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vaškeu pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 2300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Šteja pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 6500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Valja lui Mihaja pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 9900 iedzīvotāju (2011. g.); Ērmihājfalva
- Oradja pilsēta Rumānijas ziemeļrietumos, Bihoras žudeca administratīvais centrs, 196400 iedzīvotāju (2011. g.); Naģvārada
- pamatacu plaušgliemeži plaušgliemežu kārta ("Basommatophora")
- kātacu plaušgliemeži plaušgliemežu kārta ("Stylommatophora")
- divkāršā plīvurene plīvureņu suga ("Dictyophora duplicata"), no cepurītes uz leju nokarājas balts, smalks plīvurs, aug lapkoku un jauktos mežos, izplatīta gk. Sibīrijas dienvidu daļā, Vidusāzijā, Tālajos Austrumos, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
- ftorafūrs Pretvēža preparāts ("Phthorafurum"), izstrādāts Latvijas ZA Organiskās sintēzes institūtā 1960. gados, tagad ražo un eksportē a/s "Grindeks", kas turpina arī optimālo lietošanas shēmu izstrādi
- Pendžāba Province Pakistānā ("Punjab"), atrodas tās teritorijas austrumu daļā, administratīvais centrs - Lahora, platība - 205344 kvadrātkilometri, 102179000 iedzīvotāju (2009. g.)
- plīvurene Pūpēžu klases zemestauku dzimtas ģints ("Dictyophora"), Latvijā konstatēta 1 suga
- bārdstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas suga ("Creatophora cinerea")
- čuža Rožu dzimtas ģints ("Pentaphylloides syn. Dasiphora"), ko mēdz apvienot ar retēju ģinti ("Potentilla"), 10 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- Singapūra sala Malakas pussalas dienvidu piekrastē, no kontinenta atdala Džohoras šaurums, no Batamas salas dienvidos - Singapūras šaurums, platība - 692,7 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - 177 m vjl.
- ānfeltija Sārtaļgu nodalījuma florideju klases gigartīnu rindas dzimtas ("Phyllophoraceae") sārtaļģu ģints ("Ahnfeltia"), visvairāk izplatīta suga ("Ahnfeltia plicata") - Ziemeļu Ledus okeāna jūrās un Atlantijas okeāna ziemeļos, arī Rīgas līcī, tiek arī audzēta, lieto agara iegūšanai
- mūza Sengrieķu mitoloģijā - zinātnes vai mākslas dieve, viena no deviņām māsām (Eiterpe, Erato, Kalliope, Klīo, Melpomene, Polihimnija, Talija, Terpsihora, Urānija)
- degunradžsienāzis Sienāžu ģints ("Copiphora rhinoceros") ar savdabīgu ragu uz galvas un košās krāsās, sastopams tropos, vienpatnis
- ciliata Skropstaiņi (vienšūņu tipa "Ciliophora" klase)
- zaļganā tīrumslieka slieku dzimtas suga ("Allolobophora chlorotica")
- kladofora šīs dzimtas ģints ("Cladophora"), laponis zarains, sastāv no lielām daudzkodolu šūnām, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
- koniofora šīs dzimtas ģints ("Coniophora"), Latvijā konstatētas 2 sugas, pazīstamākā ir brūnā pagrabu klājpiepe
- kukaiņpelējums šīs dzimtas ģints ("Entomophthora"), Latvijā konstatētas 7 sugas
- koronofora šīs rindas dzimta ("Coronophoraceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- kukaiņpelējums šīs rindas dzimta ("Entomophthoraceae"), sēņu micēlijs sairst t. s. hifu ķermeņos, kas vairojas daloties, kukaiņu, nematožu, vienšūņu, retāk sēņu, paparžu protalliju un aļģu parazīti, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 8 sugas
- asteru kārpsēne teleforu dzimtas kārpsēņu ģints sēņu suga ("Telephora anthocephala")
- neļķu kārpsēne teleforu dzimtas kārpsēņu ģints sēņu suga ("Telephora caryophyllea")
- smirdīgā kārpsēne teleforu dzimtas kārpsēņu ģints sēņu suga ("Telephora palmata")
- smalkā kārpsēne teleforu dzimtas kārpsēņu ģints sēņu suga ("Telephora penicillata")
- zemes kārpsēne teleforu dzimtas kārpsēņu ģints suga ("Telephora terestris")
- kampara tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius camphoratus")
- Muara upe Malaizijā ("Muar"), Malakas pussalas dienvidaustrumu daļā, izteka Negerisembulanas štata vidienē, lejtece Džohoras štata ziemeļaustrumos, ietek Malakas šaurumā
- Barkeu upe Rumānijā, Selažas un Bihoras žudecā, turpinās Ungārijā (Bereko), Kerešas kreisā krasta pieteka
- Somešulmika upe Rumānijā, Somešas kreisā satekupe, izteka - Bihoras grēdā
- Krišana Vēsturisks novads Rumānijas ziemeļrietumu pierobežā, no X gs. vaivadija Ungārijas karalistē, no 1451. g. - Transilvānijas satāvdaļa, tagad - Bihoras un daļēji - Aradas žudecs
- flagellata Vicaiņu klases "Mastigophora" nosaukuma sinonīms
- skropstaiņi Vienšūņu tips ("Ciliophora"), kurā ietilpst īpatņi, kas pārvietojas ar skropstiņām, >7000 sugu, kas apvienotas 2 klasēs
- Aipetri virsotne Krimas kalnu Galvenajā grēdā (_Ai-Petri, hora / Ay Petri_), Krimas pussalā, augstums - 1233 m, kaļķakmeņi, Melnās jūras krastā stāva krauja
- ērkšķogulāju gaiškāju zāģlapsene zāģlapseņu dzimtas suga ("Pristiphora pallipes")
- kladofora zaļaļģu klases sifonokladu rindas dzimta ("Cladophoraceae"), makroskopiskas aļģes ar pavedienveida (dažkārt zarotu) laponi, 14 ģintis, Latvijā konstatētas 4 ģintis
- hetofora Zaļaļģu klases ulotrihu rindas dzimta ("Chaetophoraceae"), laponis sastāv no substrātam pieguļošiem un bieži vien zarotiem, vertikāliem pavedieniem, kuru galā ir bezkrāsains viešūnas vai daudzšūnu matiņš, Latvijā konstatētas 7 ģintis
- ktenoforas Zarndobumaiņu klase ("Ctenophora") - jūras dzīvnieki ar maisveidīgu, dzidru, caurspīdīgu ķermeni
- hondrofora Zarndobumaiņu tipa hidrozoju klases hidroīdu apakšklases kārta ("Chondrophora")
- krūšu dobums zīdītāju ķermeņa dobuma priekšējā un cilvēka ķermeņa augšējā daļa ("cavum thoracis")
- Alba žudecs Rumānijas centrālajā daļā (_Alba_), robežojas ar Klužas, Murešas, Sibiu, Vilčas, Hunedoaras, Aradas un Bihoras žudecu
Citās vārdnīcās nav šķirkļa hora.