Paplašinātā meklēšana

Meklējam hoc.

Atrasts vārdos (53):

Atrasts vārdu savienojumos (8):

Atrasts skaidrojumos (69):

sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas
bārkstlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Trichocolea"), \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
ANLL Akūta nelimfocītiskā leikoze (angļu "acute nonlymphocytic leukemia)
hocktide Anglijā otrā pirmdiena vai otrdiena pēc lieldienām, kad mēdza ar virvēm aizsprostot ielas un ievāca naudas ziedojumus labdarībai; hockdays
dzeltengalvas melnvālodze austrumvālodžu dzimtas suga ("Xanthocephalus xanthocephalus")
ķērsu baltenis balteņu dzimtas suga ("Anthocharis cardamines"); dzelteni balts tauriņš ar sārtiem priekšspārnu galiem, lido pavasarī un vasaras sākumā
tūbainā bārkstlape bārkstlapju suga ("Trichocolea tomentella"), kas veido līdz 15 cm augstas bāli zaļas velēnas, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
kāšgalvtārpi bezmugurkaulnieku tips ("Acanthocephala"), \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, tārpu ķermenis veltņveidīgs, vairākumam sugu dažus centimetrus garš, parazitē mugurkaulnieku zarnās; dzeltņgalvtārpi
sarkanblakts Blakšu kārtas dzimta ("Pyrrhocoridae"), kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem, \~400 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
mezocefāļi Cilvēki, kas pēc galvas formas ierindojami starp brahicefāļiem (īsgalvjiem) un dolihocefāļiem (gargalvjiem)
dzeltenknābja Alpu kovārnis dzeltenknābja klinškovārnis ("Pyrrhocorax graculus")
eholucents Ehocaurspīdīgs, tāds, kas laiž cauri ultraskaņu, neradot atbalsi
onhocerkoma Fibrozs onhocerkozes mezgls, kurā atrodas parazīts; parasti atrodams vietās, kur kauls vistuvāk ādas virsmai
onhocerkoze Hroniska dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina nematodes - onhocerki
orthoceras Izmirusi galvkāju ģints "Orthoceratidae" dzimtā ar garu, taisnu, šķērsgriezumā apaļu, kamerās sadalītu čaulu
ultradolihocefālija Izteikta dolihocefālija, kuras gadījumā galvaskausa indekss <65
zušu kāšgalvis kāšgalvtārpu suga ("Acanthocephalus anguillae")
līdaku kāšgalvis kāšgalvtārpu suga ("Acanthocephalus lucii")
varžu kāšgalvis kāšgalvtārpu suga ("Acanthocephalus ranae")
ziemasods kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Trichoceridae"), nelieli līdz vidēji lieli (ķermeņa garums - 5-9 mm) odveidīgie ar samērā garām kājām, sastopami arī ziemā atkušņu laikā, pat uz sniega, Latvijā maz pētīti
snuķgalvji Ķīļzobjveidīgie - mugurkaulnieku tipa rāpuļu klases kārta ("Rhynchocephalia"), radniecīgi zvīņrāpuļiem, cēlušies agrajā triasā, raksturīga primitīva galvaskausa uzbūve; mūsdienās tikai 1 suga - hatērija
LMF Limfocītu mitogēnais faktors (angļu "lymphocyte mitogenic factor")
LAF Limfocītus aktivējošais faktors (angļu "lymphocyte activating factor")
LSF Limfocītus stimulējošais faktors (angļu "lymphocyte-stimulating factor")
priežu malkcirtis malkciršu suga ("Acanthocimus aedilis")
egļu malkcirtis malkciršu suga ("Acanthocimus griseus")
trichuris Matgalvju ģints "Trichocephalus" nosaukuma sinonīms
aitu matgalvis matgalvju suga ("Trichocephalus ovis")
cūku matgalvis matgalvju suga ("Trichocephalus suis")
cilvēka matgalvis matgalvju suga ("Trichocephalus trichiurus"), kas lokalizējas resnās zarnas sienā, garums līdz 5 cm
lucernas blakts mīkstblakšu dzimtas suga ("Adelphocoris lineolatus")
ķīļzobjveidīgie Mugurkaulnieku tipa rāpuļu klases kārta ("Rhynchocephalia"), cēlušies agrajā triasā no perma rāpuļiem, mūsdienās tikai 1 suga - hatērija
matgalvis Nematožu klases ģints ("Trichocephalus syn. Trichuris"), parazītiski tārpi, kas cilvēku un dzīvnieku organismā ierosina trihocefalozi
ortoceras Orthoceras
balzāmpapele Papeļu suga - rietumu balzāmpapele ("Populus trichocarpa")
Unjončoko pilsēta Panamā ("Union Choco"), Emberas-Vounānas pamatiedzīvotāju komarkas administratīvais centrs, 9500 iedzīvotāju (2010. g.)
pogainā roņa Baltijas jūras pasuga pogainā roņa pasuga ("Phoca hispida botnica")
pusa Pusa hispida - pogainā roņa "Phoca hispida" nosaukuma sinonīms
hoacīns Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Opisthocomidae"), putnu masa - \~800 g, fitofāgi, sastopami Amazones baseinā, pārtiek gk. no kokaugu lapām, parasti ligzdo virs ūdens, mazuļi labi peld un briesmu gadījumā veikli rāpjas pa zariem
melnvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas divas ģintis ("Agelaius" un "Xanthocephalus")
klinškovārnis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Pyrrhocorax")
punktainā ragvācelīte ragvācelīšu suga ("Anthoceros punctatus")
parornix Raibkožu dzimtas apakšdzimtas "Lithocolletinae" ģints
phillonorycter Raibkožu dzimtas apakšdzimtas "Lithocolletinae" ģints
pogainais ronis roņu dzimtas suga (“Phoca hispida syn Pusa hispida”), Latvijas piekrastē sastopams Rīgas līča ZA daļā, aizsargājams
plankumainais ronis roņu dzimtas suga (“Phoca vitulina”), Baltijas jūras DR piekrastēs mīt \~400 īpatņu populācija, iespējama atsevišķu īpatņu parādīšanās arī Latvijas piekrastē, aizsargājams
sarkanknābja Alpu kovārnis sarkanknābja klinškovārnis ("Pyrrhocorax pyrrhocorax")
divsmaiļu sekstīte sekstīšu suga ("Lophocolea bidentata")
dažādmalu sekstīte sekstīšu suga ("Lophocolea heterophylla")
mazā sekstīte sekstīšu suga ("Lophocolea minor")
difezils Specifisks preparāts, ko izmanto trihocefalozes ārstēšanā
mataugļu spireja spireju suga ("Spiraea trichocarpa")
ragvācelīte Sūnu nodalījuma klase ("Anthocerotae"), sūnas, kurām ir daivaini, ieapaļi rozetveida lapoņi ar vienkāršu uzbūvi, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
hujus Šī, tā paša (ģen. no "hic", "haec", "hoc", šis, šī, šis)
garknābja odķērājs šīs apakšdzimtas suga ("Ramphocaenus melanurus")
sekstīte šīs dzimtas ģints ("Lophocolea"), Latvijā konstatētas 3 sugas
sarkanblakts šīs dzimtas suga ("Pyrrhocoris apterus"), tā ir 10-12 mm gara, melna, spārni un priekškrūtis sarkani ar melniem apļiem
ragvācelīte šīs klases ģints ("Anthoceros"), Latvijā konstatēta 1 suga
gargalvis tāds, kam ir šaura un gara galva; dolihocefālisks
h. e. tas ir, tas nozīmē (lat. "hoc est")
asteru kārpsēne teleforu dzimtas kārpsēņu ģints sēņu suga ("Telephora anthocephala")
daudzziedu ūdenīte ūdenīšu suga ("Callitriche cophocarpa syn. Callitriche polymorpha")
malkcirtis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas ģints ("Acanthocinus"), brūna vabole ar tumšiem plankumiem un šķērssvītru, garums - 12-20 mm, gari taustekļi, kāpuri dzīvo zem nokaltušu koku mizas, Latvijā konstatētas 2 sugas
cūkdelfīns Vaļveidīgo kārtas delfīnu dzimtas suga ("Phocoena phocoena"), Latvijas piekrastē pēdējo reizi konstatēts 1974. g.; jūrascūka
dzeltenknābja klinškovārnis vārnu dzimtas suga ("Pyrrhocorax graculus")
sarkanknābja klinškovārnis vārnu dzimtas suga ("Pyrrhocorax pyrrhocorax")
skrāpji Veltenisko tārpu klases kārta ("Acanthocephala"), parazīti ar āķīšiem bruņotu ievelkamu snuķīti, dzīvo dažādu ūdens un sauszemes mugurkaulnieku zarnu kanālā
onhocerks Veltenisko tārpu suga, kas ierosina dzīvnieku onhocerkozi
ronis Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Phocidae"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kas labi pielāgojušies dzīvei ūdenī (galvenokārt aukstās un mērenās joslas jūrās) un kam raksturīgs vārpstveida ķermenis, peldēšanai pielāgotas ekstremitātes, 10 ģinšu, 19 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas

Citās vārdnīcās nav šķirkļa hoc.