Paplašinātā meklēšana
Meklējam gros.
Atrasts vārdos (50):
- gros:1
- grosa:1
- grose:1
- gross:1
- grosz:1
- grosis:1
- gross-:1
- grosso:1
- grosti:1
- agrosti:1
- agrosts:1
- grosīte:1
- Negrosa:1
- Zāgross:1
- agrostis:1
- grosists:1
- grospapa:1
- grospaps:1
- grosties:1
- ingrosēt:1
- eragroste:1
- grosīties:1
- grosmamma:1
- Matugrosa:1
- Matugrosu:1
- Milagrosa:1
- agrostemma:1
- eragrostis:1
- gongrosira:1
- grosfāters:1
- grosmutere:1
- grostīties:1
- grostnieki:1
- higroskops:1
- higrostats:1
- nigrospora:1
- Pontagrosa:1
- groslēnieši:1
- grossularia:1
- grostenieki:1
- grostonieši:1
- ingrosācija:1
- grosmeisters:1
- calamagrostis:1
- higroskopiski:1
- higroskopisks:1
- Austrumnegrosa:1
- grossulariaceae:1
- higroskopiskums:1
- higroskopicitāte:1
Atrasts vārdu savienojumos (48):
- abraxas grossulariata
- Agrostemma githago
- Agrostemma gracilis
- Agrostis alba
- Agrostis canina
- Agrostis gigantea
- Agrostis stolonifera
- Agrostis syreistschikowii
- Agrostis tenuis
- Agrostis vinealis
- Agrostis vulgaris
- Aphis grossulariae
- Calamagrostis acutiflora
- Calamagrostis arundinacea
- Calamagrostis canescens
- Calamagrostis epigeios
- Calamagrostis lanceolata
- Calamagrostis neglecta
- Calamagrostis neglecta ssp. stricta
- Calamagrostis phragmitoides
- Calamagrostis purpurea ssp. phragmitoides
- Calamagrostis stricta
- Calamagrostis x acutiflora
- Catinaria grossa
- concerto grosso
- en gros
- Eragrostis minor
- Eragrostis poaeoides
- Gongrosira debaryana
- Gongrosira incrustans
- Gongrosira schmidlei
- grosso modo
- higroskopiskā krava
- higroskopiskā vate
- higroskopiskais koksnes mitrums
- higroskopiskas kustības
- higroskopiskuma robeža
- koksnes higroskopiskums
- lielais gross
- Matugrosas plato
- Matugrosu du Sula
- Matugrosu plato
- mazā eragroste
- mazais gross
- Mecostethus grosus
- Phyllosticta grossulariae
- Teutana grossa
- Zophodia grossulariella
Atrasts skaidrojumos (200):
- lielais gross 12 mazie grosi, t. i. 1728 gabali.
- Bērzaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Mārcienas, Viesienas un grostonas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, savukārt neliela daļa pirmskara Bērzaunes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vestienas pagastam
- Bērstele apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele
- Birži apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novada Salas pagastā (2009.-2021. g. - Salas novadā) 14 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Biržu muižas "gross Buschhof" teritorijā, vēstures avots pirmo reizi minēta 1592. gadā
- Dzelda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1950.-2009. g. Kuldīgas rajonā), 19 km no Skrundas un 57 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Lieldzeldas muižas "grossdselden" teritorijā, Nīkrāces pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Diždzelda
- Renda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 23 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "gross-Ronnen" teritorijā, pagasta centrs
- Gramzda apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Priekules novadā, 1960.-2009. g. Liepājas rajonā) 44 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Dižgramzdas muižas ("gross-Gramsden") teritorijā, pagasta centrs
- Lielauce apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. - Dobeles rajonā) 33 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielauces muižas "gross-Autz" teritorijā, pagasta centrs
- Apgulde apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Naudītes pagastā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielapguldes muižas ("gross-Abgulden") teritorijā
- Lielplatone apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 26 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "gross-Platon" teritorijā
- Mazplatone apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā 30 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielplatones muižas "gross-Platon " teritorijā, Lielplatones pagasta administratīvais centrs; saukta arī Sidrabe
- Īvande apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 13 km no Kuldīgas, izveidojusies Lielīvandes muižas ("gross-Iwanden") teritorijā, saukta arī Dižīvande, pagasta centrs
- Bodokena apdzīvota vieta Brazīlijā, Matugrosu du Sulas štata rietumu daļā
- Braznorti apdzīvota vieta Brazīlijā, Matugrosu štata ziemeļrietumu daļā
- Kanlaons Aprimis vulkāns Negrosas salas ziemeļos ("Canlaon"), Filipīnās, augstums - 2460 m, iekļauts nacionālajā parkā
- Grosglokners augstākā virsotne Augstajā Tauernā (_grossglockner_), Austrumalpos, Austrijā, augstums - 3798 m, līdz 10 km gari šļūdoņi
- Agrostis alba baltās smilgas "Agrostis gigantea" nosaukuma sinonīms
- fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska, higroskopiska, gaisā izplūstoša viela; pazīstamākā ir parastā jeb ortofosforskābe H~3~PO~4~; pārtikas piedeva E338, skābuma regulētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zobu eroziju un kalcija zudumu kaulos
- gvanidīns Bezkrāsaina, ļoti higroskopiska kristalliska masa ar stipri bazisku raksturu; gaisā uzsūc ogļskābo gāzi
- visaji Bisaji - tauta, dzīvo Filipīnu arhipelāga centrālās daļas salās (Samara, Leite, Bohola, Sebu, Negrosa, Panaja, Masbates dienvidos, Mindanao un Palavanas piekrastē u. c.), valoda pieder pie austronēziešu saimes filipīniešu valodām, ticīgie - kristieši (katoļi), izplatīti arī animistiskie ticējumi
- Sanpaulu Brazīlijas štats ("Sao Paulo"), atrodas valsts dienvidaustrumu saļā, platība - 248209 kvadrātkilometri, 41384000 iedzīvotāju, robežojas ar Paranu, Matugrosu du Sulu, Minasžeraisu un Espiritu Santu, dienvidaustrumos apskalo Atlantijas okeāns
- psikofuranīns C~11~H~15~N~5~O~5~, nukleozīdu grupas antibiotiskā viela ar antibakteriālu un antineoplastisku darbību; producē "Streptomyces hygroscopicus"
- smaillapu ciesa ciesu suga ("Calamagrostis acutiflora")
- niedru ciesa ciesu suga ("Calamagrostis arundinacea")
- iesirmā ciesa ciesu suga ("Calamagrostis canescens syn. Calamagrostis lanceolata")
- slotiņu ciesa ciesu suga ("Calamagrostis epigeios")
- purva ciesa ciesu suga ("Calamagrostis neglecta")
- posmainā ciesa ciesu suga ("Calamagrostis phragmitoides syn. Calamagrostis purpurea subsp. phragmitoides")
- stīvā ciesa ciesu suga ("Calamagrostis stricta syn. Calamagrostis neglecta subsp. stricta")
- asziedu ciesa ciesu suga ("Calamagrostis x acutiflora")
- inprotokolācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot; ingrosācija
- intabulācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot; ingrosācija
- drupināšana Dažādu materiālu sadrumstalošana gabalos, kuru izmēri lielāki par 5 mm; cietos un abrazīvos materiālus drupina ar spiešanu, stigros un plastiskos - ar spiešanu un bēršanu, trauslos - ar skaldīšanu un triecienu
- ērkšķogas Divdīgļlapju klases dzimta ("grossulariaceae"), 2 ģintis - ērkšķogas un jāņogas, 150 sugas
- Abgulden Divu muižu gross-Abgulden un Klein-Abgulden apzīmējums
- doralis Doralis grossulariae - ērkšķogulājuu laputs "Aphis grossulariae" nosaukuma sinonīms
- zalkšņi Dzelkšņains augs, kas aug purvainās pļavās; mazi krūmiņi, kas zied agros pavasaros sārtiem ziediem
- Iecava Dzelzceļa stacija Iecavas novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 196 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "gross-Eckau", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- eragrostis Eragroste
- mazā eragroste eragrostu suga ("Eragrostis minor syn. Eragrostis poaeoides"), samērā reti sastopams 10-15 cm augsts viengadīgs lakstaugs ar nelielu ceru, stiebri pacili, kaili
- ērška Ērkšķoga ("grossularia")
- agres Ērkšķogas ("grossularia")
- agristas Ērkšķogas ("grossularia")
- agrozdi Ērkšķogas ("grossularia")
- asakājoga Ērkšķogas ("grossularia")
- asakājogas Ērkšķogas ("grossularia")
- asakkoks Ērkšķogas ("grossularia")
- asakogas Ērkšķogas ("grossularia")
- ērkšķājs Ērkšķogas ("grossularia")
- ērkšķenāji Ērkšķogas ("grossularia")
- ērkšķis Ērkšķogas ("grossularia")
- ērkšķogāji Ērkšķogas ("grossularia")
- ēršķogas Ērkšķogas ("grossularia")
- krizdolaji Ērkšķogas ("grossularia")
- krizdolāji Ērkšķogas ("grossularia")
- krizdolenes Ērkšķogas ("grossularia")
- krizdoļogas Ērkšķogas ("grossularia")
- saēršķi Ērkšķogas ("grossularia")
- štakenes Ērkšķogas ("grossularia")
- stiķanes Ērkšķogas ("grossularia")
- stiķenaji Ērkšķogas ("grossularia")
- stiķenāji Ērkšķogas ("grossularia")
- stiķeņbēres Ērkšķogas ("grossularia")
- stiķeni Ērkšķogas ("grossularia")
- vīnogulājs Ērkšķogas ("grossularia")
- izplestās ērkšķogas ērkšķogu suga ("grossularia divaricata")
- Amerikas ērkšķogas ērkšķogu suga ("grossularia hirtella")
- Misūri ērkšķogas ērkšķogu suga ("grossularia missouriensis")
- nokarenās ērkšķogas ērkšķogu suga ("grossularia reclinata")
- Melvila ezers ezers Labradoras pussalā ("Lake Melville"), Kanādā, platība - 2934 kvadrātkilometri, šaurs, garums - \~200 km, līčains, ietek Čērčila, Hamiltona līcis to savieno ar Atlantijas okeāna grosvotera līci
- joddzelzs FeJ2, tumši higroskopiski kristāli, šķīst ūdenī
- smilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Agrostis"), daudzgadīgs, retāk viengadīgs augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu, sastopama gandrīz visā pasaulē, \~ 150 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
- ciesa Graudzāļu dzimtas ģints ("Calamagrostis"), daudzgadīgs augs ar garu stiebru un gariem ložņu sakneņiem, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
- eragroste Graudzāļu dzimtas ģints ("Eragrostis"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, \~350 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga
- Tēmens grieķu mitoloģijā - Aristomaha dēls, viens no Hērakleidu paaudzes, pēc uzvaras pār Agamemnona pēcnācējiem viņam tika Agrosa, kuru viņš nodeva savai meitai Hirneto un viņas vīram Dēifontam, ignorējot savus dēlus
- Stenels grieķu mitoloģijā - Kapaneja un Eiadnes dēls, kurš piedalās epigoņu karagājienā, kā viens no Helenas preciniekiem piedalās Trojas karā, komandējot daļu Agrosas flotes, ievainots kājā jau pirmajā karagājienā, cīnās kaujas ratos; viņš ir Diomēda palīgs un kaujas ratu vadītājs
- Eiridike grieķu mitoloģijā - Lakedaimona un Spartas meita, Agrosas valdnieka Akrisija sieva, Danajas māte
- Groseta groseto, pilsēta Itālijā
- mazais gross gross jeb 12 duči
- Gross-Schwethof gross-Swehtsof - Svētes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā
- Grossdohn grostona
- Grossdohn grostonas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Grostonas pagastā
- higroskopiski Higroskopisks
- rievošana Iecirtumu veidošana papīrā, lai būtu vieglāk salocīt stingros kartonus
- kvatrins Itāliešu sudraba, vēlāk vara sīknauda, grosso ceturtdaļa, ko kala sevišķi Romā un Venēcijā sākot ar 15. gs. vidu
- Groseto province Itālijas Toskānas reģiona province ("Provincia di grosseto"), platība — 4504 kvadrātkilometri, 227500 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 28 komūnās
- ingrosēt Izdarīt ingrosāciju, nodrošināt
- aerācijas zona josla starp gruntsūdens līmeni un zemes virsu, kurā iežu poras un plaisas ir aizpildītas ar gaisu, tvaikveidīgo, higroskopisko, plēvīšu un kapilāro ūdeni
- Panaja jūras līcis Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, Sulu jūras ziemeļaustrumu daļā, starp Panajas un Negrosas salām
- Taņonas šaurums jūras šaurums Filipīnās, Centrālās Visajas reģionā, atdala Sebu un Negrosas salu, savieno Visaju un Boholas jūru
- Gimarasas šaurums jūras šaurums Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, starp Panajas un Gimarasas salu rietumos un ziemeļrietumos un Negrosas salu austrumos un dienvidaustrumos, savieno Sulu jūras Panajas līci ar Visaju jūru
- potaša Kālija karbonāts - balta higroskopiska viela, lietota kā pārtikas piedeva; cepamais pulveris
- Bohēmijas mežs kalni Čehu masīva dienvidrietumu daļā, Čehijā, daļēji Vācijā un Austrijā, garums - \~140 km, augstums - līdz 1456 m (groserarbers), veido divas paralēlas grēdas
- Zerdkuhs kalns Irānas dienvidrietumos ("Zardkuh"), Zagrosa kalnu vidienē, starp Karunas un Bazoftas augšteci, augstums - 4548 m
- Ardžentārio kalns Itālijā (_Argentario, Monte_), Toskānas reģiona groseto provinces dienvidrietumos, augstums - 635 m
- Augstais Tauerns kalnu grēda Austrijā (_Hohe Tauern_), Zalcburgas un Tiroles federālajā zemē, augstākā virsotne - 3798 m (grosglokners)
- Taunuss Kalnu grēda Reinas Šīferkalnu dienvidos, Vācijā, garums - 75 km, augstākā virsotne - groserfeldbergs (880 m), gk. kvarcīti, virsa plato veida
- Zāgross Kalnu sistēma Irānas kalnienes dienvidrietumos, Irānā (angļu val. "Zagros"), garums - 1600 km, platums - 200-300 km, veido 15-20 paralēlas grēdas, ko šķir dziļas un šauras ielejas, lielākais augstums - 4548 m, augsta seismiskā aktivitāte
- Amjata kalnu virsotne Itālijā (_Amiata, Monte_), Toskānas reģionā uz groseto un Sjēnas provinces robežas, augstums - 1738 m
- guanidīns Karbamidīns, bezkrāsaini higroskopiski kristāli, kušanas t-ra 50 C, lieto medicīnas preparātu, jonītu, sprāgstvielu ražošanā
- Kastiljone della Peskaja Kastiljone della Peskaja - pilsēta Itālijā ("Castiglione della Pescaia"), Toskānas reģiona groseto provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Visaju jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Visayan Sea"), starp Masbati, Sebu, Negrosu un Panaju, dziļums pārsvarā 10-20 m, lielākais - 106 m, krasti līčaini, daudz salu, šaurumi savieno ar citām apkārtējām jūrām
- kaukālis Kokalis ("Agrostemma githago")
- parastais kokalis kokaļu suga ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"), violeti sārti ziedi un indīgas sēklas
- slaidais kokalis kokaļu suga ("Agrostemma gracilis")
- augsnes mitrums kopējais ūdens daudzums augsnē; izšķir ķīmiski saistīto, tvaikveida, higroskopisko, plēvīšu, kapilāro, gravitācijas ūdeni un gruntsūdeni
- ērkšķogulāju laputs laputu apakškārtas suga ("Aphis grossulariae syn. Doralis grossulariae")
- kokolis lauka kokalis (_Agrostemma githago_)
- koklīte Lauka kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum")
- auzupuķe Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- kaukaļi Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- kaukoļi Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- kiukuči Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- kiukuļi Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- kokaļa Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- kokālīši Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- kokālītis Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- kokals Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- kokuls Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- kolīte Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- kūkalas Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- kūkaļi Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- kūkolis Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- kviešpuķe Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- miežupuķe Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- naksnenītes Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
- kūkols Lauku kokalis ("Agrostemma githago")
- Catillaria leucoplaca lecideju sugas "Catinaria grossa" nosaukuma sinonīms
- grostonieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "grostona" iedzīvotāji
- viskoze Mākslīgā tekstilšķiedra; higroskopiska, labi vada siltumu, mazelastīga; audums, izstrādājums no šīs šķiedras
- Matugrosa Matugrosas plato - Matugrosu plato Brazilijā
- Matugrosas plato Matugrosu plato Brazilijā
- Matugrosa Matugrosu, štats Brazīlijā
- Eragrostis minor mazā eragroste
- Eragrostis poaeoides mazās eragrostes "Eragrostis minor" nosaukuma sinonīms
- granulētie minerālmēsli minerālmēslu granulas, lodītes ar 1–4 mm diametru; granulētie minerālmēsli ir mazāk higroskopiski, glabājot nekūst un nesacietē, labāk izsējas
- hloretiķskābes Monohloretiķskābe CH2ClCOOH (kušanas temperatūra 63 C) un trihloetiķskābe CCl3COOH (kušanas temperatūra 57,5 C) ir bezkrāsaini higroskopiski kristāli, dihloretiķskābe CHCl2COOH - bezkrāsains šķidrums, viršanas temperatūra 194 C
- Lielbārbele muiža Bārbeles pagastā, kas minēta 1504. g. dokumentos ar vācisko nosaukumu "gross-Barbern"
- jodnatrijs NaJ, balts kristālisks pulveris, ļoti higroskopisks
- kokalis Neļķu dzimtas ģints ("Agrostemma"), labības nezāle, viengadīgs lakstaugs, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- Garozes kauja notika 1287. g. 26. martā pie Lielupes pietekas Garozes ("ad locum grose"), kurā zemgaļi (~1400 vīru) ielenca krustnešu karaspēku (~500 vīru) un to sakāva
- glicerīns organiska viela, vienkāršākais trīsvērtīgais necikliskais spirts CH~2~(OH)–CH(OH)–CH~2~OH, biezs, bezkrāsains, higroskopisks, salds šķidrums; pārtikas piedeva E422, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
- Zalves pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Neretas, Pilskalnes, Mazzalves un Daudzeses pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Lielzalves pagasts, vāciski — gross-Salwen, krieviski — Groszaļvenskaja
- Lielauces pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Zebrenes, Īles, Vecauces un Vītiņu pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — gross-Autzsche, krieviski — Gros-Aucskaja
- Lielplatones pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru Mazplatonē, robežojas ar Platones, Elejas, Vilces, Zaļenieku un Svētes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — gross-Platon, krieviski — Gros-Platonskaja
- Aronas pagasts pagasts Madonas novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) ar administratīvo centru Kusā, robežojas ar Madonas pilsētu, Liezēres, Cesvaines, Sarkaņu, Lazdonas, Bērzaunes un Vestienas pagastu; teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara gk. bijušā grostonas, Kusas, Lubejas, Oļu un Viesienas pagasta teritorijas daļā
- Jumpravas pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Birzgales, Lielvārdes un Lēdmanes pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Lieljumpravas pagasts, vāciski — gross-Jungfernhof, krieviski — Jungferskaja
- Ezeres pagasts pagasts Saldus novada dienvidu daļā, robežojas ar Nīgrandes, Zaņas, Kursīšu un Rubas pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Lielezeres pagasts, vāciski — gross-Essern, krieviski — Gros-Ezernskaja
- kaukolis Parastais kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum")
- kaukoliņš Parastais kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"); kaukolis
- kaukols Parastais kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"); kaukolis
- kaukoltiņš Parastais kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"); kaukolis
- kūkuliņš Parastais kokalis ("Agrostemma githago")
- naktszvaigznīte Parastais kokalis ("Agrostemma githago")
- Agrostis vulgaris parastās smilgas "Agrostis tenuis" nosaukuma sinonīms
- atmografija Pārveduma paņēmiens keramikā, dobspieduma vara plāksnes zīmējumu aizpilda ar alumīnija pulveri vai apstrādā ar citiem ķīmiskiem savienojumiem var iegūt higroskopisku pārvedumu, ko apputina ar kūstošām krāsām
- Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi
- ērkšķogu svilnis pasviļņu dzimtas suga ("Zophodia grossulariela syn. Zophodia convolutella")
- ciānkalcijs Pelēks, higroskopisks pulveris, izlieto kā insekticīdu - elpošanas indi
- Germsirs Piekrastes tuksnešu josla gar Omānas līci un Hormuza šaurumu, Mekrānas kalnu un Zagrosa dienvidu piekājē, Irānā un Pakistānā, garums - 1500 km, platums - 10-80 km
- Grosgerungsa pilsēta Austrijā ("gross Gerungs"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 4600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Grosencersdorfa pilsēta Austrijā ("gross-Enzersdorf"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Groszighartse pilsēta Austrijā ("gross-Siegharts"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Agvaboa pilsēta Brazīlijā (_Água Boa_), Matugrosu štata austrumu daļā
- Agvaklara pilsēta Brazīlijā (_Água Clara_), Matugrosu du Sula štatā
- Albukerke pilsēta Brazīlijā (_Albuquerque_), Matugrosu du Sulas štata rietumos, Paragvajas labajā krastā
- Alsinopolisa pilsēta Brazīlijā (_Alcinópolis_), Matugrosu du Sulas štata ziemeļu daļā
- Altafloresta pilsēta Brazīlijā (_Alta Floresta_), Matugrosu štata ziemeļu daļā
- Altuaragvaja pilsēta Brazīlijā (_Alto Araguaia_), Matugrosu štata dienvidaustrumos
- Altuboavista pilsēta Brazīlijā (_Alto Boa Vista_), Matugrosu štata austrumos
- Altugarsasa pilsēta Brazīlijā (_Alto Garças_), Matugrosu štata dienvidaustrumos
- Altutakvari pilsēta Brazīlijā (_Alto Taquari_), Matugrosu štata dienvidaustrumos
- Amambai pilsēta Brazīlijā (_Amambai_), Matugrosu du Sula štata dienvidrietumos
- Aparesida du Taboadu pilsēta Brazīlijā (_Aparecida do Taboado_), Matugrosu du Sulas štatā, Paranaibas upes rietumu krastā
- Apjakasa pilsēta Brazīlijā (_Apiacás_), Matugrosu štata ziemeļu daļā
- Akidauana pilsēta Brazīlijā (_Aquidauana_), Matugrosu du Sula štatā
- Araputanga pilsēta Brazīlijā (_Araputanga_), Matugrosu štata dienvidrietumu daļā
- Arenapolisa pilsēta Brazīlijā (_Arenápolis_), Matugrosu štatā
- Aripuanana pilsēta Brazīlijā (_Aripuanã_), Matugrosu štatā, 14000 iedzīvotāju (2020. g.)
- Kampugrandi pilsēta Brazīlijā ("Campo Grande"), Mantugrosu du Sula štata administratīvais centrs, 716000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Korumba pilsēta Brazīlijā ("Corumba"), Matugrosu du Sula štatā, osta (izmanto arī Bolīvija) Paragvajas krastā, 103800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kujaba pilsēta Brazīlijā ("Cuiaba"), Matugrosu štata administratīvais centrs, 520000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Pontagrosa pilsēta Brazīlijā ("Ponta grossa"), Paranas štatā, Brazīlijas plakankalnē 950 m vjl., 303400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Riunegru pilsēta Brazīlijā ("Rio Negro"), Matugrosu du Sula štatā, <10000 iedzīvotāju
- Bandeirantisa pilsēta Brazīlijā, Matugrosu du Sula štatā
- Bonitu pilsēta Brazīlijā, Matugrosu du Sula štata rietumu daļā
- Boaesperansa pilsēta Brazīlijā, Matugrosu štatā
- Bara du Bugrisa pilsēta Brazīlijā, Matugrosu štatā
- Altu Aragvaja pilsēta Brazīlijā, Matugrosu štata dienvidu daļā, Aragvajas augšteces kreisajā krastā
- Apiakasa pilsēta Brazīlijā, Matugrosu štata ziemeļos
- Bara du Garsasa pilsēta Brazīlijā, Matugrosu štatā, Aragvajas labajā krastā
- Kadisa pilsēta Filipīnās (_Cadiz_), Rietumu Visajas reģionā, Negrosas salas ziemeļu piekrastē
- Sankarlosa pilsēta Filipīnās ("San Carlos"), Negrosas salas ziemeļaustrumu krastā, 130000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Bajavana pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģiona Austrumnegrosas provincē, Negrosas salas dienvidrietumu piekrastē
- Banavona pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģiona Austrumnegrosas provincē, Negrosas salas dienvidrietumu piekrastē
- Kanlaona pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģionā, Negrosas salā
- Dumagete pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģionā, Negrosas salas austrumos, Boholas jūras krastā
- Gihulngaņa pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģionā, Negrosas salas austrumu piekrastē
- Baisa pilsēta Filipīnās, Negrosas salā, Centrālās Visajas reģiona Austrumnegrosas provinces austrumos, Taņonas jūras šauruma krastā
- Bago pilsēta Filipīnās, Negrosas salā, Rietumnegrosas provincē, Gimarasas šauruma krastā
Atrasts piemēros (4):
- sagatavoties groskopfs bēgšanai jau sagatavojies.
- formīgs Lai izvairītos no nekontrolētas savairošanās un veidotu koptu un formīgu krūma vainagu, agros pavasaros grimoņu krūms pamatīgi jāapgriež līdz pat augsnes līmenim.
- katra minūte ir dārga Laiks ir dārgs un man tas ir jādala ar daudziem un daudzās frontēs, tad nolēmu skriet agros rītos – pirms citi vēl mostas.
- naivs Tomēr grosvaldu bērniem trūkst veco laiku naivās un bezbēdīgās jautrības, ko vēl pastiprināti sagandē Oļģerds, kurš stipri dzer un viegli piedzeras, un tad bailīgā kārtā paliek savāds un traks, sevišķi, ja viņam uznāk mānija ar revolveri spēlēties.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa gros.
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv