Paplašinātā meklēšana

Meklējam folia.

Atrasts vārdos (6):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (300):

retējlapu acēna acēnu suga ("Acaena anserinifolia")
Juglans cordiformis ailantlapu riekstkoka "Juglans ailanthifolia var. cordiformis" nosaukuma sinonīms
trīslapu akebija akebiju suga ("Akebia trifoliata")
Fortīna akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cortusifolia var. fortunei")
ādlapu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cortusifolia")
ķīļlapu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cuneifolia")
akvifolijaugi Akvifoliju dzimta ("Aquifoliaceae")
vērmeļlapu ambrozija ambroziju suga ("Ambrosia artemisiifolia")
polijlapu andromeda andromedu suga ("Andromeda polifolia"), Latvijā sastopama samērā reti purvainās vietās, līdz 40 cm augsts augs ar rožainiem ziediem, satur indīgu glikozīdu
dzegužpodiņš Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
kakliņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
katliņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
piņģerūtiņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
pulksteniņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
pulksteniņš Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
pulkstenīši Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
pulverīts Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
rubinkatls Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
zvārgulītis Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia")
raskrētiņa apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia")
raskrēte Apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia")
raskrētīte Apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia")
raskrīte Apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia")
pelēka Apaļlapu ziemciete ("Pyrola rotundifolia")
zemeņkoklapu aronija aroniju suga ("Aronia arbutifolia")
koriamirtīns Auga "Coriaria myrtifolia" indīgs glikozīds, kas izraisa krampjus
defoliācija augu lapu mākslīga atdalīšana ar defoliantu palīdzību; parasti izmanto, lai atvieglotu mehanizētu ražas novākšanu
smalklapu auzene auzeņu suga ("Festuca tenuifolia syn. Festuca ovina subsp. tenuifolia")
aslapu avokado avokado suga ("Persea drymifolia")
garlapu balodene balodeņu suga ("Atriplex oblongifolia")
bukšlapu bārbele bārbeļu suga ("Berberis buxifolia")
šaurlapu bārbele bārbeļu suga ("Berberis linearifolia")
sirdslapu bergēnija bergēniju suga ("Bergenia cordifolia")
biezlapu bergēnija bergēniju suga ("Bergenia crassifolia")
smalklapu brūnvālīte brūnvālīšu suga ("Sanguisorba tenuifolia")
pamīšlapu budleja budleju suga ("Buddleia alternifolia")
platlapu bultene bulteņu suga ("Sagittaria latifolia")
parastā bultene bulteņu suga ("Sagittaria sagittifolia"), kas Latvijā sastopama diezgan bieži visā teritorijā ezeru un upju litorālē un palienēs, arī mākslīgās ūdenstilpēs un vecupēs
vītollapu bumbiere bumbieru suga ("Pyrus salicifolia")
tevetīns C~42~H~64~O~19~, glikozīds auga "Thevetia neriifolia Juss." sēklās, piemīt uzpirkstītes glikozīdiem līdzīga darbība
garlapu cefalantēra cefalantēru suga ("Cephalanthera longifolia")
plūksnlapu ceriņš ceriņu suga ("Syringa pinnatifolia")
cyclachaena Cyclahena xanthiifolia - smaillapu skarziedes "Iva xanthiifolia" nosaukuma sinonīms
vizbulīšlapu cimbalārija cimbalāriju suga ("Cymbalaria hepaticifolia")
šaurlapu cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis angustifolia")
paparžlapu cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis cheilantifolia")
laims Citrusu ģints suga ("Citrus aurantifolia"), augļu koks; šī koka auglis
kurpīšlapu čemurvīns čemurvīnu suga ("Ampelopsis aconitifolia")
vilkoga Četrlapu čūskoga - čūskogu suga ("Paris quadrifolia")
mauku puķe četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
četrlapīte Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
ģēloga Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
ģēlotne Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
grēmene Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
īveļsakne Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
īveļzāle Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
kaulaine Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
kaulene Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
miegoga Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
talše Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
talšķoga Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
vienodze Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
vīnodze Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
zalkšogas Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
zalšoga Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
zalkšoga Čūskoga ("Paris quadrifolia")
četrlapu čūskoga čūskogu suga ("Paris quadrifolia"), sastopama samērā bieži visā Latvijā gk. ēnainos un mitros mežos, krūmājos
kaprifolija Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Caprifoliacea"), 13 ģintis, 290 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas linnejas un sausserži, kā krāšņumaugus audzē abēlijas, dipeltas, djērvilas sniegogas un veigelas
akvifolija Divdīgļlapju klases dzimta ("Aquifoliaceae"), divmāju koki vai krūmi, 2 ģintis, \~400 sugu, Latvijā audzē gk. kā dekoratīvus vasarzaļus krūmus; akmeņozols
Salix bicolor divkrāsu kārkla "Salix phylicifolia" nosaukuma sinonīms
šaurlapu divsēkle divsēkļu suga ("Diplotaxis tenuifolia")
pulkstenpuķe dižā pulkstenīte (_Campanula persicifolia_)
dižā pulksteņpuķe dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia")
kubuleņš Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia")
podiņi Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia")
pūcīte Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia")
pulksteņi Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia")
pupucīte Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia")
pupulīte Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia")
Amerikas dižskābardis dižskābaržu suga ("Fagus grandifolia"), ko Latvijā audzē kā dekoratīvu koku Kurzemē, Zemgalē un šaurā joslā gar jūru, bet šeit tas neražo dīgtspējīgas sēklas
sēdlapu djērvila djērvilu suga ("Diervilla sessilifolia")
brunijlapu drojene drojeņu suga ("Draba bruniifolia"), kas Latvijā paretam tiek audzēta kā krāšņumaugs
Rosa spinosissima dzeloņainās rozes "Rosa pimpinellifolia" nosaukuma sinonīms
romblapu efejvīns efejvīnu suga ("Cissus rhombifolia")
šaurlapu eleagns eleagnu suga ("Elaeagnus angustifolia")
vīķlapu esparsete esparsetu suga ("Onobrychis viciifolia"), senāk Latvijā kultivēta kā lopbarības augs
parastā facēlija facēliju suga ("Phacelia tanacetifolia"), bišaugs ar ziliem ziediem, kas sastopams arī Latvijā
plākste Garlapu rasene ("Drosera anglica", senāk "Drsera longifolia")
skaujošā glīvene glīveņu suga ("Potamogeton perfoliatus")
platlapu gloksīnija gloksīniju suga ("Gloxinia latifolia")
stepes goba gobu suga (“Ulmus carpinifolia”, arī “Ulmus minor syn. Ulmus campestre”), Latvijā introducēta, audzē kā krāšņumaugu
platlapu cinna graudzāļu dzimtas cinnu ģints suga ("Cinna latifolia"), Latvijā sastopama reti, aug slapjos egļu, platlapju-egļu un melnalkšņa mežos, krūmājos, aizsargājama
skaujošā ģipsene ģipseņu suga ("Gypsophila perfoliata syn. Gypsophila trichotoma")
bukšlapu hēbe hēbju suga ("Hebe buxifolia")
kreimuļlapu hēbe hēbju suga ("Hebe pinguifolia")
vītollapu hēbe hēbju suga ("Hebe salicifolia")
vesellapu vīteņhortenzija hortenziju suga ("Hydrangea integrifolia")
superantigēns Jebkurš spēcīgs antigēns, kas atrodams dažādās baktērijās un vīrusos un mijiedarbojas ar T limfocītu receptoriem ārpus normālās antigēnu pazīšanas vietas; ietver stafilokoku enterotoksīnus un toksīnus, kas izraisa toksiskā šoka sindromu un eksfoliatīvo dermatītu
lancetlapu kalateja kalateju suga ("Calathea lancifolia")
vesellapu kalceolārija kalceolāriju suga ("Calceolaria integrifolia")
šaurlapu kalmija kalmiju suga ("Kalmia angustifolia")
platlapu kalmija kalmiju suga ("Kalmia latifolia")
daudzlapu kalmija kalmiju suga ("Kalmia polifolia")
šaurlapu kasija kasiju suga ("Cassia angustifolia")
koslapu kazuarīns kazuarīnu suga ("Casuarina equisetifolia"), ko Austrālijā audzē smiltāju nostiprināšanai, pieticīgs augs, kas ātri aug un sasniedz 20 m garumu un līdz 70 cm resnumu; Austrālijas dzelzskoks
lapveida kladonija kladoniju ģints ķērpju suga ("Cladonia foliacea"), Latvijā ieceļojusi ar migrējošiem putniem, aizsargājama
alkšņlapu kletra kletru suga ("Clethra alnifolia")
alkšņlapu korinte korintu suga ("Amelanchier alnifolia")
zeltpīpeņlapu kotula kotulu suga ("Cotula pyrethrifolia")
sirdslapu krambe krambju suga ("Crambe cordifolia")
izoplapu kufeja kufeju suga ("Cuphea hyssopifolia")
vairogviendienīte kukaiņu klases viendienīšu kārtas suga ("Prosopistoma foliaceum"), Latvijā aizsargājama
trīslapu ķērsa ķērsu suga ("Cardamine trifolia")
šķēplapu ķiverene ķivereņu suga ("Scutellaria hastifolia"), Latvijā aizsargājama, sastopama reti
šaurlapu lakacis lakaču suga ("Pulmonaria angustifolia"), Latvijā aizsargājama
garlapu lakacis lakaču suga ("Pulmonaria longifolia")
sirdslapu tiarella Latvijā biežāk audzētā tiarellu suga ("Tiarella cordifolia"), līdz 30 cm augsta, lapas sirdsveida, apaļīgi starainas, rozetē, spīdīgas, rudenī krāsojas, zied aprīlī, maijā
šaurlapu lavanda lavandu suga ("Lavandula angustifolia")
doblapu leženeja leženeju suga ("Lejeunea cavifolia"), kas ir aizsargājama, aug mitros lapkoku un jauktos mežos, gk. gāršā, vērī, mazs vienmājas augs; veido blīvas, tumšzaļas vai dzeltenzaļas velēnas uz lapkoku stumbriem, laukakmeņiem, nereti arī uz epifītiskajām lapu sūnām; Latvijā aizsargājama
plūsis Līdz 6 m augsts "Caprifoliaceae" dzimtas krūms "Sambucus nigra L.", bagātīgu lapojumu un lielu daudzumu vairogveidīgu baltu ziedu
platlapu liepa liepu suga ("Tilia platyphyllos", arī "Tilia grandifolia"), Latvijā introducēta
mazā malva malvu suga ("Malva rotundifolia")
apaļlapu mārpuķīte mārpuķīšu suga ("Bellis rotundifolia")
kaķsierīte Mazā malva ("Malva rotundifolia")
kaķusieri Mazā malva ("Malva rotundifolia")
kaķusierīte Mazā malva ("Malva rotundifolia")
rācentiņi Mazā malva ("Malva rotundifolia")
sieriņš Mazā malva ("Malva rotundifolia")
garlapu mētra mētru suga ("Mentha longifolia", arī "Mentha sylvestris")
pieclapiņu mežvīns mežvīnu suga ("Parthenocissus quinquefolia")
vesellapu mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis integrifolia")
alkšņlapu mikromele mikromeļu suga ("Micromeles alnifolia"), ko Latvijā retumis audzē kā krāšņumaugu
smaržīgā naktsvijole naktsvijoļu suga ("Platanthera bifolia", arī "Orchis bifolius"), daudzgadīgs lakstaugs ar veselu, olveidīgu gumu, stublājs dzeltenzaļš, līdz 60 cm augsts, ziedi balti, nedaudz iezaļgani, ļoti smaržīgi
līklapu novellija novelliju suga ("Nowellia curvifolia"), sastopama samērā reti, gk. mitros un slapjos mežos, kā arī kūdreņos, uz trupošām skujkoku (egļu, priežu) kritalām pēc mizas atdalīšanās (retumis aug uz mizas)
vaniļa Orhideju dzimtas suga ("Vanilla planifolia"), kāpelētājaugs, kura augļiem fermentējoties veidojas vanilīns
skābaržlapu ostrija ostriju suga ("Ostrya carpinfolia")
šaurlapu osis ošu suga ("Fraxinus angustifolia"), ko paretam audzē kā dekoratīvu koku
mežvīteņlapu ozolīte ozolīšu suga ("Aquilegia clemantifolia")
Cornus alternifolia pamīšlapu grimoņa "Swida alternifolia" senāks nosaukums
vītolu pelašķis pelašķu suga ("Achillea salicifolia syn. Achillea cartilagine, Ptarmica cartilaginea")
apaļlapu rotundifolia pelleju suga ("Pellaea rotundifolia")
vairzaru pellija pellia endiviifolia
smalklapu peonija peoniju suga ("Paeonia tenuifolia")
kluzilapu peperomija peperomiju suga ("Peperomia clusiifolia")
apaļlapu peperomija peperomiju suga ("Peperomia rotundifolia")
balodeņlapu perovskija perovskiju suga ("Perovskia atriplicifolia")
platlapu pīlādzis pīlādžu suga ("Sorbus latifolia"), ko vietām audzē dārzos
plūškoklapu pīlādzis pīlādžu suga ("Sorbus sambucifolia")
kļavlapu platāna platānu suga ("Platanus x acerifolia")
cepurīte Platlapu pulkstenīte ("Campanula latifolia")
zaķpodiņš Platlapu pulkstenīte ("Campanula latifolia")
zvaniņi Platlapu pulkstenīte ("Campanula latifolia")
zvārgulītis Platlapu pulkstenīte ("Campanula latifolia")
ķelpis Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia")
vāliņas Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia")
vāliņi Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia")
vālītes Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia")
vangale Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia")
pabalti Polijlapu andromeda ("Andromeda polifolia")
smiltene Polijlapu andromeda ("Andromeda polifolia")
smiltenes Polijlapu andromeda ("Andromeda polifolia")
trīslapu ptēleja ptēleju suga ("Ptelea trifoliata")
ošlapu pterokārija pterokāriju suga ("Pterocarya fraxinifolia")
sumahlapu pterokārija pterokāriju suga ("Pterocarya rhoifolia")
plakanlapu pūkcepurene pūkcepureņu suga ("Orthotrichum obtusifolia")
karošlapu pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula cochleariifolia")
platlapu pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula latifolia") un tās varietāte ("Campanula latifolia var. macrantha")
dižā pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula persicifolia")
apaļlapu pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula rotundifolia")
pusmēness pumpurzarene pumpurzareņu suga ("Cephalozia lunulifolia")
trejlapu puplaksis puplakšu suga ("Menyanthes trifoliata")
pūpolica Pūpols ("Salix acutifolia")
acuplakstiņi Rasene ("Drosera rotundifolia")
apaļlapu rasene raseņu suga ("Drosera rotundifolia")
brūnā receklene recekleņu ģints suga ("Phaeotremella foliacea", syn. "Tremella foliacea"), augļķermeņi gaišbrūni vai tumšbrūni, aug gan uz lapkoku, gan skujkoku koksnes
makadēmija Rieksti, kurus ražo "Macadamia ternifolia"; sākotnēji tie uzieti Austrālijā; vieni no pašiem dārgākajiem riekstiem
ailantlapu riekstkoks riekstkoku suga ("Juglans ailanthifolia var. ailanthifolia")
sirdsveida riekstkoks riekstkoku suga ("Juglans ailanthifolia var. cordiformis syn. Juglans cordiformis")
jomainā rikardija rikardiju suga ("Riccardia chamaedryfolia"), Latvijā aizsargājama
kastaņlapu rodžersija rodžersiju suga ("Rodgersia aesculifolia")
plūškoklapu rodžersija rodžersiju suga ("Rodgersia sambucifolia")
simtlapu roze rožu suga ("Rosa centifolia")
ādlapainā roze rožu suga ("Rosa coriifolia")
kaillapu roze rožu suga ("Rosa glabrifolia")
dzeloņainā roze rožu suga ("Rosa pimpinellifolia")
lielais salnsprīžotājs salnsprīžotāju suga ("Erannis defoliaria")
sīklapu samtene samteņu suga ("Tagetes tenuifolia syn. Tagetes signata")
zāģzoblapu santolīna santolīnu suga ("Santolina serratifolia")
sierīte savienojumā "kaķu sierīte" - malvu suga ("Malva rotundifolia")
plūmjlapu aronija savvaļā radies melnaugļu un zemeņkoklapu hibrīds ("Aronia x prunifolia")
smaillapu sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum capillifolium")
bārkstlapu sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum fimbriatum")
brūnais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum fuscum")
Girgensona sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum girgensohnii")
mīkstais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum molle"), Latvijā aizsargājama
piecrindu sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum quinquefarium")
iesarkanais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum rubellum")
Rusova sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum russowii")
rudais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum subfulvum"), Latvijā aizsargājama
spīdīgais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum subnitens"), Latvijā aizsargājama
Varnstorfa sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum warnstorfii")
ķimeņlapu selīne selīņu suga ("Selinum carvifolia"), kas Latvijā sastopama samērā bieži, auga stublājs 30-90 cm augsts, ar ļoti raksturīgām spārnainām šķautnēm, aug purvainās un krūmainās pļavās, zemajos jeb zāļu purvos, pārpurvotos ūdenstilpju krastos
šaurlapu skarene skareņu suga ("Poa angustifolia")
smaillapu skarziede skarziežu ģints suga ("Ive xanthiifolia syn. Cyclachaena xanthiifolia"), Latvijā sastopama ļoti reti, gk. lielo pilsētu dzelzceļa staciju teritorijā, ruderālās vietās, stublājs līdz 1 m augsts, augšdaļā zarots, lapas pretējas, ziedu kurvīšu daudz, tie ir sīki, noliekti
Gypsophila trichotoma skaujošās ģipsenes "Gypsophila perfoliata" nosaukuma sinonīms
Stellaria diffusa skrajās virzas "Stellaria longifolia" nosaukuma sinonīms
pūpolīca smaillapu kārkls (vītols) (_salix acutifolia_)
Festuca ovina subsp. tenuifolia smalklapu auzenes "Festuca tenuifolia" nosaukuma sinonīms
Tagetes signata smalkllapu samtenes "Tagetes tenuifolia" nosaukuma sinonīms
postiņi Smaržīgā naktsvijole ("Platanthera bifolia", senāk "Orchis bifolia")
bezgalis Smaržīgā naktsvijole ("Platanthera bifolia")
dzegužpiesis Smaržīgā naktsvijole ("Platanthera bifolia")
mārsila smiltenīte smiltenīšu suga ("Arenaria serpyllifolia")
Pīlādžlapu sorbārija sorbāriju suga ("Sorbaria sorbifolia"), ko Latvijā bieži audzē kā dekoratīvu krūmu, vairodamās ar sakņu atvasēm, dažās vietās pārgājusi savvaļā; līdz 3 m augsts krūms, lapas (garums - līdz 30 cm) ar 9-21 lapiņu, kam divkārt zāģzobaina mala, ziedi sīki, balti, sakopoti lielās skarās vasu galotnē
goblapu spireja spireju suga ("Spiraea chamaedryfolia", senāk "Spirea ulmifolia")
asinszāļlapu spireja spireju suga ("Spiraea hypericifolia")
plūmjlapu spireja spireju suga ("Spiraea prunifolia")
vītollapu spireja spireju suga ("Spiraea salicifolia")
zobenlapu staģe staģu suga ("Inula ensifolia")
sumahlapu Sumahlapu pterokārija - pterokāriju suga ("Pterocarya rhoifolia")
Lavandula officinalis šaurlapu lavandas "Lavandula angustifolia" senāks nosaukums
doņi Šaurlapu vilkvālīte ("Typha angustifolia")
ērkuļi Šaurlapu vilkvālīte ("Typha angustifolia")
čozēnija šīs ģints suga ("Chosenia arbutifolia"), kas 20. gs. 60. gados introducēta Latvijā
trīslapu poncira šīs ģints suga ("Poncirus trifoliantus"), ko Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugu; trejlapcitrons
talšu Talšu oga - zalšu oga jeb četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
greimene Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
kuplaški Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupači Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupāji Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupēji Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
puplači Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
puplāji Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pūplaks Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
puplakši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
puplākši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
puplakšķi Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
puplakšķis Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
puplaksti Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
puplapa Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
puplapas Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
puplaškes Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
puplēkši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupulaji Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupulāji Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupulākša Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupulakšas Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupulakši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupulākši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupulakšķis Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupulapas Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupulašks Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupulēkši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupulekšņi Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupulēšņi Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupurlakši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupurlašķi Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupurlaukši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
trejlapa Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
trijlapa Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
trijlapji Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
trilapi Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
trīslapa Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
trīslapis Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
trīslapji Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
puplašķi Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata"), ilggadīgs savvaļas ārstniecības augs, sastopams slapjās pļavās, strautu iztekās, ezeru, dīķu malās
platlapu tricirta tricirtu suga ("Tricyrtis latifolia")
platlapu turgēnija turgēniju suga ("Turgenia latifolia")
efejlapu veronika veroniku suga ("Veronica hederifolia")
garlapu veronika veroniku suga ("Veronica longifolia")
mārsila veronika veroniku suga ("Veronica serpyllifolia")
krasta veronika veroniku suga ("Veronica teucrium", arī "Veronica latifolia")
dumbrāju vijolīte vijolīšu suga ("Viola stagnina syn. Viola persicifolia"), Latvijā aizsargājama
platlapu vijzobe vijzobu suga ("Tortula latifolia"), Latvijā aizsargājama
šaurlapu vilkvālīte vikvālīšu suga ("Typha angustifolia")
platlapu vilkvālīte vikvālīšu suga ("Typha latifolia")
šaurlapu vīķis vīķu suga ("Vicia angustifolia")
plūmjlapu vilkābele vilkābeļu suga ("Crataegus x prunifolia")
viebuli Vilkoga jeb četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
irbuleņlapu vīrcele vīrceļu suga ("Linaria genistifolia")
biezlapu virza virzu suga ("Stellaria crassifolia"), Latvijā aizsargājama
skrajā virza virzu suga ("Stellaria longifolia")
cibukoks Vītollapu spireja ("Spiraea salicifolia")
Ptarmica cartilaginea vītolu pelašķa "Achillea salicifolia syn. Achillea cartilaginea" nosaukuma sinonīms
Achillea cartilaginea vītolu pelašķa ("Achillea salicifolia") nosaukuma soinonīms
baltrozīte Vītolu pelašķis ("Achillea salicifolia")
Lieldienu vītols vītolu suga ("Salix acutifolia x Salix daphnoides")
smaillapu kārkls vītolu suga ("Salix acutifolia")
smaillapu vītols vītolu suga ("Salix acutifolia")
mirsīnlapu kārkls vītolu suga ("Salix myrsinifolia")
divkrāsu kārkls vītolu suga ("Salix phylcifolia syn. Salix bicolor"), Latvijā aizsargājama
vilku kārkls vītolu suga ("Salix rosmarinifolia")
vīnlapu anemone vizbuļu suga ("Anemone vitifolia")
apaļlapu ziemciete ziemciešu suga ("Pyrola rotundifolia")
miršlapu ziepenīte ziepenīšu suga ("Polygala myrtifolia")
Himalaju zilā magone zilo magoņu suga ("Meconopsis betonicifolia")
divlapu zilsniedzīte zilsniedzīšu suga ("Scilla bifolia")
arguloze Zivju helmintozes veids, vēžveida parazīta "Argulus foliaceus" ierosināta zivju slimība, slimo karpu dzimtas zivis, visbiežāk vasarā, konstatēta arī asaru un zandartu mazsveida nobeigšanās
zobins Zobina oga - četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia")
karpu zivjēdis žaunastvēžu suga ("Argulus foliaceus"); karpu uts

Citās vārdnīcās nav šķirkļa folia.