Paplašinātā meklēšana
Meklējam flora.
Atrasts vārdos (10):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (113):
- Passiflora antioquiensis antiokvas pasiflora.
- gnotobiots Ar ķeizargriezienu sterili iegūts dzīvnieku mazulis, ko izmanto veterinārijā slimību pētīšanai; no specifiskās patogēnās mikrofloras brīvs dzīvnieks.
- Lielpolijas Tautas parks atrodas Polijas rietumu daļā ("Wielkopolski Park Narodowy"), Vartas krastos, dibināts - 1933. g., paplašināts - 1957. g., morēnu ainava ar osiem, drumliniem, bagāta ūdeņu un purvu flora un fauna.
- edafons Augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopums, kuru dzīve pilnīgi vai lielākoties noris augsnē; augsnes fauna un flora.
- daudzziedu auzene auzeņu suga ("Festuca multiflora syn. Festuca rubra subsp. multiflora").
- AMB Bakteriāls mēslošanas līdzeklis (autohonā mikroflora B), kas satur dažādas augsnē brīvi dzīvojošas baktērijas, pagatavo no kūdras, kurā iesēj un savairo autohono mikrofloru B.
- bifido Baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus; bifidobaktērijas.
- bifidobaktērijas Bifido - baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus.
- floristika Botānikas nozare, kas pētī kādas teritorijas floras sastāvu.
- lielziedu brūnactiņa brūnactiņu suga ("Coreopsis grandiflora").
- bālziedu brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche pallidiflora"), aug mitros krūmājos, mežmalās un parazitē uz lēdzerkstes ("Cirsium oleraceum") saknēm.
- smaillapu ciesa ciesu suga ("Calamagrostis acutiflora").
- asziedu ciesa ciesu suga ("Calamagrostis x acutiflora").
- Čužupurvs Dabas liegums (kopš 1999. g.) krūma čužas aizsardzībai, atrodas Kandavas novada Kandavas pagastā, Abavas senlejā upes kreisā krasta terasē, valsts aizsardzībā kopš 1927. gada, 1977. g. aizsargājamā platība palielināta līdz 131,2 ha, bagāta flora, sastopamas daudzas aizsargājamas sugas.
- Lielā Baltezera salas dabas liegums Lielajā Baltezerā, valsts aizsardzībā kopš 1924. g., kopplatība - 20 ha, ietilpst visas 5 ezera salas, kurās attīstījusies savdabīga fauna un flora (Ropažu, Priežu, Auzu, Liepu un Mazā sala).
- Montbretia crocosmiiflora dārza montbrēcijas "Crocosmia x crocosmiiflora" nosaukuma sinonīms.
- Festuca rubra subsp. multiflora daudzziedu auzenes "Festuca multiflora" nosaukuma sinonīms.
- kalmijlapu deicija deiciju suga ("Deutzia x kalmiiflora").
- halorrhagidaceae Divdīgļlapju augu dzimta "Myrtiflorae" rindā, ūdens un cietzemes augi ar sīkiem vien- un divdzimumu ziediem, kuriem bieži nav ziedlapu; \~160 sugu mērenā un subtropiskā joslā.
- krustzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Brassicaceae syn. Cruciferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones), 375 ģintis, \~3200 sugu, Latvijā konstatētas 47 ģintis, 90 sugu (no tām 40 ir vietējās floras sugu, 45 adventīvas sugas un 5 sugas - dārzbēgļi).
- pasiflora Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Passiflorales"), kurā ir 5 dzimtas, 37 ģintis, >800 sugu.
- Baikāls Dziļākais ezers pasaulē, atrodas Austrumsibīrijas dienvidu daļā, platība - 31500 kvadrātkilometru, garums - 636 km, lielākais platums - 79 km, lielākais dziļums - 1620 m, bagāta flora un fauna, pasaulē otrais lielākais ezers pēc tilpuma - 23600 kubikkilometru.
- Passiflora edulis ēdamā pasiflora.
- lielziedu eihāre eihāru suga ("Eucharis grandiflora").
- neļķziedu episcija episciju suga ("Episcia dianthiflora").
- bālziedu fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria pallidiflora").
- zaļziedu galtonija galtoniju suga ("Galtonia viridiflora").
- trīsziedu genciāna genciānu suga ("Gentiana triflora").
- lielziedu godēcija godēciju suga ("Godetia grandiflora"), kuru Latvijā audzē kā krāšņumaugu, arī dažādas tās šķirnes.
- porfiromonas Gramnegatīvu, anaerobisko, nekustīgu, sporas neveidojošu nūjiņveida baktēriju ģints; normālas mutes dobuma gļotādas mikrofloras daļa; dažreiz tiek izolētas mutes dobuma infekcijas gadījumā.
- prevotellas Gramnegatīvu, anaerobisku, mēreni saharolitisku, žultsjutīgu, nekustīgu, sporas neveidojošu, pleomorfisku nūjiņveida baktēriju ģints; normālas gļotādas mikrofloras daļa, īpaši mutes dobumā, lokzarnā un makstī; dažas sugas izraisa infekciju cilvēkam.
- peptostreptokoki Grampozitīvu kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptostreptococcus"); cilvēka mutes, augšējo elpceļu un zarnu normālās mikrofloras daļa; oportūnistiski patogēni, dažreiz var izraisīt mīksto audu infekciju un sepsi.
- peptokoki Grampozitīvu, anaerobisku kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptococcus"); atrodami pa vienam, pāros, pa trim vai neregulārā masā, ir ķīmiski organotropiski un spēj fermentēt proteīnu sabrukšanas produktus; cilvēka mutes dobuma, augšējo elpceļu un tievās zarnas normālas mikrofloras mikroorganismi; dažreiz izraisa mīksto audu infekciju un sepsi; atrodami arī augsnē.
- mazziedu grīslis grīšļu suga ("Carex pauciflora").
- skrajziedu gurķene gurķeņu suga ("Borago laxiflora"), ko Eiropā mēdz audzēt kā krāšņumaugu.
- daudzziedu hoija hoiju suga ("Hoya multiflora").
- zaļziedu iksija iksiju suga ("Ixia viridiflora").
- bioti Kāda apvidus flora un fauna.
- mikrobiota Kādas teritorijas mikroflora un mikrofauna.
- lielziedu kaķumētra kaķumētru suga ("Nepeta grandiflora").
- daudzziedu klintene klinteņu suga ("Cotoneaster multiflora"), Latvijā introducēta.
- krainzia Krainzia longiflora - garziedu mamilārijas ("Mammillaria longiflora") nosaukuma sinonīms.
- vienzieda krastene krasteņu suga ("Littorella uniflora"), Latvijā aizsargājama.
- dārza montbrēcija krokosmiju suga ("Crocosmia x crocosmiiflora syn. Montbretia crocosmiiflora").
- zvīņlapu kurcija kurciju suga ("Kurzia pauciflora").
- cigoriņš Kurvjziežu dzimtas apakšdzimta ("Cichorioideae syn. Liguliflorae"), lakstaugi kuru augiem kurvītī ir tikai mēlziedi un parasti tiem ir piensula.
- dzeltenā ķekarzeltene ķekarzelteņu suga ("Naumburgia thyrsiflora"), daudzgadīgs lakstaugs ar garu, ložņājošu sakneni, stublāji stāvi (augstums - 15-70 cm), vienkārši, bagātīgi lapoti.
- lielā brūngalvīte Latvijā ļoti reti sastopama brūngalvīšu suga ("Prunella grandiflora"), aizsargājams augs.
- driasa flora leduslaikmeta fosilā arktiskā un alpīnā flora, kuras atliekas atrodamas apledojuma apgabalos un to periglaciālajās joslās.
- lielziedu ludvigija ludvigiju suga ("Jussiaea grandiflora").
- lielziedu magnolija magnoliju suga ("Magnolia grandiflora").
- lilijziedu magnolija magnoliju suga ("Magnolia liliiflora").
- garziedu mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria longiflora syn. Krainzia longiflora").
- spilvziedu mauraga mauragu suga ("Hieracium x piloselliflora").
- Eleocharis pauciflora mazziedu pameldra "Eleocharis quinqueflora" nosaukumna sinonīms.
- sānziedu mēringija mēringiju suga ("Moehringia lateriflora"), Latvijā aizsargājama.
- triass mezozoja pirmais periods (pirms \~230-195 mlj. gadu), kam ir raksturīga bagātas kailsēkļu floras izveidošanās un pirmo zīdītāju parādīšanās; triasa periods.
- Passiflora mollissima mīkstā pasiflora.
- daudzziedainās starenes multiflora jeb linoides, ļoti rets augs, 2-5 cm garumā, pliku, tievu, plati dakšējādi starainu stublāju, sīkiem, baltiem ziediem.
- sīkziedu neaizmirstule neaizmirstuļu ģints suga (“Myosotis sparsiflora”), Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama, viengadīgs lakstaugs, stublājs līdz 35 cm augsts, ar noliektiem matiņiem
- zaļziedu ozolīte ozolīšu suga ("Aquilegia viridiflora").
- sīkziedu palazda palazdu suga ("Corylopsis pauciflora").
- mazziedu pameldrs pameldru suga ("Eleocharis quinqueflora syn. Eleocharis pauciflora").
- sīksēklu parodija parodiju suga ("Parodia microsperma", senāk "Parodia sanguiniflora").
- Passiflora x alato-caerulea pasifloras hibrīds.
- passiflora Pasifloras jeb cietējpuķes.
- Antiokvas pasiflora pasifloru suga ("Passiflora antioquiensis").
- zilā pasiflora pasifloru suga ("Passiflora caerulea").
- ēdamā pasiflora pasifloru suga ("Passiflora edulis").
- smirdošā pasiflora pasifloru suga ("Passiflora foetida").
- mīkstā pasiflora pasifloru suga ("Passiflora mollissima").
- vairogveida pasiflora pasifloru suga ("Passiflora subpeltata").
- pasifloras hibrīds pasifloru sugu "Passiflora alato" un "Passiflora caerulea" krustojums.
- pienziedu peonija peoniju suga ("Paeonia lactiflora").
- daudzziedu plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene multiflora").
- lielziedu portulaka portulaku suga ("Portulaca grandiflora"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- Japānas baltā priede priežu suga ("Pinus parviflora").
- pienziedu pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula lactiflora").
- vienzieda pumpursmilga pumpursmilgu suga ("Melica uniflora").
- lielziedu retējs retēju suga ("Potentilla grandiflora").
- dabas resursi saimniecībā un kultūrā izmantojamie dabas objekti un procesi: zeme, tās dzīles, ūdeņi, meži, flora un fauna, atmosfēra, gaiss, Saules un vēja enerģija, Zemes iekšējais siltums, paisums un bēgums.
- lielziedu sārmene sārmeņu suga ("Stachys grandiflora"), Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- mikoflora Sēņu flora, sēņu augu kopība.
- sīkziedu sīkgalvīte sīkgalvīšu suga ("Galinsoga parviflora").
- neaizmirsteles Sīkziedu neaizmirstule ("Myosotis sparsiflora").
- Passiflora foetida smirdošā pasiflora.
- baltziedu spireja spireju suga ("Spiraea albiflora").
- sīkziedu sprigane sprigaņu suga ("Impatiens parviflora"), Latvijā naturalizējies, adventīvs augs.
- vienzieda sūnactiņa sūnactiņu suga ("Moneses uniflora syn. Pyrola uniflora", arī "Pyrola grandiflora"), samērā reti sastopama arī Latvijā, aug ēnainos skujkoku mežos (biežāk egļu vērī vai lānā) un jauktos mežos starp sūnām; tā ir 5—10 cm augsts, mūžzaļš daudzgadīgs lakstaugs ar pavedienveida sakneni.
- tralis Šādam zvejas rīkam līdzīga ierīce ūdenstilpes reljefa, floras un faunas pētīšanai, kā arī zemūdens šķēršļu atklāšanai un izcelšanai ūdens virspusē.
- pasiflora Šīs rindas dzimta ("Passifloraceae"), ko dažkārt iekļauj vijolīšu rindā.
- pasiflora Šīs rindas ģints ("Passiflora"), ko kultivē ēdamo augļu dēļ un kā krāšņumaugus (arī telpās).
- sīkziedu tamarikss tamariksu suga ("Tamarix parviflora").
- lielziedu telima telimu suga ("Tellima grandiflora"), savvaļā aug Ziemeļamerikā, Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugu, līdz 50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs.
- daudzziedu triplohlame triplohlamu suga ("Triplochlamys multiflora").
- Ķīnas trompetvīns trompetvīnu suga ("Campsis grandiflora").
- marakuja Tropu auga pasifloras dažu sugu auglis, kam ir biezs apvalks un aromātisks tumši dzeltens mīkstums ar mazām, cietām sēkliņām.
- divziedu tulpe tulpju suga ("Tulipa biflora").
- lielziedu tunbergija tunbergiju suga ("Thunbergia grandiflora").
- driade tundras pundurkrūms ("Dryas octopetala"), pēc kura atliekām nosaukta driasa flora.
- lielziedu uzpirkstīte uzpirkstīšu suga ("Digitalis grandiflora"), Latvijā aizsargājama.
- Passiflora subpeltata vairogveida pasiflora.
- dabas aizsardzība valsts un sabiedrisko pasākumu sistēma atsevišķu dabas objektu (zemes, tās dzīļu, ūdeņu, mežu, floras un faunas, atmosfēras gaisa) un visas dabas vides aizsardzībai ar tiesību normu un valsts un sabiedrisko institūciju aktīvas darbības palīdzību.
- māteszāles Vienzieda sūnactiņa ("Moneses uniflora").
- Pyrola uniflora vienzieda sūnactiņas "Moneses uniflora" nosaukuma sinonīms.
- kolibaktērija Zarnu nūjiņa ("Escherichia coli"), normālas cilvēka un dzīvnieku zarnu mikrofloras komponents.
- lielziedu zefirante zefirantu suga ("Zephyranthes grandiflora").
- blīvziedu lizimahija zelteņu suga ("Lysimachia congestiflora").
- daudzziedu zemzālīte zemzālīšu suga ("Luzula multiflora").
- Passiflora caerulea zilā pasiflora.
- lielziedu zilgavīte zilgalvīšu suga ("Prunella grandiflora").
- sīkziedu zirgkastaņa zirgkstaņu suga ("Aesculus parviflora").
- īsais žibulītis žibulīšu suga ("Euphrasia parviflora").
flora citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV