Paplašinātā meklēšana
Meklējam fag..
Vārdos nav.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (157):
- imūnopsonīns Antiviela, kas sensibilizē noteiktu antigēnu fagocitozei.
- opsonīni Asins serumā esošas vielas, kas fiksējas uz baktērijām vai organismā iekļuvušām svešām daļiņām un veicina to fagocitozi.
- oligotrofiskie augi augi, kas spēj augt un attīstīties barības vielām nabadzīgās (podzolētās, sfagnu kūdras u. c.) augsnēs; sastopami silā, mētrājā, grīnī, slapjajā mētrājā, purvājā, viršu ārenī un viršu kūdrenī.
- Nidas tīrelis augstais purvs Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, uz dienvidiem no Papes ezera, dabas parka "Pape" teritorijā, platība - 2433 ha, klajš, aug retas priedītes, līdz 3 m dziļumam ir maz sadalījusies sfagnu kūdra, zem tās līdz 2,5 m biezs sapropeļa slānis.
- anahorēze Baktēriju saistīšana hroniska iekaisuma perēkļos, kur tās tiek iznīcinātas fagocitozes ceļā.
- Sphagnum balticum Baltijas sfagns.
- Sphagnum fimbriatum bārkstlapu sfagns.
- Sphagnum compactum blīvais sfagns.
- Sphagnum fuscum brūnais sfagns.
- Sphagnum cdentrale centriskais sfagns.
- nukleofagocitoze Citu šūnu kodolu fagocitoze.
- Riesta-Džūkstenes purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 347 ha, apaugumā 1-3 m augstas priedes, zemsedzē polijlapu andromeda, lielā dzērvene (segums \~50%), parastā niedre, grīšļi, sfagni.
- Kaušņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 223 ha, dzērvenāji aizņem 27,8 ha, to segums 70-80%, zemsedzē polijlapu andromeda, makstainā un slaidā spilve, grīšļi, sfagni.
- Lubānas un Sūļagala purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Dekšāru un Nagļu pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 2899 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, t. sk. aizsargājamas, konstatēta viena no 3 aizsargājamās sugas - Lindberga sfagna - augtenēm Latvijā.
- Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni.
- Gulbju un Platpirovas purvs dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība — 1771 ha, dzērvenāji aizņem \~800 ha, to segums 40%; zemsedzē ārkausa kasandra, makstainā spilve, polijlapu andromeda, sfagni.
- Nagļu un Ansiņu purvs dabas liegums Ventspils novada Zlēku pagastā, kopējā platība — 284 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dzērvenāji aizņem 66,8 ha, segums 60-70%, gk. lielā dzērvene (“Oxycoccus palustris”), purva zemsedzē arī polijlapu andromeda, makstainā spilve, sila virsis, melnā vistene, grīšļi, sfagni.
- Lepuru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 316 ha, no tiem dzērvenāji \~230 ha, to segums 60-70%, augstais purvs ar pārejas purva joslām, zemsedzē polijlapu andromeda, ārkausa kasandra, parastā niedre, apaļlapu rasene, makstainā spilve, purva vaivariņš, melnā vistene, sfagni.
- Gasparsona purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senlejā Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība - 26,6 ha, augstais purvs, zemsedzē melnā vistene, purva vaivariņš, sila virsis, sfagni.
- lizāti Dažādu orgānu, audu un šūnu lizes 2 produkti, kas iegūti, iedarbojoties fermentiem (autolizātiem), skābēm, sārmiem, sāļiem (hidrolizātiem) un bakteriofāgiem (fagolizātiem).
- Ugunszemes dienvidskābardis dienvidskābaržu suga ("Nothofagus antarctica"), ko audzē kā dekoratīvu koku, kas labi aiztur vēju.
- Dombeja dienvidskābardis dienvidskābaržu suga ("Nothofagus dombeyi").
- slaidais dienvidskābardis dienvidskābaržu suga ("Nothofagus nervosa").
- dienvidskābardis Dižskābaržu dzimtas ģints ("Nothofagus").
- autoeritrofagocitoze Eritrocītu fagocitoze, ko veic autoloģiski neitrofilie leikocīti un monocīti.
- eritrofāgija Eritrocītu fagocitoze.
- hemofāgija Eritrocītu fagocitoze.
- tropīns Faktors imūnserumā, kas sekmē fagocitozi.
- hialīnšūnas Gaišas, lielas bezhlorofila šūnas sfagnu lapās, kuras sausumā pildās ar gaisu, tāpēc izskatās caurspīdīgas; spēj uzsūkt 20-25 reizes vairāk ūdens par sfagnu kopējo masu.
- hlorofilšūnas Garas, zaļas šūnas sfagnu lapās, kuras satur hlorofilu.
- Sphagnum cuspidatum garsmailes sfagns.
- Sphagnum girgensohnii Girgensona sfagns.
- Sphagnum teres gludais sfagns.
- Sphagnum annulatum gredzensporu sfagns.
- Sphagnum contortum grieztais sfagns.
- sējas griķi griķu suga ("Fagopyrum esculentum", arī "Polygonum fagopyrum"), kas Latvijā kopš 16. gs. tiek kultivēta kā pārtikas augs un nektāraugs.
- Sphagnum rubellum iesarkanais sfagns.
- makrofagocīts Ikviens liels fagocīts.
- ezofagostomoze Infestācija ar ezofagostomiem.
- Sphagnum fallax īssmailes sfagns.
- Sphagnum imbricatum jumstiņu sfagns.
- intrazonalitāte Kāda dabas komponenta (augsnes, veģetatīvā tipa, ģeogrāfiskās ainavas) atsevišķi ielāsmojumi vienā vai vairākās ģeogrāfiskajās zonās (piem., sfagnu purvi taigā un tundrā, solončaki tuksnesī); viens no azonalitātes veidiem.
- biešu svilnis kaitīgs tauriņš, izplestu spārnu platums - 20-26 mm, priekšspārni pelēkbrūni ar 2 tumši brūniem laukumiem un ārējo šķērssvītru, pakaļspārni pelēki ar gaišu svītru, kāpuri polifagi, var baroties ar 35 augu dzimtām, Latvijā kaitē cukurbietēm.
- Sphagnum papillosum kārpainais sfagns.
- klarnete Koka pūšamais mūzikas instruments, kas pēc skanējuma un apmēriem ir vidējs starp oboju un fagotu.
- kontrafagots Koka pūšamais mūzikas instruments, kura reģistrs ir par oktāvu zemāks nekā fagotam.
- Sphagnum riparium krasta sfagns.
- kreatofagija Kreofagija, gaļas lietošana barībai, gaļas ēšana.
- baltās sūnas lapu sūnas, kas sastopamas augstajos purvos vai pārpurvotos mežos; sfagni.
- acutifolia Lapu sūnu sfagnu apakšklases sfagnu dzimtas sfagnu ģints iedalījuma sekcija.
- Sphagnum lescurii Leskerjē sfagns.
- makrofāgs liela fagocitējoša šūna ar vienu kodolu (cilvēku vai dzīvnieku organismā), kas ievelk un sagremo organismam svešas daļiņas.
- Sphagnum majus lielais sfagns.
- Sphagnum lidbergii Lindberga sfagns.
- fibroezofagoskops Lokans ezofagoskops ar stikla šķiedras optiku barības vada izmeklēšanai.
- Sphagnum magellanicum Magelāna sfagns.
- pericīts Mazdiferencēta saistaudu šūna, kas no ārpuses pieguļ kapilāra, arteriolas vai vēnulas sienai; veic fagocitāru funkciju un ietekmē kapilāru lūmena diametra maiņu.
- mezangiocīts Mezangijšūna, mezangija šūna, kas spēj fagocitēt.
- mētru kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, aizņem 1,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas pēc niedrāja vai priedēm un bērziem apauguša pārejas purva nosusināšanas, augsne nabadzīga, skāba. Zemsega (detrīts) vidēji sadalījusies, skāba, veidojusies no koku, grīšļu, mētru, spilvu un sfagnu atliekām.
- mētru ārenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās minerālaugsnēs, kas aizņem 2,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; izveidojas pēc slapjā mētrāja nosusināšanas, augsne nabadzīga, skāba; podzolēta un glejota smilts ar rūsakmens slāni; zemsega (detrīts) mēreni sadalījusies, skāba, veidojusies no koku, mētru un sfagnu atliekām.
- Sphagnum molle mīkstais sfagns.
- MPS Mononukleāro fagocītu sistēma (angļu "mononuclear phagocyte system").
- fagotists Mūziķis, kas spēlē fagotu.
- bālā negailene negaileņu suga ("Hygrophoropsis pallida"), sastopama ļoti reti egļu mežos, mitrās vietās, sfagnos.
- gliofāgija Neiroglijas šūnu fagocitoze.
- stafilokināze No strutu stafilokokiem izolēts enzīms, kas kavē fagocitozi un ierosina plazmas recēšanu.
- hemopsonīns Opsonīns, kas atvieglo eritrocītu fagocitozi.
- organoskopija Orgāna izmeklēšana ar optisku ierīci, piem., cistoskopija, ezofagoskopija, laringoskopija u. c.
- Sphagnum quinquefarium piecrindu sfagns.
- Antofagasta Pilsēta Čīlē ("Antofagasta"), reģiona administratīvais centrs, 405000 iedzīvotāju (2012. g.), svarīga eksportosta, arī Bolīvijas tranzītosta.
- Kastelnuovo di Garfanjāna pilsēta Itālijā (“Castelnuovo di Garfagnana”), Toskānas reģiona Lukas provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sphagnum platyphillum platlapu sfagns.
- leikoproteāze Proteolītisks enzīms polinukleārajos leikocītos, kas piedalās fagocitēto mikrobu noārdīšanā un strutu veidošanā.
- dižskābaržu fleogēna pūpēžu grupas sēņu suga ("Phleogena faginea").
- Sphagnum palustre purva sfagns.
- purvsūna Purva sūna, sfagns.
- Tīšezera purvs purvs Zlēku pagastā ap Tīsezeru, tā zemsedzē aug gk. iesirmā ciesa, lielā dzērvene, purva rūgtdille, purva vārnkāja, grīšļi, sfagni.
- koka pūšamie instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, ko sākotnēji izgatavoja no koka, bet ko mūsdienās izgatavo no metāla vai plastmasas (piemēram, flauta, oboja, klarnete, fagots).
- koka pūšamie (arī pūšamie koka) mūzikas instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, kurus sākotnēji izgatavoja no koka, bet mūsdienās izgatavo no metāla vai plastmasas (piemēram, flauta, oboja, klarnete, fagots).
- Sphagnum subfulvum rudais sfagns.
- Sphagnum russowii Rusova sfagns.
- smaillapu sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum capillifolium").
- bārkstlapu sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum fimbriatum").
- brūnais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum fuscum").
- Girgensona sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum girgensohnii").
- mīkstais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum molle"), Latvijā aizsargājama.
- piecrindu sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum quinquefarium").
- iesarkanais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum rubellum").
- Rusova sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum russowii").
- rudais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum subfulvum"), Latvijā aizsargājama.
- spīdīgais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum subnitens"), Latvijā aizsargājama.
- Varnstorfa sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum warnstorfii").
- šaurlapu sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum angustifolium").
- gredzenporu sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum annulatum"), Latvijā aizsargājama.
- Baltijas sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum balticum").
- garsmailes sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum cuspidatum").
- īssmailes sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum fallax").
- struplapu sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum flexuosum").
- Lindberga sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum lindbergii"), Latvijā aizsargājama.
- lielais sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum majus").
- strupais sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum obtusum"), Latvijā aizsargājama.
- skaistais sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum pulchrum"), Latvijā aizsargājama.
- krasta sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum riparium").
- smalkais sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum tenellum").
- centriskais sfagns sekcijas "Palustria" sfagnu suga ("Sphagnum centrale").
- jumstiņu sfagns sekcijas "Palustria" sfagnu suga ("Sphagnum imbricatum"), Latvijā aizsargājama.
- Magelāna sfagns sekcijas "Palustria" sfagnu suga ("Sphagnum magellanicum").
- purva sfagns sekcijas "Palustria" sfagnu suga ("Sphagnum palustre").
- kārpainais sfagns sekcijas "Palustria" sfagnu suga ("Sphagnum papillosum"), Latvijā aizsargājama.
- Vulfa sfagns sekcijas "Polyclada" sfagnu suga ("Sphagnum wulfianum").
- blīvais sfagns sekcijas "Rigida" sfagnu suga ("Sphagnum compactum"), Latvijā aizsargājama.
- spurainais sfagns sekcijas "Squarrosa" sfagnu suga ("Sphagnum squarrosum").
- gludais sfagns sekcijas "Squarrosa" sfagnu suga ("Sphagnum teres").
- grieztais sfagns sekcijas "Subsecunda" sfagnu suga ("Sphagnum contortum").
- Leskerjē sfagns sekcijas "Subsecunda" sfagnu suga ("Sphagnum lescurii"), Latvijā aizsargājama.
- platlapu sfagns sekcijas "Subsecunda" sfagnu suga ("Sphagnum platyphyllum").
- sirpjlapu sfagns sekcijas "Subsecunda" sfagnu suga ("Sphagnum subsecundum").
- tibia Senatnē stabuļu mūzikas instruments, ko grieķi sauca par "aulos" un kas viduslaikos attīstījās mēlīšu pūšamo instrumentu ģimenē, pie kuras tagad pieder obojas, klarnetes, fagoti.
- serpents Sens pūšamais instruments, kura vecākie paraugi no 16. gs. atrasti Itālijā, to gatavoja no koka, čūskveidīgi vai fagotveidīgi izliektu ar 6 skaņu caurumiem, kas deva 3 oktāvas un pustoni lielu diapazonu.
- sphagnum Sfagni.
- kūdras sūna sfagns.
- sphagnidae Sfagnu apakšklase.
- cuspidata Sfagnu ģints sekcija.
- palustria Sfagnu ģints sekcija.
- polyclada Sfagnu ģints sekcija.
- rigida Sfagnu ģints sekcija.
- subsecunda Sfagnu ģints sekcija.
- squarrosa Sfagnu iedalījuma klase.
- Sphagnum subsecundum sirpjlapu sfagns.
- Sphagnum pulchrum skaistais sfagns.
- Sphagnum capillifolium smaillapu sfagns.
- Sphagnum tenellum smalkais sfagns.
- Sphagnum subnitens spīdīgais sfagns.
- bērzu mazais salnsprīžotājs sprīžotāju dzimtas suga ("Operophthera fagata").
- Sphagnum squarrosum spurainais sfagns.
- Sphagnum obtusum strupais sfagns.
- Sphagnum flexuosum struplapu sfagns.
- Sphagnum angustifolium šaurlapu sfagns.
- Actinophrys sol šīs ģints suga, kas atrasta Daugavas planktonā un sfagnu sūnās Rīgas apkaimē un Jūrmalā.
- Endonema moniliforme šīs ģints suga, kas konstatēta Ķemeru-Smārdes tīrelī epfītiski uz sfagnu sūnām.
- protozoofāgs Šūna, kas fagocitē protozojus.
- pinocīts Šūna, kas fagocitē šķidruma pilienus no apkārtējās vides.
- lipofags Šūna, kas fagocitē taukus.
- lipofāgs Šūna, kas fagocitē taukus.
- retikuloendoteliocīts Šūna, kas spēj fagocitēt svešas daļiņas un uzkrāt citoplazmā koloidālas vielas; pie tiem pieder irdeno neizveidojušos saistaudu makrofāgi, asinsrades orgānu retikulārās šūnas, asinsrades orgānu kapilāru endotēlijšūnas u. c.
- citofagocitoze Šūnas adsorbcija un noārdīšana, ko veic fagocīts.
- fagokarioze Šūnas kodola fagocitārā aktivitāte.
- opsonocitofāgisks Tāds, kas attiecas uz asins fagocitāro aktivitāti seruma opsonīnu un homologu leikocītu klātienē.
- bakteriotropīns Termostabila antiviela imūnserumā, kas darbojas uz mikrobiem un atvieglo to fagocitozi leikocītos.
- šķeltlapu trejsmailīte trejsmailīšu suga ("Tritomaria exsectiformis"), sastopama mežos uz kūdras, sfagniem un trupošas koksnes.
- Sphagnum warnstorfii Varnstorfa sfagns.
- opsonīns Viela normālā asins serumā, kas saistās ar baktērijām un sekmē to fagocitozi.
- virulīns Viela, kas atvieglo patogēno mikrobu iekļūšanu saimnieka audos un padara tos izturīgus pret fagocitozi.
- Sphagnum wulfianum Vulfa sfagns.
- kosmārija Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Cosmarium"), vienšūnas zaļaļģes, ko iežmauga sadala 2 simetriskās pusēs, kuras nav dalītas daivās, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts 130 sugu, kas izplatītas gk. augsto jeb sūnu purvu ūdeņos un starp sfagniem.
- klazmatocīts Zarots bazofils fagocīts jeb makrofāgs irdenajos saistaudos; histiocīts.
- Afanas rags zemesrags Alofi salas dienvidos (_Afaga, Pointe_), Klusā okeāna Hornas (Futunas) salās, Francijas aizjūras teritorijā _Volisa un Futuna_.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa fag..