Paplašinātā meklēšana
Meklējam dāvana.
Atrasts vārdos (5):
Atrasts vārdu savienojumos (12):
Atrasts skaidrojumos (65):
- pateicība Apbalvojums - oficiāls teksts, kurā pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, darbība; arī dāvana.
- padeģeļos iet vai braukt apceļot apkārtni izlūdzoties žēlastības dāvanas (pēc ugunsgrēka).
- padeģos iet vai braukt apceļot apkārtni izlūdzoties žēlastības dāvanas (pēc ugunsgrēka).
- sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piemēram, svētkos, jubilejā.
- pretdāvana Atbildes dāvana.
- pretdavinājums Atbildes dāvana.
- Tirzas Svētavots avots Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Zvanuleju mājām, tautā dēvēts arī par Dzīvības, Veselības vai Svēto avotu, jo senāk ar tā ūdeni dziedinātas dažādas cilvēku un dzīvnieku kaites, avotam ziedota nauda, dzīpari, ziedi u. c. dāvanas, mūsu dienās virs avota uzbūvēta nojume un tas tiek izmantots par ūdens ņemšanas vietu.
- (ar) tukšām rokām Bez cienasta, dāvanas.
- linoties Braukāt apkārt un vākt sev dāvanas, parasti linu izstrādājumus.
- mārsna Ciemakukulis, dāvana.
- mārksnis Ciemkukulis, dāvana.
- mārsniņš Ciemkukulis, dāvana.
- mārsns Ciemkukulis, dāvana.
- danaju dāvana dāvana ar ļaunu, nodevīgu nodomu, kas saņēmējam nes nelaimi.
- dātala Dāvana, dāvanas; dātali.
- cadeau dāvana.
- gastiņiči dāvanas.
- dāvaniņa Dem. --> dāvana.
- dakarēt Diedelēt; lūgt (dāvanas).
- adeodats Dieva dāvana, dieva dots.
- apveltīt Dot, pasniegt (parasti vairākas, daudzas) dāvanas, veltes.
- vastlāvji Februāra 12. diena, kuras vakarā pēc senču ticējumiem Laima met savas dāvanas (no tā Meteņa vārds); gavēņa priekšvakars (lejasvācu "fastelauendt").
- anakalipterija Grieķu kāzu svinību daļa, kad jaunlaulātā pirmo reizi noņēma šķidrautu, izgāja "neaizsegta" ļaudīs un dabūja kāzu dāvanas.
- Holda Ģermāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - sievietes tēls, kas var būt gan ļauna ragana, gan labsirdīga, baltās drānās tērpta sieviņa, kura labiem cilvēkiem nes dāvanas, bet ļaunos - soda.
- dots Iedotais, dāvana, deva.
- Befana Itāļu zemākā līmeņa mitoloģijā - mītiska būtne, kas no 1.-6. janvārim klīst pa zemi briesmīgas vecenes veidolā, kas dažkārt ir labestīga un nes dāvanas bērniem, bet dažkārt ir ļauna.
- nosirot Klaiņot apkārt un vākt ubagu dāvanas.
- dānis Kukulis, dāvana.
- ubagot Lūgt ziedojumus, žēlastības dāvanas.
- iet nabagos lūgt žēlastības dāvanas, ubagot.
- prieds Maiņas tirdzniecības objekts, dāvana (tirdzniecība kā savstarpēja apdāvināšana).
- prieda Maiņas tirdzniecības objekts, dāvana.
- laska Nabaga dāvana.
- nabagdāvana Nabaga dāvana.
- atvairīt Nepieņemt (lietas, dāvanas).
- kurbāznis nevajadzīga dāvana, kura vairs nav nepieciešama.
- flair Nojautas spējas, okšķera dāvanas, atjautība.
- harisma personisko īpašību kopums, kas piesaista, suģestē, aizrauj pārējos cilvēkus; to veido spilgtas runas dāvanas, gudrība, pievilcīga āriene, šarms
- sveiciens Priekšmets, ko pasniedzot apliecina draudzību, sirsnību, labvēlību; arī dāvana.
- dāvinājums Rezultāts --> dāvināt; dāvana (1).
- Santaklauss Rietumeiropas un Amerikas Ziemassvētku un Jaungada tradīcijā - labestīgs pasaku vecītis, kas šo svētku priekšvakarā atnes bērniem dāvanas un piepilda viņu vēlēšanās; Santa Klauss.
- morgengabe Rīta balva - dāvana, ko jaunais vīrs pasniedza savai sievai rītā pēc kāzu nakts kā atlīdzību par zaudēto jaunavību.
- teicamais Runas dāvanas.
- teice Runas dāvanas.
- teiksme Runas dāvanas.
- ieziedot Sākt izdalīt dāvanas.
- gādiņš Sarūpētais, dāvana.
- saķeselēt Savākt (dāvanas, naudu baznīcā ar īpašu ķeseli).
- samatot Savākt dāvanas, ziedojumus (labdarības nolūkā).
- kseniji Senajiem grieķiem un romiešiem - dāvanas, ko mājastēvs par viesmīlības zīmi pasniedza viesiem.
- minervals Senatnē skolnieka dāvana skolotājam (pa lielākai daļai ēdamlietas).
- meteņi seni latviešu ziemas aizvadīšanas svētki; februāra 12. diena, kuras vakarā pēc senču ticējumiem Laima met savas dāvanas (no tā meteņa vārds), ar to noslēdzas ķekatu laiks un seko klusais laiks ar pavasara dienu darbiem; gavēņa priekšvakars (lejasvācu "fastelauendt"), no tā - vastlāvji.
- koļada Slāvu nosaukums ziemsvētkiem, ziemsvētku dziesmai, dāvanai vai apkārtgājienam, ko izdara no ziemsvētkiem līdz zvaigznes dienai, izpildot dažādus, pa daļai no pagānu kulta cēlušos rītus un rotaļas.
- žabrot Staigājot apkārt lūgt žēlastības dāvanas.
- kipseks Svētku dāvana.
- šava-sādhanā Tantriskā prakse ar līķi, kuras rituālā notiekot īslaicīga atdzīvināšana un dāvanas vai pārdabisku spēju izlūgšanās no tā.
- velte Tas, ko dāvina, tas, kas ir uzdāvināts; dāvana.
- kalada Ubaga dāvana.
- kaļada Ubaga dāvana.
- nabušnieks Ubags, kas baznīcā lūdz dāvanas.
- pārdāvināt Uzdāvināt kādam citam kaut ko, kas saņemts kā dāvana.
- linot Vākt linus, lūgt dāvanas, mangot; sena paraža, ka rudenī meitas apbraukāja precētas radinieces, lai pavairotu savus linu krājumus pūra darināšanai; to pašu darīja arī mācītāji, saņemot no draudzes bez liniem arī citas dāvanas graudā.
- timpa velte, dāvana, magaričas
- nabaga dāvana ziedojums nabagam; ubaga dāvana.
- bakšišs Žēlastības dāvana, dzeramnauda, kukulis.
dāvana citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV