Paplašinātā meklēšana
Meklējam duse.
Atrasts vārdos (8):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (49):
- Hallštates kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (9.- 5. gs. p. m. ē.) Viduseiropā un Dienvideiropā; apbedījumi - skeletkapi un ugunskapi, dzelzs rīki un ieroči, bronzas rotas; zemkopība, lopkopība, metālapstrāde; domājams, ka ķeltu un illīriešu ciltis
- Herdera institūts Austrumeiropas un Viduseiropas vēstures pētniecības institūts, dibināts 1950. g., atrodas Marburgā, specializējas Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Slovākijas vēstures pētniecībā
- Lužicas kultūra bronzas un agrā dzelzs laikmeta kultūra (13.- 4. gs. p. m. ē.) Viduseiropā; arkla zemkopība, lopkopība, bronzas apstrāde (no ievesta materiāla), 8.-7. gs. p. m. ē. sāka apstrādāt dzelzi, dzīvot pilskalnos; mirušie sadedzināti
- olneškrupji Diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), ķermenis \~5 cm garš, 2 sugas, izplatīti Viduseiropā un Dienvideiropā, apaugļoto olu virtenes (garumā līdz 170 cm) tēviņš aptin ap pakaļkājām un nēsā līdz izšķiļas kurkuļi, tie attīstās ūdenī; olnēsātājkrupji; olneši
- ķemurags Divdīgļlapju klases gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgi Vidusjūras apgabala un Viduseiropas mežu un kalnu lakstaugi ar mūžzaļām rokveidīgām pamatlapām, ar vienkāršām stublāja lapām un zaļiem, purpursarkaniem vai baltiem ziediem, \~22 sugu, visas indīgas, dažas lietotas arī medicīnā
- dveselis duselis; astma, astmatisks cilvēks
- Latēnas kultūra dzelzs laikmeta ķeltu kultūra (5. gs. p. m. ē. - 1. gs. m. ē.) Rietumeiropā un Viduseiropā: apmetņu, pilskalnu paliekas, depozīti; mirušie apbedīti ugunskapos, skeletkapos; zemkopība, lopkopība, amatniecība
- Lielā tautu staigāšana ģermāņu, slāvu, sarmatu u. c. cilšu pārvietošanās Viduseiropā un Romas impērijā 4.-7. gs., kas veicināja Rietumromas impērijas sabrukumu
- lielā tautu staigāšana ģermāņu, slāvu, sarmatu u. c. cilšu pārvietošanās Viduseiropā un Romas impērijas teritorijā 4.-7. gs.; tā veicināja verdzības iekārtas sairumu, feodālās iekārtas un vairāku barbaru karalistu izveidošanos bijušajā Romas impērijas teritorijā
- moniletrihoze Iedzimtu anomāliju komplekss ar pārtraukumainu matu aplāziju un acs lēcas apduļķojumu (autosomali dominanta, iespējams, arī autosomali recesīva pārmantošana): reti mati (intermitējoša matu aplāzija), bieži - matu folikulu keratoze (uz galvas, uzacīm, paduses, uz augšstilbiem, reizēm - uz visa ķermeņa), acs lēcas apduļķojums
- Karpati Kalnu sistēma Viduseiropas austrumu daļā, Čehijas, Slovākijas, Polijas, Ungārijas, Rumānijas un Ukrainas teritorijā, veido līdz 1500 km garu izliektu loku, platums - 120-430 km, vidējais augstums - \~1000 m, augstākā virsotne - 2655 m (Gerlaha smaile)
- pēdelis krekla padusē iestrādāta trīsstūrveida iešuve paduses palielināšanai
- spilvbērzs Krūmējāds Viduseiropas kalnu un ziemeļu purvāju un staignāju bērzs, ar bieziem smalkiem matiņiem (spilvītēm) klātiem jauno zaru galiem (meiju bērzs); purva bērzs ("Betula pubescens")
- Austrumeiropas platforma lielākā Zemes garozas struktūra Eiropas austrumu daļā starp Skandināvijas kalniem, Urāliem, Kumas-Maničas ieplaku, Krimas kalniem, Karpatiem un hercīnajiem Viduseiropas kalniem
- Vidus ezers mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes pilsētas ziemeļaustrumu nomalē, 90,0 m vjl., platība - 3,5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~120 m; Vidus dzirnavezers; Vidusezers
- spunnis Maza četrstūraina lupatiņa, ko iešuj krekla padusē tā, ka viens stūris iznāk paduses priekšpusē, otrs - muguras pusē; sievietēm spunnītis tikai padusēs, bet vīriešu krekliem katrā pusē pie kakla iešuj pa vienai spunnīša pusei
- Sloviņas nacionālais parks nacionālais parks Polijas ziemeļu daļā, Baltijas jūras piekrastē, dibināts 1967. g., sekli lagūnu ezeri - Lebsko ezers (7440 ha) un Gardno ezers (2470 ha), 32 km gara kāpu josla, kūdrāji, lielākās ceļojošās kāpas Viduseiropā (650 ha, līdz 38 m augstas), 2 km platā frontē virzās uz austrumiem (8-10 m gadā)
- aduse Paduse
- kamiesis Paduse
- padusis Paduse
- pazese Paduse
- pazuse Paduse
- pazusis Paduse
- pazuss Paduse
- maskaladenīts Paduses limfmezglu iekaisums
- hircisms Paduses raksturīgā smaka
- nagpiedurkne piedurkne bez paduses daļas
- reglāna piedurkne piedurkne, kura no paduses slīpi pāri plecam tiek iestrādāta kakla izgriezumā
- radikālā modificētā mastektomija pilnīga mastektomija ar paduses limfadenektomiju, bet saglabājot krūšu muskuļus
- Dusetas pilsēta Lietuvā ("dusetos"), Utenas apriņķī, Zarasu rajona pašvaldībā, 680 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- sikofants Plēsīgu, zaļu vaboļu suga, kas sastopama Viduseiropā
- haimatoporfirīns Porfirīns, kas iegūts no asinspigmenta, iedarbojoties uz to ar karstu koncentrētu sērskābi ar bromūdeņraža ledusetiķskābi
- trape Purvu putns (ģints), vidēji garu, it kā vistas knābi, vidēja garuma spārniem un asti, gariem, spēcīgiem stilbiem, trīspirkstu pēdu, īsiem, platiem pirkstiem, pabailīgi putni, neveikli lidotāji, lielākā suga 14-16 kg smaga, sastopami Viduseiropā un siltākos apgabalos Eirāzijā un Austrālijā
- Donavas kultūras senākās zemkopības kultūras Viduseiropā (5. - 3. gt. p. m. ē.); svarīgākā ir līniju keramikas kultūra, raksturīgas nocietinātas apmetnes, akmens, kaula, peroda beigās - arī vara rīki, kapļa zemkopība, mirušie apbedīti līdzenos kapulaukos gk. saliekti
- sļivovica Stiprs brendija tipa alkoholisks dzēriens, ko gatavo no plūmēm; tradicionāls Viduseiropā un Dienvidaustrumu Eiropas valstīs, galvenokārt slāvu zemēs
- špēdelīna Trīsstūrveida ķīlis, ko iešuj krekla paduses daļā
- špēdelītis Trīsstūrveida ķīlis, ko iešuj krekla paduses daļā
- Ungārija Ungārijas Republika - valsts Viduseiropā (ungāru valodā _Magyarorszag_), platība - 93030 kvadrātkilometru, 9905600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Budapešta, administratīvais iedalījums - 19 meģu, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Slovākiju, Ukrainu, Rumāniju, Serbiju, Horvātiju, Slovēniju un Austriju
- Donava upe Viduseiropā (vācu val. _Donau_, slovāku val. _Dunaj_, ungāru val. _Duna_, serbu un bulgāru _Dunav_, rumāņu val. _Dunarea_), garums - 2860 km (otrā garākā un ūdeņainākā Eiropā (pēc Volgas)), sākas Vācijā, Švarcvaldes austrumu nogāzē 678 m vjl., ietek Melnajā jūrā
- Nīderlande valsts Rietumeiropā, galvaspilsēta - Amsterdama, valdības mītne - Hāga, platība - 41865 kvadrātkilometri, 16716000 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 12 provinces, valsts atrodas Viduseiropas līdzenumā, vidējais augstums - 20-30 m virs jūras līmeņa, bet 40% teritorijas atrodas zem jūras līmeņa (polderi), robežojas ar Vāciju un Beļģiju, kā arī ar Ziemeļjūru
- Polija valsts Viduseiropā, platība - 312685 kvadrātkilometri, 38482900 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Varšava, administratīvais iedalījums - 16 vojevodistu, robežojas ar Krieviju (Kaļiņingradas apgabals), Lietuvu, Baltkrieviju, Ukrainu, Slovākiju, Čehiju un Vāciju, ziemeļos apskalo Baltijas jūra
- Vežica Vežicas kalns - augstākā virsotne Pomožes ezeru augstienē un Viduseiropas līdzenumā, Polijas ziemeļrietumos, augstums - 329 m vjl.
- Ziemeļvācijas zemiene Viduseiropas līdzenuma daļa Vācijas ziemeļos, garums rietumu-austrumu virzienā — \~600 km, platums — 200-300 km, augstums — līdz 200 m
- Lielais Mārku ezers Vidusezers Garkalnes pagastā
- Dreimaņu ezers Vidusezers Jumurdas pagastā
- Dreimaņu-Liepu ezers Vidusezers Jumurdas pagastā
- Vidus ezers Vidusezers, ezers Garkalnes pagastā
- guldenis Zelta, vēlāk sudraba monēta vairākās Viduseiropas valstīs no 13. gadsimta līdz 19. gadsimtam
- baltzvaigznes zilkrūtītis zilkrūtītis ar baltu vecumā pazūdošu zvaigzni, sastopams Viduseiropā
Atrasts piemēros (3):
duse citās vārdnīcās:
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv