Paplašinātā meklēšana
Meklējam dui.
Atrasts vārdos (28):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (198):
- sanskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); samskaras.
- samskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); sanskaras.
- telugi Andri - tauta Indijā (gk. Andras štatā), valoda pieder pie dravīdu valodām, ticīgie - hinduisti, musulmaņi.
- sadhu Apkārtklejojošs svētais hinduismā, kas sevi veltī vienam mērķim - mokšai jeb atsvabinātībai no ciklisko reinkarnāciju riteņa.
- dvēseļu pārceļošana atsevišķu hinduistu uzskats, ka dvēseles nāves brīdī pamet ķermeni un iemiesojas citos, cilvēku, dzīvnieku vai augu, ķermeņos; individuālā karma nosaka, par ko kļūs jaunais ķermenis.
- kultūrattieksme Attieksme pret pasauli, ko nosaka piederība pie tās vai citas kultūras; vispārīgākie veidi - piemērošanās pasaulei (konfuciāniskā un daoiskā tradīcija), bēgšana no pasaules (hinduistu un budistu tradīcija) un centieni pasauli pārveidot (jūdiski kristietiskā tradīcija).
- austrumu reliģijas Āzijas tautu reliģijas - budisms, hinduisms u. c.; tās parasti neprasa, lai cilvēks obligāti pieder pie ticīgo kopienas, un pieļauj cilvēka tiešu kontaktu ar Dievu.
- Rangda Bali hinduistu mitoloģijā - raganu un melnās maģijas valdniece.
- Kaši Benaresa, hinduisma vissvētākā pilsēta, kas atrodas Gangas krastā un ir dieva Šivas kulta centrs, katru gadu uz to dodas miljoniem svētceļnieku.
- Māra budisma mitoloģijā - dēmondievība, kas saistīta ar ļaunumu, iznīcību, pasaulīgo kārdinājumu veltīgumu; hinduismā - nāves dieviete.
- Prambanana Ciems Indonēzijā ("Prambanan"), Centrālās Javas dienvidos, unikālas viduslaiku celtnes, budistu un hinduistu tempļi un to kompleksi, kopumā vairāki simti celtņu (svētnīcas, stūpas, tempļi).
- purda Dažu islāma un hinduisma tautu praktizētā sieviešu izolēšana.
- lingams Dieva Šivas falliskais simbols hinduismā.
- Rāma Dievība hinduismā, pēc hinduisma tradīcijas septītā Višnu inkarnācija (avatāra); gudra un labestīga valdnieka tēls, kas atspoguļo indiešu nacionālo dzīvesveidu, domāšanu, ētiskos principus un kultūras pamatus.
- Ganga Dieviete, kas personificē Gangas upi, kuras ūdeņi ir svēti visiem hinduistiem; tiek uzskatīts, ka tā izplūst no Višnu kājas pirksta; svētceļnieki te nomazgā no sevis visu ļaunumu, un upes ūdeņos tiek iemesti mirušo pelni.
- trimūrti Dievu trīsvienība brahmanismā un hinduismā (Brahma, Višnu un Šiva).
- Saka Dievu valdnieks Tavatimsā (hinduisma mitoloģijā - debesu zemākais apgabals), viena no Indras inkarnācijām.
- iruli Etniska grupa, dzīvo Indijas dienvidu daļā, izklaidus mežu un kalnu rajonos, valoda pieder pie dravīdu saimes, tuva tamilu valodai, reliģija - hinduisms (Višnu kults), animistiski ticējumi.
- Šiva Galvenais brahmanisma un hinduisma dievs (līdzās Brahmam un Višnu), radīšanas un iznīcības dievs.
- Ganeša Hindu mitoloģijā - gudrības dievs, ko hinduisti pielūdza pirms jebkura svarīga darba sākšanas; attēlots kā mazs, resns vīrs ar ziloņa galvu.
- Īšvara hindu mitoloģijā - viens no Šivas vārdiem; daudzās hinduistu sektās visi dievi (arī augstākā triāde - Brahma, Višnu un Šiva) tika uzskatīti par viņa hipostāzēm, bet vēdantas filozofijā viņš parādās kā pasīvā absolūta (brahmana) aktīvā manifestācija.
- dharma Hinduismā - apziņa, ka tu piederi pie noteiktā veidā kārtotas pasaules un tātad tev ir tikumisks pienākums atzīt visas savas saistības, kas izriet no tavas vietas dzīvē.
- brahmaņi Hinduismā - augstākās jeb priesteru varnas piederīgie; sākotnēji - visu garīgo un laicīgo gudrību pārzinātāji; mūsdienās ne visi darbojas kā priesteri, bet parasti ievēro rituālās tīrības principu.
- dživatma Hinduismā - dzīvais gars jeb neredzamās enerģijas būtnes.
- prāna Hinduismā - dzīvas būtnes ķermenī esošais dzīvības spēks jeb dzīvības dvašas, ko hindu filozofija iedala desmit kategorijās.
- brahmačārī Hinduismā - jauneklis, kurš nododas sistemātiskām reliģijas studijām.
- gata Hinduismā - platas kāpnes, kas ved lejup pie kādas no svētajām upēm.
- Devī Hinduismā - Šivas sieva un arī viena no Šivas sievišķajām inkarnācijām.
- prasāda Hinduismā - templī vai mājās pagatavots, parasti veģetārs ēdiens, ko vispirms piedāvā dievībai un tad kā svētību izdala ticīgajiem.
- artha Hinduismā - turība, ko rada ekonomiska attīstība saskaņā ar reliģiskiem principiem, viens no četriem hinduistu svētajos rakstos norādītajiem dzīves mērķiem "dharma - artha - kāma - mokša" (reliģija - turība - jutekliska bauda - atsvabinātība).
- Kālī Hinduismā - viena no Šivas sievišķajām avatārām, nāves dieviete, dēmonu iznīcinātāja, baismīgākā hinduisma dieviete.
- ārtī Hinduismā - viens no galvenajiem templī novietota svētā pielūgšanas rituāliem: zvaniņiem un mantrām skanot, rituāla dalībnieki vijīgām roku kustībām it kā piedāvā dievības attēlam ghī (pārkausēta šķidra sviesta) lākturi, vīraku, puķes un ūdeni.
- Lakšmī Hinduisma bagātības un dailes dieviete, Višnu sieva; viņas svētki ir Divāli.
- bhoga Hinduismā ceļš uz garīgu pilnību un atbrīvotību, jutekliski iepazīstot visus miesīgās dzīves priekus.
- bhogs Hinduismā cilvēks, kas nolēmis brīvprātīgi ziedot sevi dievībai.
- Kalki Hinduismā desmitā, vēl nenotikusī dieva Višnu avatāra, kas nolaidīsies uz balta zirga, un vēstīs par pašreizējās kosmiskā ļaunuma ēras kalijugas beigām un jauna zelta laikmeta kritajugas sākumu.
- krišnaīts Hinduisma dievības Krišnas pielūdzējs; 1966. gadā ASV dibinātās reliģiskās kustības Krišnas apziņas biedrības draudzes loceklis.
- pūdža Hinduisma dievības tēla godināšanas rituāls - mantru dziedāšana, mudru izpildīšana, svēto tekstu lasīšana un upurēšana.
- advaita Hinduisma filozofijas sistēma, kas māca, ka šī pasaule ir ilūzija un ka patiesība ir viena un nedalāma.
- Satguru Hinduismā jēdziens, kas apzīmē godājamu skolotāju.
- jonilinga Hinduisma kulta statuete - dažkārt visai ievērojamu izmēru skulptūra, kas attēlo stilizētas sievišķās ģenitālijas, virs kurām attēlots eriģēts vīrieša dzimumloceklis.
- abhamsī Hinduisma metafizikā - visas saprātīgās Visuma būtnes, ko iedala četrās kategorijās: dievi, dēmoni, pitari (senču gari) un cilvēki.
- kala Hinduisma metafizikā Lielais Laiks jeb Mūžība, ko uztver kā augstāko kosmisko principu jeb sākotnējo esību.
- Pārvatī hinduisma mitoloģijā - viens no Šivas sievas vārdiem ("kalniete"), kura, līdzīgi Šivam, ir vienlaikus skaista un biedējoša.
- Manvantara Hinduisma mitoloģijā periods, kas ilgst 306720000 gadu, kas esot cilvēces dzīves laiks uz zemes.
- sati Hinduisma paraža, kur atraitne, bieži vien sabiedrības un ģimenes spiesta, izdara pašnāvību, pati iekāpdama vīra bēru sārtā.
- Sarasvatī Hinduismā patiesības dieviete un pasaules radītāja Brahmas sieva.
- hinduists Hinduisma piekritējs.
- kundalini Hinduisma priekšstatos - dzīvības enerģijas plūsma, kas strāvo ikvienā ķermenī.
- daršanašāstras Hinduisma raksti ar filozofiskām koncepcijām (daršana) un dažu vēdisko un tamtrisko skolu prakses aprakstiem.
- devadāsi Hinduisma reliģijas praksē meitenes, kuras vai nu brīvprātīgi, vai piespiedu kārtā savu dzīvi veltī kādam dievam; viņas dzīvoja tempļos, uzturēja tajos tīrību, rūpējās par uguni gaismekļos, viņu pienākumos ietilpa arī kulta dziesmu un deju izpildīšana un svētā prostitūcija, kas deva iespēju jūtami papildināt tempļa budžetu.
- svami Hinduisma reliģiskā skolotāja goda tituls; autoritatīva persona; pandits.
- om Hinduisma svētvārds, ar ko sākas lūgšana un kas atrodas grāmatas sākumā un beigās.
- čhēla Hinduismā tā sauc guru (skolotāja) sekotāju vai skolnieku.
- upanajana Hinduisma ticības mūku iesvētīšanas ceremonija.
- ātmans Hinduismā un budismā - individuāla dvēsele kā dievišķā pasaules gara izpausme cilvēkā.
- avidja Hinduismā un budismā - neziņa par realitātes patieso dabu.
- samādhi Hinduismā un budismā - pilnīga iegrimšana meditācijā, tieša dievības uztveršana un saplūšana ar to.
- sansāra Hinduismā un budismā atkārtotu dzimšanas un nāves ciklu virkne, dvēseles nebeidzama iemiesošanās materiālās pasaules ķermeņos; samsāra.
- Džambudvīpa Hinduisma un džainisma mitoloģijā - apaļš kontinents pasaules vidū.
- bhakti Hinduisma virziens (sanskr. "uzticīga mīlestība uz Dievu"), kas uzskata, ka vienīgais, kas nepieciešams, lai gūtu pestīšanu, ir bezgalīga mīlestība uz personisko Dievu.
- induisms Hinduisms.
- sanjāsietis Hinduists, kas atteicies no pasaulīgās dzīves, piekopj askētisku dzīvesveidu un studē svētos rakstus, parasti valkā safrāndzeltenas drānas un viņam ir liegts uzturēties sieviešu sabiedrībā.
- ņjāsa Hinduistu aizsardzības rituāls, gatavojoties sarežģītākai ceremonijai, sksuālajai maģijai un dziedniecībai.
- Rāmakrišna Hinduistu brahmanis (1834.-1886. g.), kurš mācīja, ka visas reliģijas ir ceļi, kas ved uz vienu un to pašu mērķi; lika pamatus hinduisma universālismam.
- ganapatja Hinduistu dieva Šivas debesu pasaule vai ekstātiska svētlaime, kādā dzīvo tās iemītnieki.
- divāli Hinduistu gaismas svētki, kas iezīmē Rāmas pārnākšanu no trimdas un viņa atkalapvienošanos ar Sītu, par ko tiek stāstīts Mahābhāratā.
- mahariši Hinduistu guru jeb garīgais vadonis (goda tituls).
- pītha Hinduistu kulta rituālu vieta - iežogots apaļš laukums ar altāri centrā.
- Holi Hinduistu pavasara svētki par godu Krišnas un Rādhas mīlestībai; to raksturīga iezīme ir trakulīgas spēles, kas atgādina par Krišnas mīlas rotaļām ar ganēm, kuras aprakstītas Mahābhāratā.
- Dasara Hinduistu rudens svētki par godu dievietei Kālī.
- čitraka Hinduistu sektas zīme uz pieres, kas tās nēsātājam ik dienas jāatjauno.
- zebu Hinduistu svētais dzīvnieks.
- Ankorvats Hinduistu svētnīca Kambodžā ("Angkor Wat"), kas celta ap 1150. g. un 15. gs. pamesta, atrodas Ankoras ("Angkor") tempļu, piļu, ūdenskrātuvju un kanālu kompleksā (8.-13. gs.).
- paņčamakāra Hinduistu tantrisma galvenais rituāls: grupu maltīte, kurā piedalās vismaz astoņi cilvēki un kura noslēdzas ar grupu dzimumaktu.
- vešja Hinduistu tantrismā sieviete, kurai "redzot kulta priekšmetus rodas seksuāla vēlme", tempļu kalpotājas, kas piedalās Šaktī un Šivam veltītajos seksuālajos rituālos; dzimumakta ar viņu tika uzskatīts par iedarbīgu mistisku līdzekli, kas spēj vīrieti tūlīt apskaidrot.
- vidja Hinduistu un budistu termins, kas apzīmē patiesās zināšanas par Absolūto Realitāti.
- hindustāņi Hindustānas pamatiedzīvotāji, sastāv no vairākām lokālām grupām, ko vieno kopīga literārā valoda - hindi; ticīgie - gk. hinduisti.
- šaktisms Indiešu augstākās dievietes Šakti kults, viena no trim galvenajām hinduisma formām.
- Kabīrs Indiešu dzejnieks un himnu autors (dzīvoja aptuveni 1440.-1518. g.), kas ietekmēja agrīnā sikhisma attīstību; centās sintezēt islāmu un hinduismu, vērsās pret kastu sistēmu un apgraizīšanu un mācīja par Dieva mīlestību, atdzimšanu un atbrīvošanos.
- Mahābhārata Indiešu eposs, sanskritā rakstītās literatūras vecākais un nozīmīgākais darbs (ap 300. g. p. m. ē. - 300. g.); sastāv no 18 grāmatām jeb dziesmām; hinduisma svētie raksti.
- darma Indiešu filozofijā un hinduismā: pārpasaulīgs mūžīgs morāles likums; sociāltikumiski "pareizas dzīves" principi; dharma.
- Nānaks Indiešu guru un sikhu reliģijas pamatlicējs (ap 1469.-1539. g.), kurš tiecās samierināt hinduistus un musulmaņus un ļoti daudz ceļoja, sludinot monoteistisku ticību, ko ietekmēja bhakti un sūfisms.
- brahmanisms Indiešu reliģija (ticība Brahmam), hinduisma senākā forma, kuras svētie raksti ir brahmanas.
- mokša Indiešu reliģijā un filozofijā - dvēseles atbrīvošanās no empīriskās eksistences un ciklisko pārdzimšanu (reinkarnāciju) virknes (hinduismā); apskaidrība, pasaules realitātes jeb savas nerealitātes saskatīšana un atbrīvošanās no ciešanām kā vārti uz nirvānu (budismā).
- siki Indiešu reliģiskās kustības locekļi; sikisms radās 16. gs. sāk., nošķiroties no hinduisma; tic vienam dievam un noliedz kastu sistēmu; tic dvēseles pārceļošanai un tiecas sasniegt nirvānu; sikhi.
- sikhisms Indijas reliģiski reformātiska kustība, vēlāk reliģija, kas radās 16. gs., nošķiroties no hinduisma; uzsvērta ticība vienam Dievam un cilvēku vienlīdzība; sikisms.
- Svētā pavediena ceremonija iniciācijas ceremonija, kurā piedalās augstāko kastu hinduistu zēni; ap kaklu viņiem tiek aplikts svētais pavediens, kas norāda uz to, ka zēns ir viens no divreiz dzimušajiem un ir iegājis pirmajā dzīves posmā.
- tengeri Javiešu etnogrāfiska grupa Tengera kalnos, Indonēzijā, Javas salas austrumu daļā, reliģija - hinduisms ar budisma un animistisku ticējumu elementiem.
- svētais Katoļu un pareizticīgo baznīcā persona, kuru baznīca pasludinājusi par svētu tās taisnīgā un dievbijīgā dzīves veida dēļ; arī budistiem, hinduistiem un musulmaņiem.
- šruti Kopējs hinduisma svēto tekstu kompleksa nosaukums: Vēdas. Upanišadas, Upavēdas (jaunākās Vēdas) un Vēdangas (filozofijas, astronomijas, rituālās prakses un citu reliģisko priekšrakstu traktāti).
- rita Kosmiskās kārtības izpratne hinduistu vēdās.
- satjajuga Kritjajuga - nākamais laikmets jeb juga hinduismā - patiesības, tīrības un laimes laikmets.
- jama Ķīniešu mitoloģijā - viens no elles valdniekiem un mirušo soģis, cēlies no hinduisma Jamas.
- hinduistu nacionālisms labēja politiska kustība, kas Indiju identificē tikai un vienīgi ar hinduismu un pretojas kastu sistēmas izmaiņām.
- kalpa Laika vienība hinduismā, ko veido dievu diena un nakts, ilgst 8640000000 gadu; sīkāk dalās jugās.
- Mahādevī Lielā dieviete, hinduisma dieva Šivas sievas Šaktī tituls.
- Mahādeva Lielais dievs, hinduisma dieva Šivas tituls.
- mandara Mandala - stingri kanoniska rakstura tēlaina diagramma, kas simbolizē hinduisma, budisma un lamaisma kosmogoniskos priekšstatus par Visuma uzbūvi.
- duidubis Mucveidīgs koka trauks šķidrumu pārnēsāšanai ar stingri aiztaisāmu koka vāku (jeb diviem dibeniem); duidubenis.
- dujdubens Mucveidīgs koka trauks šķidrumu pārnēsāšanai; duidubenis.
- starptautiskā Krišnas apziņas biedrība mūsdienu hinduistu bhakti kults, kas ir ļoti izplatīts Eiropā un Amerikā, ticīgie dzeltenās drānās un noskūtām galvām dzied mantru "Harē Krišna", kas ļauj viņiem sasniegt ekstātisku vienotību ar Dievu.
- Mogolu impērija musulmaņu valsts Indijā, ko nodibināja 1526. gadā, vēlāk izveidoja labas attiecības ar hinduistiem, bet tālāk pievērsās islāma puritānismam.
- rādžastāņi Nācija Indijā (gk. Rādžastānas štatā); valoda pieder pie indoāriešu valodām; ticīgie - hinduisti, daļa - musulmaņi, džainisti.
- gudžarati Nācija Indijā, Gudžaratas štata pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Pakistānā, runā gudžaratu valodā, ticīgie - hinduisti, Pakistānā - gk. musulmaņi.
- sindi Nācija Pakistānā, Sindas provinces pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Indijā; runā sindu valodā, ticīgie Pakistānā - musulmaņi, Indijā - hinduisti.
- malajali Nācija, Keralas štata (Indijā) pamatiedzīvotāji; runā malajalu valodā, ticīgie - hinduisti, kristieši, musulmaņi.
- marathi Nācija; dzīvo gk. Mahārāštras štatā (Indijā), runā marathu valodā, ticīgie - gk. hinduisti, daļa - džainisti, musulmaņi, kristieši; marati.
- sanjāsa Oficiāla atteikšanās no pasaulīgās dzīves - hinduisma sabiedriskā cikla pēdējais posms, ko tradicionāli praktizē tikai vīrieši.
- utkali Oriji - nācija Indijā, Orisas štata pamatiedzīvotāji; runā oriju valodā, ticīgie - hinduisti.
- Šankara Pazīstamākais klasiskās hinduisma filozofijas skaidrotājs (788.-820. g.), attīstīja upanišadu mācību un paziņoja, ka reāla ir tikai mūžīgā esamība, savukārt parādību pasaule ir maijas ilūzija.
- tamili Pie dravīdu rases piederoša tauta, kas gk. dzīvo Indijas dienvidos un Šrilankā; runā tamilu valodā, ticīgie - gk. hinduisti (gk. Šivas kults), nedaudz musulmaņu.
- pūdža Pielūgsme hinduismā, budismā un džainismā.
- Vārānasī Pilsēta Indijas ziemeļos, Utarpradēšas štatā, Gangas krastos, 1200000 iedzīvotāju (2007. g.), hinduisma vissvētākā pilsēta, dieva Šivas kulta centrs, katru gadu uz to dodas miljoniem svētceļnieku; Benaresa.
- tīrthas Populāras hinduistu svētceļojumu vietas, kur notiek rituālā apmazgāšanās.
- sidhi Pusdievi hinduismā, kuri sasnieguši garīgu pilnību un ieguvuši īpašas pārdabiskas spējas.
- dadžu raibenis raibeņu dzimtas suga ("Cynthia cardui").
- sikhi Reliģiski politiska indiešu sekta, kas izveidojusies muhamedānisma ietekmē kā islāma un hinduisma sintēze.
- mudra Ritualizēti žesti hinduistu reliģiskajā dejā, it īpaši roku un pirkstu kustības.
- daršana Rituāls hinduismā un budismā slepenu zināšanu saņemšanai no apskaidrota, iesvētīta gudrā.
- ačamana Rituāls, kuru praktizē hinduisti lai attīrītu sevi, domājot par tīrām lietām, dzerot ūdeni maziem malciņiem un rasinot to ap sevi.
- pasaules (starpnacionālās) tiesību sistēmas (vai saimes) romāņu ģermāņu (kontinentālā) tiesību sistēma, vispārējā (vai anglo amerikāņu) tiesību sistēma, Ziemeļu tiesību sistēma, islama un hinduisma tiesības, tālo austrumu tiesību saime.
- samsāra Sansāra - hinduismā un budismā atkārtotu dzimšanas un nāves ciklu virkne, dvēseles nebeidzama iemiesošanās materiālās pasaules ķermeņos.
- purānas Sanskrita literatūras pieminekļi, hinduisma svētās grāmatas, kas katra veltīta kāda dieva kultam un stāsta par visu radību izcelsmi, dieviem, gudrajiem, valdniekiem.
- Bhagavadgita Sanskritā, Kunga (t. i., Krišnas) dziesma, indiešu filozofu reliģiska mācība, ap 200 g. pr. Kr., rakstīta sanskritā; ietilpst lielajā eposā "Mahabharāta"; uzsver iekšējās ticības Dievam nozīmi hinduismā.
- bodi Sasaku tautas grupa Indonēzijā Lombokas salā, kas ir hinduisti.
- Vairočana Saules vārds senajā hinduisma mitoloģijā; mahājānas budismā tas kļuva par vienu no lielā Budas vārdiem; Javā un Japānas šingonas sektā to uzskata par augstāko Budu, to identificē arī ar sintoisma saules dievību Amaterasu.
- Harē Savienojumā "Harē Krišna", Krišnas kustība - reliģiska kustība, pieslējusies hinduismam, dibināta ASV 1965.; tās locekļiem ir vienkāršs dzīvesveids; regulāri meditē; staigā skūtām galvām un oranžās "togās".
- lotosa poza sēdēšana taisnu muguru un sakrustotām kājām, ko hinduismā un budismā izmanto meditāciju praksē.
- sāmkhja Senākā no sešām hinduistu filozofijas skolām, kas radusies ap 6. gs. p. m. ē., tās uzmanības centrā ir gara un matērijas attiecības; vēlāk tā saplūda ar teistisko jogu.
- Bandava Senās Kurzemes zeme, kas aptvērusi Ventas vidus daļu sākot no Abavas ietekas, līdz Skrundai; senrakstos pieminēta 1230. g. (kuršu līgumā ar Balduinu), 1252. g. un 1253. g. (Kurzemes bīskapam un Vācu ordenim zemē daloties).
- joni senindiešu mitoloģijā un dažādos hinduisma novirzienos - dievišķā radošā spēka simbols.
- joni Sievietes ģenitāliju attēls hinduismā kā pielūgšanas objekts - šakti izpausme.
- šakti Sievišķais princips hinduismā, purušas (Visuma dvēseles) sievišķā izpausme.
- sikisms Sikhisms - jaunākā Dienvidāzijas reliģija, kas radusies 16. gs., nošķiroties no hinduisma; uzsvērta ticība vienam Dievam un cilvēku vienlīdzība.
- mantra Skaņa vai vārds, ko atkārto, lai meditācijā maksimāli koncentrētos (sākotnēji hinduismā un budismā).
- spunds Spunda spainis jeb duidubenis.
- šaiks Sūfiju garīgais skolotājs, kaut kas līdzīgs hinduistu guru.
- parvans Svētā "Mēness pārmaiņu diena" hinduismā, proti, jauns mēness, pilns mēness, kā arī katras lunārā mēneša puses 8. un 14. diena, kuras tiek atzīmētas ar dažādiem rituāliem un gavēņiem.
- OM Svēta formula - mantra, ko indiešu reliģijās, piem., hinduismā izmanto lūgšanās un meditācijā.
- ghata Svētvieta - hinduismā vārds, ko var attiecināt uz kalnu grēdu, rituālās mazgāšanās vietu vai kremācijas vietu.
- sakti Šakti - sievišķais princips hinduismā.
- advaita vedānta Šankaras radītā hinduistiskā filozofija, kas balstīta uz sanskrita svētajiem rakstiem "Vedānta-Sūtra", tā māca, ka šī pasaule ir maija (ilūzija) un ka Patiesība ir viena un nedalāma; tai pretēja filozofija ir dvaita jeb duālisms.
- vedi Šrilankas pirmiedzīvotāju pēcteči, runā singāļu valodā (indoeiropiešu saimes indoāriešu grupa), daļa - tamilu valodā (dravidu saime), dzīvo gk. grūti pieejamos mežu rajonos salas austrumos nelielās grupās, piedere pie australoīdās rases vedoīdā tipa, saglabājušās matriarhāta paliekas, tradicionālajos ticējumos budisma un hinduisma elementi, šamanisms.
- tantra Tā sauktajā tantriskajā hinduismā - reliģiska grāmata, kurā aprakstītas maģiskās un seksuālās jogas paražas, kas atdarina dievu Šivas un Sākti attiecības; budismā - Budam piedēvētie teksti, kuros aprakstītas apskaidrības iegūšanas metodes.
- vaišņavāčāra Tantriskajā klasifikācijā hinduista otrā garīgās evolūcijas pakāpe; "uzticības ieleja", kur dvēsele atrod "savu" dievu un pilnīgi uzticas un paļaujas uz to, paužot pašaizliedzīgu mīlestību (bhakti).
- balieši Tauta Bali salā un Lombokas salas rietumdaļā (Indonēzijā), valoda. pieder pie indonēziešu valodām, ticīgie - hinduisti.
- tuli Tauta Indijā, dzīvo gk. Karnatakas štata dienvidrietumos, Rietumgatu apvidū, valoda pieder pie dravīdu saimes valodām (tuvu radniecīga kannaru valodai), stipras matriarhāta paliekas, ticīgie - hinduisti, saglabājušies senie ticējumi (dēmonu pielūgšana, senču kults).
- ho Tauta Indijā, dzīvo Orīsas štata ziemeļos un Biharas štata dienvidos, Čotanagpūras kalnos, valoda pieder pie mundu saimes, reliģija - hinduisma un animistisku ticējumu sajaukums.
- oraoni Tauta Indijas dienvidaustrumos, valoda pieder pie dravīdu valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - hinduisti.
- kannari Tauta Indijas dienvidrietumos (gk. Karnatakas štatā), valoda pieder pie dravīdu saimes, ticīgie - hinduisti, daļa - džainisti, kristieši, musulmaņi.
- santali Tauta Indijas ziemeļrietumu daļā, Bihāras štata austrumos, neliels skaits arī Bangladešā, kopskaitā līdz 5 mlj cilvēku, valoda pieder pie mundu valodām, reliģija - hinduisma un animisma sajaukums.
- sasaki Tauta Indonēzijā Lombokas salā, valoda pieder pie indonēziešu valodām, ticīgie - musulmaņi, daļa - hinduisti.
- makasari Tauta Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas dienvidrietumos, valoda pieder pie indonēziešu valodām, rakstība latīņu alfabētā, ticīgie - gk. musulmaņi (sunnīti), arī animistiski un hinduistiski ticējumi.
- nepālieši Tauta Nepālā, Indijā, runā nepāliešu valodā, ticīgie - hinduisti.
- pandžabi Tauta Pakistānā un Indijā (gk. Pendžābas štatā), valoda pieder pie indoeiropiešu saimes indoāriešu grupas, ticīgie - Pakistānā musulmaņi, Indijā - hinduisti, sikhi.
- asamieši Tauta, Asamas štata (Indijā) pamatiedzīvotāji; valoda pieder pie indoāriešu valodām; ticīgie - hinduisti.
- bihari Tauta, Biharas štata (Indijā) pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Nepālas dienvidos, Bangladešas centrālajā un ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie indoāriešu valodām, ticīgie - gk. hinduisti, daļa - musulmaņi.
- tamangi Tauta, dzīvo gk. Nepālas austrumos, arī kaimiņrajonos Indijā, pieder pie himalajiešu tautām, reliģija - hinduisms.
- kandi Tauta, dzīvo gk. Orisas štata (Indijā) mežainajos kalnos, valoda pieder pie dravīdu saimes, reliģija - tradicionālie cilts ticējumu sajaukums ar hinduismu.
- kačari Tauta, dzīvo Indijā, Asamas štata dienvidaustrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, ietilpst barabodu grupā, iedalās kalnu kačaros (dimasi) un līdzenumu kačaros (bari, barameči), reliģija - hinduisms, saglabājušies arī animistiskie ticējumi.
- hariji Tauta, dzīvo Indijā, Bihāras un Madhja Pradēšas štatu robežrajonā, valoda pieder pie mundu (Indijas seniedzīvotāju pēcteču) saimes, reliģija - hinduisma un animisma sajaukums.
- savari Tauta, dzīvo Indijā, Orisas štata dienvidaustrumos, valoda pieder pie mundu saimes, Centrālās Indijas kalnienes seniedzīvotāju pēcteči, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - hinduisms, izplatīta garu pielūgšana.
- tiperi Tauta, dzīvo Indijas austrumos, Tripuras štatā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, reliģija - hinduisms.
- korki Tauta, dzīvo Indijas vidienē, Tapti baseinā, valoda pieder pie mundu saimes, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - animisma un hinduisma sajaukums.
- nevari Tauta, dzīvo Nepālā, Katmandu ielejā, arī citur pilsētās, nelielas grupas arī Indijā, valodas (nevari, nepalbaša) pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, literatūra no XII gs. (senbengāļurakstībā, tagad - devanagari), viena no himalajiešu tautām, tradicionālā reliģija - budisms, mūsdienās stipra hinduisma ietekme.
- tari Tauta, dzīvo Nepālas dienvidu un dienvidrietumu daļā purvainos apvidos, runā indoāriešu valodu grupas dialektos, reliģija - hinduisms, saglabājušies animistiski ticējumi.
- kašmirieši Tauta, Indijas Džammu un Kašmiras štata pamatiedzīvotāji, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti), nedaudz - hinduisti.
- oriji Tauta, Orisas štata pamatiedzīvotāji, runā oriju valodā, kas pieder pie indoeiropiešu saimes indoāriešu grupas, ticīgie - hinduisti; utkali.
- džaunsari Tauta, viena no paharu tautu grupas Indijas ziemeļos un Nepālā, runā indoeiropiešu saimes indoāriešu grupas paharu valodas dialektā, ticīgie - hinduisti.
- garhvali Tauta, viena no paharu tautu grupas Indijas ziemeļos un Nepālā, runā indoeiropiešu saimes indoāriešu grupas paharu valodas dialektā, ticīgie - hinduisti.
- kumauni Tauta, viena no paharu tautu grupas Indijas ziemeļos un Nepālā, runā indoeiropiešu saimes indoāriešu grupas paharu valodas dialektā, ticīgie - hinduisti.
- čami Tautība, dzīvo Mekongas ielejā Vjetnamā un Kambodžā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvu radniecīgi malajiešiem, reliģija - islāms (ar hinduisma elementu piejaukumu); tjami.
- kukičini Tautību un cilšu grupa (manipuri, čini, lušeļi, tado, kuki, lakeri, peti, maringi, sokti, mari u. c.), dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Birmas ziemeļrietumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, animiskiskie ticējumi, daļa - hinduisti vai kristīgie.
- gondi Tautību un cilšu grupa Indijas centrālajā daļā, valoda pieder pie dravīdu valodām; ticīgie - hinduisti; saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- himalajieši Tautību un cilšu grupa, dzīvo gk. Nepālā, nedaudz arī Butānā un Indijas ziemeļu daļā, Himalajos 2000-3000 m vjl., valodas veido sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas himalajiešu apakšgrupu, reliģijas - hinduisms un budisms, izplatīti arī vietējie tradicionālie kulti.
- botiji Tautību un cilšu grupa, dzīvo Himalajos, gk. Nepālā, Sikimā (Indijā), arī Ladakā (Kašmirā) un dažos citos Indijas rajonos, runā valodās un dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, viena no tautām, kas dzīvo visaugstāk kalnos, izplatīta poliandrija, reliģija - budisms (lamaisms), Indijā arī hinduisms.
- barabodi Tautu grupa (garo, kačari u. c.), dzīvo Indijas austrumos, gk. kalnu apvidos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, saglabājušās matriarhāta paliekas, animistiskie ticējumi, daļa - hinduisti.
- pahari Tautu grupa Indijā, gk. Himalaju dienvidi priekškalnēs, Indijas ziemeļos un Nepālā, valoda pieder pie indoāriešu valodām, ticīgie - hinduisti.
- bili Tautu grupa Radžastānas, Gudžaratas, Madjas, Maharaštras štatā (Indijā), pakāpeniski saplūst ar radžastāņiem, gudžaratiem, marathiem; valoda pieder pie indoāriešu valodām, ticīgie - hinduisti.
- dvāparajuga Trešā no četrām jugām jeb laikmetiem hinduisma laika ciklā; tā sākas dienā kad Krišna pamet šo planētu un turpinās 864 tūkstošus gadu.
- tika U veida zīme jogas pierē, kas liecina par garīgā ideāla sasniegšanu, tās zīmēšana ir hinduista ikdienas rituāls.
- Narmada Upe Indostānas pussalā (angļu val. "Narmada"), Indijā, garums - 1312 km, sākas Maikala grēdā (Dekānas plakankalnes ziemeļos), ietek Arābijas jūras Kambejas līcī, veido estuāru, hinduistu svētā upe; Narbada.
- Godāvari Upe Indostānas pussalas vidienē (angļu val. "Godavari"), Indijā, garums - 1450 km, sākas Rietumgatu austrumu nogāzē (80 km no Arābijas jūras piekrastes), ietek Bengālijas līcī, hinduistu svētā upe.
- Benaresa Vārānasī – Hinduisma vissvetākā pilsēta, kas atrodas Gangas krastā un ir dieva Šivas kulta centrs, katru gadu uz to dodas miljoniem svētceļnieku.
- varnāšrama Vēdiskais sabiedrības dalījums kārtās, kas raksturīgs tradicionālajai hinduistu sabiedrībai.
- apsaras vēdiskajā un hindu mitoloģijā - sievišķīgas būtnes, sākumā ūdens nimfām līdzīgas; mākoņu un ūdens dievības hinduismā un budismā; debess iemītnieku aplaimotājas, pielīdzinātas islāma ticīgo hurijām.
- brahmačārja Viena no garīgās attīstības pakāpēm hinduisma reliģiskajā praksē.
- gurungi Viena no himalajiešu tautām Nepālas centrālajā un rietumu daļā, kas sajaucoties ar ienācējiem no Indijas XVIII gs. veidoja Gorkas radžistes iedzīvotāju būtisku daļu, bet vēlāk kļuva par topošās nepāliešu nācijas etnisko pamatu, dzīvo Himalajos 2000-3000 m vjl., valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas himalajiešu apakšgrupas, reliģija - hinduisms.
- manipuri Viena no kukičini grupas tautībām, dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība bengāļu alfabētā, reliģija - hinduisms, arī kristiānisms, islāms, animistiski ticējumi.
- kāma Viens no četriem hinduistu svētajos rakstos norādītajiem materiālās dzīves mērķiem - jutekliskā bauda.
- šivaisms Viens no diviem galvenajiem hinduisma virzieniem, kurā centrālais pielūgsmes objekts ir dievs Šiva.
- višnuisms Viens no galvenajiem hinduisma virzieniem (līdzās šivaismam); par augstāko dievu atzīst Višnu.
- vēda Viens no senindiešu dažādu žanru mutvārdu sacerējumiem (aptuveni no 15. gadsimta līdz 6. gadsimtam pirms Kristus dzimšanas); hinduisma svētie raksti.
- Višnu Viens no trim galvenajiem brahmanisma un hinduisma dieviem (līdzās Brahmam un Šivam); dievu trīsvienībā Višnu ir dabas personificējums, dievs sargs.
- Brahma Viens no trim galvenajiem brahmanisma un hinduisma dieviem; indiešu dievu trīsvienībā (Brahma, Višnu, Šiva) augstākā dievība, kas personificē radošo un vadošo pirmsākumu.
- vēdas Vissenākie indiešu literatūras teksti, kas sarakstīti sanskritā (sākot no 15. gs. p. m. ē.), hinduisma svētās grāmatas.
- tantrisms Zemākajās kastās izplatīts budisma un hinduisma virziens, kas māca, ka visums dalās sievišķajā un vīrišķajā spēkā; šo spēku mijiedarbība uztur visuma vienotību; raksturīga rituālu noslēgtība, saistība ar jogismu.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa dui.