Paplašinātā meklēšana
Meklējam dola.
Atrasts vārdos (35):
- dola:1
- Adola:1
- Ndola:1
- Dodola:1
- dolabra:1
- dolabra:2
- gondola:1
- Gordola:1
- mandola:1
- Meldola:1
- niedola:1
- stadola:1
- priedola:1
- medolaķe:1
- Bobovdola:1
- farandola:1
- Krivodola:1
- Kušendola:1
- Mirandola:1
- Suhindola:1
- Valčidola:1
- kodolains:1
- Odolanova:1
- idolatrija:1
- krizdolaji:1
- pseudolarix:1
- dolarizācija:1
- Novijrozdola:1
- kodolavārija:1
- indolacetūrija:1
- kodolambīcijas:1
- kodolatkritumi:1
- pseidolabrocis:1
- kodolatbruņošanās:1
- cistidolaparotomija:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (192):
- fliktīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases dzimta ("Phlyctidiaceae"), saldūdens aļģu, mikroskopisku ūdensdzīvnieku un ziedputekšņu parazīti vai saprofīti, sēnes ar vienšūnas vienkodola lapotni, kam ir paplašināta auglīgā daļa, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 10 sugu
- diskarioze Anomālas šūnas kodola pārmaiņas; novēro dzemdes kakla epitēlijšūnās grūtniecības laikā
- elektronu čaulas ap atoma kodolu izvietota elektronu grupa, kam ir vienāda galvenā kvantu skaitļa n vērtība; kodolam tuvāku elektronu čaulu ar n=1 sauc par K čaulu; nākamās čaulas kvantu skaitļa n pieaugšanas kārtībā ir L, M un N čaulas
- piknosporas Apaļas vienkodola sporas, kas attīstās piknīdās
- parasoma Apaļš ķermenītis, dažreiz atrodams citoplazmā kodola tuvumā
- arhicitula Apaugļota olšūna kodola veidošanās sākuma stadijā
- monerula Apaugļota olšūna pirms kodola dalīšanās
- Boumora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas Indola līča austrumu piekrastē
- Portšārlota apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas Indola līča rietumu piekrastē
- mikroģenēze Apziņā novērojams uztveres process, kad veidola uztveršanai nepieciešams laiks, ietver uztveramā objekta pakāpenisku vai posmsecīgu apzināšanu
- kodolu magnētiskā rezonanse ar kodola spinu saistīto magnētisko līmeņu sašķelšanās apakšlīmeņos ārējā magnētiskajā laukā un pārejas starp šiem apakšlīmeņiem, ja vielu apstaro ar radiofrekvences lauku; izmanto vielas īpašību izpētē
- šķemba Atoma kodola daļa, kas rodas, tam daloties
- iekšējā konversija atoma kodola pāreja no ierosināta stāvokļa stāvoklī ar mazāku enerģiju
- kodolstarojums Atoma kodola procesu izraisīts starojums; kodola starojums
- kodola starojums atoma kodola procesu izraisīts starojums; kodolstarojums
- bēta sabrukšana atoma kodola radioaktīva pārvēršanās, kuras norisē tiek izstarots elektrons un antineitrino vai pozitrons un neitrino
- starpkodols Atoma kodols, kas rodas kodolreakcijā, mērķkodolam satverot bombardējošo daļiņu, kuras enerģija sadalās starp visiem mērķkodola nukloniem; eksistences laiks ap femtosekundi (10-15 s)
- WYSIWYG attēlu veidošanas metode displeja ekrānā, ko izmanto galvenokārt tekstapstrādē un datorizdevniecībā un kas dod iespēju lietotājam ekrānā iegūt tādu sagatavojamās lappuses attēlu, kas pēc sava izskata (fontiem, formāta, grafiku izkārtojuma utt.) atbilst tās drukātajam veidolam
- kariozoisks attiecīgs uz šūnas kodola parazītu
- citoplazma augu vai dzīvnieku šūnu protoplazma (bez kodola), kurā sintezējas specifiskas olbaltumvielas - fermenti, kas realizē šūnas ģenētisko informāciju
- ciānbaktērijas Baktēriju valsts klase, pieder pie prokariotu virsvalsts, resp., būtnēm, kam nav nodalīta šūnas kodola, satur hlorofilu, kas koncentrēts šūnas protoplazmas ārējā slānī - hromatoplazmā
- amfipirenīns Bazofila viela, kas veido šūnas kodola apvalku
- bezkodulīgs bez kodola
- merogonija Bezkodola olšūnas daļas sekmīga apaugļošana ar spermiju
- procaryota Bezkodola šūnaiņi
- archicariota Bezkodola šūnaiņi, viens no dzīvās dabas iedalījuma taksoniem
- neīstais kodols brūns, sarkanīgs vai zaļganpelēks veidojums, kas pēc izskata līdzīgs krāsainajai kodolkoksnei stumbra centrālajā daļā dažiem bezkodola (aplievas) un bezkrāsas kodolkoksnes kokiem
- loganīns C~17~H~26~O~10~, "Strychnos nux vomica L." sēklu glikozīds; svarīgs indola alkaloīdu biosintēzes starpprodukts
- paradimetilaminobenzaldehīds CHOC~6~H~4~N(CH~3~)~2~, reaģents triptofāna vai citu indola atvasinājumu noteikšanai
- poligīnija Citoģenētikā - viena spermatozoīda kodola savienošanās ar vairākiem olšūnas kodoliem
- plazmogēni Citoplazmā lokalizēti korpuskulāri iedzimtības nesēji, kuri līdzīgi kodola gēniem spēj reduplicēties
- polinukleārs Daudzkodolains, tāds, kam ir vairāki kodoli
- cenocīts Daudzkodolu šūna, kas izveidojusies, šūnas kodolam vairākkārt daloties
- hromatotakse dažu vielu spēja ietekmēt kodola hromatīnu, nebojājot šūnas ķermeni
- idioplazma Dīgļplazma, šūnas aktīvā, reproduktīvā daļa kodola hromosomās
- binukleārs Divkodolains
- kodolšūnaiņi Dzīvās dabas šūnaiņu tipa organismi ("Nuclearia" jeb "Eucariota"), kuru šūnas sastāv no plazmas un ar membrānu norobežota kodola (piem., vienšūnas aļģes, sēnes, augi, dzīvnieki); eikarioti
- šūnaiņi Dzīvās dabas taksons ("Cellularia"), ko iedala bezkodola šūnaiņos un kodolšūnaiņos, bet pēdējie sadalās dzīvniekos, sēnēs un augos
- hromatīns Dzīvnieku un augu šūnu kodola viela, kas veido hromosomas
- karioplazma Dzīvnieku vai augu šūnas kodola protoplazma
- Čornobiļa Ekoloģiskas katastrofas simbols; 1986. gada 26. aprīlī Černobiļas atomelektrostacijā notika kodolavārija ar ļoti postošām sekām videi, cilvēku veselībai un ekonomikai, atrodas Ukrainā, Kijivas apgabalā
- mezglrajons Ekonomģeogrāfisks jēdziens - monocentrāls areāls, ko veido centrbēdzes vai centrtieces plūsmas (sagāde, sadale, apmaiņa); sastāv no kodola un perifērijas (piemēram, piepilsētas lauksaimniecības zona)
- bremzēšanās starojums elektromagnētiskais starojums, ko izstaro ātra lādēta daļiņa, bremzēdamās atoma kodola vai elektrona kuloniskjā laukā
- farandole Farandola
- kodolfizika Fizikas nozare, kas pētī atoma kodola uzbūvi, īpašības un savstarpējas pārvēršanās procesus
- dubultaplieva Gadskārtas kodola zonā, kuru krāsa un īpašības tuvas aplievas krāsai un īpašībām; vērojama apaļkoku galos dažāda platuma viena vai vairāku gredzenu veidā ar gaišāku koksni par apkārtējo, uz zāģmateriāla sānu virsmām - tādas pašas krāsas joslu veidā; bieži tā ir trupējusi
- katenārija Gaisa balona gondolas piekabes konstrukcija, kas nodrošina vienmērīgu masas piepūles sadali uz apvalka; sastāv no jostas uz apvalka un elementiem, kas savieno gondolu ar apvalku
- centrosfēra Gaišs citoplazmas laukumiņš kodola tuvumā, kurā atrodas centrosoma un kuram ir būtiska nozīme šūnas dalīšanās norisē
- komētas aste gāze un putekļi, kas atdalījušies no komētas kodola un dažādu faktoru ietekmē virzās prom no komētas
- gondoljers Gondolas airētājs, laivinieks
- GKS Grafikas kodola sistēma - datorgrafikas standarts
- standarts GKS grafikas kodola sistēma (angļu "Graphics Kernel System")
- kolīgs Graudains, kodolains
- endomitoze Hromosomu skaita pieaugums augu un dzīvnieku organismu šūnu kodolos bez šūnas dalīšanās, vārpstas izveidošanās un bez kodola dalīšanās
- alfa spektrometrs iekārta, ar ko nosaka radioaktīvā elementa kodola izsviesto alfa daļiņu enerģiju
- faierbols Ierosinātas atoma kodola vielas sablīvējums
- fairbols Ierosinātas atoma kodola vielas sablīvējums
- unilaterālisms Iestāšanās par vienpusēju kodolatbruņošanos - par to, lai kāda valsts iznīcinātu savus kodolieročus, negaidot, kamēr citas valstis piekrīt vienlaikus darīt tāpat
- serifs Īsas svītriņas vai ornamenti, kas pievienoti burtveidola rakstzīmju vilkumu galos; rēdze
- rēdze Īsas svītriņas vai ornamenti, kas pievienoti burtveidola rakstzīmju vilkumu galos; serifs
- spīdolieši Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas skolēni
- Psathyrella candolleana Kandola spīgulīte
- māthromosoma katra no cilvēka 46 hromosomām, kas starpfāzē dubultojusies un kodola dalīšanās laikā savijusies spirālē
- Konopa Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - gars - mājas pavarda sargātājs bez noteikta veidola, tas varēja būt akmens, neparasts priekšmets, pat auduma strēmele vai poda lauska
- eritroklasts Keratinizēta šūna bez kodola ar nekrāsojošos ēnainu centru bijušā kodola vietā
- kariotēka Kodola apvalks; membrāna ar divām lapiņām, kas ietver šūnas kodolu
- kariolobisms Kodola daivainība, piem., segmentkodolainajos leikocītos
- bazihromatīns Kodola hromatīna daļa, kas krāsojas ar bāziskām anilīna krāsām
- kariolīze Kodola izšķīšana
- keratohialīns Kodola sabrukuma produkts, satur dezoksiribonukleīnskābi; nav nekā kopēja ne ar keratīnu, ne ar hialīnu
- kariopiknoze Kodola sarukšana
- kariolimfa Kodola sula, dzidra, šķidra starpviela šūnas kodola tīklojuma cilpās
- pāriet kodola, atoma vai molekulas enerģētiskā stāvokļa izmaiņa, kodolam, atomam vai molekulai pārejot no daļiņas visa iespējamā enerģijas līmeņa uz citu enerģijas līmeni
- syncytium Kodolaina protoplazmas masa, kas rodas šūniņu kodoliem vairojoties, bet šūniņu ķermenim nemaz vai nepilnīgi sadaloties
- pirenēmija Kodolaini eritrocīti asinīs
- nukleoīds Kodolam līdzīgs veidojums; kodolveida ķermenītis, dažreiz atrodams eritrocītu centrā
- kodolšķemba Kodoldalīšanās reakcijas produkts, viens vieglākajiem kodoliem, kas rodas sašķeļoties smagākam nestabilam atoma kodolam
- kodoldraudi Kodolspādziena, kodolavārijas draudi
- eikarioti Kodolšūnaiņi ("Nuclearia" jeb "Eucariota"), dzīvās dabas šūnaiņu tipa organismi, kuru šūnas sastāv no plazmas un ar membrānu norobežota kodola (piem., vienšūnas aļģes, sēnes, augi, dzīvnieki)
- hromidioze Kodolvielas un hromatīna izplūšana no kodola citoplazmā
- pseidokodols Koksnes bojājums, kas izpaužas kā tumšāk iekrāsota stumbra centrālā daļa bezkodola lapu kokiem, atšķiras no īstā kodola ar neviendabīgu struktūru un mazāk regulāru formu
- brūnējums Koksnes krāsas izmaiņa tikko cirstiem bezkodola lapu kokiem, it īpaši bērziem; nosmakums
- nosmakums Koksnes krāsas izmaiņa, brūnējums, tikko cirstiem bezkodola lapu kokiem, it īpaši bērziem
- koksnes neīstais kodols koksnes trupējuma sākumstadija, ko izraisa koksni bojātājas sēnes; sastopams bezkodola sugām ar neregulāru kodolveidošanos (eglei, bērzam, dižskābardim, kļavai u. c.) – tumši iekrāsota koksnes josla, kuras norobežojošā līnija ir izlocīta un nesakrīt ar gadskārtas riņķa līniju
- koma Komētas kodola miglveidīgais apvalks, kas kopā ar cieto kodolu veido komētas galvu
- sivēnmāšu izmantošanas grupas kuiļu māšu, ciltskodola, ražojošā un brāķa grupa
- ierosināts stāvoklis kvantu sistēmas (atoma, molekulas, atoma kodola, kristāla) stāvoklis, kura enerģija ir lielāka par minimālo iespējamo (pamatstāvokļa) enerģiju
- enerģijas līmenis kvantu mehānikā kvantu sistēmas (kodola, atoma, molekulas) enerģijas vērtība stacionārā stāvoklī
- hiptokinēze Ķermeņa gāšanās atpakaļ sarkanā kodola sistēmas disfunkcijas gadījumā
- elementu periodiskā sistēma ķīmisko elementu sakārtojums augošā secībā pēc to atomnumura (atoma kodola lādiņiem) horizontālās rindās (periodos), kas novietotas cita virs citas, tā, ka elementi ar līdzīgām īpašībām atrodas viens zem otra vertikālās grupās
- endoteliocīts liela vienkodola endotēlijšūna; atrodama asinsvados un limfvados
- pleokariocīts Liela, daudzkodolaina šūna, kas atrodama kahektiskos stāvokļos, piem., vēža un tuberkulozes gadījumā
- gigantocīts liels eritrocīts bez kodola
- Landē faktors lielums, kas raksturo attiecību starp elementārdaļiņas, kodola, atoma vai molekulas magnētisko momentu un pilno mehānisko kustības daudzuma momentu
- limfocitoma Limfaudu audzējs, kurā pārsvarā ir šūnu tips, kas līdzīgs nobriedušiem limfocītiem; atšķirībā no limfoblastomas šeit ir mazāk mitozes figūru un nav daudzkodolainu šūnu
- limfocīts Limfšūna, no limfaudiem cēlies vienkodola leikocīts ar apaļu kodolu un negraudainu protoplazmu
- dietilamīds Lizergīnskābes dietilamīds - halucinogēna viela, ko iegūst no melnajos graudos esošās lizergīnskābes vai sintētiski no indola atvasinājumiem
- neīstais vilnainais mārsils mārsilu suga ("Thymus precox var. pseudolanuginosus")
- Mesbauera spektroskopija metode kodolu mijiedarbības pētīšanai ar kodola apkārtnes radītiem elektriskajiem un magnētiskajiem laukiem, izmantojot Mesbauera efektu
- metamielocīts Mielocīts kodola pārveidošanās stadijā; starpstadija starp mielocītu un segmentkodolaino leikocītu
- aktivācijas enerģija minimālā enerģija, kas nepieciešama daļiņai (molekulai, atoma kodolam utt.), lai īstenotos noteikts process (ķīmiska reakcija, kodola dalīšanās, elektriskās strāvas vadīšana pusvadītājā u. c.)
- kariokinēze Mitoze - šūnas kodola dalīšanās, kas nodrošina ģenētiskā materiāla vienlīdzīgu sadalīšanos starp meitšūnām
- prometafāze Mitozes fāze, kas sākas ar kodola membrānas izzušanu; šūnas centrā vērojama zona ar palielinātu šķidruma daudzumu, kurā hromosomas kustas brīvi un noteiktā secībā ekvatora virzienā
- lapegle Neīstā lapegle - priežu dzimtas ģints ("Pseudolarix"), vasarzaļi dekoratīvi koki ar krāšņām krāsām rudenī
- zeltainā neīstā lapegle neīsto lapegļu suga ("Pseudolarix amabilis", senāk "Pseudolarix kaempferi")
- kariomegālija Nenormāla šūnas kodola palielināšanās
- netipiskais limfocīts nenormāla vienkodola šūna infekciozās mononukleozes gadījumā
- kodolincidents Neparedzēts gadījums, kurā iesaistīts kodolierocis, kodolierīce vai kodolieroča daļa, bet kas nav kvalificējams par kodolavāriju
- neitrons no 3 kvarkiem sastāvoša, elektriski neitrāla mikrodaļiņa, kura ietilpst atoma kodola sastāvā un kuras masa ir aptuveni vienāda ar protona masu
- aviobumba no gaisakuģiem nometams īpašas konstrukcijas šāviņš mērķu sagraušanai uz sauszemes vai jūras (piem., kodola, fugasa, šķembu bumbas), arī šāviņš speciāliem uzdevumiem (piem., spīdošās, fotogrāfiskās bumbas)
- buļļu mātes no populācijas ciltskodola izvēlētas visaugstražīgākās govis jauno bullīšu ieguvei mākslīgās apsēklošanas stacijām
- atom- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodola dalīšanos, kodolenerģiju un kodolenerģijas izmantošanu
- ielādējams fonts noteikta burtveidola fonts, kas glabājas diskatmiņā un ko pārsūta uz printera atmiņu tad, kad tas nepieciešams kāda dokumenta drukāšanai
- burtstils noteikta burtveidola rakstzīmju izpildījuma veids, piemēram, treknraksts, slīpraksts
- iekšējais fonts noteikta burtveidola rakstzīmju kopa, kas iebūvēta printera lasāmatmiņā
- fonta lielums noteikta burtveidola rakstzīmju kopas punktu lielums
- burtraksts Noteikta grafiskā veidola rakstzīmju kopa; fonts
- rabdocīts Nūjiņkodolains neitrofilais leikocīts
- lobīt Ņemt nost, plēst (augļa, kodola apvalku)
- hipohromatisms Pakāpeniska hromatīna izzušana no šūnas kodola
- merospermija Parādība, kad spermijs gan iekļūst olšūnā, bet tā galviņa sašķīst, kodolam aizejot bojā, un olšūna vienīgi ar pašas kodolu izveidojas par jaunu organismu
- hiperhromatisms Pārmērīga pigmentācija; šūnas kodola deģenerācijas forma, kad kodolā ir daudz hromatīnam līdzīgu pigmenta daļiņu
- Japānas patūja patūju suga ("Thujopsis dolabrata"); hiba
- Meldola pilsēta Itālijā ("Meldola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mirandola pilsēta Itālijā ("Mirandola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gordola pilsēta Šveicē ("Gordola"), Tičīno kantonā, 4500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ndola pilsēta Zambijā ("Ndola"), Koperbeltas provinces administratīvais centrs 1268 m vjl., 374800 iedzīvotāju (2000. g.)
- Bora rādiuss pirmās, kodolam tuvākās ūdeņraža atoma orbītas rādiuss Bora atoma modelī; atomfizikā to bieži izmanto par garuma mērvienību; tā lielums ir apmēram 0,53·10^-10^ m
- kale Plūme, kas sāk augt bez kodola un drīz aiziet bojā
- hiba Priežu jeb skuju koku klases ciprešu dzimtas suga ("Thujopsis dolabrata"), kas savvaļā satopama Japānā, bet Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugu, dēvē arī par Japānas patūju
- citoblasts Primārā šūnas kodola nosaukums atsevišķos darbos
- stumjošais propelleris propelleris, kas novietots aiz dzinēja gaisakuģa fizelāžas astes daļā vai gondolas astes daļā
- monēra Protoplazmas piciņa bez kodola, no kuras organismu vēsturiskas attīstības gaitā it kā izveidojusies šūna
- mikronukleuss Protozoju mazākais kodols, kuram atšķirībā no lielākā, veģetatīvā kodola piemīt vairošanās funkcija
- slīpēšana Putraimu ražošanā - aizmetņa un kodola ārējās daļas atdalīšana, formas un viendabīguma veidošana sasmalcinātajiem putraimiem
- serdes plaisa radiāli vērsta kodola plaisa, kas sākas no serdes un tālu izplatās sortimenta garumā; rodas augošā kokā un palielinās nocirstā koksnē, tai žūstot
- alfa sabrukšana radioaktivitātes veids, kurā atoma kodols izstaro alfa daļiņu, kodola elektriskais lādiņš samazinās par divām vienībām, masa - par četrām vienībām
- atsoļa sekvence rakstzīmju sekvence, kas sākas ar atsoļa rakstzīmi un kam seko viena vai vairākas rakstzīmes, kuru apvienojums liek izpildīt komandu kādai ierīcei vai programmai, piemēram, mainīt krāsas displeja ekrānā, veidot speciālas uzvednes, mainīt printera iestatījumu no viena burtveidola uz otru
- hemonukleolīze Recekļainā kodola šķīdināšana, ievadot starpskriemeļu diskā proteolītisku līdzekli; lieto starpskriemeļu diska trūces ārstēšanā
- rezonanses starojums saistītas lādētu daļiņu sistēmas (atoma, atoma kodola) elektromagnētiskais starojums, kura frekvence ir vienāda ar ierosinātā starojuma frekvenci
- promegaloblasts Sākotnējā anomāla eritrocīta attīstības forma B12 vitamīna un folijskābes deficīta gadījumā; atbilst pronormoblasta stadijai, bet atšķiras no tās ar lielākiem izmēriem, bazofilu citoplazmu un nekondensētu kodola hromatīnu
- nukleoproteīds Saliktas olbaltumvielas, kas sastāv no nukleīnskābju un vienkāršu olbaltumvielu savienojumiem un ir svarīga šūnas kodola sastāvdaļa
- aļģsēnes Sēņu valsts nodalījums ("Phycomycota"), zemākās sēnes bez micēlija, ar vāji attīstītu micēliju vai ar labi attīstītu, šūnās nesadalītu, daudzkodolainu micēliju, \~1400 sugu, Latvijā 60 ģinšu, 260 sugu
- īpašuma zīmes simboli priekšmetu, lietu piederības apzīmēšanai, kas pēc ārējā veidola ir līdzīgas amatnieku, maģiskajām un kulta zīmēm, Baltijā izplatītās bieži atgādina rūnu rakstus
- mezoatoms Sistēma, kas sastāv no atoma kodola, elektroniem un negatīvi lādēta mezona
- kariosistemātika Sistemātikas nozare, kurā pēta dažādu taksonu organismu kodola struktūrelementu uzbūvi un evolūciju
- spermasters Staraina struktūra, kas virzās spermatozoīda kodolam pa priekšu, tam iekļūstot olšūnā
- masas defekts starpība starp atoma kodolu veidojošo nuklonu summāro masu un kodola masu, izteikta atommasas vienībās; pēc absolūtās vērtības vienāds ar nuklonu saites enerģiju kodolā
- šūnas kodols šūnas daļa, kuru no citoplazmeas atdala šūnas kodola apvalks un kurā atrodas hromosomas, kodoliņš un kariolimfa
- linīns Šūnas kodola ahromatiskais tīklojums
- hromosoma Šūnas kodola autoreproduktīvās pavedienveida struktūras, kurās ieslēgta šūnas galvenā ģenētiskā informācija
- mejoze Šūnas kodola dalīšanās, kā rezultātā hromosomu skaits samazinās uz pusi
- mitoze Šūnas kodola dalīšanās, viens no dzīvnieku un augu šūnu vairošanās veidiem, kas nodrošina ģenētiskā materiāla vienlīdzīgu sadalīšanos starp meitšūnām
- fagokarioze Šūnas kodola fagocitārā aktivitāte
- mitoplazma Šūnas kodola hromatiskā viela jeb hromatīns
- diploīdija Šūnas kodola hromosomu komplekta divkāršotība; raksturīga augu sporofītam un dzīvnieku somatiskajām šūnām
- kariometrija Šūnas kodola mērīšana
- kariostāze Šūnas kodola miera stāvoklis, pretstatā kariokinēzei
- telofāze Šūnas kodola netiešās dalīšanās (mitozes, mejozes) pēdējā fāze, kurā hromosomas despiralizējas, veidojas jaunas jauno šūnu kodolu apvalki un dalās citoplazma
- profāze Šūnas kodola netiešās dalīšanās (mitozes, mejozes) pirmā fāze
- metafāze Šūnas kodola netiešās dalīšanās (mitozes) otrā fāze, kurā hromosomas izvietojas šūnas vidusplaknē
- kodoliņš Šūnas kodola organoīds
- pirenolīze Šūnas kodola sabrukšana
- kariorekse Šūnas kodola sabrukšana; hromatīna kondensēšanās citoplazmā graudiņu veidā, kuri pēc tam tiek izstumti no šūnas
- kariomitoze Šūnas kodola sadalīšanās pirms mitozes
- amblihromāzija Šūnas kodola vāja krāsošanās hromatīna trūkuma dēļ
- ahromatīns Šūnas kodola viela, kas vāji krāsojas un veido linīnu, kodola plazmu un apvalku
- karioģenēze Šūnas odola veidošanās
- amitoze Šūnas un tās kodola tiešā dalīšanās, vienkārši veidojoties iežmaugai; tiešā dalīšanās
- ekstranukleārs tāds, kas atrodas ārpus kodola
- ektonukleārs tāds, kas atrodas ārpus šūnas kodola
- antinukleārs tāds, kas ir destruktīvs šūnas kodolam vai reaģē ar šūnas kodola sastāvdaļām kā antinukleāra antiviela
- nukleopetāls tāds, kas meklē kodolu; vīrišķā pirmkodola kustība sievišķā pirmkodola virzienā
- olivifugāls tāds, kas nāk no olīvas kodola
- nukleofugāls tāds, kas virzās nost no kodola
- tukšs tāds, kurā nav, piemēram, sēklu, kodola (par augu daļām, to apvalkiem)
- pauksna Tukša kaņepe, kam nav iekšā kodola
- pauska Tukšā kaņepe, kam nav kodola
- ārējā mīkstā trupe tumši brūna plaisainuma trupe, kas aptver kokmateriālu visā tā šķērsgriezumā vai tikai tā daļā un izplatās dziļumā, bieži virzoties pa plaisām; rodas galvenokārt kokmateriālu ārējās (kā aplievas, tā kodola) daļās no ilgas un nepareizas glabāšanas koksni noārdošu sēņu iedarbībā; uz koksnes bojātās virsmas bieži novērojami sēņotnes kūlīši un augļķermeņi
- atoma statiskais modelis tuvināts daudzelektronu atoma uzbūves modelis: elektroni veido deģenerēto elektronu gāzi, kas atrodas atoma kodola kuloniskajā laukā
- hialosoma Veidojums šūnas kodolā, kas līdzīgs kodoliņam; vāji krāsojas ar kodola vai citoplazmas krāsvielām
- fontu saime viena burtveidola dažāda lieluma fontu kopa, t. sk. piemēram, šo fontu slīpraksta un treknraksta variācijas
- bazihromiola viena no bazofilām daļiņām, kas veido kodola hromatīnu
- MSDOS.SYS viena no divām apslēptajām sistēmas datnēm, kas instalēta _MS-DOS_ starta diskā un kurā ir programmatūra operētājsistēmas kodola izveidei
- mononukleārs Vienkodola-, tāds, kam ir viens kodols
- citode Visvienkāršākā hipotētiskā šūnas forma bez kodola vai kodoliņa
- dzimumhromatīns X hromosomu veidoti ķermenīši, kas atrodas dažādu audu šūnu kodolā, parasti pie kodola apvalka, augstākajiem zīdītājiem un cilvēkiem tie sastopami tikai sievišķajiem īpatņiem vai ar'īpatņiem ar dzimumhromosomu skaita novirzēm
- Pseudolarix kaempferi zeltainās neīstās lapegles ("Pseudolarix amabilis") senāks nosaukums
- Zemes kodols Zemes centrālā ģeosfēra, kas aizņem 17% no Zemes tilpuma, kodola ārējā daļa ir šķidrā agregātstāvoklī, apmēram 2200 km bieza, sastāv no dzelzs un niķeļa sakausējuma ar silīcija un magnija piejaukumu; iekšējais kodols ir ciets, tuvs viskozam stāvoklim, sastāv no dzelzs un niķeļa
- zilbes beigas zilbes daļa aiz zilbes kodola
- zilbes sākums zilbes daļa pirms zilbes kodola
- neitronu zvaigzne zvaigzne evolūcijas beigu stadijā, kam ir ārkārtīgi mazs diametrs, augsta temperatūra un ārkārtīgi liels blīvums; izveidojas no pārmilzu zvaigznes kodola gravitācijas kolapsa rezultātā, ja zvaigznes kodola masa ir 1,4 līdz 2–3 Saules masu robežās
dola citās vārdnīcās:
MEV