Paplašinātā meklēšana
Meklējam dogma.
Atrasts vārdos (9):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (33):
- Summa theologica Akvīnas Toma (1225. vai 1226.-1274. g.) ievērojamākais dogmatiskais darbs (lat. "teoloģijas summa").
- dogmatiķis Cilvēks, kam raksturīgs dogmatisms; dogmatisma piekritējs.
- kanoniķis Cilvēks, kas birokrātiski ievēro dogmas un likumus.
- de fide dogmatiski nemaināms apgalvojums, kas skaitās patiess un to noliegt ir herētiski.
- Korāns Islāma svētie raksti, reliģiski dogmatisku, mitoloģisku un juridisku tekstu krājums.
- Akvīnas Toms itāļu teologs un filozofs ("Thomas Aquino", 1225.-1274. g.), katoļu baznīcas dogmatiķis, viduslaiku sholastikas pārstāvis, dominikāņu mūks, 1323. g. pasludināts par svēto, galvenais darbs "Teoloģijas summa" ("Summa theological"), 1879. g. viņa mācība neotomisma formā kļuva par oficiālo katoļu baznīcas filozofiju.
- immaculata Jēzus mātes Marijas goda tituls, katoļu dogmats, pēc kura sv. Anna dzemdējusi Mariju pārdabiskā kārtā, neaptraipīta.
- Pirmais Vatikāna koncils koncils, ko sasauca pāvests Pijs IX 1869.-1870. gadā, tā rezultātā tika pieņemta dogma par pāvesta nemaldīgumu un akceptēti uzbrukumi "modernajai" domai.
- idiomata Kristīgā dogmatikā - apzīmējums Jēzus Kristus divu dabu (cilvēka un dieva) īpašībām.
- protevaņģelijs Kristīgā dogmatikā Jahves lāsti pār čūsku paradīzes dārzā.
- soteroloģija Kristīgā dogmatikā mācība par pestītāju un pestīšanu.
- baznīcas tēvi kristīgo draudžu locekļi (no 2. līdz 8. gadsimtam), kas veidoja kristietības dogmatiku un baznīcas organizāciju, senās baznīcas mācības un sludināšanas pārstāvji, piem., Augustīns
- behaisms No islāma novirziena bābisma atzarojusies reliģija, kuras galvenais dogmats ir visu reliģiju un visu cilvēku vienotība, bet Dieva ētiskie centieni aptver visus cilvēkus.
- bauslības galdiņi pamatprincipi; dogma.
- baznīcas ūnija pareizticīgo bazn. un katolicisma dogmat. apv., kur saglabāts pareizticīgo bazn. rituāls un kults.
- parūsija Pirmkristietībā un kristīgā dogmatikā Jēzus Kristus (otra) atnākšana; ar to saistās priekštats par tiesu un Dieva valstības galīgu nodibināšanu.
- infalibilitāte Priekšstats par pāvesta nemaldību ticības mācības jautājumos (kopš 1870. g. pāvesta nemaldības dogma).
- anglikānisms Protestantisma paveids Anglijas Baznīcā un 14 patstāvīgajās Anglikāņu baznīcu savienības baznīcās (Velsā, Skotijā, Īrijā, ASV u. c.); radās Anglijā reformācijas laikā 16. gs.; reformēja kristietības dogmas, bet neskāra rituālus un organizācijas principus.
- Vivekānanda Rāmakrišnas sekotājs (1863.-1902. g.), kurš 1897. g. nodibināja Rāmakrišnas misiju, aizstāvēja vēdāntu un kritizēja kristietības dogmatismu.
- dogmatisks Saistīts ar dogmatismu, tam raksturīgs; tāds, kas pamatojas uz dogmu (1).
- sekta samērā šaura cilvēku grupa (piemēram, politikā, mākslā) ar vienādiem ierobežotiem, dogmatiskiem uzskatiem un pretstata sevi visai pārējai sabiedrībai.
- abramīti Sekta Antiohijā, kas noliedza Kristus dievišķo dabu, baznīcas kultu un dogmatus; atzina tikai desmit baušļus un Tēvreizi.
- kvēstionāriji Sholastu nosaukums 13. gadsimtenī, dots viņiem tāpēc, ka viņi mīlēja iekustināt dogmatiski grūtus, bet gluži liekus jautājumus.
- sistemātiskā teoloģija teoloģijas nozare, kas apkopo ekseģētisko un vēsturisko pētījumu rezultātus un sistematizēti tos izklāsta; galvenās nozares: dogmatika, ētika, apoloģētika u. c.
- liberālā teoloģija teoloģijas virziens, kam raksturīga atteikšanās no dogmatiskām un baznīcas tradīcijām, kas nošķir ticību no prāta atziņām un uzsver ticības ētisko komponentu; proponē reliģisko uzskatu lielu brīvību.
- dogmats Tēze, apgalvojums, mācība, ko pieņem par nemainīgu patiesību, nekritiski, neievērojot konkrētos apstākļus; dogma (1).
- ticības loceklis ticības apliecinājuma skaidrojuma daļa, kurā pausta noteikta dogma.
- sektantisms Uzskatu ierobežotība, dogmatisms, kas raksturīgi kādai samērā šaurai cilvēku grupai (piemēram, politikā, mākslā); piederība pie sektas (2).
- reliģiskās konfesijas vēsturiski izveidojušies pasaules reliģiju paveidi, kā arī nacionālās reliģijas, kurām ir sava mācība (Svētie raksti, dogmatika), reliģisko ceremoniju un organizatoriskās uzbūves tradīcijas.
- baznīca Vienas konfesijas ticīgo organizācija ar noteiktu dogmatiku un kultu.
- kazuistika Vispārīgu dogmatisku tēžu attiecināšana uz atsevišķiem gadījumiem (sholastiskajā teoloģijā, viduslaiku jurisprudencē).
- dogmatiskums Vispārināta īpašība --> dogmatisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- universālisti Ziemeļamerikā izplatīta sekta, kas atmet kristīgās ticības dogmatisko pusi un par visu pārāk nostāda tikumības pienākumu.
dogma citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV