Paplašinātā meklēšana
Meklējam delt.
Atrasts vārdos (18):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (170):
- motodeltaplāns ar motoru propelleru apgādāts deltaplāns.
- Artakserkss Arhemenīdu dinastijas valdnieks Persijā 465.-424. g. p. m. ē., iznīcināja Atēnu floti Nīlas deltā (454. g. p. m. ē.), noslēdza mieru ar grieķiem 449. g. p. m. ē.
- Sudočjes ezers atradās Arāla jūras dienvidu piekrastē, pie Amudarjas deltas 53 m vjl., Uzbekistānā, platība - 337 kvadrātkilometri (1975. g.), 20. gs. beigās izsīcis.
- girlo Attekas vai atzari lielo upju deltās, kas ietek Melnajā vai Azovas jūrā, arī jūras šaurumi, kas savieno no šīm jūrām nepilnīgi atdalītos limānus.
- palienes augsnes augšņu tips, kas veidojas upju palienēs un deltās, dažkārt arī ezeru lēzenajos krastos; palienes augsnes ir auglīgas, bet tās jāmeliorē; aluviālās augsnes.
- terjers Dažu medību, dienesta, dekoratīvo šķirņu suns; piem., bedlingtonterjers, erdelterjers, foksterjers, keriblūterjers, skaiterjers, skočterjers, toiterjers.
- Ficus deltoidea deltveida gumijkoks.
- Sulina Donavas deltas vidējais atzars ("Bratul Sulina"), kas ir arī galvenais kuģuceļš, garums - 71 km.
- Kilija Donavas deltas ziemeļu atzars, garums - 103 km, Rumānijas un Ukrainas robežupe visā garumā.
- Kiļija Donavas ziemeļu atzars tās deltā, garākā posmā Ukrainas un Rumānijas robežupe, kreisajā krastā tāda paša nosaukuma pilsēta un osta.
- asiņpuķe Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- asinspuķe Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- asinszāle Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- dedestiņas Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- deviņvīruspēks Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- dožiņdilliņi Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- dzirkstele Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- dzirkstelītes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- dzirkstene Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- ģirkstine Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- gundene Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- guntene Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- guntine Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- kāpneļķe Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- katrītes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- mazactiņa Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- naglene Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- naglenes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- nagliņas Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- neļķītes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- odumiņi Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- sirdspuķe Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- sirdspuķīte Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- sirdspuķītes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- sirdszāle Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- sirdszāles Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- sirdszālīte Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- sirdszālītes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- uguņpuķes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- uguntiņas Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- zīdpuķiņas Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- ziepjusaknītes Dzirkstelīte ("Dianthus deltoides"), neļķu suga.
- Kaira Ēģiptes galvaspilsēta (angļu val. "Cairo"; arābu: القاهرة, al Qāhirah), atrodas Nīlas krastos un salās uz dienvidiem no deltas, Āfrikas lielākā pilsēta, 9,54 mlj iedzīvotāju (2017. g.).
- Uto ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete, dieva Ra Acs un faraona sargātājdieviete, kuras svētie dzīvnieki bija kobra un mangusts, kulta centrs bija Buto pilsēta (Nīlas deltā); Uadžeta.
- airedaleterriers Erdelterjers - liels suns ar brūnganrudu sprogainu spalvu.
- erdeils Erdelterjers.
- erdels Erdelterjers.
- erdel-terjers Erdelterjers.
- Razims Ezers Rumānijā ("Lacul Razim"), limāns Melnās jūras piekrastē, Donavas deltas dienvidos, platība - 394 kvadrātkilometri, dziļums 2-2,5 m, daudz zivju.
- Sundarbana Gangas un Bramaputras deltas pārpurvotā dienvidu daļa Indijā un Bangladešā, platība - >50000 kvadrātkilometru, daudzas zemas salas (kopējā platība - 27000 kvadrātkilometru), upju attekas, mangroves krūmāji.
- bukoli Gani - zemnieki un vergi Romas provincē Ēģiptē; nosaukums cēlies no Bukolijas - nepieejamas, pārpurvojušās vietas Nīlas deltā, kur pulcējās no nodokļu un klaušu jūga izbēgušie zemnieki un vergi.
- Lorupes grants atradne Gaujas senā alūvija un fluvioglaciālās deltas nogulumu iegula Siguldas novadā, 8 km uz rietumiem no Siguldas, derīgā slāņa biezums - 5,3 m, grants derīga betonam, tika izmantota līdz 1979. g.
- Buorhajas līcis grīvlīcis Laptevu jūrā, uz dienvidaustrumiem no Ļenas deltas, garums - 120 km, platums pie ieejas - 110 km, lielākais dziļums - 18 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,3 m, ledus sega gandrīz visu gadu.
- deltveida gumijkoks gumijkoku suga ("Ficus deltoidea").
- Biafras līcis Gvinejas līča austrumu daļa starp Lopesa ragu un Nigēras deltu ("Gulf de Biafra"), Nigērijas, Kamerūnas, Ekvatoriālās Gvinejas un Gabonas piekrastē, garums - \~300 km, dziļums - >2000 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2,7 m.
- korakoidīts Iekaisuma sāpes lāpstiņas un knābjveida izauguma apvidū līdz ar deltas muskuļa atrofiju.
- Vadiennatruna Ieplaka Ēģiptē ("Wadi en Natrun"), Nīlas deltas rietumos, 24 m zjl., garums - \~40 km, platums - 3-8 km, aizņem tektonisku plaisu, ko padziļinājusi senas upes erozija un deflācija, sāļezeros (>10) vārāmās sāls, dabīgās sodas ieguve.
- varravi Indiāņu cilts, dzīvo Venecuēlā, Orinokas deltā un uz dienvidiem no tās, valoda savrupa, animistiski ticējumi.
- Katalonijas kalni kalni Spānijas ziemeļaustrumu daļā (“Cordillera Costero Catalana”), Vidusjūras piekrastē, no Ebro deltas līdz Pirenejiem, garums — \~250 km, divas paralēlas grēdas — piejūras (augstums — 400-600 m) un iekšējā grēda (līdz 1894 m).
- Čekanovska skrausts kalnu grēda Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, uz dienvidrietumiem no Ļenas deltas, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 320 km, augstums līdz 529 m, smilšakmeņi, merģeļi, nogāzēs akmeņu tundra.
- Verhojanskas grēdājs kalnu sistēma Sibīrijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) centrālajā daļā, garums no Ļenas deltas līdz Aldanas pietekai Tompo — 1200 km, platums — 100-250 km, lielākais augstums — 2389 m.
- lignofols Kārtains koksnes materiāls - ar karsto presēšanu izgatavots no bērza finierskaidas, kas piesātināta ar fenolformaldehīdsveķu šķīdumu; reizēm to sauc par delta koksni; lieto kā konstrukcijas materiālu dažādās mašīnbūves nozarēs un it īpaši krāsaino metālu aizstāšanai.
- Sanktpēterburga Krievijas otra lielākā pilsēta (krievu: Санкт-Петербург; 1914.-1924. g. saucās Petrograda, 1924.-1991. g. - Ļeņingrada), atrodas pie Ņevas ietekas Somu līcī, daļa teritorijas atrodas uz Ņevas sazarotās deltas 42 salām, veido atsevišķu Krievijas Federācijas subjektu, Ļeņingradas apgabala administratīvais centrs, 5132000 iedzīvotāju (2014. g.).
- deltoīddodekaedrs Kristalla forma, kas ierobežota 12 vienādiem deltoīdiem (sk.), kristallografijā regulārās (kubiskās) sistēmas pamatforma; deltoedrs.
- deltoedrs Kristalla forma, kas ierobežota 12 vienādiem deltoīdiem (sk.), kristallografijā regulārās (kubiskās) sistēmas pamatforma; deltoīddodekaedrs.
- Bērs Lagūna Francijas dienvidu piekrastē ("Etang de Berre"), starp Ronas deltu un Marseļu, platība – 156 kvadrātkilometri, lielākais ezers Francijā, dziļums – 3–10 m.
- Manzalas ezers lagūnas ezers Ēģiptē ("Manzala"), Nīlas deltas ziemeļaustrumos, platība - 3900 kvadrātkilometru, garums - 55 km, platums - 25 km, no Vidusjūras to atdala šaura zemes strēle.
- Burulluss Lagūnas ezers Ēģiptē, Nīlas deltas rajonā, garums – 60 km, platums – 10–18 km, sakls, daudz salu, ietek vairākas Nīlas deltas attekas, no kurām divas izveidotas par kanāliem.
- Oļeņokas līcis līcis Laptevu jūras dienvidu daļā, Krievijā, iesniedzas sauszemē 65 km, platums — \~130 km, dziļums — līdz 15 m, ietek Oļeņoka un daudz Ļenas deltas atteku.
- Šanhaja Lielākā Ķīnas pilsēta (上海 Shànghǎi), jūras osta pie Huanpu upes (Jandzi deltā), \~30 km no Austrumķīnas jūras, 20218000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Džudzjana Lielākais atzars (estuārs) Sidzjanas, Beidzjanas un Dundzjanas kopējā deltā Ķīnas dienvidaustrumu daļā, ietek Dienvidķīnas jūras Džudzjankovas līcī, garums - \~60 km, platums - 1-3 km.
- Jugla Lielās Juglas un Mazās Juglas satekupe Rīgas pilsētā, abu kopēja delta, kas dziļi ievirzīta ezera dienvidu daļā.
- pārvades funkcija lineāras stacionāras sistēmas reakcija uz delta funkcijas iedarbību ar sākuma stāvokļa nulles noteikumiem.
- Jangona Mjanmas bijusī galvaspilsēta (līdz 2006. g., Mjanmiešu (birmiešu) valodā "Yangon", līdz 1989. g. - Ranguna), upes un jūras osta Iravadi deltas atzara Rangunas krastos, \~40 km no Andamanu jūras Moutanas līča, 4700000 iedzīvotāju (2007. g.).
- motodeltaplanierisms motodeltaplānu būves un ekspluatācijas teorija un prakse.
- Kamarga Nacionālais parks Francijas dienvidos, Ronas deltā, platība 720 kvadrātkilkometru, dibināts 1967. g. (rezervāts no 1928. g.), flamingu kolonija (lielākā Eiropā), gājputnu apmešanās un ziemošanas vieta, aizsargā bebrus un savvaļā pārgājušos zirgus un vēršus.
- Kurpnieku sala neliela akumulatīva sala Daugavas lejtecē, iekšējās deltas paplašinājumā, lejpus Kundziņsalas, garums — 0,9 km, platums — 0,3 km, augstums — līdz 2,5 m, lielākajā daļā — līdz 1 m, neapdzīvota, purvaina, apaugusi ar krūmiem un niedrām.
- dzirkstelīte Neļķu suga ("Dianthus deltoides") ar spilgti sarkaniem ziediem.
- Amsterdama Nīderlandes Karalistes galvaspilsēta (valdības rezidence atrodas Hāgā; angļu valodā _Amsterdam_), atrodas pie Amstelas deltas, kanāli savieno ar Ziemeļjūru, Eiselmēras līci un Reinu, 746000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Melnās jūras zemiene nolaidens līdzenums Melnās jūras un Azovas jūras piekrastē, starp Donavas deltu rietumos un Kaļmiusas upi austrumos, Ukrainā, augstums - līdz 150 m.
- Beleima Ostas pilsēta Amazones deltā (port. val. "Belem"), Brazīlijas ziemeļaustrumos, Paras štata administratīvais centrs, 1436000 iedzīvotāju (2007. g.); Belena.
- Aleksandrija ostas pilsēta Ēģiptē (_Al Iskandarīyah_) pie Nīlas deltas, ko dibināja Maķedonijas Aleksandrs 332. g. p. m. ē., 3770500 iedzīvotāju (2005. g.).
- pūņa pārpurvojusies vai pavasara palos ilgi applūstoša paliene parasti lielu upju ielejās un deltā; pārpurvojusies pļava.
- E309 Pārtikas uzlabotājs - delta-tokoferols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - E vitamīns, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā; var būt ģenētiski modificēts.
- E575 Pārtikas uzlabotājs - glukonskābes delta laktons, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- Sarate Pilsēta Argentīnā, osta Paranas deltā, 98500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ņūorleāna Pilsēta ASV ("New Orleans"), Luiziānas štatā, osta Misisipi deltā, 175 km no ietekas Meksikas līcī, 384300 iedzīvotāju (2014. g.); Jaunorleāna.
- Neftčala Pilsēta Azerbaidžānā, Kūras deltā, rajona administratīvais centrs, 19100 iedzīvotāju (2008. g.).
- Barisāla Pilsēta Bangladešā, Gangas un Bramaputras deltas dienvidrietumos, apgabala administratīvais centrs, 205000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Kulna Pilsēta Bangladešas dienvidrietumos (angļu val. "Khulna"), osta Gangas deltas attekas krastā, apgabala centrs, 830000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Afua pilsēta Brazīlijā (_Afuǎ_), Paras štatā, Amazone deltā, Maražo salas ziemeļos.
- Demenhūra Pilsēta Ēģiptē ("Damanhūr"), Nīlas deltas rietumu malā, muhāfazas administratīvais centrs, 240000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Dumjāta Pilsēta Ēģiptē ("Dumyat"), Vidusjūras krastā, pie Nīlas deltas austrumu atzara, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 102900 iedzīvotāju (2005. g.).
- Bilbeisa Pilsēta Ēģiptē, Nīlas deltas austrumos, pie Ismailijas kanāla, 300000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Benha Pilsēta Ēģiptē, osta Nīlas deltā, Kalūbījas muhāfazas administratīvais centrs, 160000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Kefr ez Zeijāta pilsēta Ēģiptes ziemeļos ("Kafr az Zayyāt", arī "Kafr El-Zayat"), Nīlas deltā, 75300 iedzīvotāju (2007. g.).
- Rašida Pilsēta Ēģiptes ziemeļos ("Rashid"), osta Rašidas (Nīlas deltas rietumu atzara) krastā, netālu no Vidusjūras, 58400 iedzīvotāju (1996. g.); Rozeta.
- Šibīn el Kauma pilsēta Ēģiptes ziemeļos ("Shibīn al Kawn"), Nīlas deltā, Minūfījas muhāfazas administratīvais centrs, 186300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rādžamandri Pilsēta Indijā ("Rājahmundry"), Āndhra Pradēšas štatā, Godāvari upes deltā, 341800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vidžajavāda Pilsēta Indijā, Āndhra Pradēšas štatā, osta Krišnas deltā, Bengālijas līča tuvumā, 898000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bandžarmasina Pilsēta Indonēzijā ("Bandjarmasin"), Kalimantānas (Borneo) salā, Dienvidkalimantānas provinces administratīvais centrs, osta Baritas deltā, 576400 iedzīvotāju (2005. g.).
- Osaka Pilsēta Japānā, Honsju salas dienvidos, osta Jodo deltā, prefektūras centrs, 2,6 mlj iedzīvotāju, Japānas 3. lielākā pilsēta, viena no nozīmīgākajām ostām Japānā.
- Arhangeļska pilsēta Krievijā (_Arhangel’sk_), tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, Severnaja Dvinas krastos un uz deltas salām, 20 km no Baltās jūras, 350000 iedzīvotāju (2014. g.), liela osta pie Baltās jūras.
- Astrahaņa Pilsēta Krievijā pie Volgas ietekas Kaspijas jūrā, apgabala administratīvais centrs, jūras un upes osta Volgas deltā, 530860 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamizjaka Pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, Volgas deltā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kizļara Pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, Terekas deltā, 48000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Naņtona Pilsēta Ķīnā ("Nantong"), Dzjansu provincē, osta Jandzi deltas ziemeļu krastā, 564700 iedzīvotāju (2002. g.).
- Guandžou Pilsēta Ķīnas dienvidu daļā (广州 Guǎngzhōu), upes un jūras osta Sidzjanas deltas pietekas Džudzjanas krastos, atrodas \~100 km no Dienvidķīnas jūras, Guandunas provinces centrs, 10640000 iedzīvotāju (2010. g.); Kantona.
- Rusne Pilsēta Lietuvas rietumu daļā, pie Krievijas Kaļiņingradas apgabala robežas, Nemunas deltā uz tāda paša nosaukuma salas, 1600 iedzīvotāju.
- Roterdama pilsēta Nīderlandē (_Rotterdam_), viena no lielākajām ostām pasaulē, atrodas Reinas deltā, pie Rotes ietekas Māsā, kanāli savieno ar Ziemeļjūru, Amsterdamu un Hāgu, 619900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Porthārkorta Pilsēta Nigērijā ("Port Harcourt"), Riversas štata administratīvais centrs, osta Nigēras deltā, 972300 iedzīvotāju (2005. g.).
- Bonni Pilsēta Nigērijas dienvidaustrumos ("Bonny"), Nigēras deltā, naftas izvedosta Biafras līča krastā.
- Sapele Pilsēta Nigērijas dienvidos ("Sapele"), osta Nigēras deltā, 142700 iedzīvotāju (2006. g.).
- Gdaņska Pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistes administratīvais centrs, osta pie Baltijas jūras, netālu no Vislas deltas, 460400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1263. g.
- Sulina Pilsēta Rumānijā, Tulčas žudecā, pie Donavas deltas vidējā atzara ietekas Melnajā jūrā, 3700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kontho Pilsēta Vjetnamā ("Can Tho"), valsts dienvidu daļā, osta Mekongas deltā, Basakas labajā krastā, provinces administratīvais centrs, 255100 iedzīvotāju (2004. g.).
- Mito Pilsēta Vjetnamā ("My Tho"), osta Mekongas deltā, provinces administratīvais centrs, 220000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Thaibiņa Pilsēta Vjetnamā ("Thai Binh"), Honghas deltā, 268200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Haifona Pilsēta Vjetnamas ziemeļu daļā ("Hai Fong"), Honghas upes deltā, netālu no Dienvidķīnas jūras, 621000 iedzīvotāju.
- Jonampo Pilsēta Ziemeļkorejā ("Yongampo"), osta robežupes Amnokanas (Jaludzjanas) deltā.
- Ustjurts Plato starp Arāla jūru un Amudarjas deltu austrumos, Mangišlakas pussalu un Karabogazgola līci rietumos, Kazahstānā un Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā, platība - \~200000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 340 m, malās stāva krauja (relatīvais augstums - 60-190 m), ieplakās sāļezeri un solončaki, krasi kontinentāls klimats.
- Indostānas pussala pussala Dienvidāzijā starp Arābijas jūru un Bengālijas līci, platība - \~2 mlj kvadrātkilometru, nosacītā ziemeļu robeža ir taisne starp Indas un Gangas deltu, lielāko teritorijas daļu aizņem Dekānas plakankalne, augstākā virsotne - 2698 m.
- Zaķusala Sala Daugavas deltas ielejas Rīgas posma augšgala paplašinājumā, atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, starp Daugavu un Mazo Daugavu, posmā no Katlakalna līdz Vecrīgai, garums - 3,5 km, platums - 100-300 m, augstums - 2,5-3,5 m virs Daugavas līmeņa.
- Tanija Senpilsēta Ēģiptes ziemeļos, Senās Ēģiptes politikas un mākslas centrs Nīlas deltā, hiksu galvaspilsēta, Ramzesa II laikā - Ēģiptes 2. galvaspilsēta, vairāki arhitektūras pieminekļi no XIII-X gs. p. m. ē.
- Georges atzars Sfintugeorge, Donavas dienvidu atzars ("Bratul Sfintul-Gheorghe") tās deltā.
- diagonalslāņojums Slāņojuma veids, kur slāņi iet slīpi, šķērsām horizontāliem; sastopams deltu un kāpu nogulumos.
- Kačha Solončaki Pakistānā un Indijas rietumos, uz dienvidaustrumiem no Indas deltas, platība - >20000 kvadrātkilometru, garums austrumu-rietumu virzienā - >300 km, platums - 40-80 km, augstums - līdz 200 km, vietām - >400 m.
- motodeltaplanierisms sporta veids - lidojumi ar motodeltaplāniem.
- deltaplanierisms Sporta veids - planēšana ar deltaplānu.
- deltaplanierists Sportists, kas specializējies deltaplanierismā.
- deltoīds tāds, kas līdzīgs burtam delta, piem., deltveida muskulis.
- Bangkoka Taizemes galvaspilsēta (กรุงเทพมหานคร, Krung Thep; angļu val. "Bangkok"), osta Menamčaoprajas deltā, provinces centrs, 4,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.); Krungtepa.
- idžo Tauta Nigērijā, Nigēras deltas apvidū, valoda veido atsevišķu apakšgrupu pie mandu saimes Gvinejas grupas.
- Zambezi Upe Āfrikas dienvidu daļā, Angolā, Zambijā, Mozambikā, Zambijas un Namībijas, Zambijas un Zimbabves robežupe, garums - 2574 km, sākas Lundas plato (Zambijā), ietek Indijas okeāna Mozambikas šaurumā, veidojot plašu deltu.
- Okavango Upe Angolā, Namībijā, Bostvanā un Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Okavango"), garums - 1600 km, sākas Bjē plakankalnē Angolā (nosaukums Kubango), Kalahari ieplakā veido purvainu deltu, kuras dienvidu atzars plūdu laikā ietek Ngami ezerā, ziemeļu atzars (periodiski) - Zambezes pietekā Kvando.
- Megna Upe Bangladešā ("Meghna"), Gangas un Bramaputras kopējās deltas austrumu daļas atteka, veidojas satekot vienai no Bramaputras austrumu attekām un Surmai, garums \~240 km, saplūstot ar deltas galveno atteku (Padma), veido līdz 60 km platu estuāru.
- Marica Upe Bulgārijas dienvidos, lejtecē Turcijas (kur saucas - Meriča) un Grieķijas (kur saucas - Evra) robežupe, garums - 525 km, sāks Rilas masīvā, pie Muasalas kalna, tek gk. pa Augštrāķijas zemieni, ietek Trāķijas jūrā, veido purvainu deltu.
- Šari Upe Centrālajā Āfrikā, CĀR, Čadā, lejtecē Čadas un Kamerūnas robežupe (fr. val. "Chari"), garums - \~1400 km (kopā ar Vamu), veidojas satekot Bamingi un Gribingi, ietekot Čada ezerā, kopā ar Logoni veido kopēju deltu.
- Amazone Upe Dienvidamerikā (portugāļu valodā _Rio Amazonas_), Peru un Brazīlijā, Kolumbijas robežupe, lielākā upe pasaulē pēc garuma (6450 km), ūdenīguma un baseina platuma, ietek Atlantijas okeānā, veidojot lielu deltu, kuģojama 4300 km garumā (no grīvas līdz Andiem), 1700 km no grīvas Manausas osta pieejama okeāna kuģiem.
- Reina upe Eiropā (Šveicē, Vācijā, Nīderlandē; Lihtenšteinas, Austrijas un Francijas robežupe; vācu val. _Rhein_, fr. val. _Rhin_, hol. val. _Rijn_), garums - 1320 km, sākas Šveices Alpos, tek cauri Bodenezeram, Nīderlandē sadalās 2 atzaros un veidojot kopēju deltu ar Māsu un Šeldu ietek Ziemeļjūrā.
- Māsa upe Francijas austrumos, Beļģijā un Nīderlandē (fr. val. _Meuse_, flāmu val. _Maas_), garums - 925 km, sākas Langras plato 384 m vjl., ietek Reinas deltas kreisajā atzarā - Vālā; Mēza.
- Ogove Upe Gabonā ("Ogowe"), augštece Kongo Republikā, garums - 850 km, sākas Dienvidgvinejas augstienē, ietek Gvinejas līcī, veido plašu deltu.
- Usumasinta Upe Gvatemalā un Meksikā ("Usumacinta"), garums - 1000 km, sākas Čjapasas Sjerramadrē (augštecē nosukumi - Rionegro, Čihoja, Salinasa), ietek Kampečes līcī Meksikas līča dienvidos, kopā ar Grihalvu veido deltu.
- Mahanadi Upe Indijā ("Mahanadi"), Dekānas plakankalnes ziemeļaustrumos, garums - \~900 km, sākas Austrumgatu rietumu daļā 600 m vjl., ietek Bengālijas līcī, veidojot kopēju deltu ar Brahmani, Baltarani u. c. upēm.
- Ganga Upe Indijā un Bangladešā (sanskritā "Ganga"), garums - 2700 km, sākas Himalajos >4500 m vjl., no satekupēm Bagirati un Alaknandas, ietek Bengālijas līcī, 500 km no ietekas kopā ar Bramaputru veido vienu no lielākajām deltām pasaulē (~100000 kvadrātkilometru), lejtecē plūdmaiņu ietekme līdz 300 km (3-5,5 m).
- Mahakama Upe Indonēzijā ("Mahakam"), Kalimantānas salas austrumu daļā, garums - \~720 km, sākas Bovenkapuasa grēdā, ietek Makasaras šaurumā, veido plašu deltu.
- Kārūna Upe Irānā ("Kārūn"), garums - 820 km, sākas Zerdkuha kalnu nogāzēs, lejtecē veido deltu, viens atzars ietek Šatelarabā, otrs - Persijas līcī.
- Sefīdrūda Upe Irānas ziemeļrietumos ("Sefīd Rūd"), veidojas, satekot Kezelūzenai un Sahāsrūdai, ietek Kaspijas jūrā, veido deltu, garums kopā ar Kezelūzanu - 720 km, tek pa aizu starp Elbursu un Bogrovdaga kalniem, Gilanas zemienē izmanto apūdeņošanai.
- Adidže Upe Itālijas ziemeļu daļā ("Adige"), garums - 410 km, sākas Rētijas Alpos 1586 vjl., ietek Adrijas jūrā, veidojot daļēji kopēju deltu ar Po.
- Ņeva Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā un Sanktpēterburgā, garums - 74 km, iztek no Lādogas ezera, ietek Baltijas jūras Somu līča Ņevas grīvlīcī, veido deltu ar daudziem atzariem.
- Samura Upe Krievijas Dagestānas Republikā un Azerbaidžānā (kā robežupe), garums - 213 km, sākas Lielā Kaukāza Taklika grēdā, ietek Kaspijas jūrā, veidojot ar Gjuļgeričaju kopēju deltu.
- Gjuļgeričaja Upe Krievijas Dagestānas Republikā, izveidojas, satekot Čirahčajai un Kurahai, kas abas sākas Lielā Kaukāza Samuras grēdas austrumu nogāzēs, ietek Kaspijas jūrā, veidojot ar Samuru kopēju deltu.
- Pečora Upe Krievijas Eiropas daļas ziemeļaustrumos, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabala Ņencu autonomajā apvidū, garums - 1800 km, sākas Ziemeļurālos 675 m vjl., ietek Barenca jūras dienvidaustrumu daļā, veidojot \~45 km platu deltu.
- Jandzi Upe ķīnā ("Yangzi"), garākā un ūdeņainākā upe Eirāzijas kontinentā, garums - 5800 km, sākas Tibetas kalnienes centrālajā daļā no Tanglas un Kukušili grēdas ledājiem (5500 m vjl.), ietek Austrumķīnas jūrā, veidojot plašu deltu; Jandzidzjana; Čandzjana; Zilā upe.
- Inda Upe Ķīnā, Indijā un Pakistānā, garums - 3180 km, sākas Tibetas kalnienes Kailaša grēdas nogāzēs \~5300 m vjl., tek starp Himalajiem un Hindukušu pa 3000 m dziļu aizu, deltā sadalās 11 atzaros un ieplūst Arābijas jūrā.
- Sidzjana Upe Ķīnas dienvidaustrumu daļā (ķīn. val. "Xun Jiang"), garums - 2130 km, sākas Juņnaņas kalnienē, augštecē nosaukums Judzjana, ietek Dienvidķīnas jūrā, veidojot kopēju deltu ar Beidzjanu un Dundzjanu.
- Šīša upe Lietuvā, Klaipēdas apriņķa dienvidu daļā, Nemunas pieteka, tās deltas ziemeļu atzarā.
- Minija Upe Lietuvā, Nemunas labā krasta pieteka, garums - 213 km, sākas Didova ezerā Žemaitijas augstienē, satekot ar Nemunas atteku Atmatu, veido deltu, Klaipēdas kanāls savieno ar Kuršu jomu.
- Grihalva Upe Meksikā ("Rio Grijalva"), Čjapasas un Tabasko pavalstī, garums - 766 km, ietek Kampečes līcī Meksikas līča dienvidos, kopā ar Usumasintu veido deltu.
- Sfintugeorge Upe Rumānijā, Donavas deltas dienvidu atzars, garums - 113 km.
- Lielā Menderesa upe Turcijas rietumos, garums — 380 km, sākas Anatolijas plakankalnes dienvidrietumos, ietek Egejas jūrā, veido deltu.
- Sentklēra Upe Ziemeļamerikā ("Saint Clair River"), ASV un Kanādas robežupe, Sentlorensas sistēmas posms, garums - 64 km, iztek no Hūrona ezera, ietek Sentklēras ezerā, veido deltu.
- aluviālās augsnes upju palienēs un deltās, dažkārt arī ezeru lēzenajos krastos izveidojušās augsnes; palienes augsnes.
- Lejasēģipte Vēsturisks nosaukums Nīlas ielejas lejdaļai (uz ziemeļiem no Kairas) kopā ar deltas rajonu (Ēģiptē).
- Bengālija Vēsturisks novads Indostānā, Gangas lejteces, kā arī Gangas un Bramaputras deltas baseinā, kur dzīvo gk bengāļi, no 1947. g. rietumu daļa iekļauta Indijā (Rietumbengāles štats), bet austrumu daļa Austrumpakistānā (kopš 1971. g. Bangladeša).
- Žulavi Vislas Žulavi, zemiene Vislas deltā.
- paraplāns Vispārinošs apzīmējums lidaparātiem ar lokanu spārnu; lai samazinātu brīva kritiena ātrumu, izmanto deltveida vai izpletņveida spārnu.
- upes baseins zemes platība (teritorija), no kuras visi virszemes noteces ūdeņi pa strautiem, upēm un ezeriem nonāk upes grīvā, grīvlīcī (estuārā) vai deltā un ietek jūrā.
- Dienvidkaspijas zemiene zemiene Kaspijas jūras dienvidu piekrastē, Irānas ziemeļos, garums - \~500 km, platums - \~2-6 km, upju deltās - līdz 30-40 km.
- Vislas Žulavi zemiene Vislas deltā, Polijā, platība — >1000 kvadrātkilometru, vietām līdz 1,8 m zjl., no Baltijas jūras norobežo līdz 35 m augstu kāpu josla.
delt citās vārdnīcās:
MEV