Paplašinātā meklēšana
Meklējam dāvināt.
Atrasts vārdos (15):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (99):
- aizdāvāt Aizdāvināt
- aizšķiņķot Aizdāvināt prom
- padāvāt aizdāvināt, piedāvāt
- apbalvot Apdāvināt
- apdāvanēt Apdāvināt
- apdāvāt Apdāvināt
- apšķiņķāt Apdāvināt
- apšķiņķēt Apdāvināt
- apšķinķot Apdāvināt
- apziedināt Apdāvināt
- noveltīt Apdāvināt
- apziedot Apdāvināt ar līgavas sarūpētām dāvanām
- veltēt Apdāvināt kādu
- pabalvāt Apdāvināt, apbalvot
- balvāt Apdāvināt, apveltīt
- apderināt Apdāvināt, apveltīt, izrotāt
- apdalīt Apdāvināt, apveltīt, sadalīt
- balvēt Apdāvināt, apveltīt; pacienāt, pamielot
- noziedot Apdāvināt, ziedot, upurēt
- balvot Apdāvināt; kukuļot
- galvīgs Apdāvināts (kam laba galva)
- oktroētā konstitūcija ar valsts galvas (monarha) vienpusēju aktu dāvināts, ne parlamentā pieņemts valsts pamatlikums
- Anušavans Sosanvers armēņu mitoloģijā - Aras Gehecika mazdēls, gudrs, apdāvināts jauneklis; platānas un svētās platānu birzs iemiesojums, pie viņa griezās kā pie svētās platānas gara, lai paredzētu nākotni (zīlēja birzī pēc lapu šalkoņas)
- atdāvāt Atdāvināt
- aizdāstīt Atdot, atdāvināt (vieglprātīgi)
- Alkibiāds Atēnu politiķis un karavadonis (Alkkibiadēs, ap 450.-404. g. p. m. ē.), darbojies gan Atēnās, gan Spartā, pazīstams ar savu apdāvinātību un pievilcību, nodevību un bramanīgo izturēšanos
- ingeniozs Atjautīgs, asprātīgs, apdāvināts
- oktroēt Atļaut, apbalvot, dāvināt piešķirt; īpaši Francijā ar karaļa dekrētu piešķīra privilēģijas tirdzniecības sabiedrībām
- gudrinieks Attapīgs, apdāvināts cilvēks (parasti bērns, pusaudzis)
- apdastīt Bagātīgi apdāvināt
- garadāvanas cilvēka intelektuālā apdāvinātība, intelektuālās spējas
- pašķiņķot Dāvināt, aizdāvināt
- šķiņķa zirgam zobos neskatās dāvinātu priekšmetu nepeļ, nenoniecina
- apdāvināts divd. --> apdāvināt
- šantrija Fondam līdzīgs reliģisks iestādījums viduslaiku Eiropā, kur, atlīdzinot par tam dāvāto zemi, aizlūdza par dāvinātāja, kā arī viņa tuvinieku un draugu dvēseli
- Augejs grieķu mitoloģijā - dieva Hēlija dēls, Elīdas valdnieks, kuram piederēja milzīgi tēva dāvināti lopu bari, kuru vairākus gadus netīrītos staļļus izmēza Hērakls
- Harmonija Grieķu mitoloģijā - dievu Areja un Afrodītes meita, Kadma sieva, kurai kāzu dienā dievi dāvāja Hēfaista darinātu kaklarotu, kas vēlāk kļuva par nelaimes cēloni tiem, kam tā tika dāvināta
- iedaravāt Iedāvināt
- iedāvāt Iedāvināt
- iedavināt Iedāvināt
- iešķiņķot Iedot; uzdāvināt
- iešķiebt Iedot; uzdāvināt; piešķirt
- gara dāvanas intelektuālās spējas, apdāvinātība
- izdastīt Izdalīt, apdāvināt
- izšķiņķēt Izdāļāt, atdāvināt (vairākiem, daudziem)
- izšķiņķot Izdāļāt, atdāvināt (vairākiem, daudziem)
- izdāvāt Izdāvināt
- mīma Lēni aptverošs, neapdāvināts
- dieva laists ļoti apdāvināts, talantīgs
- dieva dots ļoti apdāvināts, talantīgs
- donators Mākslas darba dāvinātājs, ziedotājs; dāvinātājs
- netalantīgs Neapdāvināts
- grūtgalvis Neapdāvināts cilvēks, kas grūti aptver
- uļļa Neapdāvināts, neveikls cilvēks
- pantu (arī rīmju) kalējs neprasmīgs, neapdāvināts dzejnieks
- rīmju (arī pantu) kalējs neprasmīgs, neapdāvināts dzejnieks
- pantkalis Neprasmīgs, neapdāvināts dzejnieks; pantdaris
- pantdaris Neprasmīgs, neapdāvināts dzejnieks; pantkalis
- rīmkalis Neprasmīgs, neapdāvināts dzejnieks; rīmju kalējs, pantu kalējs
- atdot nodot cita īpašumā (parasti bez atlīdzības); arī atdāvināt
- kākāt pārāk devīgi, vieglprātīgi izdāvināt
- izkākāt pārāk devīgi, vieglprātīgi izdāvināt, izšķērdēt
- apdāvinājums paveikta darbība, rezultāts --> apdāvināt
- oktroajēt Piešķirt, dāvināt, īpaši priekšrocības jeb privilēģijas
- dāvinājums rezultāts --> dāvināt; dāvana (1)
- sadāravāt Sadāvināt
- sadāstīt Sadāvināt
- sadāvāt Sadāvināt
- sašķiņķot Sadāvināt
- (viņam) ir iekšā saka par apdāvinātu, uzņēmīgu, arī darbīgu cilvēku
- būt iekšā (kādam) saka, ja cilvēks ir enerģisks, uzņēmīgs, darbīgs, apdāvināts
- pārdāvāt Saņemto dāvanu uzdāvināt kādam citam
- apdāvināties Savstarpēji vienam otru apdāvināt
- sietā mešana sena kāzu paraža, rituāla naudas mešana ar nolūku apdāvināt jauno pāri
- orla Slinks, neapdāvināts cilvēks
- jemīgs Spējīgs, apdāvināts
- gudrs tāds (cilvēks), kas labi uztver, saprot, iegaumē; vērīgs, apdāvināts
- pārstūrs tāds, kam ir pārmērīgi grūti mācīties, par maz apdāvināts
- talantīgs tāds, kam piemīt [talants]{s:1860}; arī [apdāvināts]{s:1861}
- grūtgalvīgs tāds, kas grūti saprot, neapdāvināts
- dāvana tas, ko dāvina, tas, kas ir uzdāvināts
- velte tas, ko dāvina, tas, kas ir uzdāvināts; dāvana
- Prometeja uguns tieksme pēc augstiem ideāliem, mērķiem; arī talants un apdāvinātība
- izdaravāt Uzdāvināt
- izdāvanēt Uzdāvināt
- uzdāvāt Uzdāvināt
- uzšķiņķāt Uzdāvināt
- uzšķiņķot Uzdāvināt
- atšķiņķot Uzdāvināt (ko savu citam)
- sadāvināt Uzdāvināt (ko vairākiem, daudziem)
- sadāvināt Uzdāvināt (ko) lielākā daudzumā; uzdāvināt (kā lielāku daudzumu)
- piedāvināt Uzdāvināt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; uzdāvināt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
- pārdāvināt Uzdāvināt kādam citam kaut ko, kas saņemts kā dāvana
- apbalvāt Uzpirkt, piekukuļot; apdāvināt
- kroņa muiža valdniekam vai monarhistiskai valstij piederoša muiža viduslaikos, ko varēja pārdot, ieķīlāt, iznomāt vai dāvināt; Latvijā pastāvāja no 16. gs. līdz 1920. g. (1914. g. Vidzemē tādas bija 21, Latgalē - 13, Kurzemē - 191)
- dot Veltīt, dāvināt; ziedot, upurēt
- švipstināt Vieglprātīgi izdāvināt, izšķērdēt
- atdakstīt Vieglprātīgi, neapdomīgi atdot; atdāvināt
- mulks Zemes īpašums viduslaikos Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs, īpašniekam nebija jāpilda valsts dienests, īpašumu varēja pārdot, dāvināt, mantot; jaunākos laikos tāpat sauc parastu zemes īpašumu
dāvināt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV