Paplašinātā meklēšana
Meklējam dāvināt.
Atrasts vārdos (15):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (100):
- aizšķiņķot Aizdāvināt prom.
- padāvāt aizdāvināt, piedāvāt.
- aizdāvāt Aizdāvināt.
- apziedot Apdāvināt ar līgavas sarūpētām dāvanām.
- veltēt Apdāvināt kādu.
- pabalvāt Apdāvināt, apbalvot.
- apderināt Apdāvināt, apveltīt, izrotāt.
- apdalīt Apdāvināt, apveltīt, sadalīt.
- balvēt Apdāvināt, apveltīt; pacienāt, pamielot.
- balvāt Apdāvināt, apveltīt.
- noziedot Apdāvināt, ziedot, upurēt.
- balvot Apdāvināt; kukuļot.
- apbalvot Apdāvināt.
- apdāvanēt Apdāvināt.
- apdāvāt Apdāvināt.
- apšķiņķāt Apdāvināt.
- apšķiņķēt Apdāvināt.
- apšķinķot Apdāvināt.
- apziedināt Apdāvināt.
- noveltīt Apdāvināt.
- galvīgs Apdāvināts (kam laba galva).
- cerīgs Apdāvināts ar labu atmiņu.
- oktroētā konstitūcija ar valsts galvas (monarha) vienpusēju aktu dāvināts, ne parlamentā pieņemts valsts pamatlikums.
- Anušavans Sosanvers armēņu mitoloģijā - Aras Gehecika mazdēls, gudrs, apdāvināts jauneklis; platānas un svētās platānu birzs iemiesojums, pie viņa griezās kā pie svētās platānas gara, lai paredzētu nākotni (birzī zīlēja pēc lapu šalkoņas).
- atdāvāt Atdāvināt.
- aizdāstīt Atdot, atdāvināt (vieglprātīgi).
- Alkibiāds Atēnu politiķis un karavadonis (Alkkibiadēs, ap 450.-404. g. p. m. ē.), darbojies gan Atēnās, gan Spartā, pazīstams ar savu apdāvinātību un pievilcību, nodevību un bramanīgo izturēšanos.
- ingeniozs Atjautīgs, asprātīgs, apdāvināts.
- oktroēt Atļaut, apbalvot, dāvināt piešķirt; īpaši Francijā ar karaļa dekrētu piešķīra privilēģijas tirdzniecības sabiedrībām.
- gudrinieks Attapīgs, apdāvināts cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
- apdastīt Bagātīgi apdāvināt.
- garadāvanas Cilvēka intelektuālā apdāvinātība, intelektuālās spējas.
- pašķiņķot Dāvināt, aizdāvināt.
- šķiņķa zirgam zobos neskatās dāvinātu priekšmetu nepeļ, nenoniecina.
- apdāvināts Divd. --> apdāvināt.
- šantrija Fondam līdzīgs reliģisks iestādījums viduslaiku Eiropā, kur, atlīdzinot par tam dāvāto zemi, aizlūdza par dāvinātāja, kā arī viņa tuvinieku un draugu dvēseli.
- Augejs grieķu mitoloģijā - dieva Hēlija dēls, Elīdas valdnieks, kuram piederēja milzīgi tēva dāvināti lopu bari, kuru vairākus gadus netīrītos staļļus izmēza Hērakls.
- Harmonija Grieķu mitoloģijā - dievu Areja un Afrodītes meita, Kadma sieva, kurai kāzu dienā dievi dāvāja Hēfaista darinātu kaklarotu, kas vēlāk kļuva par nelaimes cēloni tiem, kam tā tika dāvināta.
- iedaravāt Iedāvināt.
- iedāvāt Iedāvināt.
- iedavināt Iedāvināt.
- iešķiebt Iedot; uzdāvināt; piešķirt.
- iešķiņķot Iedot; uzdāvināt.
- gara dāvanas intelektuālās spējas, apdāvinātība.
- izdastīt Izdalīt, apdāvināt.
- izšķiņķēt Izdāļāt, atdāvināt (vairākiem, daudziem).
- izšķiņķot Izdāļāt, atdāvināt (vairākiem, daudziem).
- izdāvāt Izdāvināt.
- mīma Lēni aptverošs, neapdāvināts.
- dieva laists ļoti apdāvināts, talantīgs.
- dieva dots ļoti apdāvināts, talantīgs.
- donators Mākslas darba dāvinātājs, ziedotājs; dāvinātājs.
- grūtgalvis Neapdāvināts cilvēks, kas grūti aptver.
- uļļa Neapdāvināts, neveikls cilvēks.
- netalantīgs Neapdāvināts.
- pantkalis Neprasmīgs, neapdāvināts dzejnieks; pantdaris.
- pantdaris Neprasmīgs, neapdāvināts dzejnieks; pantkalis.
- rīmkalis Neprasmīgs, neapdāvināts dzejnieks; rīmju kalējs, pantu kalējs.
- pantu (arī rīmju) kalējs neprasmīgs, neapdāvināts dzejnieks.
- rīmju (arī pantu) kalējs neprasmīgs, neapdāvināts dzejnieks.
- atdot Nodot cita īpašumā (parasti bez atlīdzības); arī atdāvināt.
- izkākāt Pārāk devīgi, vieglprātīgi izdāvināt, izšķērdēt.
- kākāt Pārāk devīgi, vieglprātīgi izdāvināt.
- apdāvinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apdāvināt.
- oktroajēt Piešķirt, dāvināt, īpaši priekšrocības jeb privilēģijas.
- dāvinājums Rezultāts --> dāvināt; dāvana (1).
- sadāravāt Sadāvināt.
- sadāstīt Sadāvināt.
- sadāvāt Sadāvināt.
- sašķiņķot Sadāvināt.
- (viņam) ir iekšā saka par apdāvinātu, uzņēmīgu, arī darbīgu cilvēku.
- būt iekšā (kādam) saka, ja cilvēks ir enerģisks, uzņēmīgs, darbīgs, apdāvināts.
- pārdāvāt Saņemto dāvanu uzdāvināt kādam citam.
- apdāvināties Savstarpēji vienam otru apdāvināt.
- sietā mešana sena kāzu paraža, rituāla naudas mešana ar nolūku apdāvināt jauno pāri.
- orla Slinks, neapdāvināts cilvēks.
- jemīgs Spējīgs, apdāvināts.
- gudrs Tāds (cilvēks), kas labi uztver, saprot, iegaumē; vērīgs, apdāvināts.
- pārstūrs Tāds, kam ir pārmērīgi grūti mācīties, par maz apdāvināts.
- talantīgs Tāds, kam piemīt talants (1); arī apdāvināts (2).
- grūtgalvīgs Tāds, kas grūti saprot, neapdāvināts.
- velte Tas, ko dāvina, tas, kas ir uzdāvināts; dāvana.
- dāvana Tas, ko dāvina, tas, kas ir uzdāvināts.
- Prometeja uguns tieksme pēc augstiem ideāliem, mērķiem; arī talants un apdāvinātība.
- atšķiņķot Uzdāvināt (ko savu citam).
- sadāvināt Uzdāvināt (ko vairākiem, daudziem).
- sadāvināt Uzdāvināt (ko) lielākā daudzumā; uzdāvināt (kā lielāku daudzumu).
- piedāvināt Uzdāvināt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; uzdāvināt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- pārdāvināt Uzdāvināt kādam citam kaut ko, kas saņemts kā dāvana.
- izdaravāt Uzdāvināt.
- izdāvanēt Uzdāvināt.
- uzdāvāt Uzdāvināt.
- uzšķiņķāt Uzdāvināt.
- uzšķiņķot Uzdāvināt.
- apbalvāt Uzpirkt, piekukuļot; apdāvināt.
- kroņa muiža valdniekam vai monarhistiskai valstij piederoša muiža viduslaikos, ko varēja pārdot, ieķīlāt, iznomāt vai dāvināt; Latvijā pastāvāja no 16. gs. līdz 1920. g. (1914. g. Vidzemē tādas bija 21, Latgalē - 13, Kurzemē - 191)
- dot Veltīt, dāvināt; ziedot, upurēt.
- švipstināt Vieglprātīgi izdāvināt, izšķērdēt.
- atdakstīt Vieglprātīgi, neapdomīgi atdot; atdāvināt.
- mulks Zemes īpašums viduslaikos Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs, īpašniekam nebija jāpilda valsts dienests, īpašumu varēja pārdot, dāvināt, mantot; jaunākos laikos tāpat sauc parastu zemes īpašumu.
dāvināt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV