Paplašinātā meklēšana
Meklējam cola.
Atrasts vārdos (19):
Atrasts vārdu savienojumos (78):
- Acrocephalus agricola
- Acrocephalus paludicola
- Agrilus paludiccola
- Alchemilla monticola
- Amnicola steinii
- Aphanothece saxicola
- Arthonia lapidicola
- Arvicola terrestris
- Caloplaca saxicola
- Camelina linicola
- Cercospora beticola
- Cetraria sepincola
- Chamesiphon confervicola
- Chloroccoccum humicola
- Cisticola bodessa
- Cisticola juncidis
- Cladosporium aecidicola
- Colacium cyclopicola
- Columbicola columbae
- Cryphoeca silvicola
- Dendrocolaptes certhia
- Dendrostilbella ulmicola
- Enicmus nidicola
- Erigonidium graminicola
- Fomitopsis pinicola
- Lecanora populicola
- Lecanora rupicola
- Lecidea monticola
- Leptuphantes tenebricola
- Leucosticte nemoricola
- Limicola falcinellus
- Lyngbya mucicola
- Micarea sylvicola
- Microcystis musicola
- Monticola gularis
- Monticola saxatilis
- Monticola solitarius
- Mycochloris sphagnicola
- Mycosphaerella lycopodicola
- Notocelia rosaecolana
- Novate Mecola
- Pachyphiale fagicola
- Panaeolus fimicola
- Peniophora junipericola
- Phaeothamnion confervicola
- Phascolarctos cinereus
- Phoma apiicola
- Phormidium mucicola
- Phyllopertha horticola
- Phyllosticta fraxinicola
- Phyllosticta hedericola
- Pinicola enucleator
- Plagiothecium latebricola
- Ramularia beticola syn. Ramularia betae
- Rhabdospora tanaceticola
- Rhyacionia pinicolana
- Rupicola rupicola
- Sanguinicola inermis
- Saxicola caprata
- Saxicola insignis
- Saxicola rubetra
- Saxicola torquata
- Scapania calcicola
- Scapania paludicola
- Schefflera arboricola
- Schizotrix calcicola
- Sclerospora graminicola
- Scolopax rusticola
- Septoria piricola
- Sepultaria arenicola
- Sphaerium rivicola
- Stalopyxis mucicola
- Synura sphagnicola
- Tetragnatha pinicola
- Thripophaga humicola
- Trebouxia arboricola
- Trebouxia humicola
- Urocystis primulicola
Atrasts skaidrojumos (89):
- linu airene aireņu suga ("Lolium remotum", arī "Lolium linicola" un "Lolium arvense")
- Šteina amnikola amnikolu suga ("Amnicola steinii"), Latvijā sastopama saldūdeņos uz ūdensrožu saknēm un lapu kātiem
- Jaunolaine apdzīvota vieta (lielciems) Olaines novadā 3 km no Olaines pilsētas un 20 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Olaines muižas "Olai" teritorijā, Olaines pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums "Olaine", arī "Vecolaine"
- Apalačikola apdzīvota vieta ASV (_Apalachicola_), Floridas štata ziemeļrietumu daļā
- dzeltējošā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus silvicola")
- bērzu baravika beku ģints suga ("Boletus betulicola"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu
- bovicola Bovicola bovis - govju matgrauzis
- sārtā cietpiepe cietpiepju suga ("Phellinus viticola"), augļķermeņi nelieli, parasti ar izteiktu cepurīti, brūngani, aug uz maz sadalītām nelielām skujkoku kritalām (nelieliem stumbriem, lieliem zariem) mitros, ēnainos mežos
- lukstu čakstīte čakstīšu ģints suga ("Saxicola rubetra"), dziedātājputns, ķermeņa garums - 12-13 cm, Latvijā sastopama samērā bieži vasarā pļavās, ganībās, it īpaši pie grāvjiem un ūdeņiem, ceļmalās, purvos, krūmājos
- melnā čakstīte čakstīšu suga ("Saxicola caprata")
- kalnu čakstīte čakstīšu suga ("Saxicola insignis")
- tumšā čakstīte čakstīšu suga ("Saxicola torquata"), Latvijā rets ieceļotājs
- mazā čurkste čurkstu suga ("Riparia paludicola"), Latvijā nav konstatēta
- elachista Elachista fucicola - heterogenerātu klases rindas "Dictyosiphonales" suga
- amnikola Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints "Amnicola"
- ūdensžurka Grauzēju kārtas kāmju dzimtas suga ("Arvicola terrestris"), drukns, brūns grauzēju kārtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā - tīrumos, dārzos; ūdens strupaste
- grīšļu ķauķis grīšļu kāpelētājķauķis ("Acrocephalus paludicola")
- grīšļu purvuķauķis grīšļu kāpelētājķauķis ("Acrocephalus paludicola")
- Caloplaca murorum ģints "Caloplaca saxicola" nosaukuma sinonīms
- sfagnu iedobīte iedobīšu sēņu suga ("Arrhenia gerardiana", syn. "Omphalina sphagnicola")
- Pensakolas kalni kalni Austrumantarktīdā (“Pensacola Mountains”), Transantarktīdas kalnu turpinājums rajonā, kas piekļaujas Ronnes un Filhnera šelfa ledājiem, stiepjas 400 km garumā, augstums — līdz 2000 m, gk. atrodas zem ledāja, virs tā slejas atsevišķas virsotnes un kalnu grēdas
- Alchelmilla pastoralis kalnu rasaskrēliņa "Alchemilla monticola" nosaukuma sinonīms
- palieņu kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus agricola"
- grīšļu kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus paludicola", kas sastopama arī Latvijā
- svītrainā kokložņa kokložņu dzimtas suga ("Dendrocolaptes certhia")
- klinškotings Kotingu dzimtas ģints ("Rupicola")
- Gvajānas klinškotings kotingu dzimtas suga ("Rupicola rupicola")
- ligzdu krokainītis krokainīšu suga ("Enicmus nidicola")
- ramikola lapiņu sēņu ģints ("Simocybe", syn. "Ramicola")
- kaļķu lāpstīte lāpstīšu suga ("Scapania calcicola")
- purva lāpstīte lāpstīšu suga ("Scapania paludicola")
- Lecanora distans lekanoru sugas "Lecanora populicola" nosaukuma sinonīms
- govju matgrauzis matgraužu suga ("Bovicola bovis"), garums līdz 1,4 mm, bālgans ar tumšiem sāniem
- Bualo Nikolā Bualo - franču dzejnieks (Nicolas Boileau-Despreaux; 1636.-1711. g.), viens no franču barokālā klasicisma teorētiķiem, savā poēmā "Dzejas māksla" kanonizēja klasicisma estētiskos principus, prasīja stingri ievērot Aristoteļa formulēto vietas, laika un darbības vienības principu
- pavasara pacelmene pacelmeņu ģints sēņu suga ("Kuehneromyces lignicola")
- mizas apaļpore piepju sēņu apaļporu ģints suga ("Oxyporus corticola")
- parastā apmalpiepe piepju sēņu apmalpiepju ģints suga ("Fomitopsis pinicola")
- apmalotā piepe piepju sēņu dzimtas suga ("Fomitopsis pinicola"), kas aug uz skuju koku un lapu koku celmiem, to augļķermeņi ar gaišu malu
- milzu cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus populicola")
- purpura plānpiepe piepju sēņu grupas plānpiepju ģints suga ("Gleoporus taxicola")
- Sannikolasa pilsēta Argentīnā ("San Nicolas"), Buenosairesas provincē, jūras osta Paranas labajā krastā, 138000 iedzīvotāju (2001. g.)
- Pensakola pilsēta ASV ("Pensacola"), Floridas štatā, 53000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sintniklāsa pilsēta Beļģijā (fr. _Saint-Nicolas_, nl., vācu _Sint-Niklaas_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 72900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Arkola pilsēta Itālijā ("Arcola"), Ligūrijas reģiona Spēcijas provincē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Erkolano pilsēta Itālijā ("Ercolano"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 53200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sannikola la Strada pilsēta Itālijā ("San Nicola la Strada"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanikola pilsēta Itālijā ("Sannicola"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Skurkola Marsikāna pilsēta Itālijā ("Scurcola Marsicana"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 2800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Siniskola pilsēta Itālijā ("Siniscola"), Sardīnijas reģiona Nuoro provincē, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
- platā pundurgliemene pundurgliemeņu ģints suga ("Sphaerium rivicola")
- čiepstējķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Cisticola")
- akmeņstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Monticola")
- sīksporu ramikola ramikolu ģints sēņu suga ("Simocybe centunculus", syn. "Ramicola centunculus")
- kalnu rasaskrēsliņš rasaskrēsliņu suga ("Alchemilla monticola syn. Alchelmilla pastoralis")
- medus riekstenīte riekstenīšu ģints sēņu suga ("Naucoria escharoides", syn. "Alnicola melinoides")
- tumšbrūnā riekstenīte riekstenīšu ģints sēņu suga ("Naucoria scolecina", syn. "Alnicola scolecina")
- marmora rožvabole rožvaboļu suga ("Liocola marmorata"), Latvijā aizsargājama
- ciborijs Senajā Ēģiptē audzētas pupas ("Cocolasia") čaula, ko lietoja kā dzeramo trauku; tāpat sauca arī seno grieķu un romiešu dzeramās bļodiņas
- zilganā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena pseudocorticola")
- dārzvabole Skarabeju dzimtas suga ("Phyllopertha horticola"), Latvijā sastopama ļoti bieži, vaboles ķermenis ovāls, nedaudz saplacināts, 8-11 mm garš, tā apakšpuse un kājas melnas, segspārni brūni, spīdīgi
- šļoka Sloka ("Scolopax rusticola")
- šņepis Sloka ("Scolopax rusticola")
- šņeps Sloka ("Scolopax rusticola")
- dūņšņibis Sloku dzimtas šņibīšu ģints suga ("Limicola falcinellus"), gājputns, Latvijā samērā rets caurceļotājs
- baložu spalvgrauzis spalvgraužu suga ("Columbicola columbae")
- baltā sūnvālīte sūnvālīšu sēņu ģints suga ("Eocronartium muscicola")
- mēslu svārstene svārsteņu ģints sēņu suga ("Panaeolus fimicola")
- pundurbērzu šaurspārnkrāšņvabole šaurspārnkrāšņvaboļu suga ("Agrilus paludicola"), attīstās un barojas uz pundurbērziem
- koku šeflēra šeflēru suga ("Schefflera arboricola"), Taivānā sastopama liāna, populārs telpaugs
- sloka šīs dzimtas suga ("Scolopax rusticola"), rūsganbrūns naktsputns ar garu, taisnu knābi un īsu asti
- baltrīkles akmeņstrazds šīs ģints suga ("Monticola gularis")
- raibais akmeņstrazds šīs ģints suga ("Monticola saxatilis")
- zilais akmeņstrazds šīs ģints suga ("Monticola solitarius")
- Rupicola rupicola šīs ģints suga ("Rupicola rupicola")
- melnastes kanastero šīs ģints suga ("Thripophaga humicola")
- Holwaya mucida šīs ģints suga, kas aprakstīta kā stilbellu dzimtas sugas "Dendrostilbella ulmicola" anamorfa
- nemanāmā šķībvācelīte šķībvācelīšu ģints suga ("Plagiothecium latebricola")
- šņibītis Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas divas ģintis ("Calidris" un "Limicola"), strazda lieluma bridējputns ar tumšu apspalvojumu un garu, mazliet uz leju liektu knābi, 19 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas, gk. caurceļotāji
- ūdenis Ūdensžurka ("Arvicola amphibius")
- ūdeņu strupaste ūdensžurka ("Arvicola terrestris")
- Apalačikola upe ASV dienvidaustrumu daļā (_Apalachicola River_), veidojas satekot Čatahūči un Flintai, sākas Apalaču dienvidu atzaros, garums - 160 km (kopā ar Čatahūči 820 km), ietek Meksikas līča Apalačikolas jomā, kuģojama līdz Kolumbusai
- smiltāja zemesactiņa zemesactiņu ģints sēņu suga ("Geopora arenicola")
- piscikoloze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, dēles ("Piscicola geometra")
- hilodonelloze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, vienšūņi ("Chilodonella piscicola" un "Cilodonella hexasticha")
- dzeltenā (alkšņu) zvīņene zvīņeņu ģints sēņu suga ("Flammula alnicola", syn. "Pholiota alnicola")
- čakstīte Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Saxicola"), neliels dziedātājputns ar brūni plankumainu muguru un balti rūsganu pavēderi
- kokložņa Zvirbuļveidīgo putnu kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Dendrocolaptidae"), sastopama Dienvidamerikas un Vidusamerikas mežos, 13 ģinšu, 52 sugas
- Centrālāzijas kalnžubīte žubīšu dzimtas suga ("Leucosticte nemoricola")
- ziemeļu svilpis žubīšu dzimtas suga ("Pinicola enucleator")
Piemēros nav.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa cola.
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv