Paplašinātā meklēšana
Meklējam cola.
Atrasts vārdos (19):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (89):
- linu airene aireņu suga ("Lolium remotum", arī "Lolium linicola" un "Lolium arvense")
- Šteina amnikola amnikolu suga ("Amnicola steinii"), Latvijā sastopama saldūdeņos uz ūdensrožu saknēm un lapu kātiem
- Jaunolaine apdzīvota vieta (lielciems) Olaines novadā 3 km no Olaines pilsētas un 20 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Olaines muižas "Olai" teritorijā, Olaines pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums "Olaine", arī "Vecolaine"
- Apalačikola apdzīvota vieta ASV (_Apalachicola_), Floridas štata ziemeļrietumu daļā
- dzeltējošā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus silvicola")
- bērzu baravika beku ģints suga ("Boletus betulicola"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu
- bovicola Bovicola bovis - govju matgrauzis
- sārtā cietpiepe cietpiepju suga ("Phellinus viticola"), augļķermeņi nelieli, parasti ar izteiktu cepurīti, brūngani, aug uz maz sadalītām nelielām skujkoku kritalām (nelieliem stumbriem, lieliem zariem) mitros, ēnainos mežos
- lukstu čakstīte čakstīšu ģints suga ("Saxicola rubetra"), dziedātājputns, ķermeņa garums - 12-13 cm, Latvijā sastopama samērā bieži vasarā pļavās, ganībās, it īpaši pie grāvjiem un ūdeņiem, ceļmalās, purvos, krūmājos
- melnā čakstīte čakstīšu suga ("Saxicola caprata")
- kalnu čakstīte čakstīšu suga ("Saxicola insignis")
- tumšā čakstīte čakstīšu suga ("Saxicola torquata"), Latvijā rets ieceļotājs
- mazā čurkste čurkstu suga ("Riparia paludicola"), Latvijā nav konstatēta
- elachista Elachista fucicola - heterogenerātu klases rindas "Dictyosiphonales" suga
- amnikola Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints "Amnicola"
- ūdensžurka Grauzēju kārtas kāmju dzimtas suga ("Arvicola terrestris"), drukns, brūns grauzēju kārtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā - tīrumos, dārzos; ūdens strupaste
- grīšļu ķauķis grīšļu kāpelētājķauķis ("Acrocephalus paludicola")
- grīšļu purvuķauķis grīšļu kāpelētājķauķis ("Acrocephalus paludicola")
- Caloplaca murorum ģints "Caloplaca saxicola" nosaukuma sinonīms
- sfagnu iedobīte iedobīšu sēņu suga ("Arrhenia gerardiana", syn. "Omphalina sphagnicola")
- Pensakolas kalni kalni Austrumantarktīdā (“Pensacola Mountains”), Transantarktīdas kalnu turpinājums rajonā, kas piekļaujas Ronnes un Filhnera šelfa ledājiem, stiepjas 400 km garumā, augstums — līdz 2000 m, gk. atrodas zem ledāja, virs tā slejas atsevišķas virsotnes un kalnu grēdas
- Alchelmilla pastoralis kalnu rasaskrēliņa "Alchemilla monticola" nosaukuma sinonīms
- palieņu kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus agricola"
- grīšļu kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus paludicola", kas sastopama arī Latvijā
- svītrainā kokložņa kokložņu dzimtas suga ("Dendrocolaptes certhia")
- klinškotings Kotingu dzimtas ģints ("Rupicola")
- Gvajānas klinškotings kotingu dzimtas suga ("Rupicola rupicola")
- ligzdu krokainītis krokainīšu suga ("Enicmus nidicola")
- ramikola lapiņu sēņu ģints ("Simocybe", syn. "Ramicola")
- kaļķu lāpstīte lāpstīšu suga ("Scapania calcicola")
- purva lāpstīte lāpstīšu suga ("Scapania paludicola")
- Lecanora distans lekanoru sugas "Lecanora populicola" nosaukuma sinonīms
- govju matgrauzis matgraužu suga ("Bovicola bovis"), garums līdz 1,4 mm, bālgans ar tumšiem sāniem
- Bualo Nikolā Bualo - franču dzejnieks (Nicolas Boileau-Despreaux; 1636.-1711. g.), viens no franču barokālā klasicisma teorētiķiem, savā poēmā "Dzejas māksla" kanonizēja klasicisma estētiskos principus, prasīja stingri ievērot Aristoteļa formulēto vietas, laika un darbības vienības principu
- pavasara pacelmene pacelmeņu ģints sēņu suga ("Kuehneromyces lignicola")
- mizas apaļpore piepju sēņu apaļporu ģints suga ("Oxyporus corticola")
- parastā apmalpiepe piepju sēņu apmalpiepju ģints suga ("Fomitopsis pinicola")
- apmalotā piepe piepju sēņu dzimtas suga ("Fomitopsis pinicola"), kas aug uz skuju koku un lapu koku celmiem, to augļķermeņi ar gaišu malu
- milzu cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus populicola")
- purpura plānpiepe piepju sēņu grupas plānpiepju ģints suga ("Gleoporus taxicola")
- Sannikolasa pilsēta Argentīnā ("San Nicolas"), Buenosairesas provincē, jūras osta Paranas labajā krastā, 138000 iedzīvotāju (2001. g.)
- Pensakola pilsēta ASV ("Pensacola"), Floridas štatā, 53000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sintniklāsa pilsēta Beļģijā (fr. _Saint-Nicolas_, nl., vācu _Sint-Niklaas_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 72900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Arkola pilsēta Itālijā ("Arcola"), Ligūrijas reģiona Spēcijas provincē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Erkolano pilsēta Itālijā ("Ercolano"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 53200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sannikola la Strada pilsēta Itālijā ("San Nicola la Strada"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanikola pilsēta Itālijā ("Sannicola"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Skurkola Marsikāna pilsēta Itālijā ("Scurcola Marsicana"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 2800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Siniskola pilsēta Itālijā ("Siniscola"), Sardīnijas reģiona Nuoro provincē, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
- platā pundurgliemene pundurgliemeņu ģints suga ("Sphaerium rivicola")
- čiepstējķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Cisticola")
- akmeņstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Monticola")
- sīksporu ramikola ramikolu ģints sēņu suga ("Simocybe centunculus", syn. "Ramicola centunculus")
- kalnu rasaskrēsliņš rasaskrēsliņu suga ("Alchemilla monticola syn. Alchelmilla pastoralis")
- medus riekstenīte riekstenīšu ģints sēņu suga ("Naucoria escharoides", syn. "Alnicola melinoides")
- tumšbrūnā riekstenīte riekstenīšu ģints sēņu suga ("Naucoria scolecina", syn. "Alnicola scolecina")
- marmora rožvabole rožvaboļu suga ("Liocola marmorata"), Latvijā aizsargājama
- ciborijs Senajā Ēģiptē audzētas pupas ("Cocolasia") čaula, ko lietoja kā dzeramo trauku; tāpat sauca arī seno grieķu un romiešu dzeramās bļodiņas
- zilganā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena pseudocorticola")
- dārzvabole Skarabeju dzimtas suga ("Phyllopertha horticola"), Latvijā sastopama ļoti bieži, vaboles ķermenis ovāls, nedaudz saplacināts, 8-11 mm garš, tā apakšpuse un kājas melnas, segspārni brūni, spīdīgi
- šļoka Sloka ("Scolopax rusticola")
- šņepis Sloka ("Scolopax rusticola")
- šņeps Sloka ("Scolopax rusticola")
- dūņšņibis Sloku dzimtas šņibīšu ģints suga ("Limicola falcinellus"), gājputns, Latvijā samērā rets caurceļotājs
- baložu spalvgrauzis spalvgraužu suga ("Columbicola columbae")
- baltā sūnvālīte sūnvālīšu sēņu ģints suga ("Eocronartium muscicola")
- mēslu svārstene svārsteņu ģints sēņu suga ("Panaeolus fimicola")
- pundurbērzu šaurspārnkrāšņvabole šaurspārnkrāšņvaboļu suga ("Agrilus paludicola"), attīstās un barojas uz pundurbērziem
- koku šeflēra šeflēru suga ("Schefflera arboricola"), Taivānā sastopama liāna, populārs telpaugs
- sloka šīs dzimtas suga ("Scolopax rusticola"), rūsganbrūns naktsputns ar garu, taisnu knābi un īsu asti
- baltrīkles akmeņstrazds šīs ģints suga ("Monticola gularis")
- raibais akmeņstrazds šīs ģints suga ("Monticola saxatilis")
- zilais akmeņstrazds šīs ģints suga ("Monticola solitarius")
- Rupicola rupicola šīs ģints suga ("Rupicola rupicola")
- melnastes kanastero šīs ģints suga ("Thripophaga humicola")
- Holwaya mucida šīs ģints suga, kas aprakstīta kā stilbellu dzimtas sugas "Dendrostilbella ulmicola" anamorfa
- nemanāmā šķībvācelīte šķībvācelīšu ģints suga ("Plagiothecium latebricola")
- šņibītis Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas divas ģintis ("Calidris" un "Limicola"), strazda lieluma bridējputns ar tumšu apspalvojumu un garu, mazliet uz leju liektu knābi, 19 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas, gk. caurceļotāji
- ūdenis Ūdensžurka ("Arvicola amphibius")
- ūdeņu strupaste ūdensžurka ("Arvicola terrestris")
- Apalačikola upe ASV dienvidaustrumu daļā (_Apalachicola River_), veidojas satekot Čatahūči un Flintai, sākas Apalaču dienvidu atzaros, garums - 160 km (kopā ar Čatahūči 820 km), ietek Meksikas līča Apalačikolas jomā, kuģojama līdz Kolumbusai
- smiltāja zemesactiņa zemesactiņu ģints sēņu suga ("Geopora arenicola")
- piscikoloze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, dēles ("Piscicola geometra")
- hilodonelloze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, vienšūņi ("Chilodonella piscicola" un "Cilodonella hexasticha")
- dzeltenā (alkšņu) zvīņene zvīņeņu ģints sēņu suga ("Flammula alnicola", syn. "Pholiota alnicola")
- čakstīte Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Saxicola"), neliels dziedātājputns ar brūni plankumainu muguru un balti rūsganu pavēderi
- kokložņa Zvirbuļveidīgo putnu kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Dendrocolaptidae"), sastopama Dienvidamerikas un Vidusamerikas mežos, 13 ģinšu, 52 sugas
- Centrālāzijas kalnžubīte žubīšu dzimtas suga ("Leucosticte nemoricola")
- ziemeļu svilpis žubīšu dzimtas suga ("Pinicola enucleator")
Citās vārdnīcās nav šķirkļa cola.