Paplašinātā meklēšana
Meklējam cola.
Atrasts vārdos (19):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (88):
- linu airene aireņu suga ("Lolium remotum", arī "Lolium linicola" un "Lolium arvense").
- Šteina amnikola amnikolu suga ("Amnicola steinii"), Latvijā sastopama saldūdeņos uz ūdensrožu saknēm un lapu kātiem.
- Jaunolaine Apdzīvota vieta (lielciems) Olaines novadā 3 km no Olaines pilsētas un 20 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Olaines muižas "Olai" teritorijā, Olaines pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums "Olaine", arī "Vecolaine".
- dzeltējošā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus silvicola").
- bērzu baravika beku ģints suga ("Boletus betulicola"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu.
- bovicola Bovicola bovis - govju matgrauzis.
- sārtā cietpiepe cietpiepju suga ("Phellinus viticola"), augļķermeņi nelieli, parasti ar izteiktu cepurīti, brūngani, aug uz maz sadalītām nelielām skujkoku kritalām (nelieliem stumbriem, lieliem zariem) mitros, ēnainos mežos.
- lukstu čakstīte čakstīšu ģints suga ("Saxicola rubetra"), dziedātājputns, ķermeņa garums - 12-13 cm, Latvijā sastopama samērā bieži vasarā pļavās, ganībās, it īpaši pie grāvjiem un ūdeņiem, ceļmalās, purvos, krūmājos
- melnā čakstīte čakstīšu suga ("Saxicola caprata").
- kalnu čakstīte čakstīšu suga ("Saxicola insignis").
- tumšā čakstīte čakstīšu suga ("Saxicola torquata"), Latvijā rets ieceļotājs.
- mazā čurkste čurkstu suga ("Riparia paludicola"), Latvijā nav konstatēta.
- elachista Elachista fucicola - heterogenerātu klases rindas "Dictyosiphonales" suga.
- amnikola Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints "Amnicola".
- ūdensžurka Grauzēju kārtas kāmju dzimtas suga ("Arvicola terrestris"), drukns, brūns grauzēju kārtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā - tīrumos, dārzos; ūdens strupaste.
- grīšļu ķauķis grīšļu kāpelētājķauķis ("Acrocephalus paludicola").
- grīšļu purvuķauķis grīšļu kāpelētājķauķis ("Acrocephalus paludicola").
- Caloplaca murorum ģints "Caloplaca saxicola" nosaukuma sinonīms.
- sfagnu iedobīte iedobīšu sēņu suga ("Arrhenia gerardiana", syn. "Omphalina sphagnicola").
- Pensakolas kalni kalni Austrumantarktīdā (“Pensacola Mountains”), Transantarktīdas kalnu turpinājums rajonā, kas piekļaujas Ronnes un Filhnera šelfa ledājiem, stiepjas 400 km garumā, augstums — līdz 2000 m, gk. atrodas zem ledāja, virs tā slejas atsevišķas virsotnes un kalnu grēdas.
- Alchelmilla pastoralis kalnu rasaskrēliņa "Alchemilla monticola" nosaukuma sinonīms.
- palieņu kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus agricola".
- grīšļu kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus paludicola", kas sastopama arī Latvijā.
- svītrainā kokložņa kokložņu dzimtas suga ("Dendrocolaptes certhia").
- klinškotings Kotingu dzimtas ģints ("Rupicola").
- Gvajānas klinškotings kotingu dzimtas suga ("Rupicola rupicola").
- ligzdu krokainītis krokainīšu suga ("Enicmus nidicola").
- ramikola lapiņu sēņu ģints ("Simocybe", syn. "Ramicola").
- kaļķu lāpstīte lāpstīšu suga ("Scapania calcicola").
- purva lāpstīte lāpstīšu suga ("Scapania paludicola").
- Lecanora distans lekanoru sugas "Lecanora populicola" nosaukuma sinonīms.
- govju matgrauzis matgraužu suga ("Bovicola bovis"), garums līdz 1,4 mm, bālgans ar tumšiem sāniem.
- Bualo Nikolā Bualo - franču dzejnieks (Nicolas Boileau-Despreaux; 1636.-1711. g.), viens no franču barokālā klasicisma teorētiķiem, savā poēmā "Dzejas māksla" kanonizēja klasicisma estētiskos principus, prasīja stingri ievērot Aristoteļa formulēto vietas, laika un darbības vienības principu.
- pavasara pacelmene pacelmeņu ģints sēņu suga ("Kuehneromyces lignicola").
- mizas apaļpore piepju sēņu apaļporu ģints suga ("Oxyporus corticola").
- parastā apmalpiepe piepju sēņu apmalpiepju ģints suga ("Fomitopsis pinicola").
- apmalotā piepe piepju sēņu dzimtas suga ("Fomitopsis pinicola"), kas aug uz skuju koku un lapu koku celmiem, to augļķermeņi ar gaišu malu.
- milzu cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus populicola").
- purpura plānpiepe piepju sēņu grupas plānpiepju ģints suga ("Gleoporus taxicola").
- Sannikolasa Pilsēta Argentīnā ("San Nicolas"), Buenosairesas provincē, jūras osta Paranas labajā krastā, 138000 iedzīvotāju (2001. g.).
- Pensakola Pilsēta ASV ("Pensacola"), Floridas štatā, 53000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sintniklāsa Pilsēta Beļģijā (fr. "Saint-Nicolas", nl., vācu "Sint-Niklaas"), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 72900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Arkola Pilsēta Itālijā ("Arcola"), Ligūrijas reģiona Spēcijas provincē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Erkolano Pilsēta Itālijā ("Ercolano"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 53200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sannikola la Strada pilsēta Itālijā ("San Nicola la Strada"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanikola Pilsēta Itālijā ("Sannicola"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skurkola Marsikāna pilsēta Itālijā ("Scurcola Marsicana"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 2800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Siniskola Pilsēta Itālijā ("Siniscola"), Sardīnijas reģiona Nuoro provincē, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- platā pundurgliemene pundurgliemeņu ģints suga ("Sphaerium rivicola").
- čiepstējķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Cisticola").
- akmeņstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Monticola").
- sīksporu ramikola ramikolu ģints sēņu suga ("Simocybe centunculus", syn. "Ramicola centunculus").
- kalnu rasaskrēsliņš rasaskrēsliņu suga ("Alchemilla monticola syn. Alchelmilla pastoralis").
- medus riekstenīte riekstenīšu ģints sēņu suga ("Naucoria escharoides", syn. "Alnicola melinoides").
- tumšbrūnā riekstenīte riekstenīšu ģints sēņu suga ("Naucoria scolecina", syn. "Alnicola scolecina").
- marmora rožvabole rožvaboļu suga ("Liocola marmorata"), Latvijā aizsargājama.
- ciborijs Senajā Ēģiptē audzētas pupas ("Cocolasia") čaula, ko lietoja kā dzeramo trauku; tāpat sauca arī seno grieķu un romiešu dzeramās bļodiņas.
- zilganā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena pseudocorticola").
- dārzvabole Skarabeju dzimtas suga ("Phyllopertha horticola"), Latvijā sastopama ļoti bieži, vaboles ķermenis ovāls, nedaudz saplacināts, 8-11 mm garš, tā apakšpuse un kājas melnas, segspārni brūni, spīdīgi.
- šļoka Sloka ("Scolopax rusticola").
- šņepis Sloka ("Scolopax rusticola").
- šņeps Sloka ("Scolopax rusticola").
- dūņšņibis Sloku dzimtas šņibīšu ģints suga ("Limicola falcinellus"), gājputns, Latvijā samērā rets caurceļotājs.
- baložu spalvgrauzis spalvgraužu suga ("Columbicola columbae").
- baltā sūnvālīte sūnvālīšu sēņu ģints suga ("Eocronartium muscicola").
- mēslu svārstene svārsteņu ģints sēņu suga ("Panaeolus fimicola").
- pundurbērzu šaurspārnkrāšņvabole šaurspārnkrāšņvaboļu suga ("Agrilus paludicola"), attīstās un barojas uz pundurbērziem.
- koku šeflēra šeflēru suga ("Schefflera arboricola"), Taivānā sastopama liāna, populārs telpaugs.
- sloka Šīs dzimtas suga ("Scolopax rusticola"), rūsganbrūns naktsputns ar garu, taisnu knābi un īsu asti.
- baltrīkles akmeņstrazds šīs ģints suga ("Monticola gularis").
- raibais akmeņstrazds šīs ģints suga ("Monticola saxatilis").
- zilais akmeņstrazds šīs ģints suga ("Monticola solitarius").
- Rupicola rupicola šīs ģints suga ("Rupicola rupicola").
- melnastes kanastero šīs ģints suga ("Thripophaga humicola").
- Holwaya mucida šīs ģints suga, kas aprakstīta kā stilbellu dzimtas sugas "Dendrostilbella ulmicola" anamorfa.
- nemanāmā šķībvācelīte šķībvācelīšu ģints suga ("Plagiothecium latebricola").
- šņibītis Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas divas ģintis ("Calidris" un "Limicola"), strazda lieluma bridējputns ar tumšu apspalvojumu un garu, mazliet uz leju liektu knābi, 19 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas, gk. caurceļotāji.
- ūdenis Ūdensžurka ("Arvicola amphibius").
- ūdeņu strupaste ūdensžurka ("Arvicola terrestris").
- Apalačikola Upe ASV dienvidaustrumu daļā ("Apalachicola"), veidojas satekot Čatahūči un Flintai, sākas Apalaču dienvidu atzaros, garums - 160 km (kopā ar Čatahūči 820 km), ietek Meksikas līča Apalačikolas jomā, kuģojuma līdz Kolumbusai.
- smiltāja zemesactiņa zemesactiņu ģints sēņu suga ("Geopora arenicola").
- piscikoloze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, dēles ("Piscicola geometra").
- hilodonelloze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, vienšūņi ("Chilodonella piscicola" un "Cilodonella hexasticha").
- dzeltenā (alkšņu) zvīņene zvīņeņu ģints sēņu suga ("Flammula alnicola", syn. "Pholiota alnicola").
- čakstīte Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Saxicola"), neliels dziedātājputns ar brūni plankumainu muguru un balti rūsganu pavēderi.
- kokložņa Zvirbuļveidīgo putnu kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Dendrocolaptidae"), sastopama Dienvidamerikas un Vidusamerikas mežos, 13 ģinšu, 52 sugas.
- Centrālāzijas kalnžubīte žubīšu dzimtas suga ("Leucosticte nemoricola").
- ziemeļu svilpis žubīšu dzimtas suga ("Pinicola enucleator").
Citās vārdnīcās nav šķirkļa cola.