Paplašinātā meklēšana
Meklējam bore.
Atrasts vārdos (24):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (124):
- Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos.
- kokveida alveja alveju suga ("Aloe arborescens").
- Elerne apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā.
- Lasenberga apdzīvota vieta (mazciems) Tabores pagastā.
- Lazovka apdzīvota vieta (mazciems) Tabores pagastā.
- Saviški apdzīvota vieta (mazciems) Tabores pagastā.
- Cibuļovka Apdzīvota vieta (mazciems) Tabores pagastā.
- Arhipišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā.
- Budiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā.
- Elkšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā.
- Orešņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā.
- Osinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā.
- Prudiniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā.
- Lidoņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Tabores pagastā.
- Zborka Apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Tabores pagastā.
- Cibuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā.
- Gorovatki apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā.
- Kalaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā.
- Kalaņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā.
- Kovališki apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā.
- Lintopiški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā.
- Lipinščina apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā.
- Maskališki apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā.
- Medvecki apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā.
- Rubaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā.
- Sirseņi apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā.
- Svikliški apdzīvota vieta (skrajciems) Tabores pagastā.
- Cīrulīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tabores pagastā.
- Maļutki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tabores pagastā.
- Zaļais sils apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tabores pagastā.
- Sadnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Tabores pagastā.
- Lasenbergas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Tabores pagastā, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Lasenbergas muižas centra, apaļš 4-5 m augsts paugurs, ko norobežo stāva grava, plakums - \~43 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Tabores muiža atrodas Augšdaugavas novada Tabores pagastā, kungu māja celta ap 1875. g., 1. pasaules kara laikā stipri izpostīta, vēlāk atjaunota, 1944. g. tajā izvietota Tabores pamatskola un telpas pārplānotas, blakus atrodas saimniecības ēka, kas stipri pārbūvēta.
- Borboremas plato atrodas Brazīlijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā ("Planalto da Borborema"), kāpļveida nogāzes; berilija, volframa, niobija, titāna rūdu atradnes, subekvatoriāls, sauss klimats, kātinga.
- Lasiņu pilskalns atrodas Daugavpils novada Tabores pagastā, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Lasenbekas muižas centra Lasiņiem, apaļš 4-5 m augsts paugurs, ko norobežo stāva grava, plakums - \~43 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- alksnieši Augšdaugavas novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Alkšņi" iedzīvotāji.
- Arhipiški Augšdaugavas novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Arhipišķi" nosaukuma variants.
- elksnieši Augšdaugavas novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" tagad "Elerne" iedzīvotāji.
- kombinētais dzinējs aviodzinējs, kurā, lai iegūtu optimālus raksturlielumus lidojumā, apvienoti dažādu dzinēju darbības principi; piemēram, turboreaktīvais dzinējs un taisnteces reaktīvais dzinējs, kas dod iespēju lidot ar mazu un hiperskaņas ātrumu.
- Avotiņu dzirnavu ezers bija uzpludināts uz Tabores upes Tabores pagastā.
- sila cīrulis cīruļu suga ("Lullula arborea"), dziedātājputns, mazāks par lauka cīruli, spārni apaļi ar melnbaltām malām, aste īsa, tās spalvu gali balti, kājas dzeltenbrūnas, ligzdo bedrītē uz zemes zem zāļu cera nelielā, bet biezā augājā, Latvijā sastopams bieži.
- Stampaku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā Balvu novada Susāju, Medņevas, Lazdulejas un Bērzkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2978 ha, izveidots, lai aizsargātu 5 Eiropas nozīmes biotopus - boreālos mežus, degradētos augstos purvus, neskartos augstos purvus, pārejas purvus un slīkšņas, kā arī purvainos mežus.
- Virguļicas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada, Pededzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 745 ha, veido daļēji neskarts pārmitro mežu masīvs, tajā ir vismaz 4 aizsargājami Eiropas Savienības nozīmes biotopi (boreālie meži, purvainie meži, pārmitrie platlapju meži, melnalkšņu staignāji).
- Plunču ezera meži dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, liegumā ietilpst Pluncezers un tā mežainā apkaime, izveidots, lai aizsargātu boreālos mežus, slīkšņas un pārejas purvu, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas lakstaugu un sūnu sugas.
- Raķupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā (austrumu daļa), valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 2204 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālu mežu, amatu, kaļķainu augšņu un palieņu pļavu biotopus.
- Tumes meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Tukuma novada Tumes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 68 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālo mežu biotopus, tajā ir lielas gada staipekņa audzes.
- Pukšu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Strenču novada Plāņu pagastā, ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 369 ha, izveidots, lai aizsargātu pārejas purva, purvaino mežu un boreālo mežu biotipus.
- Skrudalienas pagasta teritorija daļa pirmskara Skrudalienas pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Tabores pagastam, savukārt tagadējā Skrudalienas pagasta teritorijā ir iekļauta daļa no pirmskara Silenes pagasta teritorijas.
- Gļinovka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, lejtecē Laucesas un Tabores pagastu robežupe, garums - 12 km; Maļutka.
- Tabore Daugavas kreisā krasta pieteka Tabores pagastā, garums - 12 km.
- Marjanovka Daugavas kreisā krasta pieteka Tabores pagastā.
- elernišķi Daugavpils novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Elerne" iedzīvotāji.
- liellasieši Daugavpils novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Liellaši" iedzīvotāji.
- savišķi Daugavpils novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Savišķi" iedzīvotāji.
- tābarieši Daugavpils novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Tabore" iedzīvotāji.
- Lasiņi Daugavpils novada Tabores pagasta bijušās Lasenbekas (Lasenbergas) muižas centra bijušais nosaukums.
- Logovka Daugavs kreisā krasta pieteka Tabores pagastā.
- ziemeļu vaļdelfīns delfīnu suga ("Lissodelphis borealis"), garums - līdz 3 m, svars - 60-115 kg, dzīvo Klusā okeāna ziemeļdaļas mērenajā joslā, ātruma cienītājs, var uzlēkt pat 7 metrus virs ūdens.
- džambori Džamboreja - plašs (bieži arī starptautisks) skautu salidojums.
- džembori Džamboreja - plašs (bieži arī starptautisks) skautu salidojums.
- jamboree Džamboreja - plašs (bieži arī starptautisks) skautu salidojums.
- turbolidnis Eksperimentāls vertikālās pacelšanās lidaparāts bez aerodinamiskajām nesošajām, stabilizējošajām un vadības virsmām; cēlējspēku tam dod turboreaktīvais dzinējs, horizontālo kustību regulē ar vilces vektora atliekšanu, vada ar strūklas gāzes stūrēm.
- kokveida eonija eoniju suga ("Aeonium arboreum", arī "Sempervivum arboreum").
- kokveida ērika ēriku suga ("Erica arborea").
- kokveida heliotrops heliotropu suga ("Heliotropium arborescens"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- kokveida hibiskmalva hibiskmalvu suga ("Malvaviscus arboreus").
- kokveida hortenzija hortenziju suga ("Hydrangea arborescens").
- dzenulis Ierīce, ar kuras palīdzību virzuļu, turboreaktīvie u. c. dzinēji rada vilkmi transportlīdzekļa kustībai.
- ziemeļu joldija joldiju suga ("Yoldia hyperborea").
- lielā polārkaija kaiju suga ("Larus hyperboreus"), kas ligzdo polārajos apgabalos, bet Latvijā sastopama retumis caurceļošanas un ziemošanas laikā.
- ziemeļu kalipso kalipso suga ("Calypso borealis").
- kokveida karagana karaganu suga ("Caragana arborescens").
- parastā kokuvarde kokuvaržu suga ("Hyla arborea") ar zaļgani plankumainu muguru, dzīvo kokos un krūmos ūdeņu tuvumā, Latvijā aizsargājama.
- alvijs Kokveida aloje ("Aloe arborescens").
- kokveida kokvilna kokvilnas suga ("Gossypium arboreum").
- kokveida koluteja koluteju suga ("Colutea arborescens").
- raķešu turbīnu dzinējs kombinēts dzinējs, kurā apvienoti turboreaktīvā un reaktīvā dzinēja elementi; kompresors, kas saspiež gaisu, piedziņai izmanto turbīnu.
- kokveida korinte korintu suga ("Amelanchier arborea").
- ziemeļu lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus borealis").
- Lasenbekas pilskalns Lasiņu pilskalns Tabores pagastā.
- ziemeļu linneja linneju suga ("Linnaea borealis"), mazs, mūžzaļš puskrūms ar tievu, ložņājošu stumbru un bāli sārtiem nokareniem ziediem, aug sūnainos skujkoku mežos, līdz 1992. g. bija iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā.
- ziemeļu lucerna lucernu suga ("Medicago borealys syn. Medicago procumbens").
- kokveida lupīna lupīnu suga ("Lupinus arboreus").
- ziemeļu madara madaru suga ("Galium boreale").
- turbo Paātrināts režīms; turborežīms.
- Laucesas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā ar administratīvo centru Mirnijā, robežojas ar Daugavpils pilsētu un Tabores, Skrudalienas, Demenes, Medumu un Kalkūnes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kalkuhnen, krieviski — Kalkunskaja.
- Naujenes pagasts pagasts Augšdaugavas novadā Daugavas labajā krastā augšpus Daugavpils pilsētas, robežojas ar Daugavpils pilsētu un Līksnas, Maļinovas, Biķernieku, Salienas, Vecsalienas un Tabores pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; bijušais nosaukums krieviski — Maļinovskaja.
- Vecsalienas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Naujenes, Salienas, Skrudalienas un Tabores pagastu, nodibināts 1990. g., tā teritorija aizņem pirmskara Salienas pagasta rietumu daļu.
- Skrudalienas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Tabores, Vecsalienas, Salienas, Demenes un Laucesas pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Skrundalina, krieviski — Skrundaļinskaja.
- Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu.
- Daugavpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Latgales dienvidos, ietver Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu, Vārkavas, Preiļu, Riebiņu, Aglonas un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu.
- steatoreja Pastiprināta tauku dziedzeru darbība, seboreja.
- Limnejas jūra pēdējā no Igaunijas piekrastē nodalītajām Baltijas jūras attīstības stadijām, kas aptver pēdējos 4000 gadu - subboreālā laika 2. pusi un subatlantisko laiku, Latvijas piekrastē šai stadijai atbilstotrā Litorīnas jūras transgresija un Pēclitorīnas stadija.
- ziemeļu klimakociste piepju sēņu grupas klimakocistu ģints suga ("Climacocystis borealis").
- Karuara Pilsēta Brazīlijā ("Caruaru"), Pernambuku štata rietumu daļā, Borboremas plato, 278000 iedzīvotāju (2012. g.).
- preboreāls Preboreālais laiks - pirmais holocēna klimatiskais periods pirms 10000-9000 g.; Latvijā izveidojās vienlaidu meža sega (bērzi, priedes).
- Ancilus ezers saldūdens ezers, kas Baltijas jūras ieplakā pastāvēja pēcleduslaikmeta boreālajā laikā (pirms 9000-8300 gadu), krasta veidojumi Latvijā sastopami tikai Kurzemes pussalā, Rīgas līča dienvidu daļā šī ezera līmenis bija par 5-6 m zemāks par pašreizējo jūras līmeni.
- ezerkaļķi Saldūdens kaļķieži, kas veidojušies ezeos; uzkrājas ezeru litorālajā zonā līdz \~7 m dziļumam, visintensīvāk veidojās holocēna pirmajā pusē, it īpaši boreālajā laikā.
- subboreāls Savienojumā "subboreālais laiks": halocēna klimatiskais periods pirms 4700-2800 gadiem.
- tambores Savienojumā "tambores rati": tamborrati.
- vīliņš Sila cīrulis ("Lullula arborea", senāk "Alauda arborea").
- villiņš Sila cīrulis ("Lullula arborea", senāk "Alauda arborea").
- koku zvirbuļstērste stērstu apakšdzimtas suga ("Spizella arborea").
- cibuliškieši Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Cibulišķi" iedzīvotāji.
- cibuļovcieši Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Cibuļovka" iedzīvotāji.
- cibuļovkieši Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Cibuļovka" iedzīvotāji.
- Kalaņi Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Kalaņiški" nosaukuma variants.
- lasenberģieši Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Lasenberga" iedzīvotāji.
- lasenberģišķi Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Lasenberga" iedzīvotāji.
- lintopišķi Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Lintopišķi" iedzīvotāji.
- lintopišķieši Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Lintopišķi" iedzīvotāji.
- Strautiņi Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Maļutki" otrs nosaukums.
- Sadņiki Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Sadnieki" nosaukuma variants.
- sadņikieši Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Sadņiki" iedzīvotāji.
- sīpolieši Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Sīpoli" iedzīvotāji.
- Šeršņiški Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Sirseņi" nosaukuma variants.
- taborieši Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Tabore" iedzīvotāji.
- turbo- Tāds, kura konstrukcijā ir turbīna, tāds, kas saistīts ar turbīnu (piem., turbokompresors, turboreaktīvs).
- divkontūrības pakāpe turboreaktīva divkontūru dzinēja parametrs, kas raksturo gāzturbīnu dzinēja ārējā kontūrā patērētā gaisa masas attiecību pret patērēto gaisa masu dzinēja iekšējā kontūrā.
- turboreaktīvais divkontūru dzinējs turboreaktīvais dzinējs ar gaisa plūsmas sadali uz iekšējo un ārējo kontūru; daļa no degvielas sadegšanas enerģijas iekšējā kontūra turbīnā pārveidojas mehāniskajā darbā ventilatora pievadam; ārējā kontūra gaisu izmanto reaktīvās vilces iegūšanai izplūdes sprauslās.
- turboventilatoru Turboventilatoru dzinējs - divkontura turboreaktīvā dzinēja paveids, kuram caur ārējo un iekšējo kontūru izgājušā gaisa masu attiecība ir >1.
- palēks Ziemciešu dzimtas ģints ("Chimaphila"), zemi puskrūmi ar ādainām lapām, ziemeļu puslodē, gk. boreālajā joslā, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- Medicago procumbens ziemeļu lucernas "Medicago borealys" nosaukuma sinonīms.
- vīdzirki Ziemeļu madara ("Galium boreale").
Citās vārdnīcās nav šķirkļa bore.