Paplašinātā meklēšana

Meklējam blast.

Atrasts vārdos (211):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (123):

AML Akūta mieloblastiskā leikoze (angļu "acute myeloblastic leukemia").
eritroblastiskā anēmija anēmija ar eritroblastu parādīšanos asinīs.
eritronormoblastiskā anēmija anēmija, kad asinīs ir normoblasti, bet nav megaloblastu.
makromieloblasts Anomāli liels mieloblasts.
mikroblasts Anomāli mazs eritroblasts.
RAEB Ārstēšanai nepakļāvīga anēmija ar palielinātu blastu skaitu (angļu "refractory anemia with excess of blasts").
Mycoblastus sanguinarius asinssārtais mikoblasts.
mikoblasts asku ķērpju klases lekanoru rindas lecideju dzimtas ģints ("Mycoblastus").
miofibroblasts Atipisks fibroblasts, kurā apvienotas fibroblasta un gludās muskulatūras šūnas ultrastruktūras pazīmes.
meduloblastoma Ātri augošs, infiltrējošs ļaundabīgs smadzeņu audzējs; sastāv no sīkām šūnām, kas grupējas rozešu veidā un atgādina meduloblastus; biežāk vērojams bērnu smadzenītēs.
Aizkarpatu apgabals atrodas Ukrainas dienvidrietumu daļā (_Zakarpats’ka oblast’_), platība – 12800 km^2^, administratīvais centrs – Užhoroda, kalnains reljefs, augstākā virsotne – 2061 m.
dermatofibroma Atsevišķi vai multipli, lēni augoši labdabīgi mezgliņveida audzēji locekļu ādā; sastāv gk. no fibroblastiem.
blastoneiropora Atvere, kas dažreiz īslaicīgi izveidojas embrijā, saplūstot blastoporai ar neiroporu.
simplasts Audu uzbūves tips, kam raksturīgs kodolu izvietojums citoplazmas masā, bez šūnu robežām, piem., šķērssvītrotās muskulatūras šķiedras, trofoblasts.
astroblastoma Audzējs, kas sastāv no astroblastiem.
feohromoblastoma Audzējs, kas sastāv no feohromoblastiem; ļaundabīgāks par feohromocitomu.
odontoblastoma Audzējs, kas sastāv no odontoblastiem.
ganglioneiroblastoma Audzējs, kas satur ganglioneiromas un neiroblastomas elementus un simpātiskajos mezglos izveidojušos mazdiferencētu neiroblastu veidojumu.
hloroeritroblastoma Audzējs, kurā ir hloromas un eritroblastomas elementi.
orotacidūrija Autosomāli recesīvi pārmantots piramidīna metabolisma traucējums, ko rada orotātfosforiboziltransferāzes (OPRT) vai orotidīn-5-fosfātdekarboksilāzes (ODC) deficīts; raksturīga orotskābes kristalizēšanās un pārmērīga izdale ar urīnu, megaloblastiska anēmija un fiziska un garīga atpalicība.
pleioblasts Bambusu grupas ģints ("Pleioblastus"), dekoratīvi, blīvi, zemi augi.
nefroblastomatoze Bērniem vērojami mikroskopiski blastulo, kanāliņu un stromas šūnu sakopojumi nieres daivu perifērijā.
blastomerotomija Blastomēra vai blastomēru iznīcināšana.
amfiblastula Blastula ar nevienādiem blastomēriem.
gigantofolikulārā limfoblastoma centroblastiska centrocītiska limfoma: palielināti, nesāpīgi, blīvi limfmezgli (slimības sākumā kakla limfmezgli); palielinātas aknas un liesa; ķermeņa temperatūra normāla; bieži spontāni kaulu lūzumi, ascīts, zarnu funkciju traucējumi; terminālajā stadijā - kaheksija. Limfātiskos audos novēro folikulveidīgus limfocītu un limfoblastu sakopojumus.
blastoderma daudzšūnu dzīvnieku dīgļa - pūslīša (blastulas) sieniņa, kas sastāv no vienas šūnu kārtas.
primārais ķermeņa dobums, blastocēle daudzšūnu dzīvnieku dīgļa dobums blastulas stadijā.
gastrula Daudzšūnu dzīvnieku embrionālās attīstības stadija (pēc blastulas stadijas), kurā izveidojušās divas (sūkļiem, zarndobumaiņiem) vai trīs dīgļlapas (pārējiem dzīvniekiem, cilvēkam).
odontoblasts Dentīnrades šūna, osteoblastam līdzīga dentīnu veidotāja šūna zoba pulpā, kurai ir garš diegveida izaugums - Tomsa dentālā šķiedra.
blastolīze Dīgļa šūnas vai blastodermas sairšana.
blastocēle dobums daudzšūnu dzīvnieku organisma embrijā blastulas stadijā.
otrmutnieki Dzīvnieku apakšnodalījums ("Deuterostomia"), kurā ietilpst arī mugurkaulnieki, atšķirībā no pirmmutniekiem to embrionālās attīstības laikā mezoderma veidojas enterocēliskā ceļā, t. i. no entodermas ieliekumiem, blastopors noslēdzas vai kļūst par anālo atveri, bet mute veidojas no jauna dīgļa pretējā galā.
mioblasti Dzīvnieku un cilvēka jaunās muskuļu šūnas; dīglim attīstoties un skeleta muskulatūrai reģenerējoties organisma pēcdīgļa attīstības laikā, no mioblastiem rodas šķērssvītru muskuļšķiedras.
ekstraembrionālā mezoderma embrija agrīnā mezoderma, kas, iespējams, attīstījusies no trofoblasta; veido daļu amnija, horiju, dzeltenuma maisu un savienotājstiebru.
depula Embrija attīstības stadija, kurā blastula pārvēršas par gastrulu.
mielomērs Embrija muguras smadzeņu segments, kas atbilst mezoblasta somītu pārim.
diaderma Embrioloģijā blastoderma ektodermas un entodermas stadijā.
eritroblastoze Eritroblasti asinīs, eritroblastēmija.
eritroblastēmija Eritroblasti asinīs.
eritroblastopēnija Eritroblastu skaita mazināšanās kaulu smadzenēs.
proeritroblasts Eritrocīta attīstības agrīnākā stadija, pirms eritroblasta.
fibrinoīds Fibrīnam līdzīga viela placentā, radusies no mātes asiņu fibrīna, kā arī no nekrotiskās gļotādas un trofoblasta.
fibroglija Fibroblastu balstaudi.
amfigastrula Gastrula, kuras blastomēri abās puslodēs ir dažāda lieluma.
eritroleikoblastoze Jaunpiedzimušo eritroblastoze ar jauno leikocītu skaita pavairošanos.
osteocīti Kaulaudu šūnas, kas kaulaudu attīstības procesā veidojas no osteoblastiem.
kambijs Kaulu plēves iekšējais irdenais slānis, kurā ir osteoblasti.
eritroblastoma Kaulu smadzeņu audzējs, kura šūnas līdzīgas eritroblastiem; mielomas paveids.
prokolagēns Kolagēna molekulas pirmāknis; sintezējas fibroblastos, osteoblastos u. c., ārpus šūnas šķeļoties no tā veidojas kolagēns.
Amūras apgabals Krievijas Federācijas subjekts (_Amurskaja oblast’_), atrodas Krievijas Tālajos Austrumos, platība - 363700 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Blagoveščenska, robežojas ar Aizbaikāla novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Habarovskas apgabalu un Ebreju autonomo apgabalu, kā arī ar Ķīnu.
Arhangeļskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts (_Arhangel’skaja oblast’_), atrodas Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, platība — 587400 kvadrātkilometru, 126200 iedzīvotāju (2009. g.).
mikromieloblastiskā leikoze leikoze ar mazo mieloblastu pārsvaru asinsainā.
akūtā leikoze leikoze, kam raksturīgs neregulārs drudzis, progresējoša anēmija, hemorāģiskā diatēze un uzņēmība pret infekcijām; kaulu smadzenēs, tāpat kā perifēriskajās asinīs, pārsvarā ir hemocito-, mielo- vai limfoblasti.
neiroleikoze Leikoze, kurai raksturīga nenobriedušu šūnu sakopojumi (blasti), kas bojā centrālo nervu sistēmu.
gigantoblasts Liels eritroblasts ar kodolu (smagā anēmijā).
megaloblasts Liels eritroblasts, kura diametrs >11 mikrometriem; citoplazma homogēna, ar relatīvi lielu kodolu un graudainu hromatīnu.
limfocitoma Limfaudu audzējs, kurā pārsvarā ir šūnu tips, kas līdzīgs nobriedušiem limfocītiem; atšķirībā no limfoblastomas šeit ir mazāk mitozes figūru un nav daudzkodolainu šūnu.
prolimfocīts Limfocīta priekštecis, pārejas forma starp limfoblastu un limfocītu.
limfoblastoma Limfomas ļaundabīga forma, kuras gadījumā limfmezglos pārsvarā ir šūnas, kas atgādina limfoblastus.
blastomikoze Lipīga slimība, ko izraisa blastomicētes, piem., piena sēnīšu slimība (bērniem balts aplikums uz meles un rīkles gala).
spongioblastoma Ļaundabīga glioma, kas sastāv no spongioblastiem.
neiroblastoma Ļaundabīgs audzējs, kas sastāv no neiroblastiem.
eritrēmiskā mieloze maligns eritro- un mielopoēzes palielinājums pieaugušiem: izteikta perifēriska eritroblastoze; normohroma anēmija ar anizo- un poikilocitozi; trombocitopēnija ar hemorāģiskās diatēzes iezīmēm; neraksturīga leikocitoze ar novirzi pa kreisi; palielinātas aknas un liesa ar sekundārās asinsrades centriem šais orgānos.
dermoblasts Mezoblasta daļa, no kuras attīstās īstā āda.
hemangioblasts Mezodermas šūna, no kuras rodas asinsvadu endotēlijs un blasti.
mieloblastēmija Mieloblasti asinīs.
paramieloblasts Mieloblasts ar robainu, nevis apaļu kodolu; atrodams dažos akūtās leikozes gadījumos.
eozinoblasts Mieloblasts, kas vēlāk pārveidojas par eozinofilo leikocītu.
mycoblastus Mikoblasti.
asinssārtais mikoblasts mikoblastu ģints ķērpju suga ("Mycoblastus sanguinarius").
mieloblastomatoze Multipla mieloblastoma.
hemangioblastomatoze Multipla vai izstarojoša hemangioblastoma.
meduloblasts Nediferencēta embrionālās nervu caurules šūna, kas tālāk veidojas par neiroblastu vai spongioblastu.
unipolārais neirons neirons, kam ir viens izaugums; cilvēkam tāds ir neiroblasts līdz dendrītu attīstības sākumam.
blasts Nenobriedis šūnas priekštecis, kam vēl nav radušās noteiktas šūnas pazīmes, piem., neiroblasts.
mieloblasts Nenobrieduši bezgraudaina bazofila kaulu smadzeņu šūna, starpstadija starp hemocitoblastu un promielocītu.
monoblastoma Neoplazma, kas satur monoblastus un monocītus.
poikiloblasts nepareizas formas eritroblasts
cryptococcales Nepilnīgi pazīstamo sēņu blastomicēšu klases rinda.
cryptococcaceae Nepilnīgi pazīstamo sēņu blastomicēšu klases rindas "Cryptococcales" dzimta, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 29 sugas.
fibrocīti Nobrieduši fibroblasti, kas zaudējuši spēju veidot šūnstarpu vielu.
blastostroma Olšūnas daļa, kas aktīvi piedalās blastodermas veidošanā.
kaulrades šūnas osteoblasti - šūnas, kas veido kaulaudus un piedalās to attīstības procesos.
cementoblasts Osteoblasts, kas veido zoba saknes cementu.
makroovalocīts Palielināts, ovāls eritrocīts, kam vidējais tilpums - >100 mm3; atrod asinīs megaloblastiskās anēmijas gadījumā.
celoblastula Parastais blastulas tips; no blastomēriem sastāvošs pūslītis.
promielocīts Pārejas forma starp mieloblastu un mielocītu.
promonocīts Pārejas forma starp monoblastu un monocītu.
normoblasts Pārejas stadija starp normālu eritrocītu un proeritroblastu; tam ir piknotisks kodols un hemoglobīns citoplazmā.
normoblastoze Pārmērīga normoblastu veidošanās kaulu smadzenēs.
mieloblastoze Patoloģisks stāvoklis, kam raksturīgs palielināts mieloblastu daudzums asinīs.
cenoblasts Pirmējais hipoblasts, no kura veidojas endoderma un mezoderma.
II transkobalamīns plazmas glikoproteīns, kas veido kompleksu ar B12 vitamīnu, kurš reabsorbēts no tievās zarnas, un pārnes to audiem, gk. uz aknām, kur tas tiek absorbēts; tā trūkums pārtrauc imūnglobulīnu sintēzi, izraisa megaloblastisko anēmiju, granulocitopēniju un trombocitopēniju un tievās zarnas bārkstiņu atrofiju; visus minētos traucējumus var novērst, ievadot B12 vitamīnu.
pleioblastus Pleioblasti.
Pleioblastus chino pleioblastu suga.
Pleioblastus fortunei pleioblastu suga.
Pleioblastus humilis var. pumilis pleioblastu suga.
Pleioblastus pygmaeus pleioblastu suga.
Pleioblastus simonii pleioblastu suga.
Pleioblastus viridi-striatus pleioblastu suga.
rubricīts Polihromatofils eritroblasts.
talasēmija Primāra konstitucionāli hereditāra hemolītiskā anēmija ar eritroblastozi, mikrocitozi, splenomegāliju un osteoporozi.
folīnskābe Pteroilglutamīnskābes atvasinājums, atrodams aknu ekstraktā; nepieciešams baktēriju "Leuconostoc citrovorum" augšanai; lieto megaloblastiskās anēmijas ārstēšanā.
rabdomioblastoma Rets ļaundabīgs skeleta muskulatūras audzējs, kas sastāv no mioblastiem.
ginandroblastoma Rets olnīcas audzējs, kurā ir arenoblastomatozi un granulozo šūnu audzēja elementi; klīniski dominē maskulinizācijas pazīmes.
promegaloblasts Sākotnējā anomāla eritrocīta attīstības forma B12 vitamīna un folijskābes deficīta gadījumā; atbilst pronormoblasta stadijai, bet atšķiras no tās ar lielākiem izmēriem, bazofilu citoplazmu un nekondensētu kodola hromatīnu.
iekšējie sekrētaudi sekrētšūnas (idioblasti) un sekrēttvertnes, kas atrodas lapās (lauriem, mirtēm, asinszālēm), saknēs (baldriānam), augļapvalkā (citroniem, mandarīniem) u. c., sekrētailes, kas atrodas stumbros, saknēs, retāk lapās.
limfoblastoze Slimība, kam raksturīgi limfoblasti asinīs.
hemangioblastoma Smadzeņu kapilāru hemangioma, sastāv no angioblastiem.
eritroblastomatoze Stāvoklis, kam raksturīgas eritroblastomas.
mioblastoma Šķērssvītroto muskuļu audzējs, kas satur mioblastus.
kolagenoblasts Šūna, kas attīstās no fibroblasta un nobriestot sāk piedalīties kolagēna producēšanā; k. proliferējas hroniska iekaisuma vietā.
ektomezoblasts Šūnu slānis, kas vēl nav diferencējies par ektoblastu un mezoblastu.
blastisks Tāds, kas attiecas uz blastu vai ir tam raksturīgs.
panblastisks Tāds, kas attiecas uz visām blastodermas kārtām.
plazmotrofoblasts Trofoblasta ārējais, sincitiālais slānis.
sincitiotrofoblasts Trofoblasta ārējais, sincitiālais slānis.
trofoderma Trofoblasta augošā, aktīvā daļa placentas apvidū (placentas trofobiasts, ektoplacenta; perifēriskais trofoblasts).
citotrofoblasts Trofoblasta iekšējais šūnu slānis, kas pārklāj horiju un horija bārkstis grūtniecības pirmajā pusē.
trofoderma Trofoblasts.
blastomatoze Vairāku blastomu veidošanās.
normoblasti Viens no sarkano asinsķermenīšu (eritrocītu) veidiem; atšķirībā no nobriedušiem eritrocītiem normoblastiem ir kodoli.
ortodentīns Zīdītāju dentīns, kurā ir odontoblastu izaugumi, nevis pašas šūnas.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa blast.