Paplašinātā meklēšana
Meklējam baktērija.
Atrasts vārdos (34):
- baktērija:1
- urobaktērija:1
- fotobaktērija:1
- gliobaktērija:1
- halibaktērija:1
- halobaktērija:1
- kokobaktērija:1
- kolibaktērija:1
- megabaktērija:1
- mikobaktērija:1
- sērbaktērijas:1
- tiobaktērijas:1
- diplobaktērija:1
- gimnobaktērija:1
- haplobaktērija:1
- heliobaktērija:1
- sferobaktērija:1
- arhebaktērijas:1
- ciānbaktērijas:1
- fotobaktērijas:1
- fuzobaktērijas:1
- helikobaktērija:1
- korinebaktērija:1
- gumiņbaktērijas:1
- hromobaktērijas:1
- miksobaktērijas:1
- nitrobaktērijas:1
- trihobaktērijas:1
- kampilobaktērija:1
- bifidobaktērijas:1
- dzelzsbaktērijas:1
- purpurbaktērijas:1
- ūdeņražbaktērijas:1
- purpursērbaktērijas:1
Atrasts vārdu savienojumos (11):
Atrasts skaidrojumos (147):
- Rhizobium trifolii āboliņa gumiņbaktērija.
- eritrazma Ādas slimība, ko izraisa baktērija "Corynebacterium minutissimum", attīstās tādās vietās, kur āda saskaras ar ādu, piemēram, cirkšņos, augšstilbu iekšpusē, padusēs.
- ūdeņražbaktērijas Aerobiskas baktērijas, kas enerģijas ieguvei var oksidēt molekulāro ūdeņradi, bet par oglekļa avotu izmantot CO, zināms \~20 ģinšu.
- leģionella Aerobiskas nūjiņveida baktērijas, kuru augšanai nepieciešams cisteīns un dzelzs un kuras cilvēkam izraisa pneimonijveida slimību leģionelozi jeb leģionāru slimību.
- pseidotuberkuloze Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina nūjiņveida baktērijas.
- sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā; ierosina dabā plaši izplatīta nūjiņu baktērija _Erysipelothrix rhusiopathiae_.
- baktericidīns Antiviela asinīs, kas komplementa klātienē spēj nonāvēt baktērijas.
- bakteriolizīni Antivielas, kas noārda baktērijas.
- salmonella Ārējā vidē izturīgas baktērijas, pieder pie dzimtas "Enterobacteriaceae" ģints "Salmonella", nesporulējošas kustīgas nūjiņas, iedala 4 apakšģintīs, 65 serogrupās, vairākas sugas cilvēkiem un siltasiņu dzīvniekiem ierosina zarnu infekcijas slimības.
- bakteriforms Ārēji līdzīgs baktērijai.
- archebacteria Arhebaktērijas, dzīvās dabas prokariotu virsvalsts valsts.
- archaebacteria Arhebaktērijas.
- mendosicutes Arhebaktērijas.
- gļotaugi Augi (aļģes, baktērijas, gļotsēnes), kuru šūnas ietver gļotu slānis.
- aktinoriza augu sakņu un aktinomicēšu ģints _Frankia_ baktēriju kopdzīve (simbioze); šīs baktērijas (tām ir hifas) uz augu saknēm veido gumiņus, kuros tiek saistīts gaisa slāpeklis augiem pieejamā formā; zināmas \~200 šādas augu sugas.
- puve Augu slimība, kuru izraisa baktērijas un mikroskopiskas sēnes un kuras rezultātā sabrūk auga šūnapvalks un starpšūnu viela.
- traheobakteriozes Augu slimības, ko izraisa baktērijas, kuras bojā saimniekauga ūdens pārvades sistēmu (trahejas).
- hematofīts Augu valsts mikroorganisms, piem., baktērija, kas dzīvo asinīs.
- nitragīns bakteriāls augsnes mēslojums, kas satur gumiņbaktērijas, kuras saista atmosfēras slāpekli un uzkrāj to.
- AMB Bakteriāls mēslošanas līdzeklis (autohonā mikroflora B), kas satur dažādas augsnē brīvi dzīvojošas baktērijas, pagatavo no kūdras, kurā iesēj un savairo autohono mikrofloru B.
- entobakterīns Bakteriāls pulverveida preparāts, kas satur kukaiņiem patogenas baktērijas sporas, bakteriālos ieslēgumus, barotnes atliekas un neitrālu balastvielu.
- Erwinia uredovara baktērija, kas sintezē karotīnu.
- citoplazmatiskā membrāna baktērijas ārāejā slāņa struktūra, ko veido proteīni un poras, kas regulē vielu plūsmu un atbild par enerģijas ražošanu.
- peruplazmatiskā telpa baktērijas ārējā apvalka iekšējā daļa - gļotains slānis ar receptoriem, kas noder kā "acis" un "ausis" vai ķīmiski "zobi" molekulu izšķīdināšanai.
- porīni Baktērijas ārējā apvalka olbaltumvielas, kas veido poras, pa kurām baktērija var iesūkt ogļhidrātus un jonus.
- termofilas baktērijas baktērijas, kas attīstās temperatūrā augstākā par 55-60 ⁰C.
- pienskābes baktērijas baktērijas, kas dzīvības procesiem nepieciešamo enerģiju iegūst pienskābajā rūgšanā.
- propinskābes baktērijas baktērijas, kas dzīvības procesiem nepieciešamo enerģiju iegūst propionskābajā rūgšanā.
- bifido Baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus; bifidobaktērijas.
- kūts mikroflora baktērijas, kas raksturīgas tikai noteiktai kūtij, to populāciju sastāvs atkarīgs no ēkas sienām, mikroklimata, pakaišiem, mēsliem, barības un citiem apstākļiem.
- sulfātreducētājas baktērijas baktērijas, kas reducē sulfātus par sulfīdiem vai sērūdeņradi.
- lizogēniskās baktērijas baktērijas, kas satur mērenā bakteriofāga ģenētisko materiālu profāga veidā un spontāni vai inducējošo faktoru iedarbības rezultātā izdala bakteriofāgu.
- slāpekļsaistītājas baktērijas baktērijas, kas var izmantot molekulāro gaisa slāpekli.
- hromogēnās baktērijas baktērijas, kas, vairodamās dažādās barotnēs, veido krāsainus vielu maiņas produktus (pigmentus).
- hemosintēze Baktēriju barošanās veids - process, kurā baktērijas no neorganiskām vielām sintezē organiskas vielas, izmantodamas neorganisko vielu oksidēšanās gaitā radušos ķīmisko enerģiju.
- rhodospirillaceae Baktēriju dzimta, pie kuras pieder purpurbaktērijas.
- miksobaktērijas baktēriju rinda ("Myxobacteriales"), lokanas vienšūnas baktērijas, kas izdala gļotas un ir sastopamas augsnē, kūtsmēslos, ezeru dūņās u. tml.; noārda olbaltumvielas u. c. organiskos savienojumus.
- myxobacteriales Baktēriju rinda, pie kuras pieder mikobaktērijas.
- lizogēniskais cikls bakteriofāga attīstības process, kurā šūnā iekļuvusī bakteriofāga DNS ieslēdaz (integrējas) baktērijas hromosomā, bet specifiskās bakteriofāga olbaltumvielas - represori traucē autonomu bakteriofāga DNS replikācijuunlītiskā cikla realizēšanos.
- difteriolizīns Bakteriolizīns, spējīgs šķīdināt difterijas korinebaktērijas.
- melnkājība Biešu, kāļu kāpostu un kartupeļu slimības, ko rada dažas zemākās sēnes un baktērijas.
- bifidobaktērijas Bifido - baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus.
- tuberkuloze Cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko izraisa baktērijas un kas skar galvenokārt plaušas, kaulus, ādu, locītavas, limfmezglus.
- zemākie augi dzīvo organismu grupa, kurā apvieno baktērijas, gļotsēnes, aļģes un ķērpjus.
- escherichia Escherchia coli - kolibaktērijas jeb zarnu nūjiņas.
- glukonobacter Etiķskābes baktērijas.
- purpursērbaktērijas Fotosintezējošas baktērijas, kas par elektronu donoru izmanto gk. sērūdeņradi un sulfīdus, baktēriju masa oranža, sarkana, violeta vai brūna, anaerobas.
- purpurbaktērijas fotosintezējošas baktērijas, kas par elektronu donoru izmanto vienkāršas organiskās vielas un ūdeņradi, to masa ir sarkana, oranža, brūngana vai purpurvioleta.
- kreotoksīns Gaļas inde jeb ptomaīns, ko rada baktērijas.
- dekstrāns Glukozes lielmolekulārs polimērs, ko sintezē no saharozes baktērijas "Leuconostoc mesenteroides"; tā 6% šķīdumu izotoniskā vārāmās sāls šķīdumā lieto kā plazmas aizvietotāju.
- graculicutes Gramnegatīvās baktērijas.
- pseudomonas Gramnegatīvas ūdeņražbaktērijas.
- etiķskābes baktērijas gramnegatīvas, kustīgas, nesporulējošas, aerobiskas nūjiņveida baktērijas; enerģiju iegūst, nepilnīgi oksidējot cukurus un spirtus: veido skābes; sastopamas uz augiem, it īpaši uz augļiem; var izraisīt vīna, alus skābšanu; kultivē etiķa ieguvei; izplatība Latvijā maz pētīta.
- aktinobaciļi Gramnegatīvas, nekustīgas sīkas, kokoīdas vai nūjiņveida baktērijas, patogēnas dzīvniekiem, dažas sugas arī cilvēkam.
- kokšķiedra Grūti sagremojamu vielu komplekss, kas veido augu šūnu apvalku; galvenās sastāvdaļas ir celuloze, hemiceluloze, pentozāni un lignīns; atgremotāju priekškuņģos, kā arī zirga un truša aklajā zarnā to daļēji noārda baktērijas un infuzorijas.
- gumiņu baktērijas gumiņbaktērijas.
- seksdukcija ģenētiskā materiāla pārnese no vienas baktērijas uz otru konjugācijas procesā.
- transdukcija Ģenētiskā materiāla pārnešana no vienas baktērijas uz citu ar bakteriologa starpniecību.
- gumiņbaktērijas ģints "Rhizobium" baktērijas, kas, simbiozejot ar augiem, izraisa gaisa slāpekļa fiksēšanu un gumu veidošanos uz tauriņziežu saknēm.
- thallophyta Heterogēna dzīvo būtņu grupa, kurā iekļāva gan baktērijas un ciānbaktērijas, gan sēņes un aļģes, gan gļotsēnes un ķērpjus.
- Hfr Hfr šūnas - baktērijas "Eschericia coli" (zarnu nūjiņa) celmi, kam krustojumos piemīt neparasti liela rekombinācijas spēja (no angļu val. "High frequency of recombination" - augsta rekombināciju frekvence).
- hromatofori Hromogēna baktērija, kuras pigments uzkrājas protoplazmā.
- vibrioze Hroniska atgremotāju infekcijas slimība, ko ierosina baktērijas; enzootija.
- paratuberkuloze Hroniska atgremotāju infekcijas slimība, ko ierosina specifiska baktērija.
- polimiksīns Ikviena no piecām polipeptīdu antibiotikām (A, B, C, D un E), kas iegūtas no augsnes baktērijas "Bacillus polymyxa"; piemīt specifiska aktivitāte pret gramnegatīvajām baktērijām.
- toksīns Indīga viela, ko izdala patogēnās baktērijas, daži augi un dzīvnieki; proteīns vai salikts proteīns, kam ir antigēna īpašības.
- toksīni Indīgas vielas, kuras izdala patogēnās baktērijas, arī daži dzīvnieki, augi.
- vibrions Izliekta, nūjiņveidīga baktērija.
- flotācija Izmeklējamā šķidrumā suspendētu daļiņu, piemēram, baktēriju, koncentrēšanas metode, pievienojot šķidrumam virsmas aktīvas vielas, piemēram, ksilolu, un sakratot; baktērijas kopā ar ksilola pūslīšiem uzpeld virspusē un veido plēvīti uz šķidruma virsas.
- meticilīnrezistentais stafilokoks izplatītā baktērija "Staphylococcus aureus", kas ieguvusi noturību pret antibiotiku metacilīnu un spēj izraisīt nopietnas infekciju komplikācijas pacientiem, kuri ārstējas slimnīcā (tādēļ šo infekciju sauc arī par slimnīcā iegūto infekciju).
- acidorezistents izturīgs pret skābes iedarbību, piemēram, skābes izturīgas baktērijas.
- kriofilaktisks Izturīgs pret zemu temperatūru, piem., dažas baktērijas.
- kriotilaktisks Izturīgs pret zemu temperatūru, piem., dažas baktērijas.
- borelioze jebkura slimība, ko izraisījušas borēliju ģints baktērijas; plašāk zināmās no tām ir Laimas slimība un atguļas tīfs.
- bakteriotoksīns Katrs toksīns, ko baktērijas ražo, vai kas tām indīgs.
- stafilokoki koki (baktērijas), kuru šūnas ir sakopotas ķekarveida kaudzītēs; izraisa strutojošas saslimšanas.
- bioloģiskie aģenti koksnes saārdīšanās bioloģiskas izcelsmes aģenti: baktērijas, sēnes, kukaiņi, moluski un vēži.
- corynebacterium Korinebaktērijas.
- strutainais labirintīts labirintīts, ko ierosina strutu baktērijas.
- leģioneloze Leģionāru slimība - pneimonijveida slimība, ko izraisa aerobiskas nūjiņveida baktērijas, kuru augšanai nepieciešams cisteīns un dzelzs.
- Mycobacterium leprae lepras mikobaktērijas, šīs ģints suga.
- tuberkulocīds Līdzeklis, kas iznīcina tuberkulozes mikobaktērijas.
- difteroīds Līdzīgs difterijai vai korinebaktērijai.
- sferobaktērija Lodveida baktērija, piem., koks.
- koki Lodveida baktērijas, kuru diametrs nav lielāks par 1 mikrometru.
- spirohetas Lokanas spirālveidīgas vienšūnas baktērijas, pieder pie rindas "Spirochaetales" dzimtām "Spirochaetaceae" un "Leptospiraceae".
- Rhizobium lupini lupīnas gumiņbaktērija.
- Rhizobium meliloti lupīnas un seradellas gumiņbaktērija.
- bruceloze Mājdzīvnieku (parasti govju, aitu, cūku) hroniska infekcijās slimība, kuru izraisa baktērijas un ar kuru var inficēties arī cilvēks.
- disbakterioze Nelabvēlīgas pārmaiņas zarnu mikroflorā, piem., pārmērīgi savairojušās rūgšanas vai pūšanas baktērijas.
- megabaktērija Neparasti liela baktērija.
- miasmi Novecojis jēdziens, ar kuru apzīmēja slimību dīgļus, kas nonāk cilvēka organismā no apkārtējās vides (gaisa, ūdens, zemes); izšķīra dzīvus miasmus (baktērijas u. tml.) un nedzīvus (kaitīgus izgarojumus u. tml.).
- bacilis Nūjiņveida baktērija, kas veido sporas.
- klostrīdijas Obligāti anaerobiskas, sporulējošas, grampozitīvas, nūjiņveidīgas baktērijas ("Clostridium"), atrodas augsnē, dūņās, gremošanas traktā.
- saprotrofi organismi (baktērijas un sēnes), kas noārda citu organismu mirušās vai pūstošās atliekas, pārvēršot tās neorganiskos un vienkāršos organiskos savienojumos.
- rezervuārs Organisms, kurā atrodas slimības izraisītāji (vīrusi, baktērijas, vienšūņi, helminti) un kurš var tos izplatīt uz citu organismu, izraisot tā saslimšanu.
- hlamīdijas Parazītiskas baktērijas, dažādu slimību ierosinātājas.
- diplobaktērija Pāros saistītas baktērijas.
- pasterizācija Pārtikas produktu konservēšana, tos uzkarsējot līdz noteiktai temperatūrai, lai iznīcinātu baktērijas u. c. mikroorganismus.
- pasterellas Patogēniskas baktērijas, kas parazitē zīdītāju un putnu organismā, ierosina pasterelozi.
- brucella Patogēnu baktēriju grupa, kas ierosina alerģisku cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību - brucelozi, sīkas lodveida vai īsas nūjiņveida aerobiskas, nekustīgas baktērijas, pieder pie ģints "Brucella".
- jaunveidojums Patoloģiski šūnu izaugumi - pangas - uz augu lapām, lapu kātiņiem, dzinumiem, ziedpumpuriem, kurus izraisa kukaiņi, ērces, baktērijas, vīrusi vai auga attīstības traucējumi.
- trihobaktērijas Pavedienveidīgas aerobas daudzšūnu baktērijas, kas dzīvo cilvēku un dzīvnieku mutes dobumā, kā arī ar sērūdeņradi bagātos ūdeņos.
- lakto Pienskābās baktērijas.
- laktobacillus Pienskābās baktērijas.
- ūdeņu pašattīrīšanās piesārņotu ūdeņu pakāpeniska attīrīšanās ūdensorganismu dzīvības procesu gaitā; ūdeņu pašattīrīšanās procesā piedalās galvenokārt aerobiskās baktērijas, sēnes, aļģes un dzīvnieki (zooplanktona un zoobentosa organismi).
- leģionāru slimība pneimonijai līdzīga slimība, ko izraisa baktērija leģionella.
- bakteriālie mēslošanas līdzekļi preparāti, kas satur augiem derīgus mikroorganismus vai to sporas un veicina bioķīmiskos procesus augsnē; nitragīnu, rizotorfīnu, kas satur gumiņbaktērijas, izmanto tauriņziežu sēklu apstrādei pirms sējas; azotobakterīnu un fosforbakterīnu lieto organiskām vielām bagātās augsnēs audzējamu dārzeņu sēklu apstrādei.
- lītiskais cikls process, kurš sākas ar viena mērenā vai virulentā bakteriofāga iekļūšanu baktērijas šūnā un tā savairošanos, un beidzas ar šūnas līzi un jaunas bakteriofāgu paaudzes iziešanu apkārtējā vidē.
- propionibacterium Propionskābes baktērijas.
- rhodospirillales Purpurbaktērijas.
- chromatium Purpursērbaktēriju dzimtas "Chromatiaceae" ģints, ovālas vai nūjiņveidīgas baktērijas ar polārām viciņā.
- romadura Romaduras siers - mīksts beļģu siers, ko nogatavina gk. baktērijas.
- trūdēde Saprofītiska sēne vai baktērija.
- haplobaktērija Savrupa baktērija.
- hlamidiāze Seksuāli transmisīva slimība, ko izraisa baktērijas, kas nespēj dzīvot ārpus saimniekorganisma šūnām; var radīt urīnizvadkanāla iekaisumu vīriešiem, ārējo dzimumorgānu iekaisumu sievietēm, bet var būt arī bez simptomiem.
- mēris Sevišķi bīstama akūta infekcijas slimība, kam raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisuma procesi ādā, limfmezglos, plaušās un citur; izraisa baktērija "Yersinia pestis", cilvēki inficējas gk. no slimiem grauzējiem (susliki, žurkas u. c.) ar inficētu blusu kodiena starpniecību.
- mikoplazma Sīka baktērija bez šūnapvalka, kas dzīvo uz cilvēka un dzīvnieku gļotādas.
- aeroplanktons Sīki organismi, kas atrodami gaisā (piem., baktērijas putekšņi u. c.).
- iedega Slimība (ziedaugiem), kuru izraisa sēnes vai baktērijas un kurai parasti raksturīga plankumu izveidošanās uz auga.
- fuzospirohetoze Slimība ar nekrotisku audu veidošanos, piem., gingivīti, Pluta un Vensāna angīna, plaušu abscesi u. c., kuros atrastas fuzobaktērijas un spirohetas.
- bakterioterapija Slimības ārstēšana, ievadot organismā baktērijas vai to radītas vielas.
- bakterioprecipitīns Specifiska antiviela serumā, kas nogulsnē baktērijas.
- baktericiditāte Spēja nonāvēt baktērijas.
- spirillas Spirāliskas, kustīgas baktērijas, kam vienā vai abos galos ir viciņa vai viciņu pušķis, pieder pie nodalījuma "Gracilicutes" klases "Scotobacteria" dzimtas "Spirillaceae".
- spironēmas Spirohetu dzimtas baktērijas, kas tagad iekļautas "Borrelia" un "Treponema" ģintī.
- bacills Stabiņu baktērija, ļoti sīki, pa daļai kustīgi, stabiņveidīgi organismi.
- atrihs Tāds, kam nav viciņu, piem., baktērija.
- bakterioidāls Tāds, kas līdzīgs baktērijai.
- nekrofils Tāds, kas pārtiek no nedzīviem audiem, piem., dažas baktērijas.
- hromopārs Tāds, kas ražo krāsvielu, piem., hromogēnās baktērijas, kas veido pigmentu.
- antibakteriāls Tāds, kas spēj iznīcināt vai nomākt baktērijas.
- proteofils Tāds, kas vislabāk attīstās proteīniem bagātā vidē (dažas baktērijas).
- thiobacillus Tiobaktērijas.
- eubacteriales Tipiskās jeb īstās baktērijas.
- neistons To organismu kopums, kuri pārvietojas pa ūdens virsplēvīti vai uzturas zem tās, piem., ūdensmērītāji, baktērijas, aļģes u. c.
- endotoksīns Toksīns, kas atrodas baktērijas ķermenī un atbrīvojas, tikai tai sabrūkot.
- Mycobacterium tuberculosis tuberkulozes mikobaktērijas, šīs ģints suga.
- dzelzsbaktērijas ūdeņos un augsnē dzīvojošas aerobiskas baktērijas, kuru dzīvības norises saistītas ar dzelzs savienojumu oksidēšanu un uzkrāšanu, veicina dzelzs koncentrēšanos (purva rūdas) un riņķojumu dabā.
- bakteroīds Uzbūves ziņā līdzīgs baktērijai.
- prebiotiķis Viela, kas nodrošina organismā esošās baktērijas ar baktēriju uzturvielu (ar šķiedrvielām).
- bakterioplanktons Viena no okeāna planktonu veidojošajām organismu grupām, kas enerģiju gūst gan no saules gaismas, gan no organiska materiāla, pie tās pieder baktērijas un vienšūnas organismi arheji.
- shizomicētes Vienšūnu klase, kuri vairojas daloties; pie tiem pieder aktinomicētes un baktērijas.
- tvīns Virsmaktīva viela, ko lieto par stabilizatoru, kultivējot baktērijas suspensijā.
- bakteriofāgs Vīruss, kurš vairojas baktērijas šūnā un sagrauj tās dzīvības procesus.
- šigella Zarnu baktērijas, kas ierosina dizentēriju, pieder pie dzimtas "Enterobacteriaceae" ģints "Shigella", Latvijā dizentēriju visbiežāk ierosina sugas "Shigella flexneri" un "Shigella sonnei", kas var savairoties pienā un piena produktos.
- Rhizobium leguminosarum zirņu-vīķu-pupu gumiņbaktērija.
baktērija citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV