Paplašinātā meklēšana
Meklējam baņa.
Atrasts vārdos (14):
Atrasts vārdu savienojumos (12):
Atrasts skaidrojumos (33):
- vatuci Batuci - baņaruandu etnogrāfiskā grupa
- bakeli Cilšu grupa (bakeli, baņabi, puni, sangi), dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- baregi Cilšu grupa (baregi, basangoli, baņangi u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) austrumos, valoda (rega) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi
- meoti Ciltis (sindi, dandariji, doshi u. c.), kas 1. gt. p. m. ē. dzīvoja Azovas jūras A un DA piekrastē un Kubaņas vidusteces apvidū
- kazaks Krievijā no 18. gs. līdz 1920. g. - militāras kārtas pārstāvis, kuram jādien īpašās armijas daļās un kurš dzimis Krievijas nomaļu (piemēram, Donas, Kubaņas, Orenburgas) apgabalos
- plastuni Krievijas armijas kazaku kājnieku vienības līdz 1920. g., kas komplektējās no Kubaņas kazakiem; arī Bermonta armijā 1919. gadā
- Kubaņas zemiene Kubaņas-Pieazovas zemiene
- Pieazovas zemiene Kubaņas-Pievolgas zemiene
- galvenā Kaukāza grēda Lielā Kaukāza kalnu sistēmas augsti paceltās joslas ass (kopā ar Sānu grēdu) ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, ūdensšķirtne upēm, kas tek uz ziemeļiem (Kubaņas, Terekas, Sulakas bas.) un dienvidiem (Kodori, Inguri, Rioni, Kūras bas.)
- baņica liela ziemas cepure, baņa 2
- dandariji Meotu cilšu grupa, kas 1. gt. p. m. ē. dzīvoja starp Kubaņas lejteci un Azovas jūru
- Armavira pilsēta Krievijā (_Armavir_), Krasnodaras novada austrumos, Kubaņas kreisajā krastā, 190800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1914. g.
- Čerkeska pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas apgabalā, Kubaņas labajā krastā, 125000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1931. g., līdz 1939. g. saucās - Batalpašinska
- Ustjdžeguta pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas labajā krastā, 29700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novokubanska pilsēta Krievijā, Krasnodaras apgabalā, Kubaņas kreisajā krastā, 35000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kropotkina pilsēta Krievijā, Krasnodaras apgabalā, Kubaņas labajā krastā, 80000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Temrjuka pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, piestātne Kubaņas labajā krastā, 38800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ustjlabinska pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, piestātne Kubaņas labajā krastā, 42300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rietumu Priekškaukāzs Priekškaukāza rietumu daļa = Kubaņas-Pieazovas zemiene
- Urupa upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
- Boļšojzeļenčuka upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Stavropoles novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
- Malijzeļenčuka upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
- Teberda upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
- Učkulana upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas satekupe, sākas no Elbrusa masīva šļūdoņa
- Ullukama upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas satekupe, sākas no Elbrusa masīva Ullukama ledāja
- Laba upe Krievijā, Krasnodaras novadā un Adigejas Republikā, Kubaņas kreisā krasta pieteka, garums - 214 km, izveidojas, satekot Boļšajai un Malajai Labai
- Abina upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
- Afipsa upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
- Belaja upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
- Psekupsa upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
- Pšiša upe Krievijā, Krasnodaras novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
- Aksauta upe Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas pietekas Malijzeļenčukas labā satekupe, iztek no ledāja pie Ercaho virsotnes Lielajā Kaukāzā
- Kubaņas-Pieazovas zemiene zemiene Rietumpriekškaukāzā, uz ziemeļiem no Kubaņas lejteces, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novadā, kā arī Rostovas apgabala dienvidu daļā, augstums - 100-150 m, nolaidenums uz Azova jūru
baņa citās vārdnīcās: