Paplašinātā meklēšana
Meklējam bāzis.
Atrasts vārdos (6):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (76):
- diamīnoskābes Atšķirīgi no monoamīnoskābēm, satur 2 amīnogrupas un tikai 1 karboksīlgrupu, tādēļ tām daudz vairāk piemīt bāziskas nekā skābas īpašības.
- bazofili augi, kas pielāgojušies bāziskai augsnei.
- safranīns azīnu grupas bāziska anilīna krāsviela; plaši lieto mikroskopijā, īpaši kodolu krāsošanai, arī par kontrastkrāsu; lieto arī papīra, dažādu audumu krāsošanai zilgani sarkanā krāsā.
- joda zaļā bāziska krāsviela, ko iegūst, jodmetilam iedarbojoties uz metilvioleto.
- bazīti bāziskie ieži.
- alunīts bāzisko sulfātu grupas minerāls KAl~2~[SO~4~]~2~(OH)~6~, alaunu, kālija sāļu, sērskābes un alumīnija izejviela.
- lopolīts Bāzisko vai ultrabāzisko iežu ieplakans kausveida masīvs, kas veidojies, šķidrai magmai ielaužoties nogulumiežu slāņos un tiem, magmā daļēji šķīstot, ieliecoties uz leju.
- benzidīns Bezkrāsaina bāziska viela, šķīst karstā ūdenī un kristalizējas lapiņās, iegūst apstrādājot ar minerālskābēm hidrazobenzolu; lieto kā reaģentu asiņu noteikšanai.
- urotropīns bezkrāsaina kristāliska viela C~6~H~12~N~4~, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par antiseptisku līdzekli.
- sfingozīns C~18~H~37~NO~2~, bāzisks nepiesātināts aminospirts, sfingomielīna un cerebrozīdu struktūrkomponents.
- tionīns C12H10ClN3S, bāziska metahromatiska krāsviela, tumšzaļi kristāli, spirta šķīdums zili violets; lieto histoloģijā šūnu kodolu, nervu šūnu tigroīdās vielas u. c. veidojumu krāsošanai.
- metilēnvioletais C14H8N2OS, vāji bāziska tiazīna krāsviela, metilēnzilajam radniecīga viela; krāsviela histoloģijā.
- neozīns C6H17NO2, bāziska viela muskuļaudos.
- oksicelluloza Celulozes oksidācijas (apskābļošanas) produkts ar ūdeņraža pārskābi, kālija permanganātu u. c. oksidētājiem, atšķirībā no celulozes šķīst atšķaidītos sārmos, reducējas un krāsojama ar bāziskām krāsvielām.
- bazoplazma Citoplazmas daļa, kas krāsojas ar bāziskām krāsvielām.
- amfoteritāte Dažu vielu spēja atkarībā no apstākļiem uzrādīt vai nu skābju, vai bāziskas īpašības.
- Iravadi delfīns delfīnu suga ("Orcaella brevirsotris"), garums 2,1-2,8 m, svars - 90-150 kg, dzīvo Dienvidaustrumāzijā un Austrālijas ziemeļos, izbāzis galvu no ūdens mēdz izšļākt iespaidīgu ūdens strūklu.
- glutamīnskābe divbāziska aminoskābe, ko iegūst hidrolīzes ceļā no dažādiem proteīniem, tai ir svarīga nozīme organisma vielmaiņā, olbaltumvielu un nukleotīdu sintēzē.
- ketoglutārskābe Divbāziska ketonskābe, ogļhidrātu, aminoskābju, olbaltumu, kā arī tauku apmaiņas starpprodukts (savienojums, kas rodas Krebsa ciklā).
- bazofilija Dzīvnieka vai auga organisma šūnu un audu spēja saistīt bāziskas krāsvielas.
- ūdeņraža eksponents fizikālķīmisks lielums šķīdumu skābuma un bāziskuma raksturošanai, pH.
- termofosfāts Fosfora minerālmēsli - putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piemēram, ar potašu, sodu).
- tomassārņi Fosforu saturoša tērauda ražošanas blakusprodukts, kas rodas iekārtās ar bāzisko oderējumu.
- granulocīts Graudainais leikocīts, asins formelements, kura citoplazmā ir specifiski proteīna graudiņi (granulas); atkarībā no granulu spējas krāsoties ar skābām vai bāziskām krāsvielām izšķir bazofilos, eozinofilos un neitrofilos granulocītus.
- hidrauliskais modulis hidraulisko javu saistvielu raksturotājs – bāziskā kalcija oksīda (CaO) masas attiecība pret silīcija dioksīda, alumīnija oksīda un dzelzs oksīda summu (SiO~2~+Al~2~O~3~+Fe~2~O~3~).
- nukleosomas Hromatīna ultrastruktūras, lodītes ar diametru 70-100 angstrēmu, kas sastāv no DNS un bāziskajām olbaltumvielām - histoniem.
- eihromatīna rajoni hromosomas rajoni, kas interfāzē nekrāsojas vai vāji krāsojas ar bāziskajām krāsvielām.
- hromšpinelīdi Hromu saturoši salikto oksīdu minerāli; raksturīgi bāziskiem un ultrabāziskiem iežiem, vieni no dimantu pavadoņminerāliem.
- ofiolīti Iežu komplekss, kas sastāv no ultrabāziskiem intruzīviem iežiem un dziļūdens nogulumiežiem; domājams, tie ir senas okeāniskās Zemes garozas relikti.
- peptotoksīns Indīgs ptomaīns, kas veidojas no peptona un pūstošiem proteīniem; ikviens toksīns vai indīga bāziska viela, kas radusies no peptona.
- olivinīts Intruzīvs, monominerālisks pilnkristālisks ultrabāzisks iezis; sastāv no olivīna, piemaisījumā magnetīts (līdz 10%).
- orcella Iravadi delfīns - delfīnu suga ("Orcaella brevirsotris"), garums - 2,1-2,8 m, svars - 90-150 kg, dzīvo Dienvidaustrumāzijā un Austrālijas ziemeļos, izbāzis galvu no ūdens mēdz izšļākt iespaidīgu ūdens strūklu.
- bazihromatīns Kodola hromatīna daļa, kas krāsojas ar bāziskām anilīna krāsām.
- svina baltums kristāliska krāsviela, pēc sastāva bāzisks ogļskābais svins (svina karbonāts), tīri balta, labi sedz krāsojamo virsmu, bet ar laiku gaisa sērūdeņraža iedarbībā tā kļūst brūna un stipri indīga.
- heksametilēntetramīns kristāliska viela ar bāziskām īpašībām C~6~H~12~N~4~, ko iegūst, kondensējot amonjaku ar formaldehīdu, lieto vielu sintēzē un par antiseptisku līdzekli.
- sārmzemju metāli ķīmisko elementu periodiskās sistēmas otrās pamatgrupas elementi (piemēram, kalcijs, stroncijs, bārijs); šo metālu oksīdiem reaģējot ar ūdeni, vide kļūst bāziska.
- bazofili leikocīti, kas iekrāsojas ar bāziskām krāsvielām.
- bazofilais leikocīts leikocīts ar graudiņiem citoplazmā, kas krāsojas ar bāziskām un metahromatiskām krāsvielām; heparīna, histamīna un triptāzes nesējs.
- neitrofilais leikocīts lielākā graudaino leikocītu grupa visu mugurkaulnieku asinīs; granulas ir dažāda lieluma, krāsojas kā ar skābajām, tā bāziskajām krāsvielām vai vispār nekrāsojas.
- olivīns Magnija un dzelzs silikāts (minerāls), kas veido ultrabāziskos un bāziskos iežus.
- metabazīti Metamorfizēti bāziskie magmatiskie ieži (metamorfizētie gabro, diabazi, bazalti, amfibolīti).
- pektolits Minerāls, kristalizējas triklīnā singonijā, satopams bāzisku izvirdumu iežu tukšumos.
- hipogeīnskābe Nepiesātināta monobāziska taukskābe zemesriekstu un kukurūzas eļļā.
- sulfoksīdi Organiski savienojumi, vāji bāziskas vielas, atvasināmas no četrvērtīgā sēra.
- oksipātija Organisma konstitucionāla nespēja izvadīt neoksidētas skābes, un tās saistās ar audos esošām bāziskām vielām; izpaužas kā artrītisms, litēmija.
- keratofīri Paleotipa efuzīvie ieži ar masīvu tekstūru un albīta fenokristāliem, sastopami kopā ar bāziskajiem efuzīvajiem iežiem.
- hornblendīti Pilnkristāliski ultrabāziskie magmatiskie ieži, kas sastāv galvenokārt no kalcija amfibola - ragmāņa.
- augīts Piroksēnu grupas iežveidotājs minerāls, sastopams andezītā, bazaltā, diabazā un citos, galvenokārt bāziskajos izvirduma iežos.
- egirīns Piroksēnu grupas minerāls, tumši zaļš, melns, ietilpst bāziskajos granītos, pegmatītos, nefelīnsienītos.
- lumiflavīns Riboflavīna šķelšanās produkts gaismas un ultravioletā starojuma ietekmē bāziskā vidē; dzeltenzaļa fluorescence; nepiemīt vitamīna īpašības.
- nukleoproteīns Salikts proteīns; sastāv no bāziskiem proteīniem (protamīniem un histoniem) un nukleīnskābes.
- hidrolīze Sāļu jonu reakcija ar ūdeni, kuras rezultātā parasti mainās vides reakcija (skāba, bāziska).
- lakmoīds Sintētiska zila krāsviela, ko iegūst no rezorcīna; tāpat kā lakmuss, skābā vidē kļūst sarkans (pH <4,4), bāziskā - zils (pH >6,4).
- neitralizācija Skābo un bāzisko savienojumu savstarpēja reakcija, kuras rezultātā rodas sāļi un zūd kā skābās, tā bāziskās īpašības; skābes īpašību iznīcināšana ar sārmiem vai sārma īpašību iznīcināšana ar skābēm.
- alkaloīdi Slāpekli saturoši organiski savienojumi, kuriem ir bāziskas īpašības; izmanto, piemēram, zāļu (morfija, hinīna) ražošanai.
- dihromofilisms Spēja krāsoties kā ar skābu, tā ar bāzisku krāsvielu.
- polihromāzija Stāvoklis, kad eritrocīti saista ne tikai skābās, bet arī bāziskās krāsvielas.
- svinbaltums Svina baltums - krāsotāju krāsa, pēc sastāva bāzisks ogļskābais svins (svina karbonāts), krāsa tīri balta, bet ar laiku gaisa sērūdeņraža iedarbībā paliek brūna, tad melna; stipri indīga.
- cerussa Svina baltums, bāziskais svina karbonāts.
- amfocīts Šūna, kas spēj krāsoties gan ar bāziskām, gan skābām krāsvielām.
- heterohromatīna rajoni šūnas dalīšanās laikā visvairāk spiralizētie un bāziskajās krāsvielās intensīvi krāsojošies hromosomu rajoni, kas paliek sablīvēti arī interfāzē.
- vikalīns Tabletes, kas satur bismuta bāzisko nitrātu, magnija karbonātu, nātrija hidrokarbonātu u. c. ārstnieciskas vielas, darbojas savelkoši, neitralizē skābi un atvieglo vēdera izeju.
- bazometahromofils Tāds, kas krāsojas ar bāziskām krāsvielām metahromatiski.
- bazofils Tāds, kas krāsojas ar bāziskām krāsvielām.
- amfofils Tāds, kas saista gan skābās, gan bāziskās krāsvielas.
- norīts Tumšs, bāzisks intruzīvs iezis, kas sastāv no piroksēniem un plagioklaziem.
- gabro Tumšs, rupjgraudains bāzisks intruzīvs iezis, dažreiz satur vara, niķeļa, titāna rūdas.
- bazalts tumšs, smalkgraudains vai stiklains bāzisks iezis, kas sastāv no plagioklaziem, piroksēniem un stiklainas pamatmasas; visizplatītākais efuzīvais iezis, lieto keramikā un būvmateriālu ražošanā.
- kubla krāsvielas ūdenī nešķīstošas organiskas krāsvielas, kas bāziskā vidē reducējas ar Na2S2O4 par šķīstošiem leikosavienojumiem.
- pH Ūdeņraža eksponents - fizikālķīmisks lielums šķīduma skābuma vai bāziskuma kvantitatīvai raksturošanai: neitrālu ūdens šķīdumu pH ir 7, skābu - mazāks par 7, bāzisku - lielāks par 7.
- hiperbazīti Ultrabāziskie ieži.
- buferšķīdums Vide, kas spēj stabilizēt pati savu skābuma vai bāziskuma pakāpi; lieto ķīmijas tehnoloģijā, analītiskajā ķīmijā.
- acetetiķskābe Vienbāziska ketonskābe, normāls taukvielu maiņas produkts.
- protamīns Vienkāršs bāzisks proteīns, sastopams zivju un putnu spermā; tā bāzisko raksturu nosaka bāzisko aminoskābju, gk. arginīna atlikumi.
- triptāze Viens no enzīmiem, kas katalizē proteīnu šķelšanu peptīdos neitrālā vai vāji bāziskā vidē.
- lakmuss Zila krāsviela, kuru satur daži augi; skābā vidē krāsojas sarkana, bet bāziskā vidē - zila, izmanto laboratorijās par indikatoru.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa bāzis.