Paplašinātā meklēšana
Meklējam atsvešināt.
Atrasts vārdos (4):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (24):
- atjaucēt Atradināt, atsvešināt.
- nojūkt Atradināties, atsvešināties.
- atjūkt Atradināties; atsvešināties.
- atsenēties Atradināties; atsvešināties.
- atgrūst Atraidoši izturoties, atsvešināt (no sevis); atstumt.
- abalienēt Atsavināt, atsvešināt.
- ceta Atslābināšanās stāvoklis, atsvešinātība.
- atstumtība atsvešinātība; jušanās atstumtam.
- atšķelt Attālināt, atsvešināt.
- izšķirties Attālināties, atvirzīties citam no cita; vairs nesatikties, arī pilnīgi atsvešināties.
- atviļināt Atvilināt, aizvilināt, atsvešināt.
- paņčarātra Ietekmīgākā višnuisma skola, kas "dāvā" piecu mērķu piepildīšanos: zināšanas par materiālajām un garīgajām substancēm; saites ar absolūtu; atsvešinātība; "iekvēlošanās"; mīlestība uz Krišnu un Nārājanu.
- atsvešinātība Izolētības, bezspēcības un ar to saistītas vilšanās sajūta; apziņa, ka vairs neesi noteicējs pār savu dzīvi; sajūta, ka esi atsvešināts no sabiedrības un pat no sevis paša.
- hierātisms mākslā - figūras attēlojumam piemītošs svinīgs sastingums,atsvešinātība, norobežotība; gk. izplatīts senās pasaules un viduslaiku mākslā.
- konfabulācija No realitātes atsvešināti izteikumi.
- atrauties Nošķirties, atsvešināties (no kā), zaudēt ciešos sakarus; palikt savrup.
- attālināt Padarīt mazāk tuvu, draudzīgu; atsvešināt.
- svešināt Padarīt svešu, atsvešināt.
- atsaldēt Padarīt vienaldzīgu, atsvešināt.
- aizbaidīt Panākt, ka aiziet, izvairās; atsvešināt.
- atbiedēt Radot nepatiku, bailes, atsvešināt; atbaidīt (2).
- atbaidīt Radot nepatiku, bailes, atsvešināt.
- sociālā distance sociālo grupu vai indivīdu savstarpējās tuvības vai atsvešinātības pakāpe.
- metafiziskā glezniecība virziens itāļu glezniecībā 20. gs. sākumā - dzīvās dabas vietā tēlota sastingusi, tuksnesīga, no cilvēka atsvešināta pasaule, bet ikdienišķos priekšmetos meklēta noslēpumaina, maģiska jēga.
atsvešināt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV