Paplašinātā meklēšana
Meklējam atrauties.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (16):
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un krist (uz zemāku vietu).
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku).
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri).
- uzlidot Ar spēcīgu, strauju virzību brīdi atrauties no zemes, arī ūdens (par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos).
- atcināties Atbrīvoties, atrauties.
- palēkties Braucot strauji atrauties no pamata un pavirzīties (uz augšu), parasti nelīdzenā ceļā (par transportlīdzekļiem).
- lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
- liveris Cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba.
- ļiveris Cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba.
- livurs Cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba.
- lidināties pa mākoņiem neievērot reālo situāciju, domās, spriedumos atrauties no dzīves īstenības, neauglīgi fantazēt, būt izklaidīgam.
- kā piesiets nekustīgi, nemierīgi; nepārtraukti; nespējot atrauties.
- neatraudamies Nolieguma divdabis --> atrauties.
- apgāšanās Process, kura rezultātā laivas bura skar ūdeni un nevar vairs no tā atrauties.
- lēkt Slēpošanā - pēc nobrauciena (pa tramplīnu) un atspēriena atrauties (no tā) un planēt, cenšoties piezemēties iespējami tālāk.
- atkrist Spēji atrauties (no kā).
atrauties citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV