Paplašinātā meklēšana
Meklējam atrauties.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (16):
- lēkt ar atspērienu atrauties no pamata un krist (uz zemāku vietu)
- lēkt ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku)
- lēkt ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri)
- uzlidot ar spēcīgu, strauju virzību brīdi atrauties no zemes, arī ūdens (par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos)
- atcināties Atbrīvoties, atrauties
- palēkties Braucot strauji atrauties no pamata un pavirzīties (uz augšu), parasti nelīdzenā ceļā (par transportlīdzekļiem)
- lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem
- liveris cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba
- ļiveris cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba
- livurs cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba
- lidināties pa mākoņiem neievērot reālo situāciju, domās, spriedumos atrauties no dzīves īstenības, neauglīgi fantazēt, būt izklaidīgam
- kā piesiets nekustīgi, nemierīgi; nepārtraukti; nespējot atrauties
- neatraudamies nolieguma divdabis --> atrauties
- apgāšanās process, kura rezultātā laivas bura skar ūdeni un nevar vairs no tā atrauties
- lēkt Slēpošanā - pēc nobrauciena (pa tramplīnu) un atspēriena atrauties (no tā) un planēt, cenšoties piezemēties iespējami tālāk
- atkrist Spēji atrauties (no kā)
atrauties citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV