Paplašinātā meklēšana
Meklējam apvalks.
Atrasts vārdos (9):
Atrasts vārdu savienojumos (6):
Atrasts skaidrojumos (153):
- acs baltums acābola ārējais; blīvais apvalks.
- acābola vidējais apvalks acābola barotājapvalks, kurā ir ļoti daudz asinsvadu; sastāv no varavīksnenes, starenes un dzīslenes.
- plakstiņš Acs orgāns tās aizsargāšanai - divas saistaudu plātnes, ko no ārpuses klāj āda, bet no iekšpuses - plāns epitēlija apvalks.
- adatmētelis Adatains apvalks, kažoks, piem., ezim.
- adatmētelītis Adatains apvalks, piem., kastaņa čaula.
- ģeogrāfiskais apvalks ainavapvalks.
- maksts Aizsargapvalks (kā, parasti ieroču, darbarīku) ievietošanai.
- makstenīca Aizsargapvalks, maksts 1.
- virsmētelis Apmetnis, apvalks.
- smadzeņu apvalki apvalks, kas apņem galvas un muguras smadzenes.
- serozais apvalks apvalks, kas no iekšpuses sedz mugurkaulnieku, arī cilvēka, ķermeņa dobumus un apņem iekšējos orgānus.
- kokons apvalks, kurā ieslēgtas dažu bezmugurkaulnieku (slieku, zirnekļu, dažu gliemju) olas.
- brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk).
- āda ārējais (dzīvnieka) ķermeņa apvalks.
- čaulīte Ārējais (papirosa) apvalks.
- miza Ārējais apvalks (saknēm, augļiem, sēklām).
- ārturziņa Ārējais apvalks, ārējā turziņa (sērkociņu kastītei).
- garoza Ārējais cietais (zemeslodes) akmens apvalks (aptuveni līdz 75 kilometru dziļumam); litosfēra.
- litosfēra Ārējais cietais planētas akmens apvalks, kurā ietilpst planētas garoza un mantijas virsējais slānis.
- epikards Ārējais serozais sirds apvalks.
- ekstīma Asinsvada ārējais apvalks.
- adventīcija Asinsvada un orgāna ārējais saistaudu apvalks.
- lokuloaskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Loculoascomycetes syn. Ascoloculares, Bitunicatae"), saprofīti uz atmirušām augu daļām, arī augu parazīti, micēlijs parasti ar tumšiem pigmentiem, askiem visbiežāk divslāņains apvalks.
- aksilemma Ass cilindra apvalks.
- perikarpijs Augļa apvalks.
- perikarps Augļa apvalks.
- horijs Augstāko mugurkaulnieku, arī cilvēka, ārpusembrija orgāns - ārējais dīgļapvalks.
- puve Augu slimība, kuru izraisa baktērijas un mikroskopiskas sēnes un kuras rezultātā sabrūk auga šūnapvalks un starpšūnu viela.
- gneti Augu valsts sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma apvalksēkļu klases dzimta ("Gnetaceale"), liānas, retāk krūmi, tikai 2 sugas koki, mitrajos tropu mežos, >30 sugu.
- žaunaiņi Bezmugurkaulnieku tipa posmkāju apakštips ("Branchiata"), ar posmotu ķermeni un posmotām ekstremitātēm, ārējo skeletu veido ar kaļķi piesātināts hitīna apvalks.
- posmkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Arthropoda"), kura pārstāvjiem ir raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes, \~1,5 mlj sugu, Latvijā konstatēts 12000 sugu.
- pulvermaisiņš Blīva auduma apvalks artilērijas un mīnmetēju šāviņu izsviedējlādiņu ievietošanai, kas ļauj laikus komplektēt artilērijas šāviņus un glabāt vienkopus lādiņu un šāviņu, tādējādi palielinot artilērijas ātršāvību.
- acābola ārējais apvalks blīvs, šķiedrains apvalks; sastāv no radzenes un cīpslenes.
- portpleds Ceļa soma vai apvalks pledam un gultas piederumiem.
- ietvere Cieta materiāla aizsargapvalks (nelieliem, parasti asiem vai smailiem, priekšmetiem).
- durāls cietais apvalks, gan galvas, gan muguras smadzenēm.
- Zemes garoza cietais Zemes ārējais apvalks, litosfēras augšdaļa, kas robežojas ar dziļāk iegulošo Zemes mantiju.
- čaula Ciets apvalks (dzīvniekiem).
- čaula Ciets apvalks (sēklām, augļiem, pumpuriem).
- čaumala Ciets, kaļķi saturošs apvalks (olai).
- čuliņa Čaula, čaulmala, apvalks; miza; krevele; čula.
- čula Čaula, čaulmala, apvalks; miza; krevele.
- čuma Čaumala, apvalks.
- maksts Dažu kukaiņu kāpuru (piemēram, maksteņu) īpašs aizsargapvalks, kas veidots no augu daļām, detrīta, smilšu graudiem.
- apvalciņš Dem. --> apvalks.
- āda desas apvalks - parasti dzīvnieka zarna.
- valodas zīme divpusēja valodas vienība, kam ir materiālais apvalks (apzīmējošais) un nozīme jeb saturs (apzīmējamais); minimālā valodas zīme ir morfēma, galvenā relatīvi patstāvīgā valodas zīme ir vārds, bet pilnīgas komunikatīvās zīmes ir teikums un teksts.
- ūdensapvalks Dzesējošs ūdens apvalks, ko izmanto dažādos tehnoloģiskos procesos, piem., krāsainajā metalurģijā.
- ekzīna Eksīna - ziedaugu ziedputekšņu ārējais apvalks.
- bruņērce Ērču infrakārta, ērču kārtas virsdzimtu grupa ("Oribatei"), sīki dzīvnieki (0,2-1,5 mm), ķermeni klāj ciets hitīna apvalks, ļoti daudz mežu zemsegā, sūnās, ķērpjos, augsnē, \~150 sugu.
- koša Ezoterismā apvalks jeb maksts, arī tilpne vai sfēra; Upanišadās esot aprakstītas 5 košas, kuras novietotas cita citā.
- mijiedarbīgās galaktikas galaktikas, kas atrodas tik tuvu cita citai, ka to savstarpējie gravitācijas spēki ietekmē galaktiku formu un struktūru; starp tām var veidoties savienojumi vai pretējos virzienos vērsti pagarinājumi; mijiedarbīgās galaktikas var apņemt kopīgs apvalks vai gredzens, un tās var saplūst kopā, izveidojot vienu galaktiku.
- spilna Grauda apvalks, kas nobirst kuļot labību.
- plaugzna Grauda apvalks.
- čauliņš Grauda plānais apvalks.
- skrotēti graudi graudi, kuriem nolobīts ārējais apvalks un gali.
- uzgurnis Gurnu pārsegs, apvalks.
- koniofora Himēnija sēņu afilloforu rindas dzimta ("Coniophoraceae"), augļķermeņi klājeniski, šķiedraini, ādaini, tumšbrūni vai brūni, sporām biezs, divkāršs apvalks, himēnijs krokains ar izciļņiem un seklām porām vai gluds, 8 ģintis, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas.
- tīklene Iekšējais acs ābola apvalks, kurā atrodas īpaši gaismas staru uztveres elementi.
- dzīslene Iekšējais apvalks (acij), kurš cieši piekļaujas cīpslenei un kurā ir daudzi asinsvadi.
- dīgļsega Īpašs apvalks, kas aizsargā (cilvēka vai dzīvnieku) dīgli no apkārtējās vides kaitīgās ietekmes.
- kabelis Izolēts vads vai vairāki izolēti vadi, ko apņem aizsargapvalks un hermētiskas čaulas.
- kariotēka Kodola apvalks; membrāna ar divām lapiņām, kas ietver šūnas kodolu.
- koma Komētas kodola miglveidīgais apvalks, kas kopā ar cieto kodolu veido komētas galvu.
- saistene konjunktīva ("tunica conjunctiva") - plāns saistaudu apvalks, kas klāj plakstiņu iekšējo virsmu.
- krūšu kaula membrāna krūšu kaula fibrozais apvalks.
- kūnis Kūniņas apvalks.
- gaisa balons lidaparāts bez dzinēja - milzīgs ar gāzi pildīts (parasti apaļš) apvalks ar piestiprinātu grozu pasažieriem; sfērisks aerostats.
- monokoks Lidmašīna ar tādu korpusu vai gondolu, kam apvalks veidots kā čaula, kas uzņem sloga spiediena daļu.
- ģeokorona Ļoti retināts lādētu daļiņu apvalks, kas apņem Zemes atmosfēru un stiepjas apm. 2000 līdz 20 000-100 000 km augstumā. To veido ūdeņraža joni, kas aizlido no eksosfēras.
- liposoma Ļoti sīks dzīvās šūnas pūslītis, ko veido ūdeņains kodols un fosfolipīdu apvalks.
- milzu planēta masīva planēta, kurai ir plašs gāzu (galvenokārt ūdeņraža un hēlija) apvalks un nav cietas virsas (Saules sistēmā - Jupiters, Saturns, urāns un Neptūns).
- masta ailas apsegs masta ailu nosedzošs brezenta vai gumijota auduma apvalks ap mastu.
- masta krāģis masta ailu nosedzošs brezenta vai gumijota auduma apvalks ap mastu.
- sega Matu, spalvu kopums, audu veidojumu kopums uz ķermeņa, tā daļas virsmas; arī apvalks (1).
- endomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīga graudzālēm (lapsastēm) un kokaugiem (kadiķiem), sēnes hifu apvalks neveidojas, bet hifas ieaug saknes mizas šūnstarpās un parenhīmas šūnās; šo mikorizu veido \~90% vaskulāro augu sugu.
- koska Miza (ogām, augļiem, dārzeņu saknēm); apvalks (pākšaugiem).
- koza Miza (ogām, augļiem, dārzeņu saknēm); apvalks (pākšaugiem).
- skura Miza, apvalks.
- nogatavošanās Morfoloģisku un bioķīmisku pārmaiņu kopums augļos, kuru rezultātā sēklā attīstās dīglis, bet augļapvalks iegūst sēklas izplatīšanas un aizsargāšanas spēju.
- perimīzijs Muskuļšķiedru kūlīša ārējais saistaudu apvalks.
- nanokonteiners Nanodaļiņa, kuras ārējais apvalks tiek izmantots kādu konkrētu vielu nogādei konkrētā vietā (piemēram, medikamentu nogādei konkrētā orgānā).
- perineirijs Nervšķiedru kūlīša saistaudu apvalks.
- epineirijs Nervu aptverošs irdenu saistaudu apvalks.
- neirilemma Nervu šķiedru apvalks (to sauc arī par Švāna apvalku).
- mielīns Nervu šķiedru apvalks, kas sastāv no olbaltumvielām un lipoīdiem.
- neirolemma Nervu šķiedru apvalks.
- graudenis Neveroņa tipa auglis, kam augļapvalks saaudzis ar sēklapvalku, tāpēc auglis un sēkla nav atdalāmi; grauds.
- perihorda Notohordas apvalks.
- hitīns Organiska viela, no kuras sastāv posmkāju un citu bezmugurkaulnieku cietais ārējais apvalks.
- aploksne Papīra apvalks vēstuļu, dokumentu u. tml. ielikšanai (parasti pasta sūtījumiem).
- kastaņa Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum"), vasarzaļš koks ar staraini saliktām lapām, baltiem piramīdveidā sakārtotiem ziediem ķekaros vai skarās un brūniem augļiem - pogaļām, ko aptver adatains apvalks.
- augļsedze parasti krāsains no dažādām zieda daļām veidots augļa papildapvalks, kas apņem vienu augli vai augļkopu.
- pārvalks Pārsegs, apvalks (tehniskām ierīcēm).
- čehols Pārvalks; apvalks.
- cenobijs Patstāvīgu šūnu vai vienšūnas organismu kolonija, kuru kopā satur kopīgs apvalks.
- augļapvalks Perikarps jeb augļa apvalks.
- pelikula Plāna ādiņa, plēvīte; blīvs, elastīgs apvalks, kas klāj vicaiņus un infuzorijas.
- ependīma Plāns apvalks, kas klāj galvas smadzeņu dobumu un muguras smadzeņu centrālo kanālu.
- sarkolemma Plāns bezstruktūras apvalks, kas aptver šķērssvītrotās muskuļšķiedras.
- plīvurapvalks Plāns, caurspīdīgs smadzeņu apvalks, kas nesatur asinsvadus, atrodas zem smadzeņu cietā apvalka un apņem smadzenes, neieejot to rievās un bedrītēs; tīklainais apvalks.
- pleira Plāns, gluds, mitrs apvalks, kas ietver plaušu un kas no iekšpuses klāj krūškurvja sienas.
- ārpusembrija orgāni provizoriski orgāni, kas attīstās un funkcionē tikai embrionālās attīstības laikā; dzeltenuma maiss, amonijs, serozais apvalks, alantojs un horijs.
- stiklveida ķermenis recekļaina masa, ko apņem plāns apvalks un kas piepilda acs ābola apvalku norobežotās telpas lielāko daļu un cieši pieguļ pie tīklenes.
- gaisa balons Rotaļlieta - ar gāzi pildīts plāns apvalks.
- pupārijs Sacietējusi pēdējās kāpura stadijas kutikula (daļai divspārņu), kas funkcionē kā kūniņas apvalks.
- fascija Saistaudains apvalks, kas klāj atsevišķus muskuļus vai to grupas, kā arī asinsvadus, nervus un iekšējos orgānus.
- epimīzijs Saistaudu apvalks ap muskuli.
- endomīzijs Saistaudu apvalks ap muskuļšķiedru.
- kaulplēve saistaudu apvalks, kas klāj kaulus; kaula plēve; periosts.
- skrimšļa plēve saistaudu apvalks, kas klāj skrimsli.
- fascijas Saistaudu apvalks, kas sedz atsevišķus muskuļus vai to grupas un dažus iekšējos orgānus, asinsvadus un nervus.
- peridesmijs Saites vai cīpslas apvalks.
- angiospermas Segsēkļi, kuru sēklaizmetņi ir paslēpti sēklotnē, bet sēklām apkārt ir augļapvalks; pie angiospermām pieder augstākie ziedaugi (viendīgļlapju un divdīgļlapju klasē).
- maksts Sēklapvalks.
- muks Sēklas apvalks.
- efedra Sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma apvalksēkļu klases efedru rinda ("Ephedrales").
- sēkla Sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāns, kurā ir jaunā auga dīglis, tā attīstībai nepieciešamās barības vielas un apvalks; arī sauss auglis, tā daļa, kas parasti satur vienu šādu orgānu un ar ko pavairo augus sēklu iegūšanai.
- vēderplēve Serozs apvalks, kas klāj vēdera dobuma sienas un iekšējos orgānus.
- sirdsmaksts Sirds ārējais apvalks, perikards.
- perikards Sirds ārējais apvalks.
- endokards Sirds iekšējais apvalks.
- tupelīte Skropstaiņu klases himenostomatu kārtas ģints ("Paramecium syn. Paramaecium"), vienšūņi ar ovālu, līdz 3 milimetriem garu ķermeni, ko apņem blīvs, plāns apvalks un sedz skropstiņas.
- kortekss Smadzeņu apvalks.
- kokons Smalku pavedienu apvalks, ko dažu kukaiņu kāpuri iekūņojoties auž ap sevi.
- solvāti Solvatācijas produkti - izšķīdinātās vielas molekulas vai joni, ko aptver šķīdinātāja molekulu apvalks, kuru notur elektrostatiskie un van der Vālsa spēki, kā arī koordinācijas un ūdeņraža saites.
- āda speciāli apstrādāts (dzīvnieka) ķermeņa ārējais apvalks.
- endospora Sporas iekšējais apvalks.
- kvarca spuldze spuldze, kuras apvalks ir izgatavots no kvarca stikla un neabsorbē ultravioletos starus.
- šķiedru gaismas vads stikla, kvarca vai cita optiski caurspīdīga materiāla šķiedra, pa kuru gaisma (tās pilnīgas iekšējās atstarošanās dēļ) virzīti izplatās ar ļoti maziem zudumiem; šķiedrai ir centrālā daļa - serdenis, ko aptver ļoti plāna stikla apvalks, kura refrakcijas koeficients ir mazāks nekā serdenim; optiskā šķiedra.
- kokospalma Šīs ģints suga ("Cocos nucifera"), līdz 30 m augsts koks ar lieliem augļiem, kam ir biezs, sauss, šķiedrains ārējais apvalks un riekstam līdzīgs kodols, izplatīts tropos, gk. kultūrā.
- šūnas kodols šūnas daļa, kuru no citoplazmeas atdala šūnas kodola apvalks un kurā atrodas hromosomas, kodoliņš un kariolimfa.
- časkains Tāds, kam ir apvalks, miza (par graudiem); tāds, kur ir graudu atkritumi.
- riepa Transportlīdzekļa riteņa apvalks, kas saskaras ar ceļa virsmu un kas parasti ir veidots no gumijas (ar kameru vai bez tās), metāla.
- marakuja Tropu auga pasifloras dažu sugu auglis, kam ir biezs apvalks un aromātisks tumši dzeltens mīkstums ar mazām, cietām sēkliņām.
- utumiza Uts apvalks (arī lamuvārds).
- apzīmējošais Valodas zīmes teorijā - valodas zīmes materiālais apvalks, kas nesaraujami saistīts ar saturisko pusi jeb nozīmi.
- kuģele Vārpas grauda apvalks, kurā ir grauds.
- somiņa Veidojums, apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas.
- augsnes nematodes veltņtārpu tipa nematožu klases ("Nematoda") dzīvnieku grupa; mazkustīgi tārpi ar slaidu vārpstveida vai pavedienveida ķermeni (gar. 0,4—2 mm), ko klāj biezs, caurspīdīgs apvalks — kutikula.
- baktērija Vienšūnas organisms, kam ir šūnas apvalks, bet nav hlorofila, plastīdu un kas vairojas daloties.
- virspalags Virsējais palags, arī apvalks (segai).
- nukleokapsīds Vīrusa apvalks, kurā līdz ar olbaltumvielām ietilpst arī nukleīnskābes.
- kapsīds Vīrusa olbaltumvielu apvalks.
- tetraspora Zaļaļģu klases rinda ("Tetrasporales"), nekustīgas, gļotu apvalkā ieslēgtas koloniju vai vienšūnas zaļaļģes, šūnapvalks sastāv no celulozes un pektīna, 8 dzimtas, kuru visu sugas konstatētas arī Latvijā.
- tetrasporas zaļaļģu klases rinda ("Tetrasporales"), nekustīgas, gļotu apvalkā ieslēgtas koloniju vai vienšūnas zaļaļģes, to šūnapvalks sastāv no celulozes un pektīna, vairojas gk. bezdzimumiski ar zoosporām vai aplanosporām, 8 dzimtas, kuru visu sugas sastopamas arī Latvijā.
- mikrastērija Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Micrrasterias"), skaistākās un komplicētākās desmīdiju dzimtas aļģes, mikroskopiskas, samērā lielas, saplacinātas, plati ovālas vai apaļas viešūnas zaļaļģes, ko iežmauga sadala pusšūnās, šūnapvalks reljefi punktēts, \~85 sugas, Latvijā konstatēts 18 sugu, kas mīt gk. purvu ūdeņos, retāk upēs, strautos.
- mallomonas Zeltaino aļģu nodalījuma sinūru dzimtas ģints ("Mallomonas"), brīvi peldošas dažādas formas vienšūnas aļģes ar 1 vicu, apvalks klāts ar krama zvīņ u bruņām, \~1100 sugu, Latvijā konstatēts 15 sugu.
- ainavapvalks Zemes apvalks, kas aptver augšējo litosfēru, apakšējo atmosfēras slāni, hidrosfēru un biosfēru; tajā ir izveidojušies dažāda lieluma un sarežģītības dabas kompleksi, un tajā darbojas cilvēks.
- ekosfēra Zemes apvalks, kurā var eksistēt dzīvi organismi; biosfēra.
- kriosfēra Zemeslodes nevienlaidu apvalks atmosfēras, hidrosfēras un litosfēras mijiedarbības zonā, kurām raksturīga ledus klātbūtne vai iespēja tā pastāvēšanai.
- kokons zīdtauriņu kūniņas apvalks, kas sastāv no zīda pavedieniem, no kuriem iegūst jēlzīdu.
- eksīna Ziedaugu ziedputekšņu ārējais apvalks.
apvalks citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV