Paplašinātā meklēšana
Meklējam apakša.
Atrasts vārdos (23):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (90):
- varžacs Ādas ragvielas sacietējums uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas
- Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens
- apuž Apakš, apakša; zem
- papēdis Apava detaļa - zoles apakšas mugurējā daļā piestiprināts paaugstinājums
- aperkets Aperkots - sitiens no apakšas ar saliektu roku (boksā)
- apperkatts Aperkots - sitiens no apakšas ar saliektu roku (boksā)
- uperkuts Aperkots - sitiens no apakšas ar saliektu roku (boksā)
- pagaisma Apgaismojums no apakšas
- ūdensnesējhorizonts ar ūdeni piesātinātu ūdenscaurlaidīgu iežu slāņkopa, ko no augšas un apakšas (gruntsūdeņiem tikai no apakšas) norobežo ūdensnecaurlaidīgi slāņi
- sofita Arhitrāva, arkas, plātnes un tml. skats no apakšas
- kāta nazis arkla nazis, kas izgatavots no plakanstieņa, tā vienu galu nokaļot par asmeni; nazi nostata ar asmens slīpumu uz priekšu tā, lai augsni grieztu no apakšas uz augšu; lieto krūmu–purvu un meža arklos un zirgarklos
- augša Augšējā daļa (tā daļa, kas atrodas virs kā, kam pāri); pretstats apakša
- īkaste Avots, kas no kalna apakšas burbuļo
- kreisais aperkots boksā - sitiens ar kreiso roku no apakšas
- kuļkurvis Cilindriski izliekta kuļaparāta detaļa, kas no apakšas daļēji aptver kuļtrumuļa virsmu
- stengštaga Divmastu šonera štaga, kas no fokmasts stengas apakšas iet uz grotmasta topu
- durapuža Durvju apakša
- paviļi Ēkas pamati; (ēkas, vārtu) apakša
- apakšapgaismojums Filmējamās ainas apgaismojums no apakšas
- nučfiltrs Filtrs, kura darbības pamatā ir šķīduma sūkšana caur porainām keramikas plāksnēm vai audumu, arī filtrpapīru, kas uzklāts uz režģa vai caurumotas plāksnes, no kuras apakšas sūknē gaisu
- gultasapakša Gultas apakša, pagulte
- gultasapuža Gultas apakša, pagulte
- Runtiņupītes akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas senlejas labajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, no apakšas izplūst avots, augstums avota pusē - 2,7 m, kalna pusē - 1,1 m, garums - 5 m, platums - 4,4 m, apkārtmērs - 15,6 m; Lielais akmens; Runtiņa avotakmens
- folijizols Hidroizolācijas ruļļmateriāls, plāna rievota vai gluda alumīnija folija, kas no apakšas pārklāta ar bitumena vai gumijas aizsargkārtām
- pareizs pjafs ir tikai tad, ja zirgs katru diagonāli (piem., kreisā priekškāja un labā pakaļkāja) ar noteiktiem starpbrīžiem īsu laiciņu patur gaisā; priekškājas daļai no elkoņa līdz celim jābūt gandrīz horizontālā stāvoklī, bet no ceļa tai jākrīt stateniski uz leju, pakaļkājai jābūt saliektai lecamā locītavā, pie kam naga priekšdaļas apakšai jāatrodas otras pakaļkājas vēzīša augšdaļas augstumā; ja zirgs pakaļkājas cilā augstāk, tad rodas iespaids, it kā viņš kristu uz deguna, kādēļ gaita zaudē savu spožumu
- jumtapuža Jumta apakša
- pakulde Kabatas apakša
- klēts apakša klētsapakša
- virsaugs Kultūraugs, zem kura pasēj kādu apakšaugu
- ventrāls aspekts ķermeņa virsmas izskats, aplūkojot no priekšpuses vai apakšas
- sāns Labā vai kreisā puse, mala (parasti priekšmetam) atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, priekšpuses vai mugurpuses, augšas vai apakšas
- pēgma Lūka skatuves grīdā, kur aktieri var parādīties it kā no zemes apakšas
- uzlūzt Lūstot dalīties gabalos virzienā no apakšas uz augšu (par ledus segu upē, ezerā vai citā ūdenstilpē)
- spudiņš mazs salmu saišķītis, ar ko iesāk jumtu jumt no apakšas
- šotmezgls Mezgls, kuru lieto sasienot divus galus, no kuriem viens ir iešpleisēta cilpa (arī ar kaušu vai gredzenu), kā arī divus stipri atšķirīga resnuma galus; to sienot, vaļējo galu no apakšas uz augšu izvelk caur pamatgala cilpu, apņem tai apkārt un pabāž zem slogotās vaļējā gala daļas
- pabari Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg
- pabares Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari
- pabārkši Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari
- pabārņi Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari
- paberes Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari
- dubens Pamats, dibens, apakša
- dubins Pamats, dibens, apakša; tas, kas atrodas vistālāk
- struktūrprogrammēšana Pārdomāta un loģiska tehnoloģija programmu veidošanā; izšķir programmēšanu no apakšas uz augšu un no augšas uz apakšu
- pavaļa Paviļa - ēkas pamati; (ēkas, vārtu) apakša
- kājapakša Pēdas apakša
- pēdapuža Pēdas apakša
- pleksne Pēdas apakša
- plakanpēda Pēdas apakšas izliekuma noslīdējums; platfūss
- pedogramma Pēdas apakšas nospiedums pēdas velves izliekuma noteikšanai
- palipināt Pielīmēt apakšā, no apakšas
- palipt Pielipt no apakšas
- platfūss Plakanpēda - pēdas apakšas izliekuma noslīdējums
- brakets Plāksnes veida dibenbrangas gabals kuģa dibenā, tā apakšmala pielaikota kuģa dibena apaļumam, bet augšmala ir taisna un piekļaujas dubultdibenam no apakšas
- uzplēst Plēšot, parasti no apakšas uz augšu, atdalīt, sašķelt, sasmalcināt
- plītsapukša Plītsapakša
- podapakša Poda apakša
- podapuža Poda apakša
- bramrāja Rāja, pie kuras piestiprina bramburu, masta trešā vai ceturtā rāja no apakšas
- vāģapukša Ratu apakša
- pagaisma Rītausma; īss brīdis pirms saullēkta; gaismas apakša
- pagaisme Rītausma; īss brīdis pirms saullēkta; gaismas apakša
- pasija Sijas apakša
- aperkots Sitiens no apakšas ar saliektu roku (boksā)
- vējkārte Spārēm no apakšas šķērsām piesista kārts vai lakts, kas satur spāres, lai vējš tās negāž sānis
- apskates bedre spēkratu apskates un tehnisko apkopju darba vieta ar padziļinājumu pazemē, lai piekļūtu spēkratiem no apakšas, ko izbūvē garāžās un remontdarbnīcās; spēkratus uzbrauc uz bedres pa horizontālām sliedēm, izšķir starpriteņu, sānu un ar riteņu tiltiņiem aprīkotas bedres
- kāpjošs avots spiedienūdeņu avots ar ūdens pieplūdi no apakšas uz augšu
- pastata Statiņa apakša
- eksciklotropija stāvoklis, kurā acu vertikālie meridiāni attālinās no apakšas uz augšu
- pakariņas Sula, ko nolaiž, sviestu taisot, krējumam no apakšas
- pakarīnas Sula, ko nolaiž, sviestu taisot, krējumam no apakšas
- augsts tāds, kam ir (samērā) liels attālums no apakšas līdz augšai; pretstats: zems
- zems tāds, kam ir (samērā) mazs attālums no apakšas līdz augšai; pretstats: augsts
- augsts tāds, kam ir noteikts attālums no apakšas līdz augšai
- paaugsts tāds, kam ir samērā liels attālums no apakšas līdz augšai; pretstats: pazems
- pazems tāds, kam ir samērā mazs attālums no apakšas līdz augšai; pretstats: paaugsts
- sāns tāds, kas atrodas (priekšmeta, telpas, laukuma) malējā daļā, pusē atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, augšas vai apakšas; tāds, kas veido (priekšmeta, telpas, laukuma) malējo daļu, pusi atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, augšas vai apakšas
- anagrafs tāds, kas raksta ačgārni, no kreisās uz labo pusi, vai no apakšas uz augšu
- marsbura Trapecveida bura uz buru kuģa ar taisnu takelāžu, otrā bura no apakšas
- vējkārts Vējkārte - spārēm no apakšas šķērsām piesista kārts vai lakts, kas satur spāres, lai vējš tās negāž sānis
- stāvs viena no vertikālās uzbūves horizontālajām konstruktīvajām daļām (priekšmetam, piemēram, mēbelei), kas norobežota no apakšas un reizumis arī no augšas
- kamanapuža vieta zem kamanām; kamanu apakša
- deķapuža vieta zem segas; segas apakša
- klētsapuža vieta, telpa starp klēts grīdu un zemes pamatu; klētsapakša; paklēte
- plaga Virs vaļēja pavarda vai plīts pie griestiem piestiprināta dēļu lāva, kas no apakšas piemesta ar māliem, dzirksteļu norobežošanai no griestu baļķiem
- liekne Zema vieta starp uzkalniem, leja, apakša pretstatā augšai
- ķekaronis Ziedkopa (piemēram, vārpa, ķekars, čemurs), kam attīstīta viena galvenā, garumā augoša ass, uz kuras veidojas ziedi no apakšas uz augšu
- ķekars Ziedkopa, kam uz galvenās ass, sākot no apakšas, veidojas ziedi ar aptuveni vienāda garuma kātiem; attiecīgais augļu sakopojums
- monopodiālā ziedkopa ziedkopa, kuras galvenā ass aug spēcīgāk nekā sānasis, ziedi, kas atrodas uz sānasīm, attīstās un aug akropetālā secībā (no apakšas uz augšu)
- hakata Zīlēšanas veids, ko izmanto šonu cilts ļaudis Āfrikas dienvidu daļā: četriem koka vai kaula gabaliem, kas reprezentē vecu vīru, jaunu vīrieti, vecu sievu un jaunu sievieti, tiek atzīmēta "augša" un "apakša", zīlnieks tos met gaisā un, raugoties uz to, kā tie nokrīt, izsaka savu spriedumu; valda ticējums, ka caur šiem priekšmetiem savu vēsti sūta gari
- sētapuža Žoga apakša; vieta zem žoga
apakša citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV