Paplašinātā meklēšana
Meklējam alpī.
Atrasts vārdos (24):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (97):
- alpinārijs Akmeņdārzs, kurā galvenokārt audzē kalnu (alpīnos) augus
- tūre akmeņu piramīda, ko kalna galā sakrauj alpīnisti, kuri pirmie uzkāpuši šajā kalnā
- Alpu jāņoga alpīnā jāņoga ("Ribes alpinum")
- Aquilegia alpina alpīnā ozolīte
- Crenobia alpina alpīnā planārija
- Polygonum alpinum alpīnā sūrene
- Linaria alpina alpīnā vīrcele
- Eryngium alpinum alpīnā zilpodze
- Erigeron alpinus alpīnais jānītis
- Podocarpus alpinus alpīnais podokarps
- Alchemilla alpina alpīnais rasaskrēsliņš
- purpurziedu alpīnija alpīniju suga ("Alpinia purpurata")
- kāpulis alpīnists; kalnos kāpējs
- trikoņi Apkalti zābaki (piemēram, alpīnistiem)
- manumisija Atbrīvošana no verdzības vai kalpības
- Vulkāniskais plato atrodas Jaunzēlandē ("Volcani Plateau"), Ziemeļsalas vidienē, plato - \~450 m vjl., uz tā paceļas plakanvirsas kalni, austrumos - alpīni kroku kalni, dienvidos - darbīgs vulkāns Ruapehu (2797 m)
- Vitni kalns atrodas Sjerranevadas grēdā ASV ("Mount Whitney"), augstums - 4418 m, kristāliskie ieži, alpīnās pļavas, mūžīgais sniegs, iekļauts Sekvoju un Kingskanjona nacionālajā parkā
- Musala augstākā virsotne Bulgārijā (_Musala_) un Balkānu pussalā, Rilas masīvā, augstums - 2925 m, alpīns reljefs
- Babja Gura augstākā virsotne Živecas Beskidi masīvā, uz Polijas un Slovākijas robežas (_Babia Góra_, _Babia hora_), augstums - 1725 m, alpīnās reljefa formas, līdz 1650 m vjl., egļu-baltegļu meži, augstāk - pundura ciedrupriedes un alpīnās ganības
- subalpīnā josla augstuma josla mēreno un subtropu platumu kalnājos; pārejas josla no mežu (vai stepju) joslas uz alpīno joslu
- Lielais Sajāns Austrumsajānu austrumu daļas ūdensšķirtnes grēda Krievijā (Burjatijā un Tivā) un Mongolijā, augstums - līdz 3491 m (Munkusardiks), alpīnais reljefs
- brizenes Cezalpīnija krāsošanai
- bruzenes Cezalpīnija krāsošanai
- caesalpiniaceae Cezalpīniju dzimta
- cesalpiniaceae Cezalpīniju dzimta
- caesalpinia Cezalpīniju dzimtas ģints
- ceratonia Cezalpīniju dzimtas ģints
- kasija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cassia"), daudzgadīgi lakstaugi, krūmi, nelieli koki, tropos, subtropos, \~500 sugu, Latvijā dažkārt audzē kolekcijās
- jūdaskoks Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cercis"), dekoratīvs 7-15 m augsts koks ar apaļām sirdsveida lapām, spilgti sārti ziedi, Eiropas dienvidos un Āzijas dienvidrietumoos, Latvijā dažas sugas audzē kolekcijās
- gledīčija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Gleditsia"), vasarzaļi koki ar izturīgu koksni, tropiskajā Āfrikā, Austrumāzijā, Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā, 12 sugu
- kopālkoks Cezalpīniju dzimtas ģints ("Trachilobium"), aug Austrumāfrikā (vietām kultivē), izmanto kopāla ieguvei
- logvuds Cezalpīniju dzimtas koks (aug Centrālajā Amerikā un Dienvidamerikā), kura koksni izmanto krāsvielas iegūšanai
- ceratonija Cezalpīniju dzimtas suga ("Ceratonia siliqua"), vidēji liels, mūžzaļš koks, Vidusjūras zemēs un Arābijā
- traversants cilvēks, kas (alpīnismā) veic traversu (2)
- Geigela rezervāts dabas rezervāts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Murovdaga grēdas ziemeļu nogāzē, platība — 71 kvadrātkilometrs, dibināts 1925. g., lai saglabātu un pētītu Mazā Kaukāza dabas kompleksus — platlapju mežus, subalpīnās pļavas, Eldaras priežu audzes, ezeros ziemojošos ūdensputnus, reaklimatizēti staltbrieži (Kaukāza pasuga)
- industriālais alpīnisms darbību kopums, kur dažādu saimniecisku darbu izpildei tiek izmantotas un pielāgotas alpīnisma un klinšu kāpšanas tehnika un speciālais inventārs (ekipējums)
- ragukoks Divdīgļlapju klases cezalpīniju dzimtas ģints ("Gymnocladus"), Latvijā introducētas 2 sugas
- kampešs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases pākšaugu rindas cezalpīniju dzimtas ģints ("Haematoxylon")
- ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā
- karabīne drošības savienotājskava alpīnistiem
- akatns Gatavs ko darīt, pakalpīgs
- bellerofoni Izmirusi vēderkāju gliemju ģints, dzīvoja no augšējā silūra līdz permam, beidzamie priekšstāvji apakšējā alpīnā triasā
- nāzīri Izraēliešiem Vecās Derības laikmetā cilvēki, kas ar svēto solījumu nodevuši sevi Jahves kalpībā uz visu mūžu vai zināmu laiku
- locīties Izturēties godbijīgi, ar cieņu, pazemīgi, arī pakalpīgi, iztapīgi
- alpīnā jāņoga jāņogu suga ("Ribes alpinum"), tiek arī audzēta kā krāšņumaugs dzīvžogos; alpīnā vērene
- Goverla kalns Austrumkarpatos, Čornogoras kalnos, Ukrainā, Ivanofrankovskas apgabalā, augstākā virsotne Ukrainā - 2061 m vjl., nogāzēs dižskābaržu un egļu meži, kupolveida virsotnē - alpīnās pļavas
- Jarigatake kalns Japānā ("Yariga take"), Honsju salas salas vidienē, Hidas grēdā, augstums - 3190 m, virsotnes ar asām šķautnēm un apledojuma pēdām (kāres), līdz 2500 m vjl. - meži, augstāk - alpīnās pļavas
- Bogdūls Kalnu grēda ("Bogdo Ula") Austrumtjanšanā, Ķīnā, garums - \~300 km, augstākā virsotne - Bogdoula kalns - 5445 m, ziemeļos norobežo Turfanas ieplaku, nogāzēs tuksneši, stepes, skujkoku meži, alpīnās pļavas, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi; Bogdošans
- Meridionālā grēda kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, uz robežas ar Ķīnu, garums - \~60 km, augstums - līdz 6814 m, nogāzēs - alpīnās pļavas, virsotnēs - apledojums, šļūdoņi (Inilčeks)
- Ulahančistajs Kalnu grēda Čerska grēdājā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - \~250 km, augstums - līdz 3147 m, granīti, alpīnā tipa reljefs ar šaurām upstarpām, apledojums - \~100 kvadrātkilometru
- Narimas grēda kalnu grēda Dienvidaltajā, Kazahstānā, garums - 120 km, augstums - līdz 2533 m, virs 1800 m - skrajmežs un alpīnās pļavas
- Darvazas grēda kalnu grēda Pamira ziemeļrietumu daļā, starp Obihingovu, Pjandžu un Vanču, Tadžikistānā, garums - \~200 km, augstums - līdz 6083 m, nogāzēs stepe, paegļu audzes, augstāk - alpīnās pļavas, virs 4200-4500 m - sniegs un ledāji
- klausma Kalpība
- služa Kalpība
- kampeškoks Kampešs - cezalpīniju dzimtas koks
- senna Kasijas - cezalpīniju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi, kas izplatīti tropu un subtropu joslā
- dinarīdi Kopapzīmējums visiem tiem jaunākiem (terciāriem) kroku kalnājiem, kuros notikusi kroku pārbīdīšanās dienvidu virzienā, pretstatā alpīdiem
- complaisance Laipnība, pakalpība
- pielaidīgs Laipns, pakalpīgs
- driasa flora leduslaikmeta fosilā arktiskā un alpīnā flora, kuras atliekas atrodamas apledojuma apgabalos un to periglaciālajās joslās
- Abhāzijas grēda Lielā Kaukāza dienvidu nogāzes atzars Abhāzijā, garums - 60 km, augstākā virsotne - 3156 m, apledojums (šļūdoņi), nogāzēs meži, augstāk - alpīnās pļavas
- malphigia Malpīgijas
- malpighiaceae Malpīgijaugu dzimta
- malpīgija Malpīgijaugu dzimtas ģints ("Malphigia")
- ognešu malpīgija malpīgiju suga ("Malphigia coccigera")
- Čubu-Sangaku nacionālais parks nacionālais parks Japānā, Honsju salas vidienē, Hidas grēdā, platība - 1697 kvadrātkilometri, augstums - līdz 3190 m, dibināts 1934. g., skujkoku meži un alpīnās pļavas, sastopami Himalaju lāči, Japānas makaki, mežcūkas
- Pelistera nacionālais parks nacionālais parks Ziemeļmaķedonijas dienvidos, dibināts 1949. g. kā tautas parks, lai aizsargātu priežu, dižskābaržu, ozolu mežus, alpīnās pļavas, un tur sastopamās ģemzes, stirnas un brūnos lāčus
- šerpa Nelielas Himalaju kalnu tautas piederīgais; šerpas ir izslavēti alpīnisti, visas ekspedīcijas Himalajos viņus salīgst par pavadoņiem
- nepaticīgs Nepakalpīgs, neiztapīgs
- sniega oftalmija oftalmija, ko izraisa ultravioletā starojuma iedarbība alpīnistiem
- Malphigia coccigera ognešu malpīgija
- kroku kalni pacēlumi Zemes garozas kustīgajās zonās, ko veido iežu slāņkopas, kuras sabīdītas dažāda lieluma un slīpuma krokās; visbiežāk tie ir jauni kalni, kas veidojušies alpīnās krokošanās kalnveidošanās laikā
- aizklausīt Pakalpīgi, paklausīgi kādu apmierināt
- complaisant Pakalpīgs
- piekalpīgs Pakalpīgs
- apkalpīgs Pakalpīgs, iztapīgs
- kalpīgs Pakalpīgs, iztapīgs
- išaks Pakalpīgs, iztapīgs cilvēks
- sestais Pakalpīgs, iztapīgs, slikts cilvēks
- neaizliedzīgs Pakalpīgs, laipns
- parādjūgs Parādnieka pilnīga vai daļēja atkarība no parāda devēja, kreditora sakarā ar nepieciešamību maksāt parāda procentus, dzēst pamatsummu; arī parādu kalpība
- alpiniāde Plašas alpīnistu sacensības
- Alpinia purpurata purpurziedu alpīnija
- mancipium Romiešu tiesību institūts verdzības, vēlāk parāda kalpības nodibināšanai ar mancipāciju
- sasaite Saistījums ar virvēm starp diviem alpīnistiem
- pati uzmanība saka par cilvēku, kas ko ļoti uzmanīgi vēro, klausās u. tml., arī kas izturas ļoti laipni, pakalpīgi (pret kādu)
- kabala Senajā Krievijā (no \~14. gs.) parādu kalpības nosaukums; Livonijā pa daļai atbilst drellība
- alpīnists Sportists, kas nodarbojas ar alpīnismu
- subalpu Subalpīns
- subalpīns tāds, kas atrodas, pastāv, noris kalnos starp alpīno un mežu (stepju) joslu
- Pskemas grēda Talasas Alatava atzars Rietumtjanšanā, uz Uzbekistānas un Kirgizstānas robežas, garums — 160 km, augstums — līdz 4299 m, nogāzēs alpīnās un subalpīnās pļavas, upju ielejās un grēdas lejdaļā paegļi, apses un krūmāji
- vērga Verdzība, kalpība
- izkalpība vispārināta īpašība --> izkalpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pakalpība vispārināta īpašība --> pakalpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pakalpīgums vispārināta īpašība --> pakalpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pakalpība
- dzelkšņi Zābaku zoles formas metāla uzlikas ar 25 mm gariem zobiem, ko ar dažādiem paņēmieniem piestiprina pie alpīnistu zābakiem, lai atvieglotu virzīšanos pa ledus vai sniega nogāzēm
- posterioritāte Zemākums, zemāks amats vai vieta; zemāka kalpības pakāpe (pretstats: prioritāte)
Citās vārdnīcās nav šķirkļa alpī.