Paplašinātā meklēšana
Meklējam aiju.
Atrasts vārdos (10):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (96):
- daubentoniidae Aijaiju dzimta
- daubentonia Aijaiju dzimtas ģints
- indiāņu valodas Amerikas aborigēnu valodas (izņemot eskimosu un aleutu val.); iedala daudzās saimēs un savrupās grupās; lielākajai daļai rakstības nav; sens hieroglifu raksts bijis maiju, kečvu un dažās citās valodās
- Alagoasa Brazīlijas štats (port. val. "Alagoas"), platība - 27768 km^2^, 3156000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Masejo, robežojas ar Seržipi, Baiju un Pernambuku, apskalo Atlantijas okeāns
- Teskatlipoks Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - nakts un tumsas dievs, viens no galvenajiem maiju cilts dieviem
- Icamna Galvenais maiju dievs; debesu dievs, kura vārds nozīmē "ķirzaka", viņš tika attēlots kā vecs vīrs ar garu degunu; zināšanu un medicīnas patrons, rakstības izgudrotājs
- kiči Indiāņu tauta, dzīvo gk. Gvatemalas vidienē, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, reliģija - katolicisms, senie ticējumi
- mami Indiāņu tauta, dzīvo Gvatemalas rietumos un Meksikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, reliģija - katolicisma un seno ticējumu sajaukums
- kakčikeli Indiāņu tauta, dzīvo Gvatemalas vidienē, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, reliģija - kristiānisms (katolicisms), arī pirmatnējie ticējumi
- cocili Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, tuvu radniecīgi celtaliem, reliģija - katolicisms, stipras seno kultu paliekas
- celtali Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, tuvu radniecīgi cociliem, reliģija - katolicisms, seno kultu paliekas
- kņāvs kāda kaiju suga
- utēlis kāda kaiju suga
- kluica kāda zināma kaiju suga
- larinae Kaiju apakšdzimta
- larus Kaiju apakšdzimtas ģints
- rissa Kaiju apakšdzimtas ģints
- mazā polārkaija kaiju apakšdzimtas suga ("Larus glaucoides"), kas reizēm ieklīst Latvijas teritorijā
- mazais ķīris kaiju apakšdzimtas suga ("Larus minutus")
- laridae Kaiju dzimta
- sudrabkaija Kaiju dzimtas kaiju apakšdzimtas suga ("Larus argentatus"), kam mugura un spārni ir balti ar zilganpelēku nokrāsu
- cekulzīriņš Kaiju dzimtas zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna sandvicensis"), balts putns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, melnu galvas virsu un melnu cekulu, \~40 cm garš, Latvijā dažkārt nelielā skaitā sastopams vasarā un caurceļošanas laikā
- baltspārnu zīriņš kaiju dzimtas zīriņu apakšdzimtas zīriņu ģints putnu suga (“Chlidonias leucopterus”) ar baltiem spārniem visos tērpos
- ķīvis Kaiju suga
- reņģu kaija kaiju suga ("Larus fuscus"), tumšpelēka mugura, dzeltenas kājas, uz apakšknābja sarkans plankums, garums - \~53 cm; ligzdo Eiropas ziemeļu un rietumu daļā; Latvijā ceļošanas un ziemošanas laikā
- lielā polārkaija kaiju suga ("Larus hyperboreus"), kas ligzdo polārajos apgabalos, bet Latvijā sastopama retumis caurceļošanas un ziemošanas laikā
- zivju kaija kaiju suga ("Larus ichthyaetus"), kas retumis ieklīst Latvijas teritorijā
- melnspārnu kaija kaiju suga ("Larus marinus")
- melngalvas kaija kaiju suga ("Larus melanocephalus"), kas retumis ieklīst Latvijas teritorijā
- lielais ķīris kaiju suga ("Larus ridibundus")
- šķeltastes kaija kaiju suga ("Larus sabini syn. Xema sabini"), Latvijā konstatēta 4 reizes; šķeltastes ķīris
- trīspirkstu kaija kaiju suga ("Rissa tridactyla"), kas Latvijā ir rets maldu viesis
- ķilēns Kaiju suga, lielā reņģu kaija
- klicans Kaiju sugas putns
- kajaks kaijveidīgo apakškārtas kaiju apakšdzimtas suga ("Larus canus"), ūdensputns ar dzeltenpelēku knābi un zaļganpelēkām kājām; vētras kaija
- stercorariidae Klijkaiju dzimta
- catharacta Klijkaiju dzimtas ģints
- stercorarius Klijkaiju dzimtas ģints
- laupītājkaija Klijkaiju dzimtas kaijputnu apakškārtas putni, līdzīgi kaijām, jūru un okeānu krastos ziemeļu un dienvidu piepolārajās joslās 2 ģintis, 5 sugas; Latvijā sastopamas 2 ģintis, 4 sugas, kas šeit neligzdo (reti caurceļo 3 sugas, ļoti reti ieklīst 1 suga)
- lielā klijkaija klijkaiju suga ("Catharacta skua"); lielā laupītājkaija
- garastes klijkaija klijkaiju suga ("Stercorarius longicaudus"); garastes laupītājkaija
- īsastes klijkaija klijkaiju suga ("Stercorarius parasiticus"); īsastes laupītājkaija
- vidējā klijkaija klijkaiju suga ("Stercorarius pomarinus"); vidējā laupītājkaija
- Centrālamerikas kultūra kultūra, kuras pamatlicēji bija olmeki, teotivakanieši un tolteki - maiju un acteku lielo kultūru priekšteči
- ķīre Ķīris - kaiju apakšdzimtas ģints
- kurliks Ķīris ("Larus"), kaiju apakšdzimtas ģints
- kins Laika mērvienība maiju kalendārā, diena
- tuns Laika mērvienība maiju kalendārā, kurā ir 18 uniali jeb 360 kini (dienas)
- piktuns Laika mērvienība maiju kalendārā, kurā ir 20 baktuni (~7900 gadi)
- kinčiltuns Laika mērvienība maiju kalendārā, kurā ir 20 kalabtuni (~3150000 gadi)
- alautuns Laika mērvienība maiju kalendārā, kurā ir 20 kalabtuni (63080062,1 gadu)
- baktuns Laika mērvienība maiju kalendārā, kurā ir 20 katuni (144000 dienas = 394,3 gadi)
- uinals Laika mērvienība maiju kalendārā, kurā ir 20 kini jeb dienas
- kalabtuns Laika mērvienība maiju kalendārā, kurā ir 20 piktuni (~158000 gadi)
- katuns Laika mērvienība maiju kalendārā, kurā ir 20 tuni (7200 dienas = 19,7 gadi)
- čaki Lietus dievi maiju teoloģijā, kas parasti tika attēloti grupās pa četri, un katra no dievībām tika saistīta ar vienu no debespusēm un sev raksturīgu krāsu
- kaijgāle Literatūrā sastopams kaiju sugas "Larus glaucus" nosaukums; šī kaija ir tālo ziemeļu putns un Latvijā nav sastopama
- Ahmuns maiju (Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - kukurūzas dievs, kurš parasti tiek attēlots tā, ka no viņa galvas spraucas kukurūzas vālīte
- Ahaukins Maiju (Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - saules dievs, kuram piemita vara gan pār dienu, gan pār nakti
- bakabi Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - četri brāļi (citā variantā - četras vēja dievības), kas stāv Visuma četros stūros un balsta debesis, lai tās neuzkristu zemei
- Pavahtuns Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - dievs, ko saistīja ar četrām debespusēm un kas uzturēja līdzsvarā debesis
- Šibalba Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - pazemes valstība, ar deviņiem līmeņiem, kuros mirušajiem bija jāiztur dažādi pārbaudījumi
- Kukulkans Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - viena no galvenajām dievībām, kura personificēja ar lietus kultu saistītos ticējumos (mākoņu pūķi)
- 14. baktuns maiju 14. ēra, kas sākās 2012. g. 21. decembrī pēc mūsdienu gregoriāņu kalendāra
- ahkins Maiju augstais priesteris, kurš bija astoņu vai divpadsmit priesteru sapulces pārstāvis
- Gukumacs Maiju dievība (saukts arī par Kukulkanu), kas atbilda acteku Kecalkoatlam
- Pauatuns Maiju dievs, kam ir četras dažādas izpausmes, no kurām katra balsta vienu debesu stūri
- Jumkaaks Maiju labības dievs
- Čaks Maiju lietus dievs
- Iščela maiju mitoloģijā - mēness dieviete un Icamnas sieva, bērnu dzemdēšanas un audēju patronese
- čilans Maiju pareģis, kurš uz vairākām dienām noslēdzās tumšā telpā, kur, sasniedzis ekstātisku stāvokli, izteicis savus pareģojumus
- Ajaukins Maiju saules dievs, kuram bija gan dienas, gan nakts veidols
- Kopana Maiju senpilsēta Hondurasā ("Copan"), apdzīvota līdz IX gs., arheoloģiskajos izrakumos atklātas piramīdu, pils (VIII gs.), tempļu, platformu, stadiona drupas, stēlas ar uzrakstiem, daudz skulptūru
- Maijapana Maiju senpilsēta Meksikā, Jukatanas ziemeļos, dibināta X gs., XII-XV gs. - maiju lielākā pilsēta, arhitektūras pieminekļi - tempļu un dzīvojamo māju drupas
- Popolvuha Maiju svētā grāmata, kurā iekļauti tautas mīti, tradīciju apraksti un maiju valdnieku dzīves dati aptuveni līdz 1550. gadam
- Bonampakas templis maiju templis džungļos Meksikā, Čjapasas štatā, netālu no Čičenicas pilsētas, kas celts ap 8. gs., uz tā sienām līdz pat mūsu dienām saglabājušās lieliskas freskas, kas attēlo galvenokārt kara ainas
- Valpurģu nakts nakts no 30. aprīļa uz 1. maiju (vācu val. "Walpurgis Nacht"), vieni no populārākajiem un trakulīgākajiem pagānu svētkiem daudzu tautu kultūrā, tos svinēja par godu dabas atmodai un auglībai; pēc tautas ticējumiem Brokena kalnā (Vācijā) šajā naktī notiek burvju un raganu dzīres
- Bļodas kalns pilskalns Gulbenes novada Galgauskas pagastā pie Kaiju mājām, tas ir 5-6 m augsts paugurs purvainu leju vidū, plakumu (diametrs - \~40 m) apjož \~1 m augsts valnis, kopumā nocietinājumu veids nav Latvijas pilskalniem raksturīgs, datējums nav zināms
- roosveltiella Piraiju dzimtas ģints
- sarkanā piraija piraiju suga ("Pygocentrus nattereri"), parasti sastopama tikai Dienvidamerikā, galvenokārt Brazīlijā, bet 2008. g. viens īpatnis izmakšķerēts Daugavpils nomalē Porohovkas dīķī, Eiropā konstatēti deviņi šīs sugas sastapšanas gadījumi dabā
- Jukatanas pussala Pussala Centrālajā Amerikā, starp Karību jūru un Meksikas līci, ziemeļu daļa pieder Meksikai, dienvidu daļa — Belizai un Gvatemalai, platība — \~180000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 1122 m, daudzu maiju kultūras pilsētu drupas
- ķīris Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas kaiju apakšdzimtas ģints ("Larus"), putns ar baltu apspalvojumu un melnu vai tumšbrūnu galvu
- nonas Romiešu kalendārā 5. diena mēnesī, izņemot martu, maiju, jūliju un oktobri, kad tā bija 7. diena
- Čičenica sena pilsēta Meksikā ("Chichen Itza"), Jukatanas pavalstī, ko ap 534. g. nodibināja maiju cilts ici; ap 980. g. pilsētu iekaroja tolteki un no 11. gs. tā bija tolteku galvaspilsēta, bet 1178. g. to sagrāva
- Altunha senas maiju pilsētas drupas Belizas valsts Belizas distriktā, aizņem aptuveni 8 kvadrātkilometrus, atrodas aptuveni 50 kilometrus uz ziemeļiem no Belizas pilsētas un aptuveni 10 kilometrus uz rietumiem no Karību jūras krasta
- višišta advaita senindiešu reliģiski filozofisks novirziens, kas saistīts ar Rāmānudžas darbību un kam bija liela ietekme , sākot ar 11.-12. gs.; monistiska mācība; atzina pasaules realitāti un kritizēja mācības, kas pasauli uzskatīja par maiju (ilūziju)
- Tikala Senpilsēta Gvatemalā, viena no lielākajām (16 kvadrātkilometru) un vecākajām (VI gs. p. m. ē. - IX gs. m. ē.) maiju pilsētām, 5 piramīdu (augstākā maiju piramīda - 71 m), tempļu, piļu, kapeņu drupas
- Palenkes senpilsēta senpilsēta Meksikā (“Palenque”), Čjapasas štatā, maiju politiskais un kultūras centrs III-VIII gs., saglabājušās pils, Saules, Krusta, Uzrakstu tempļa drupas ar cilņiem, kapenes ar zemciļņiem, sarkofāgu
- Ušmala Senpilsēta Meksikā ("Uxmal"), Jukatanas pavalstī, X-XIII gs. - maiju un tolteku politiskais centrs, vairāku piļu un citu celtņu drupas tiek restaurētas
- valpurģu tāda (nakts uz pirmo maiju pirms Svētās Valpurgas svētkiem), kad pēc viduslaiku ticējumiem notiek raganu un burvju sapulcēšanās
- zīriņš Tārtiņveidīgo kārtas kaiju dzimtas apakšdzimta ("Sterninae"), neliels, slaids ūdensputns ar slaidu, galā nosmailētu knābi, gariem, šauriem spārniem un šķeltu asti, 10 ģinšu, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
- Pasjona upe Gvatemalā, Usumasintas labā krasta pieteka, sākas Maiju kalnos pie Belizas robežas
- Beliza upe Meksikā un Belizā, izceļas Maiju kalnu rietumu daļā, ietek Karību jūrā
- maiju raksti vairāku Centrālās Amerikas indiāņu cilšu - maiju hieroglifi
- bruņinieks bez bailēm un bez vainas viduslaiku bruņinieku goda tituls, sākotnēji tā godāja drošsirdīgo fr. karavadoni Teraiju de Baijāru (Terrail de Bayard; 1476.-1524. g.)
- Ahpučs viens no nāves dieviem maiju mitoloģijā
aiju citās vārdnīcās:
LLVV