Paplašinātā meklēšana
Meklējam Zemes atmosfēra.
Vārdos nav.
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (27):
- telūriskās līnijas absorbcijas spektrāllīnijas, kas rodas kosmiskā starojuma avota spektrā, starojumam ejot cauri Zemes atmosfērai un starojumam mijiedarbojoties ar N~2~, O~3~ un H~2~O molekulām.
- kosmiskā astronomija astronomija, kurā pēta debess ķermeņus ar aparatūru, kas pacelta virs Zemes atmosfēras.
- ārpusatmosfēras astronomija astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņus ar aparatūru, kura pacelta virs Zemes atmosfēras.
- kosmiskā starojuma teleskops daļiņu teleskops, kas reģistrē no debess ķermeņiem nākošo protonu, hēlija atomu kodolu, elektronu u. c. lādēto daļiņu plūsmu, kura veido kosmisko starojumu; tā kā primārais kosmiskais starojums sasniedz tikai augšējos Zemes atmosfēras slāņus, šos teleskopus izvieto galvenokārt orbitālajās observatorijās.
- regmaglipti Gludas rievas meteorīta virsmā, kas rodas, meteorītam ar lielu ātrumu lidojot cauri Zemes atmosfērai, sakarstot un kūstot.
- Zemes jonosfēra jonizētie Zemes atmosfēras slāņi, aptuveni no 50 līdz 400 kilometru augstumā.
- solārkonstante konstante, kas raksturo Saules radiācijas intensitāti uz Zemes atmosfēras augšējās robežas; Saules konstante.
- KLA Kosmiskais lidaparāts - pilotējams vai automātisks aparāts, kas veic lidojumu ārpus Zemes atmosfēras.
- kosmosa kuģis kosmiskais lidaparāts, kas nodrošina cilvēka lidojumu un uzturēšanos ārpus Zemes atmosfēras; kosmiskais kuģis.
- kosmiskais kuģis kosmiskais lidaparāts, kas nodrošina cilvēka lidojumu un uzturēšanos ārpus Zemes atmosfēras; kosmosa kuģis.
- mazais ledus laikmets laika posms no 14. gs. vidus līdz 19. gs. vidum, kad globālā Zemes atmosfēras temperatūra bija zemāka nekā mūsdienās.
- kosmiskais lidaparāts lidaparāts, kas spēj lidot ārpus Zemes atmosfēras.
- sekundārais kosmiskais starojums liels daudzums nestabilu elementārdaļiņu, kas rodas, primārajam kosmiskajam starojumam saduroties ar Zemes atmosfēras atomu kodoliem; kosmiskās šaltis.
- adaptīvā optika optiskā sistēma optiskajos un infrasarkanajos teleskopos, kurā ietilpst maināmas formas palīgelements, kas kompensē Zemes atmosfēras radītos attēla kropļojumus.
- kosmisks Saistīts ar kosmosu, tam raksturīgs; tāds, kas norisinās ārpus Zemes atmosfēras.
- Saules konstante Saules elektromagnētiskā starojuma summārā enerģija, kas 1 sekundē krīt uz 1 m^2^ lielu, perpendikulāri Saules stariem novietotu virsmu pie Zemes atmosfēras augšējās robežas, ja Zeme atrodas vidējā attālumā no Saules; šīs konstantes vērtība ir 1370 W/m^2^; solārkonstante.
- gamma teleskops teleskops kosmisko objektu gamma starojuma uztveršanai un reģistrēšanai ārpus Zemes atmosfēras; tā izšķirtspēja ir loka grāda daļas.
- atmofilie elementi Zemes atmosfērai raksturīgie ķīmiskie elementi.
- atmofils Zemes atmosfērai raksturīgs.
- troposfēra Zemes atmosfēras apakšējais slānis (aptuveni līdz 11-17 kilometru augstumam).
- atmosfēras turbulence Zemes atmosfēras īpašība - haotiska spiediena, temperatūras un pārvietošanās ātruma maiņa.
- tropopauze Zemes atmosfēras pārejas slānis starp troposfēru un stratosfēru.
- stratosfēra Zemes atmosfēras slānis aptuveni no 11-17 līdz 40-50 kilometru augstumā, kurā līdz 25 km augstumam temperatūra maz mainās, bet virs 25 km palielinās par 2-3 °C kilometrā, sasniedzot +50-55 °C.
- mezosfēra Zemes atmosfēras slānis no 40 līdz 80 kilometru augstumā.
- termosfēra Zemes atmosfēras slānis, kurš atrodas no 80 līdz 1000 kilometru augstumā un kurā strauji pieaug temperatūra.
- atmosfēras dzidrums Zemes atmosfēras spēja laist cauri gaismu, to neizkliedējot.
- kosmiskā medicīna zinātņu (piemēram, medicīnas, bioloģijas) komplekss, kas pētī cilvēka dzīvības norises drošību un optimālos nosacījumus ārpus Zemes atmosfēras.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Zemes atmosfēra.