Paplašinātā meklēšana

Meklējam Zelta.

Atrasts vārdos (4):

Atrasts vārdu savienojumos (65):

Atrasts skaidrojumos (121):

Divkšu pilskalns atrodas Ludzas novada Nirzas pagastā, Nirzas ezera rietumu malā, 25 m augstu pauguru grēdas dienvidrietumu galā, ziemeļaustrumu pusē tas ir maz norobežots no pārējās grēdas, bet pārējās pusēs stāvs, galvenais plakums (~30 x 60 m) izveidots pilskalna dienvidu malā, uz ziemeļiem no tā ir otrs plakums, kas ir divreiz lielāks un norobežots ar 2 vaļņiem un grāvjiem, datējums nav zināms; Zelta kalns.
divans Centrālās pārvaldes institūcijas finanšu, tiesu u. c. jautājumos Zelta Ordā u. c. Vidusāzijas valstīs viduslaikos.
zeltlejieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltaleja" iedzīvotāji.
Zeltapses laukakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, starp Upsīšu un bijušajām Zeltapses mājām, apkārtmērs - 16,4 m, garums - 5,9 m, lielākais platums - 4 m, augstums - 3 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, daži pētnieki uzskata par kultakmeni; Upsīts; Rūnu akmens.
Sanfrancisko līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("San Francisko Bay"), ASV rietumu piekrastē, ar okeānu to savieno Zelta Vārtu šaurums, garums — 88 km, platums — līdz 20 km, lielākais dziļums — 19 m.
Stambula Lielākā Turcijas pilsēta un osta ("Istanbul"), ila administratīvais centrs, atrodas Bosfora šauruma dienvidu daļā un Zelta Raga līča krastos, pie Marmora jūras, lielākā daļa pilsētas atrodas Eiropā, mazākā Āzijā, abas daļas pāri Bosforam savieno 2 tilti, 14377000 iedzīvotāju (2013. g.).
Zaltapūrs Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Zeltapurvs" nosaukuma variants.
Alkatraza Maza klinšaina saliņa ("Alcatraz") Klusā okeāna austrumu piekrastē, Zelta vārtu līcī pie Sanfrancisko, kur līdz 1963. g. bija izvietots cietums.
Benders Ostaps Benders – literārs tēls, I. Ilfa un J. Petrova romānu "Divpadsmit krēsli" (1928. g.) un "Zelta teļš" (1931. g.) galvenais varonis, iespējams, ka Benders ir pats spilgtākais 20. gs. krievu kultūras zīmols; Benderam un viņa "cīņubiedriem" ir uzstādīti pieminekļi un piemiņas plāksnes Odesā, Kijivā, Harkivā, Elistā, Sanktpēterburgā un citās pilsētās.
Sanfrancisko Pilsēta ASV ("San Francisco"), Kalifornijas štatā, pussalā starp Kluso okeānu, Zelta vārtu šaurumu un Sanfrancisko līci, 716000 iedzīvotāju (2007. g.).
Amritsara Pilsēta Indijas ziemeļos, Pendžābas štatā, 1100000 iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 1577. g., tajā atrodas sikhu reliģijas svētvieta, Zelta templis, ko uzcēla piektais guru Ardžams.
Zalta Dibins Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Zelta Dibens" nosaukuma variants.
Zalta Dybyns Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Zelta Dibens" nosaukums latgaliski.
ekliptikas poli punkti, kuros ekliptikas ass krusto debess sfēru; debess Ziemeļpolam tuvāko ekliptikas polu sauc par ekliptikas Ziemeļpolu, tas atrodas Pūķa zvaigznājā; pretējo eliptikas polu sauc par ekliptikas Dienvidpolu, tas atrodas Zelta Zivs zvaigznājā.
Saulcerīte Raiņa pasaku lugas "Zelta zirgs" (1909. g.) tēls - princese, kas 7 gadus pamirusi guļ stikla zārkā, līdz Antiņš viņu noved atpakaļ uz zemes.
Apulejs Romiešu rakstnieks (Apuleius; ap 125. g. - ap 180. g.), kura ievērojamākais darbs ir "Zelta ēzelis jeb Pārvērtības".
Saraja Senpilsēta Krievijas Astrahaņas apgabalā, Ahtubas krastā, dibināta 1254. g. kā Zelta ordas politiskais centrs, stipri sagrauta Timura karagājienā 1395. g., nopostīta 1480. g.
Antiņš Tēls Raiņa lugā "Zelta zirgs", kura vārdu bieži lieto nievājošā nozīmē.
berendeji Tjurku nomadu cilts, 11. gs. 2. p. apmetās D-Krievijas stepēs Rosas upes apvidū, 13. gs. daļa pārceļoja uz Bulgāriju un Ungāriju, daļa saplūda ar Zelta Ordas iedz.
tatāri Tjurku, mongoļu un citas ciltis, kas no 13. gadsimta līdz 15. gadsimtam bija apvienotas Zelta ordas sastāvā.
Galata Turcijas pilsētas Stambulas daļa, osta Bosfora šauruma Zelta Raga līča krastā, galvenais pilsētas tirdzniecības rajons.
puls Vara monēta Zelta Ordas laikā 13.-15. gs.
zeltadata Zelta adata.
Golden Hammer Zelta āmurs - starptautiskais Baltijas reklāmas festivāls un tajā piešķirtā balva.
Zelta Dibens Zelta Dibens - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Saunas pagastā.
zeltāns Zelta dzeltens.
mammons Zelta elks (zelta teļš), bagātības visvarenība, kārotas laicīgas mantas vara.
Golden Globe Zelta Globuss - Holivudas Ārzemju preses asociācijas kinobalva, piešķir kopš 1944. gada.
vizuļzelts Zelta imitācijai izmantojams bronzas vai alvas sulfīda pulveris.
kuprors Zelta krāsā alumīnija bronza mākslas priekšmetiem, sastāv no 94,2% vara un 5,8% alumīnija.
ķiploks Zelta ķiploks - sīpolu ģints suga ("Allium moly syn. Allium luteum").
dinārs Zelta monēta (senajās arābu zemēs).
napoleondors Zelta monēta 20 franku vērtībā, ko kala Francijā Napoleona I un Napoleona III laikā.
červoncs Zelta monēta 3 rubļu vērtībā (Krievijā 1701. - 1917. g.).
kroisejs Zelta monēta ap 8 g svarā, karaļa Kroisa laikā Mazāzijā 6. gs. p. m. ē.
mohurs Zelta monēta Austrumindijā kopš 1562. g. līdz 20. gs. vidum, līdzinājās 15 sudraba rūpijām.
imperiāls Zelta monēta cariskajā Krievijā 10 rubļu vērtībā, pēc 1897. gada - 15 rubļu vērtībā.
patla Zelta monēta Nepālā.
sovrins Zelta monēta sterliņu mārciņas vērtībā (Anglijā).
karlsdors Zelta monēta, kuru Bavārijas kūrfirsts Karls Alberts kala ap 1726. gadu pēc luidora parauga, bija apgrozībā līdz 18. gs. vidum.
zeltnieks Zelta monēta.
koronki Zelta monētas.
cekina Zelta nauda 12. un 13. gs. Venēcijā.
karolīns Zelta nauda, ko 10 guldeņu vērtībā kala Bavārijas kūrfirsts Kārlis Alberts 1726, vairākkārt atdarināta arī citās D Vācijas valstīs.
cekins Zelta naudas gabals senajā Venēcijā.
hriziāze Zelta nogulsnēšanās audos; to konstatē kā zilganu ādas krāsu gaismai pakļautās vietās pēc ilgstošas parenterālas zelta preparātu lietošanas.
ulāns Zelta ordā hana ģimenes loceklis no sānu līnijām.
koronki Zelta pulkstenis.
rižiki Zelta pulksteņi.
Klondaika Zelta rūpniecības rajons Kanādā, Jukonas teritorijā, gk. Klondaikas upes baseinā.
oleohrizoterapija Zelta sāļu eļļas suspensijas lietošana terapijā.
longtoms Zelta skalojamais aparāts (angļu "Long Tom").
obrusa Zelta tīrīšana ar uguni, zelta raudze.
cizelēt Zelta un sudraba lietas izgreznot ar izcilām, kumpām figūrām.
onza Zelta unce, līdz 1848. g. kalta Spānijas zelta monēta, kvadrupls (4 pistoli jeb 8 eskudo).
galons Zelta vai sudraba apšuvums livrejām un galā uniformām: krāsaina svītra uz bikšu ārējās šuves.
galūns Zelta vai sudraba apšuvums, trese, krāsaina svītra gar bikšu ārējo šuvi.
kantilja Zelta vai sudraba diegs (stieplīte) izšuvumiem.
kanitele Zelta vai sudraba diegs.
damascējums Zelta vai sudraba iekalums zobena spalā.
kondors Zelta vai sudraba monēta; bija apgrozībā dažās Dienvidamerikas valstīs (Čīlē, Kolumbijā, Ekvadorā) 1851.-1933. g.
Dor Zelta Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
Dorado Zelta Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
Zobenzivs Zelta Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
sudrabzivtiņas Zelta zivtiņu paveids ar sudrabotu spīdumu.
guldenis Zelta, vēlāk sudraba monēta vairākās Viduseiropas valstīs no 13. gadsimta līdz 19. gadsimtam.
golden Zelta, zeltains, lielisks.
zeltacīte Zeltactiņa ("Chrysopa perla").
chrysopa Zeltactiņas.
chrysops Zeltači, dunduru dzimtas ģints.
zeltdirša Zeltadirša.
dorada Zeltainā jūraskarūsa ("Sparus aurata").
dorāda Zeltainā jūraskarūsa ("Sparus aurata").
karūsa Zeltainā karūsa ("Carassius carassius").
zelta zivtiņa Zeltainā karūsa.
chrysophyta Zeltainās aļģes.
diazoaminobenzols Zeltaini dzeltens kristālisks pulveris; lieto kā starpproduktu azokrāsvielu sintēzē.
zeltens Zeltaini dzeltens.
zeltīties Zeltaini spīguļot.
lycaena Zeltainīši.
lycaeniinae Zeltainīšu apakšdzimta.
heodes Zeltainīšu dzimtas ģints.
lagynion Zeltaino aļģu ģints.
chrysocapsineae Zeltaino aļģu klase.
chrysomonadinae Zeltaino aļģu klase.
chrysosphaerinae Zeltaino aļģu klase.
hydrurus Zeltaino aļģu klases "Chrysocapsineae" ģints.
epichrysis Zeltaino aļģu klases "Chrysosphaerineae" ģints.
phaeoplaca Zeltaino aļģu klases "Chrysotrichineae" ģints.
phaeothamnion Zeltaino aļģu klases "Chrysotrichineae" ģints.
chrysamoeba Zeltaino aļģu klases "Rhizochrysidineae" ģints.
dinobrija Zeltaino aļģu nodalījuma dzimta ("Dinobryonaceae"), kurā apvienotas brīvi peldošas un pie substrāta piestiprinātas vienšūnas vai krūmveidā zarotu koloniju aļģes, šūnas ietvertas kausveida čaulā, kam ir caurspīdīgas vai brūnganas ar dzelzi inkrustētas celulozes sienas.
izohrizīdas Zeltaino aļģu nodalījuma dzimta ("Isohrysidiaceae"), brīvi peldošas vai pie substrāta piestiprinātas vienšūnas, retāk koloniju aļģes, 10 ģinšu, Latvijā konstatētas 3 ģintis.
ohromonāde Zeltaino aļģu nodalījuma dzimta ("Ochromonadaceae"), brīvi peldošas vai pie substrāta piestiprinātas viešūnas, retāk koloniju aļģes, kamšūnas parasti ir dorsiventrālas, bez šūnapvalka, klātas ar periplastu, \~15 ģinšu, Latvijā konstatētas 6 ģintis.
sinūra Zeltaino aļģu nodalījuma dzimta ("Synuraceae"), vienšūnas vai koloniju aļģes, šūnas lodveidīgas vai olveidīgas, retāk pagarinātas, ietvertas plānā periplastā, kas klāts ar krama zvīņu bruņām, kolonijas parasti lodveidīgas.
prymnesiaceae Zeltaino aļģu nodalījuma dzimta.
prymnesium Zeltaino aļģu nodalījuma dzimtas "Prymnesiaceae" ģints.
chrysotrichineae Zeltaino aļģu nodalījuma klase.
rhizochrysidineae Zeltaino aļģu nodalījuma klase.
hromulīnas Zeltaino aļģu nodalījuma ohromonādu dzimtas ģints ("Chromulina"), brīvi peldošas vienšūnas aļģes, \~55 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas - gk. nelielās ūdenstilpnēs ar stāvošu ūdeni.
monas Zeltaino aļģu nodalījuma ohromonāžu dzimtas ģints ("Monas"), brīvi peldošas vai ar tievu pavedienu pie substrāta piestiprinātas bezkrāsainas vienšūnas aļģes, kam nav šūnapvalka, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
mallomonas Zeltaino aļģu nodalījuma sinūru dzimtas ģints ("Mallomonas"), brīvi peldošas dažādas formas vienšūnas aļģes ar 1 vicu, apvalks klāts ar krama zvīņ u bruņām, \~1100 sugu, Latvijā konstatēts 15 sugu.
pelēkzeltains Zeltains ar pelēku nokrāsu.
rūsganzeltains Zeltains ar rūsganu nokrāsu; rūsgani zeltains.
sarkanzelta Zeltains ar sarkanu nokrāsu; sarkanzeltains.
sarkanzeltains Zeltains ar sarkanu nokrāsu.
sārtzeltains Zeltains ar sārtu nokrāsu.
zaļganzeltains Zeltains ar zaļganu nokrāsu.
zaļzeltains Zeltains ar zaļu nokrāsu.
zeltauglis Zeltains auglis.
zeltstars Zeltains gaismas stars.
zeltots Zeltains; zeltīts (2).
zeltans Zeltains.
zeltīts Zeltains.
pseidakacija Zeltakācija jeb zirņu krūms.
Upsīts Zeltapses laukakmens - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā.
Rūnu akmens Zeltapses laukakmens Dundagas pagastā.
Zeltapses dižakmens Zeltapses laukakmens.
solidaster Zeltasteres.
zdeltauzas Zeltauzīte.
trisetum Zeltauzītes.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Zelta.