Paplašinātā meklēšana
Meklējam Vj.
Atrasts vārdos (26):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (201):
- ameraziāts Amerikāņa un mongoloīdās rases jauktenis (visbiežāk, dzimis Vjetnamā, 20. gs. 2. pusē).
- Braga Apgabals Portugālē ("Distrito de Braga"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2673 kvadrātkilometri, 831400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Vjana du Kaštelu, Vilarealas un Portu apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Vjatkas uvāli atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļu daļā, Krievijas Kirovas apgabalā un Mari El Republikā, gandrīz meridionāli, augstums - līdz 284 m, Vjatkas ieleja tos sadala ziemeļu un dienvidu daļā.
- Spratlija salas atrodas Dienvidķīnas jūrā, strīdus teritorija, pretendē: Bruneja, Filipīnas, Ķīna, Malaizija, Taivāna, Vjetnama, platība - 5 kvadrātkilometri, 1100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Fonņa-Kebana nacionālais parks atrodas Vjetnamas vidienes provincē Kuanbiņa un robežojas ar Laosu, izveidots 2001. g., platība - 857 km^2^.
- Ngoklins Augstākā virsotne Annamas kalnos (Vjetnamā) un visā Indoķīnas pussalā ("Ngoc Linh") - 3280 m vjl.
- Fansipans Augstākā virsotne Vjetnamā, Hoanljensona grēdā, augstums - 3148 m, gk. gneisi.
- Jangs Keitens banaru (Vjetnama) mitoloģijā - augstākā dievība, viņš radījis sauli, dzīvniekus un augus.
- Glaihs Banaru (Vjetnama) mitoloģijā - pērkona un zibens dievs.
- Holuņica Belaja Holuņica - upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- Bindina Biņdiņa - pilsēta Vjetnamā.
- hati Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monkhmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- bo Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- boloveni Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- ma Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- mnongi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- so Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- sre Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- stiengi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- vankevi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- ve Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- tjami Čami - tautība Vjetnamā un Kambodžā.
- Čupči Čepca - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums udmurtu valodā.
- Annamas kalni Čiongšona grēda Indoķīnas pussalas austrumu daļā, Vjetnamā un Laosā, garums 1300 km, platums līdz 300 km, augstākā virsotne — 3280 m (Ngoklins).
- Turana Dananga - pilsēta Vjetnamā.
- ASEAN Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācija (Bruneja, Kambodža, Indonēzija, Laosa, Malaizija, Birma/Mjamna, Filipīnas, Singapūra, Taizeme un Vjetnama; angļu "Association of South-East Asian Nations").
- Dienvidaustrumu Āzija Dienvidāzijas dienvidaustrumu daļa, ietver Idoķīnas pussalu un Malajas arhipelāgu, tajā atrodas Bruneja, Filipīnas, Indonēzija, Kambodža, Laosa, Malaizija, Mjanma (Birma), Singapūra, Taizeme un Vjetnama.
- VND Dongs; Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - hao = 0,1 dongs un xu = 0,01 dongs.
- Vjazgines ezers ezers Skrudalienes pagastā, platība - 7,3 ha, dziļums - līdz 1,6 m; Vjargiņu ezers; Vjazgine.
- Fanši Fansipans - kalns, augstākā virsotne Vjetnamā.
- Fantjeta Fanthjeta - pilsēta Vjetnamā.
- Hongaja Halona - pilsēta Vjetnamas ziemeļrietumos.
- Dhritarāštra hindu mitoloģijā - vientuļnieka Vjāsas un valdnieka Vičitravīrjas atraitnes Ambikas dēls, kurš bija akls kopš dzimšanas, un sākotnēji troni atdeva brālim Pāndu, bet pēc viņa nāves tomēr kļuva par valdnieku, viņam bija viena meita un simt dēlu: kauravas, kas vēlāk karoja par troni ar pāndavām.
- Sarkanā upe Hongha, upe Ķīnā un Vjetnamā.
- Songkoja Honha - upe Vjetnamā.
- Indoķīna Indoķīnas pussala - atrodas dienvidaustrumu Āzijā, \~2 mlj kvadrātkilometru, ap 112 mlj iedzīvotāju, politiskais iedalījums - Mjanma, Taizeme, Laosa, Kambodža, Vjetnama un Singapūra, daļēji Ķīna, Bangladeša un Malaizija.
- Indoķīna Indoķīnas pussalas austrumu daļa, kas no 19. gs. beigām līdz 1949. g. bija franču kolonijas, ietver Vjetnamu, Kambodžu un Laosu.
- čami Kalnu čami - tautību un cilšu grupa, dzīvo Vjetnamas dienvidu daļas kalnu rajonos, arī Kambodžā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, vietējie tradicionālie kulti.
- khmeri Kalnu khmeri - vairākas tautas un cilšu grupas (kuji, suji, banari, čamri, sedangi, mnongi, boloveni, ma, stiengi, vankevi, sre, bo, so, ve, hati), dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā, Laosā, arī Taizemē.
- moni Kalnu moni - tautu un cilšu grupa (kavi, palauni, kmu, futengi, lameti, puoki, bulani), dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas (Birmas) ziemeļaustrumos, Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valodas pieder pie monu-khmeru saimes, tuvu radniecīgi moniem, Āzijas dienvidaustrumu rajonu seniedzīvotāju pēcteči, izplatīti animistiskie kulti.
- Ajenas pāreja kalnu pāreja Vjetnamā (_A Yên, đèo_), Kuannamas provinces ziemeļrietumos pie Laosas robežas.
- taji Kalnu taji - tautību un cilšu grupa, dzīvo kalnu rajonos Vjetnamas un Laosas ziemeļos, arī kaimiņrajonos Taizemē un Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, pēc kultūras un paražām tuvi laosiešiem, izplatīti vietējie tradicionālie kulti, animistiski ticējumi.
- juani Kalnu tajiem piederīga cilšu grupa, dzīvo kalnu rajonos Vjetnamas un Laosas ziemeļos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, pēc kultūras un paražām tuvi laosiešiem, izplatīti vietējie tradicionālie kulti, animistiski ticējumi.
- kaolani Kalnu tajiem piederīga cilšu grupa, dzīvo kalnu rajonos Vjetnamas un Laosas ziemeļos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, pēc kultūras un paražām tuvi laosiešiem, izplatīti vietējie tradicionālie kulti, animistiski ticējumi.
- Kambodža Kambodžas Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas dienvidos, platība - 181035 kvadrātkilometri, 14494300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Pnompeņa, administratīvais iedalījums - 23 provinces, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Taizemi, Laosu un Vjetnamu, dienvidrietumos Siāmas līcis.
- Kao Kao Dai - viena no Vjetnamas lielākajām sinkrētiskajām sektām, kas apvieno budisma, kristietības, daoisma un konfūcisma elementus.
- Kilmeza Kiļmeza - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukuma versija Udmurtijas Republikā.
- Kalmeza Kiļmeza - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums udmurtu valodā.
- Vetseke Kokneses valdnieks 13. gs. (lat. "Vetseke, Viesceka, Vesceka"), minēts Indriķa hronikā un saukts gan par karali ("rex"), gan valdnieciņu ("regulus"), 1208. g. bija spiests atstāt Koknesi un doties uz Krieviju, 1224. g. ar savu karadraudzi piedalījās Tērbatas aizstāvēšanā pret krustnešiem un tika nogalināts; Novgorodas hronikā - Vjačko.
- Kanto Kontho - pilsēta Vjetnamā.
- Ķīna Ķīnas Tautas Republika - valsts Centrālajā Āzijā un Austrumāzijā ("中国", "Zhōngguó"), lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita un trešā lielākā pēc platības (aiz Krievijas un Kanādas), galvaspilsēta - Pekina (Beidzina), administratīvais iedalījums - 22 provinces, 5 autonomi reģioni, 4 pilsētas un 2 īpaši administratīvie reģioni, robežojas ar Krieviju, Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Indiju, Butānu, Nepālu, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu, Kazahstānu un Mongoliju.
- Langšona Lanšona, pilsēta Vjetnamā.
- Laosa Laosas Tautas Demokrātiskā Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas vidienē, platība - 236800 kvadrātkilometru, 6834500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vjenčana, administratīvais iedalījums - 16 provinču un 1 prefektūra, robežojas ar Ķīnu, Vjetnamu, Kambodžu, Taizemi un Mjanmu.
- li Laukuma mērs, Ķīnā, vienāds ar 6 kvadrātmetriem, Vjetnamā - 0,04 kvadrātmetri.
- Bakbo līcis līcis Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas un Vjetnamas piekrastē (vjetnamiešu val. "Vinh Bac Bo"), garums - 330 km, platums pie ieejas - 241 km, dziļums - 40-82 m, diennakts plūdmaiņas - līdz 5,9 m; Tonkinas līcis.
- Verami Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vjarumi" nosaukuma variants.
- Veremi Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vjarumi" nosaukuma variants.
- Veromi Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vjarumi" nosaukuma variants.
- miongi Miengi - tauta Vjetnamā.
- Ndu Monkhmeru (Vjetnama) mitoloģijā - augstākā dievība, demiurgs, kas pazemes pasaulē radījis uguni, cilvēkus un akmens darbarīkus, un kad cilvēki iznāca virszemē viņš tiem devis arī vēršus, cūkas un vistas.
- lakvjeti Mūsdienu vjetnamiešu senči, kas dzīvoja Centrālajā Vjetnamā un Z-Vjetnamā 3. gs. p. m. ē. - 2. gs. m. ē.
- khmeri Nācija, Kambodžas (Kampučijas) pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Vjetnamā, Taizemē, runā khmeru val., ticīgie - budisti, daļa kalnu khmeru saglabājuši tradicionālos ticējumus.
- Namdina Namdiņa, pilsēta Vjetnamā.
- Anthojas salas nelielu salu grupa Siamas līča austrumos (_An Thới, quần đảo_), Vjetnamas teritorija.
- Ņačanga Ņačana, pilsēta Vjetnamā ("Nha Trang").
- Vircavas pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jaunsvirlaukas, Sesavas un Platones pagastu, kā arī ar Rundāles novadu; bijušie nosaukumi: Kroņvircavas pagasts, vāciski — Krons-Wurzausche, krieviski — Vjurcavskaja.
- bulani Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti.
- futengi Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti.
- kmu Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti.
- lameti Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti.
- puoki Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti.
- Šatelero Pilsēta Francijā ("Châtellerault"), Puatū-Šarantas reģiona Vjennas departamentā, 32500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Puatjē Pilsēta Francijā ("Poitiers"), Puatū-Šarantas reģiona Vjennas departamentā, 87700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Teikova Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, Vjazmas krastos, 33800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kirovočepecka Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, pie Čepcas ietekas Vjatkā, 76000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sovetska Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas krastā, 15800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sosnovka Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas kreisajā krastā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Slobodska Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 33500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vjatskije Poļani pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 33600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orlova Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.), 1923.-1991. g. saucās Halturina.
- Visokovska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala ziemeļrietumos, Vjazas krastos, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vjazma Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, Vjazmas krastos, 54700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mamadiša Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ajunpa pilsēta Vjetnamā (_A Yun Pa_), Zalajas provinces dienvidu daļā.
- Anķou pilsēta Vjetnamā (_An Châu_), Bakzanas provinces austrumu daļā.
- Anhe pilsēta Vjetnamā (_An Khê_), Zalajas provincē.
- Anthoja pilsēta Vjetnamā (_An Thới_), Fukuokas salas dienvidos.
- Kontho Pilsēta Vjetnamā ("Can Tho"), valsts dienvidu daļā, osta Mekongas deltā, Basakas labajā krastā, provinces administratīvais centrs, 255100 iedzīvotāju (2004. g.).
- Mito Pilsēta Vjetnamā ("My Tho"), osta Mekongas deltā, provinces administratīvais centrs, 220000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ņačana Pilsēta Vjetnamā ("Nha Trang"), valsts dienvidu daļā, Dienvidķīnas jūras piekrastē, 274800 iedzīvotāju (2004. g.).
- Fanthjeta Pilsēta Vjetnamā ("Phan Thiet"), Dienvidķīnas jūras piekrastē, Biņthuonas departamenta administratīvais centrs, 146000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Žaķza Pilsēta Vjetnamā ("Rach Gia"), valsts dienvidu daļā, Siāmas līča piekrastē, 207600 iedzīvotāju (2004. g.).
- Thaibiņa Pilsēta Vjetnamā ("Thai Binh"), Honghas deltā, 268200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viņa Pilsēta Vjetnamā ("Vinh"), Ngeanas provinces administratīvais centrs, 490000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Kujņona Pilsēta Vjetnamā, Dienvidķīnas jūras piekrastē, 203300 iedzīvotāju (2004. g.).
- Vjetči Pilsēta Vjetnamā, Honas labajā krastā, Futho provinces administratīvais centrs, 284000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Alioja pilsēta Vjetnamā, Thiathjena-Hue provinces ziemeļrietumu daļā.
- Mitho Pilsēta Vjetnamā, valsts dienvidu daļā, 121200 iedzīvotāju (2004. g.).
- Dalata Pilsēta Vjetnamā, valsts dienvidu daļā, 128900 iedzīvotāju (2004. g.).
- Buonmathuota Pilsēta Vjetnamā, valsts dienvidu daļā, 139900 iedzīvotāju (2004. g.).
- Lonsujena Pilsēta Vjetnamā, valsts dienvidu daļā, 157000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Kamžaņa Pilsēta Vjetnamā, valsts dienvidu daļā, Dienvidķīnas jūras piekrastē, 145700 iedzīvotāju (2004. g.).
- Vuntau Pilsēta Vjetnamā, valsts dienvidu daļā, Dienvidķīnas jūras piekrastē, 195400 iedzīvotāju (2004. g.).
- Bjenhoa Pilsēta Vjetnamā, valsts dienvidu daļā, Hošiminas piepilsēta, 526000 iedzīvotāju (2003. g.).
- Hue Pilsēta Vjetnamā, valsts vidusdaļā, Dienvidķīnas jūras piekrastē, 277100 iedzīvotāju (2004. g.).
- Dananga Pilsēta Vjetnamā, valsts vidusdaļā, osta Dienvidķīnas jūras krastā, 459400 iedzīvotāju (2004. g.).
- Thajngujena Pilsēta Vjetnamā, valsts ziemeļu daļā, 132600 iedzīvotāju (2004. g.).
- Namdiņa Pilsēta Vjetnamā, valsts ziemeļu daļā, 192200 iedzīvotāju (2004. g.).
- Halona Pilsēta Vjetnamā, valsts ziemeļu daļā, Bakbo līča piekrastē, 145900 iedzīvotāju (2004. g.).
- Biņdiņa Pilsēta Vjetnamas dienvidaustrumu daļā ("Binh Dinh"), \~20000 iedzīvotāju.
- Hošimina Pilsēta Vjetnamas dienvidu daļā ("Ho Chi Minh"), Saigonas upes krastos, 80 km no Dienvidķīnas jūras, 3500000 iedzīvotāju; Saigona - līdz 1976. g.
- Viņlona Pilsēta Vjetnamas dienvidu daļā, Kontho provincē, Mekongas labajā krastā, 147000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Kaobana Pilsēta Vjetnamas ziemeļaustrumos ("Cao Bang"), provinces administratīvais centrs, 84400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Komfa Pilsēta Vjetnamas ziemeļaustrumu daļā ("Cam Pha"), akmeņogļu izvedosta Dienvidķīnas jūras Bakbo līča krastā, 203400 iedzīvotāju (2015. g.).
- Hadonga Pilsēta Vjetnamas ziemeļos ("Ha Dong"), Hanojas dienvidrietumu piepilsēta, 173700 iedzīvotāju (2006. g.).
- Laokaja Pilsēta Vjetnamas ziemeļos ("Lao Cai"), pie Ķīnas robežas, provinces administratīvais centrs, 98400 iedzīvotāju (2009. g.).
- Hoabina Pilsēta Vjetnamas ziemeļrietumu daļā ("Hoa Binh"), Da upes kreisajā krastā, 808200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Haifona Pilsēta Vjetnamas ziemeļu daļā ("Hai Fong"), Honghas upes deltā, netālu no Dienvidķīnas jūras, 621000 iedzīvotāju.
- Lanšona Pilsēta Vjetnamas ziemeļu daļā ("Lang Son"), Kikungas kreisajā krastā, provinces administratīvais centrs, 148000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Thaņhoa Pilsēta Vjetnamas ziemeļu daļā ("Thanh Hoa"), provinces administratīvais centrs, 120000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tujenkuana Pilsēta Vjetnamas ziemeļu daļā, Lo upes labajā krastā, provinces administratīvais centrs, 139000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Juņnaņa Province Ķīnas dienvidos (ķīn. val. "Yunnan"), platība - 436100 kvadrātkilometru, 45,7 mlj iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Kuņmina, robežojas ar Tibetas autonomo reģionu, Sičuaņas un Guidžou provinci, Guansji Džuanu autonomo reģionu, kā arī ar Vjetnamu, Laosu un Mjanmu (Birmu).
- Anzana province Vjetnamā (_An Giang_), valsts dienvidaustrumu daļā.
- Biņdiņa Province Vjetnamas dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Kujņona ("Quy Nhon"), platība - 6025 kvadrātkilometri, 1510000 iedzīvotāju (2013. g).
- Puertoriko Puertoriko Sadraudzība - ar ASV brīvi asociēta valsts (sp. val. "Estado Libre Asociado de Puerto Rico", angļu val. "Commonwealth of Puerto Rico"), platība - 8959 kvadrātkilometri, 3977600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Sanhuana, administrtīvais iedalījums - 78 pašvaldības, aizņem Puertoriko salu, kā arī Vjekesu, Monu u. c. mazākas salas.
- Rionegro Rionegro province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Rio Negro" / "Provincia de Rio Negro"), robežojas ar Naukenas, Lapampas, Buenosairesas un Čubutas provinci, kā arī ar Čīli, austrumos apskalo Atlantijas okeāna Sanmatiasa līcis, administratīvais centrs - Vjedma, platība - 203013 kvadrātkilometri, 603800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Pāndu Senindiešu eposa "Mahābhārata" - varonis, viedā Vjāsas dēls, kuram nevarēja būt bērni, un viņa bērnu tēvi ir dievi.
- hao Sīknauda Vjetnamas Sociālistiskajā Republikā, donga desmitdaļa.
- xu Sīknauda Vjetnamas Sociālistiskajā Republikā, donga simtdaļa.
- zirāņi Somugru cilts Permas apkārtnē (arī Vologdas, Arnhangeļskas un Vjatkas guberņās), kuras vecākos pierakstījis Permas bīskaps Stefans Svētais 14. gs. otrā pusē.
- mjao Tauta Ķīnā, Vjetnamā, Laosā, Taizemē, valoda pieder pie mjao-jao valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus.
- jao Tauta Ķīnas dienvidos, Laosas ziemeļos, Vjetnamā, Taizemē; valoda pieder pie mjao-jao valodām.
- miengi Tauta, dzīvo Annamas kalnu priekškalnē, Vjetnamas ziemeļu un centrālajā daļā, tuvu radniecīgi vjetnamiešiem, īpatnējas materiālās kultūras iezīmes (bambusa mājas uz pāļiem u. c.), senču kults, ticība dažādiem gariem; miongi.
- maolani Tauta, dzīvo Ķīnas, Taizemes, Vjetnamas un Mjanmas robežrajonā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju (taidžuanu) grupas, antropoloģiskā ziņā dienvidmongoloīdi.
- mulaji Tauta, dzīvo Ķīnas, Taizemes, Vjetnamas un Mjanmas robežrajonā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju (taidžuanu) grupas, antropoloģiskā ziņā dienvidmongoloīdi.
- sedangi Tauta, dzīvo Vjetnamas dienvidu daļas kalnos, arī Laosas dienvidaustrumos, pieder pie kalnu khmeriem.
- čamri Tauta, dzīvo Vjetnamas dienvidu daļas kalnos, pieder pie kalnu khmeriem.
- banari Tauta, dzīvo Vjetnamas vidusdaļas kalnos, \~120000 cilvēku (1970. g.), pieder pie kalnu khmeriem.
- vjetnamieši Tauta, Vjetnamas pamatiedzīvotāji; runā vjetnamiešu valodā, ticīgie - gk. budisti.
- haņi Tautība, dzīvo Ķīnā, Juņnaņas provinces dienvidos, arī kaimiņrajonos Birmā, Taizemē, Vjetnamā, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas (rakstība latīņu alfabētā), iedalās vairākās etniskās grupās (eni, bijuji, haoni, geco, asilumi, doni, emi, lavi, soni, lomeji, aini, aki), izplatīti gk. cilšu kulti, arī daoisms un kristiānisms.
- čami Tautība, dzīvo Mekongas ielejā Vjetnamā un Kambodžā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvu radniecīgi malajiešiem, reliģija - islāms (ar hinduisma elementu piejaukumu); tjami.
- bīhi Tautība, dzīvo Vjetnamas dienvidu daļā, kalnos, pieder pie kalnu čamiem, radniecīgi raglajiem.
- noangi Tautība, dzīvo Vjetnamas dienvidu daļā, kalnos, pieder pie kalnu čamiem, radniecīgi raglajiem.
- tjuri Tautība, dzīvo Vjetnamas dienvidu daļā, kalnos, pieder pie kalnu čamiem, radniecīgi raglajiem.
- edi Tautība, dzīvo Vjetnamas dienvidu daļā, kalnos, pieder pie kalnu čamiem.
- raglaji Tautība, dzīvo Vjetnamas dienvidu daļā, kalnos, pieder pie kalnu čamiem.
- džaraji Tautība, dzīvo Vjetnamas dienvidu daļas kalnos, arī Kambodžas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, vietējie tradicionālie kulti.
- nungi Tautība, dzīvo Vjetnamas ziemeļos, pieder pie kalnu tajiem.
- Taingujena Thajngujena - pilsēta Vjetnamas ziemeļu daļā.
- Tujenkuanga Tujenkuana - pilsēta Vjetnamā.
- Kona ūdenskritums ūdenskritums Mekongas upē ("Khone"), uz Kambodžas un Vjetnamas robežas, augstums - 21 m, platums - līdz 1,7 km.
- votjaki Udmurti - somugru cilts, kas dzīvo starp Vjatkas un Kamas upi Vjatkas un Ufas apgabalos (guberņās) Krievijā.
- Hongha Upe Āzijas austrumos (vjetnamiešu val. "Song Hong"), garums - 1183 km, sākas Juņnaņas kalnienē (Ķīnā, nosaukums Juaņdzjana) ietek Dienvidķīnas jūras Bakbo līcī (Vjetnamā).
- Klēna Upe Francijā, Vjennas kreisā krasta pieteka.
- Krēza Upe Francijā, Vjennas labā krasta pieteka, garums - 267 km.
- Aoja upe Grieķijā (_Aóös_), Epiras perif;erijā, Vjosas labā krasta pieteka.
- Mekonga upe Indoķīnas pussalā (angļu val. "Mekong"), Ķīnā, Laosā, Kambodžā un Vjetnamā (daļēji arī Laosas, Mjanmas un Taizemes robežupe), garums - \~4500 km, sākas Tibetas kalnienes Tanglas grēdā \~6500 m vjl., ietek Dienvidķīnas jūrā; Dzačhu.
- Moloma Upe Krievijā, Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka, garums - 419 km.
- Čepca Upe Krievijā, Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, garums - 501 kilometrs, sākas Augškamas augstienes dienvidu nogāzē.
- Belaja Holuņica upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- Čornaja Holuņica upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- Bistrica Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- Kiškiļa Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- Ludjana Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- Ņemda Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- Voja Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- Pižma Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka.
- Veļikaja Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka.
- Kobra Upe Krievijas Komi Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka.
- Ļetka Upe Krievijas Komi Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka.
- Kiļmeza Upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, garums - 270 km, sākas Augškamas augstienes atzaros.
- Ļuga Upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- Umjaka Upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Tatarstānas Republikā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- austroaziātu valodas valodu saime, kurā ietilpst monu-kmeru valodas, vjetu valodas, palaunu-va valodas, nikobariešu valoda, mundu valodas nahali valoda, dažkārt pieskaita arī mjao-jao valodas; izplatības teritorija - Birma, Indija, Kampučija, Ķīna, Laosa, Taizeme, Vjetnama
- Vēda Veļikajas kreisā krasta pieteka Viļakas novadā un Krievijā, garums - 87 km (Latvijas teritorijā 46 km), kritums - 53 m (Latvijā 49 m); Vjada; Veda.
- Liepna Veļikajas pietekas Vēdas (Vjadas) kreisā krasta pieteka Alūksnes un Balvu novadā (7 km lejteces Krievijā, bijušajā Abrenes apriņķī), garums — 47 km, kritums — 66,7 m, sākas Liepnas pagastā, satekot meliorācijas grāvjiem.
- Pomorje Vēsturisks novads (XV-XVII gs.) Baltās jūras un Oņegas ezera piekrastē, Oņegas, Severnaja Dvinas, Mezeņas, Pečoras, Kamas, Vjatkas baseinā (līdz Urāliem).
- Puatū Vēsturisks novads Francijas rietumos ("Poitou"), Biskajas līča piekrastē, ietver Desevras, Vandejas, Vjennas departamentu, pārsvarā paugurains reljefs.
- Vinlonga Viņlona - pilsēta Vjetnamā.
- Virīca Virica, Vjadas pieteka.
- Molotovs Vjačeslavs Molotovs - PSRS politiķis (1890.-1986. g.).
- Virica Vjadas (Vēdas) kreisā krasta pieteka Susāju pagastā, augštece Žīguru pagastā; Virīca.
- Kira Vjadas labā krasta pieteka Krievijā, augštece Balvu novada Medņevas un Vecumu pagastā, garums - 59 km (Latvijā 33 km), kritums - 58 m, sākas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, uz dienvidiem no Viļakas.
- Nokrata Vjatkas upes nosaukums tatāru valodā, tās lejtecē, Krievijas Tatarstānas Republikā.
- Vjargiņu ezers Vjazgines ezers Skrudalienas pagastā.
- Vjazgine Vjazgines ezers Skrudalienas pagastā.
- Drisa Vjerhņadzvinska - pilsēta Baltkrievijā.
- Verhņedvinska Vjerhņadzvinska - pilsēta Baltkrievijā.
- Vetka Vjetka, pilsēta Baltkrievijā.
- Vjetnamas Sociālistiskā Republika Vjetnama, valsts Āzijas dienvidaustrumos.
- VN Vjetnama, valsts divburtu kods.
- VNM Vjetnama, valsts trīsburtu kods.
- VjDR Vjetnamas Demokrātiskā Republika.
- Hanoja Vjetnamas galvaspilsēta, atrodas Honghas krastos, 130 km no Dienvidķīnas jūras, 1,47 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- VIA Vjetnamas informācijas aģentūra.
- dongs Vjetnamas naudas pamatvienība.
- Vjetnama Vjetnamas Sociālistiskā Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas austrumu daļā, platība - 331114 kvadrātkilometru, 88576700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Hanoja, administratīvais iedalījums - 58 provinces un 5 centrālās pakļautības pilsētas, robežojas ar Kambodžu, Laosu un Ķīnu, apskalo Dienvidķīnas jūra.
- Tonkina Vjetnamas ziemeļu daļas, kas 1884.-1945. g. ietilpa bijušajā Francijas kolonijā, t. s. Franču Indķīnā, agrākais nosaukums.
- momi Vjetnamiešu rituālās maizītes, kuru forma atgādina sieviešu ģenitālijas un tiek izmantotas reliģiskajos auglības rituālos.
- Čionsona grēda zemu un vidēji augstu kalnu sistēma Indoķīnas pussalas austrumu daļā, Vjetnamā un Laosā, garums - 1300 km, augstums - līdz 2711 m; Čiongšona grēda.
- Ratža Žaķza, pilsēta Vjetnamas dienvidu daļā ("Rach Gia").
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Vj.