Paplašinātā meklēšana
Meklējam Ventspils.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (696):
- Laxdienen 1280. g. dokumentos minēta apdzīvota vieta, ko saista ar Lagzdīnes pilskalnu Ventspils novada Piltenes pagastā.
- Aburgas grāvis Aburgas ezera noteka uz Lakšezeru Ventspils novada Usmas pagastā, garums - \~1 km
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes
- Ēdoles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas daļa pievienota Ventspils novada Ziru pagastam
- Zlēku dzirnavezers un apkārtējā ainava aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,3 ha) Ventspils novada Zlēku pagastā, ezers uzstādināts Dzirnavupē, platība - 6,8 ha, garums - 1,1 km, platums - līdz 120 m, lielākais dziļums - 4,5 m, atjaunota dzirnavu ēka un aizsprosts (augstums - 3,6 m)
- VN Akciju sabiedrība "Ventspils nafta"
- Amalienhof Amalijas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagasta teritorijā
- Anstrup Anstrupes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagasta teritorijā
- Landze apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Ventspils novada Piltenes pagastā
- Pope apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 17 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Popen" teritorijā, pagasta centrs
- Ugāle apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 27 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Ugahlen" teritorijā, pagasta centrs
- Tārgale apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 6 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Tergeln" teritorijā, pagasta centrs
- Ģibuļi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 12 km no Talsiem, pie Rīgas - Ventspils šosejas
- Irbene apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Ances pagastā
- Zūru mežniecība apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Piltenes pagastā
- Ūdrande apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Piltenes pagastā
- Jaunmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Popes pagastā
- Dandzītes apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagastā
- Banku ciems apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagastā
- Puzenieki apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagastā
- Speltes apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagastā
- Amele apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagasta austrumu daļā
- Akmeņdziras apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
- Ēvartciems apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
- Kamārce apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
- Krievlauki apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
- Liepene apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
- Miķeļtornis apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
- Muižnieki apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
- Dzirnavas apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Ugāles un Usmas pagastā
- Amjūdze apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Usmas pagastā
- Desuciems apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Usmas pagastā
- Zaļais ciems apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Usmas pagastā
- Usmas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Usmas pagastā
- Jaunmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Vārves pagastā
- Leči apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Vārves pagastā
- Sise apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Ziru pagastā
- Abavmala apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā
- Laidzesciems apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā
- Pasilciems apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā
- Vāverciems apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā
- Puze apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novadā 35 km no Ventspils, saukta arī Puzes muiža un Puzesmuiža, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā
- Angerciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ances pagastā
- Auzdarciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ances pagastā
- Kārlmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ances pagastā
- Lonaste apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ances pagastā
- Rinda apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ances pagastā
- Upatciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ances pagastā
- Virpe apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ances pagastā
- Labrags apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Jūrkalnes pagastā un Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā
- Gārzde apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Piltenes pagastā
- Karaļciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Piltenes pagastā
- Lagzdiena apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Piltenes pagastā
- Desciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Popes pagastā
- Topciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Popes pagastā
- Vēde apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Popes pagastā
- Nīcciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Puzes pagastā
- Raibkrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Puzes pagastā
- Rūmciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Puzes pagastā
- Trēbējciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Puzes pagastā
- Burtnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
- Elkšķene apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
- Jaunciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
- Jaunupe apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
- Lielirbe apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
- Lodes apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
- Lūžņa apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
- Rēdznieku ciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
- Standzes ciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
- Oviši apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
- Platene apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
- Būšnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā, Būšnieku ezera dienvidaustrumu piekrastē
- Ameļciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā
- Ciesengure apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā
- Dzirciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā
- Modes apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā
- Rāpati apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā
- Sirgumi apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā
- Cirkale apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā 46 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas ("Zirkeln") teritorijā
- Lībciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Užavas pagastā
- Sārnate apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Užavas pagastā
- Vendzavas apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Užavas pagastā
- Cirpstene apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Vārves pagastā
- Liedze apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Vārves pagastā
- Pasiekste apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Vārves pagastā
- Veltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Vārves pagastā
- Krievbūdas apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ziru pagastā
- Tērande apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ziru pagastā
- Vendzavas apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ziru pagastā
- Dzirnavas apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Zlēku pagastā
- Užava apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 23 km no Ventspils, izveidojusies bijušās pusmuižas "Hasau" teritorijā, pagasta centrs
- Ziras apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 30 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Sirgen" teritorijā, pagasta centrs
- Blāzma apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 36 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Puzes muižas "Pussen" teritorijā, Puzes pagasta administratīvais centrs
- Ance apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 37 km no Ventspils un 60 km no Talsiem, pagasta centrs, pirmo reizi minēta 1231. g. Kursas līgumā ar pāvesta sūtni
- Zlēkas apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 39 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Jūrkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 42 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Pilsbergas muižas ("Felixberg") teritorijā, pagasta centrs
- Usma apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 55 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Usmaiten" teritorijā, pagasta centrs
- Vārve apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 8 km no Ventspils, pagasta centrs
- Jorniņi apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Ances pagastā
- Stikli apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Puzes pagastā
- Dokupe apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
- Māteri apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Ugāles pagastā
- Zūras apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Vārves pagastā
- Ventava apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Vārves pagastā 20 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Zūru muižas teritorijā, Vārves pagasta administratīvais centrs
- Zemenes apdzīvota vieta (viensēta, neapdzīvota) Talsu novada Lībagu pagastā pie Rīgas-Ventspils un Talsu-Stendes ceļa krustojuma
- Mazistabi apdzīvota vieta (viensēta) Ventspils novada Ances pagastā
- Bēņas apdzīvota vieta (viensēta) Ventspils novada Jūrkalnes pagastā
- Staldzene apdzīvota vieta Ventspils pilsētas ziemeļu daļā starp Būšnieku ezeru un Baltijas jūru
- Mazistabu Stieguļu kalns arheoloģiskais piemineklis Ventspils novada Ances pagastā pie Mazistabu mājām, Rindas-Ances ceļa kreisajā pusē, lēzens reljefa pacēlums (platība - \~100 x 80 m), kura augstākā vieta klāta ar dažāda lieluma akmeņiem, akmeņu krāvuma nozīme un izmantošanas laiks nav zināmi
- Rindas viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā Rindas kreisajā krastā, 1 km no tās ietekas Irbē, Livonijas laikā tā bija Kurzemes bīskapa pils ("Angermunde"), domājams, ka celta 1249. g. un bijusi apdzīvota aptuveni līdz 18. gs. vidum, 19. gs. pils mūru akmeņi izmantoti tuvējo dzirnavu un Ovīšu bākas celtniecībai
- Angermindes viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā, Rindas kreisajā krastā, \~2 km uz ziemeļaustrumiem no Rindas baznīcas, celta 13. gs. vidū un nopostīta Ziemeļu kara laikā, bijusi taisnstūra garenbūve (~25 x 50 m), celta no laukakmeņiem, saglabājusies līdz 2 m augsta pils pamatu kontūra; Rindas pils; Rindas viduslaiku pils
- Staldzenes depozīts atrasts 2001. g. Ventspils nomalē, Staldzenes stāvkrasta kāpās, tajā ir 174 bronzas priekšmeti vai to fragmenti (kopējā masa 5,6 kg), lielākais bronzas laikmeta depozīts Latvijas teritorijā, priekšmeti izgatavoti bronzas laikmeta beigās (ap 800-600 g. p. m. ē.) un ir raksturīgi Skandināvijai, lielākā daļa nolietotas salauztas rotaslietas - aproces (arī 25 viju spirālaproce), kaklariņķi, rotadatas, sakta u. c.
- Puzes mācītājmuiža atrodas Ventspils novada Puzes pagastā, apbūve veidojusies 18. gs. un laika gaitā mainījusies, 1920. g. plānā ir mācītāja dzīvojamā māja, rentnieka dzīvojamā māja, vairākas kūtis, klēts, labības šķūnis, veļas mazgātava un malkas šķūnis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu (austrumu malā ēku nav)
- Stiklu Dižpurvs atrodas Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, Stiklu purvu dabas lieguma teritorijā, platība - 724 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3,5 m
- Ovīšu bāka atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, uzbūvēta 1814. g., ir cilindrisks mūra tornis (augstums 29,6 m, diametrs 11,5 m) ar gaismas telpu virs tā, gaismas avots atrodas 38,1 m vjl., un tā gaisma sniedzas 23 km attālumā
- Usmas elku liepa atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā pie bijušās Usmas muižas, Elkaragā, Usmas ezera krastā, pēc nostāstiem senāk tai bijuši 9 vai pat 12 žuburi, saglabājušies tikai 2 lieli žuburi (apkārtmērs 3,8 m un 2,6 m) un daudzas atvases
- Jaunvietu pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, 5 km uz dienvidiem no Ugāles, ir reljefa pacēlums starp divām 5-6 m dziļām gravām, plakumam (garums 35 m, platums 12-20 m) plānā ir noapaļotas, izstieptas trapeces forma, izteikts kultūrslānis nav konstatēts
- Māteru Velnapēdas akmens atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, arheoloģiskais piemineklis (kopš 1983. g.), garums - 4,6 m, platums - 4,2 m, augstums - 1,8 m, virspusē paliela iedobe (60 x 50 cm), kuras dibenā ir vairāki mazāki iedziļinājumi
- Ugāles pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, bijušajā Ugāles muižas parkā, ir reljefa izvirzījums, kas no 3 pusēm norobežots ar 2 strautu gravām, dabiski neaizsargātajā dienvidaustrumu pusē nocietināts ar 3 vaļņiem un grāvjiem, postīts 19. gs. ierīkojot muižas īpašnieku dzimtas kapus, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas līgumā minēto apdzīvoto vietu "Ugalen"
- Veckušķu svētozols atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, stumbra apkārtmērs - 1,3 m augstumā no zemes 7,6 m, tagad nokaltis, ir nostāsti, ka zem svētozola lūgts Dievs un ziedots
- Užavas bāka atrodas Ventspils novada Užavas pagastā, uzbūvēta 1879. g., ir cilindrisks, 19,4 m augsts ķieģeļu mūra tornis ar balkonu un gaismas telpu, gaismas avots atrodas 46,5 m virs jūras līmeņa
- Zlēku pilskalns atrodas Ventspils novada Zlēku pagastā, ir 5-6 m augsts paugurs ar lēzenām nogāzēm, plakums - \~60 x 30 m, ziemeļrietumu nogāzē 4 m zem plakuma līmeņa ir 9-12 m plata terase, datējums nav zināms
- Bēņu Zviedrijas pīlādzis aug Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, Bēņu māju dārzā, 0,5 km no jūras, tas ir visdižākais Zviedrijas pīlādzis ("Sorbus intermedia") Latvijā, stumbra apkārtmērs - 2,1 m, koka augstums - 10 m, vainags blīvs, izcili kupls, tā projekcija - 12,5 x 12 m
- Popes pilskalna goba aug Ventspils novadā, Popes pilskalnā, stumbra apkārtmērs - 4,3 m, augstums - 25 m, vainaga projekcija - 34 x 28 m (2. kuplākais koks Latvijā)
- Dižpurvs Augstais purvs Ventspils novadā, Piejūras zemienē, platība - 810 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,4 m, daudz akaču un sīku ezeriņu, kur uzturas daudz gājputnu
- Pagēģu svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumos, Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas pgabalā, atbilst Mituvas un Ventspils svītai pārējā Latvijas rietumu daļā, biezums — 105 m, nodalīta Lietuvā
- Tārgales svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums — 17-78 m, nodalīta Kurzemes ziemeļu daļā, stratotipiskais griezums atrodas Ventspils D3 urbumā
- Ahsen Āzes muiža, kas atradās tagadējā Ventspils novada Piltenes pagasta teritorijā
- Ovīšrags Baltijas jūras krasta izliekums \~22 km uz ziemeļiem no Ventas ietekas jūrā, Ventspils novada Tārgales pagastā
- Dundagas monoklināle Baltijas sineklīzes struktūra Kurzemes ziemeļu daļā, pieslienas Baltijas vairoga dienvidu nogāzei, pamatklintāja virsas augstums pazeminās no 908 m zjl. Kolkasragā līdz 1200 m zjl. Ventspils un Talsu apkaimē
- Struncene Baņgevas lejteces kreisais atzarojums Ventspils novada Usmas pagastā, ietek Usmas ezerā; Struncele; Strautupīte
- Bangena Baņģeva, upe Ventspils novadā
- Bangeva Baņģeva, upe Ventspils novadā
- Raņgava Baņģeva, upe Ventspils novadā
- Bestenhof Bestes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā
- Sarkanmuiža Bijusī muiža Ventspils novada Tārgales pagastā, kuras teritorijā izveidojuies apdzīvotā vieta Tārgale
- Popen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ventspils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pope
- Mazupes parastās purvmirtes atradne botāniskais liegums parastās purvmirtes aizsardzībai, atrodas Ventspils novada Ances pagastā, Trumpes jeb Mazupes ielejā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 129,7 ha
- Lošupe Būšnieku ezera noteka un Baltijas jūru Ventspils pilsētas ziemeļu daļā; Lošupīte
- Zirkeln Cirkales muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zlēku pagastā
- Stiklu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagstā un Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6636 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu un mežaudžu biotopus, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Popes zāļu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Popes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 78 ha, tajā ir Eiropas nozīmes biotopi: pļavas ar kaļķainām, kūdrainām vai mālainām augsnēm, purvainas bērzu, egļu un priežu audzes, ar kaļķi bagāti avoksnāji, aug vairākas retas un aizsargājamas augu sugas
- Puzes smilšu krupja atradne dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Puzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8 ha, izveidots Latvijā reti sastopamā smilšu krupja aizsardzībai
- Pluču tīrelis dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Ugāles un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 740 ha, ietilpst 3 nelieli purvi, ir liela biotopu daudzveidība, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Pelcīšu purvs dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 56 ha, ir vairāki pārejas purvu un kaļķaino zemo purvu nogabali, slīkšņas, savdabīgi biotopi
- Piešdanga Dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Zlēku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 10 ha, ietilpst avoksnājs Ventas labā krasta nogāzē un tam piegulošā teritorija, ir Latvijā vienīgā aizsargājamās lielās kosas atradne, konstatēts >360 sēklaugu un paparžaugu sugu
- Ovīši Dabas liegums Piejūras zemienes Irves un Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Ances, Popes un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 5078 ha, sastopami dažādi jūrmalas biotopi, konstatētas vairākas retas un saudzējamas bezmugurkaulnieku un augu sugas
- Sārnates purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Jūrkalnes un Užavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 1423 ha, izveidots, lai aizsargātu dažādus nozīmīgus biotopus; Pāzis
- Platenes purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 455 ha, ietilpst lielākā daļa purva un vairākas purvainas mežaudzes, ir liela aizsargājamās rūsganās melnceres atradne
- Užava Dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3012 ha, teritorija aizņem \~1 km platu un \~4 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, īpaši aizsargājami ir jūrmalas un pelēko kāpu biotopi, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Ances purvi un meži dabas liegums Ventspils novada Ances un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 10130 ha, ietver arī Skarbas purva liegumu, Mazupes parastās purvmirtes atradnes botānisko liegumu un Putera ezara purva dzērvenāju liegumu
- Nagļu un Ansiņu purvs dabas liegums Ventspils novada Zlēku pagastā, kopējā platība — 284 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dzērvenāji aizņem 66,8 ha, segums 60-70%, gk. lielā dzērvene (“Oxycoccus palustris”), purva zemsedzē arī polijlapu andromeda, makstainā spilve, sila virsis, melnā vistene, grīšļi, sfagni
- Klāņu purvs dabas liegums, atrodas Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, 9-12 km no Baltijas jūras krasta, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, platība — 1615 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., liegumā konstatēti \~530 sēklaugu un paparžaugu sugu un \~160 sūnu sugu
- Užavas lejtece dabas parks Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas un Ziru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 1434 ha, iekļauta daļa no Užavas poldera, kas izbūvēts 20. gs. 60. gados, izveidots, lai aizsargātu caurceļojošos un ligzdojošos putnus
- Vindava Dažos dokumentos minēts Ventspils nosaukums (19. gs. un 20. gs. sākumā)
- Popes skābardis dižākais skābardis ("Caprinus betulus") Latvijā, aug Ventspils novadā, Popes pils priekšā, stumbra apkārtmērs - 2,6 m, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 17 x 19 m, 1,3 m augstumā stumbrs sadalās 5 žuburos, kas atgādina atvērtu plaukstu ar 5 pirkstiem
- Ķīvmeža dižakmens dižakmens Ventspils novada Piltenes pagastā, mežā, viens no 10 lielākajiem dižakmeņiem Latvijā, garums - 6,35 m, platums - 4,35 m, augstums - līdz 2,8 m, apkārtmērs - 17,5 m, lielākā daļa atrodas virs zemes un ir apaugusi ar sūnām
- Neuhof Dundagas Jaunmuiža muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
- Dondangen Dundagas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
- Apšupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Jaunbērzes pagastā, pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 134 km no Ventspils dzelzceļa stacijas; pietura atklāta 1920. g. pie Krustpils-Ventspils dzelzceļa līnijas ar nosaukumu "Ērzeļi", bet 1921. g. nosaukums mainīts
- Brakšķi Dzelzceļa pietura Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 151 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1931. g.
- Anuži Dzelzceļa pietura Kuldīgas novada Alsungas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ventspils-Liepāja, 47 km no Ventspils dzelzceļa stacijas
- Briģi dzelzceļa pietura Ludzas novada Briģu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 447 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1934. g., tolaik pie dzelzceļa līnijas Rīga-Zilupe
- Bērziņi Dzelzceļa pieturas punkts Ventspils novada Ziru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ventspils–Liepāja, 31 km no Ventspils dzelzceļa stacijas
- Goba Dzelzceļa pieturpunkts Birzgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 229 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāts 1933. g.
- Džūkste Dzelzceļa pieturpunkts Tukuma novada Džūkstes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 130 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāts 1930. gadā
- Alsunga dzelzceļa stacija Alsungas pagastā, pie dzelzceļa līnijas Ventspils-Liepāja, 54 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1932. g. pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Kuldīga; 1916.-1924. g. pie šaursliežu dzelzceļa dzelzceļa līnijas Pāvilosta-Alšvanga pastāvēja dzelzceļa stacija Alšvanga (Alsunga)
- Birze Dzelzceļa stacija Bauskas novada Vecumnieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 225 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Lesting", 1919.-1924. g. saucās "Lestiķi"
- Iecava Dzelzceļa stacija Iecavas novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 196 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Gross-Eckau", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Daudzeva Dzelzceļa stacija Jaunjelgavas novada Daudzeses pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 261 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Daudsewa", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Atašiene Dzelzceļa stacija Jēkabpils novada Atašienes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 337 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1901. g. pie dzelzceļa līnijas Maskava-Kreicburga (Krustpils) ar nosaukumu "Borch", 1918.-1919. g. saucās "Borķi", bet 1919.-1929. g. - "Ataišiene"
- Daugava Dzelzceļa stacija Jēkabpils rajona Sēlpils pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 291 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g.
- Istalsna Dzelzceļa stacija Ludzas novada Isnaudas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 430 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g. ar nosaukumu "Pumpuri", tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
- Cirma Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Lendžu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 409 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, kā dzelzceļa pietura "Sarkani" atklāta 1926. g., tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
- Garoza Dzelzceļa stacija Salgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 178 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Garosen", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Elkšķene Dzelzceļa stacija Ventspils novada Tārgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 12 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, pieturpunkts ar nosaukumu "Pope" atklāts 1927. g., tagadējais nosaukums kopš 1932. g.
- Pūņupe Dzirnavupes paralēls nosaukums posmā no Kāžezera līdz Zlēku dzirnavezeram, Ventspils novada Zlēku pagastā
- Edwahlen Ēdoles muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā
- Mauriņupe Elkšķenes labā krasta pieteka Ventspils novada Tārgales pagastā, augštece Popes pagastā
- Riekte Engures kreisā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Ugāles pagastā, garums - 12 km; Riekste; Riekstustrauts
- Dūņupe Engures labā krasta pieteka Ventspils novada Ugāles pagastā, garums - <1 km, iztek no Dūņezera
- Dūņupīte Engures labā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā, iztek no Lakšezera, garums - \~2 km
- Usmas ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzdenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, 20,6 m vjl., platība — 3470 ha, kopā ar salām 3890 ha, garums — 13,5 km, lielākais platums — 6 km, vidējais dziļums — 5,4 m, lielākais dziļums — 27 m, ietek 10 upes, iztek Engure, eitrofs, aizaugums — 5%
- Puzes ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Puzes pagastā, 12,3 m vjl., platība — 520,5 ha, garums — 4,4 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 12,4 m, lielākais dziļums — 33,6 m, mezotrofs, ar tīru ūdeni; ietek Engure un Svēte, iztek Rinda
- Būšnieku ezers ezers Piejūras zemienē, Ventspils pilsētas teritorijas ziemeļu daļā, 9 m vjl., garums — 3 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 2,8 m
- Klāņezers ezers Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, Klāņu purva dabas liegumā, 18 m vjl., platība - 67 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,8 m, dibenā >2 m dūņu slānis, eitrofs, virsūdens aizaugums - 40%; Klaņu ezers; Klāņu ezers
- Lakšezers ezers Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, platība - 34,7 ha, garums - 700 m, lielākais dziļums - 1,2 m, apaļa ezerdobe, eitrofs, aizaugums - 40%, ligzdo gulbji; Lakšu ezers
- Kalpiņezers ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - <1 ha
- Garais ezers ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 18,5 ha; Garezers
- Skarbezers ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 18,6 ha; Skarbais ezers; Skarbes ezers; Silkalēju ezers
- Dūmezers ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 3,3 ha; Dūmu ezers; Dūņu ezers
- Kalnezers ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 4 ha
- Bočezers ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 4 ha; Boču ezers
- Zigatezers ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 4,0 ha, dziļums - līdz 1,5 m; Zigātezers; Zigatu ezers; Žigatu ezers
- Stulbezers ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 4,7 ha; Stulbais ezers
- Luknu ezers ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 4,8 ha; Luknas ezers; Lūkinezers; Lukiņezers; Lukņu ezers
- Bēržezers ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība – \~5 ha; Bērzezers, Bērzu ezers
- Makšķerezers ezers Ventspils novada Ances pagastā; platība - 12 ha; Makšķeru ezers
- Puterezers ezers Ventspils novada Ances un Tārgales pagastā, platība - 8.3 ha, dziļums - līdz 0,6 m; Pētera ezers; Putera ezers; Puteru ezers; Putras ezers; Putriņezers
- Dūņezers ezers Ventspils novada austrumu daļā Puzes un Ugāles pagastā, platība - 4,4 ha; Dūņu ezers
- Aburgas ezers ezers Ventspils novada austrumu daļā, Usmas pagastā, platība 6,5 ha
- Sārnates ezers ezers Ventspils novada Jūrkalnes pagastā (agrāk Užavas pagastā), nolaists 1970. gados veicot meliorāciju, platība — 1930. gados bijusi 143 ha, tagad Sārnates purvā redzama 3 km gara un līdz 1,3 km plata ezerdobe; Dižezers; Sarnates ezers; Sarnātes ezers; Sembas ezers; Sembu ezers
- Pāžezers ezers Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, Sārnates purvā, platība - 1 ha; Pāžu ezers
- Brenču ezers ezers Ventspils novada Piltenes pagastā, platība - 2 ha
- Vecventas ezers ezers Ventspils novada Piltenes pagastā, platība - 7,5 ha
- Ķīšezers ezers Ventspils novada Puzes pagastā, platība - <1 ha
- Mežezers ezers Ventspils novada Puzes pagastā, platība - <1 ha
- Līdaku ezers ezers Ventspils novada Puzes pagastā, platība - <1 ha
- Krāčezers ezers Ventspils novada Puzes pagastā, platība - 2,3 ha; Krāču ezers
- Ieriņezers ezers Ventspils novada Puzes pagastā, platība - 4,2 ha; Ieriņu ezers; Jeriņezers; Ceriņu ezers
- Seklene ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 13 ha, garums - \~650 m, lielākais platums - \~400 m; Seklenes ezers; Sēklenes ezers
- Dižiere ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 20,5 ha, T veida ezerdobe, garums \~900 m, lielākais platums - \~800 m; Dižieres ezers; Lielais ezers; Stiklu ezers; Pils ezers
- Dziļene ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 6,9 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~250 m; Dzilene; Dziliņa ezers; Dziliņu ezers; Dziļņezers
- Velnezers ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 7,4 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~150 m
- Maziere ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 7,8 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~300 m; Mazais ezers; Mazieres ezers; Mazais ezers; Pirts ezers
- Zutene ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 7,8 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~300 m; Ozoliņa ezers; Ozoliņu ezers; Zuteņu ezers
- Mazezers ezers Ventspils novada Tārgales pagastā, platība - 4,1 ha; Mazais ezers
- Paegļu ezers ezers Ventspils novada Ugāles pagastā, platība — <1 ha
- Tirukšezers ezers Ventspils novada Usmas pagastā, 20,6 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,52 km, lielākais dziļums - 4,3 m, stipri dūņains, eitrofs, aizaugums - 30%; Tirukša ezers; Tīrukšu ezers; Vectirukšu ezers; Vectīrukšu ezers
- Ilziķis ezers Ventspils novada Usmas pagastā, platība - 20,6 ha, lielākais dziļums - 3,2 m, garums - \~1700 m, lielākais platums - \~200 m; Ilzika ezers; Ilziķa ezers; Ilziķu ezers; Ilzikezers
- Pelcenes ezers ezers Ventspils novada Usmas pagastā, platība — 3,4 ha; Palcenes ezers
- Mazezers ezers Ventspils novada Užavas pagastā, platība - 1 ha
- Ezīša ezers ezers Ventspils novada Vārves pagastā, platība - 1 ha
- Kāžezers ezers Ventspils novada Zlēku pagastā, 25 m vjl., platība - 15 ha, garums - 800 m, lielākais platums - \~200 m, lielākais dziļums - 4,8 m; Kaža ezers; Kažu ezers; Kāžu ezers; Laidzes ezers
- Tīsezers ezers Ventspils novada Zlēku pagastā, platība - 2,5 ha, dziļums - līdz 2,5 m; Kīsi ezers; Ķīšu ezers; Ķīšezers; Tīsa ezers; Tīsu ezers; Tīšezers
- Stiklu ezeri ezeru grupa Ventspils novada Puzes pagastā, 30-33 m vjl.: Dižiere, Dziļene, Maziere, Seklene, Velnezers un Zutene
- FK Futbola klubs (kopā ar nosaukumu, piem., FK "Ventspils")
- Garsden Gārzdes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā
- Graenzhof Grenču muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ugāles pagastā
- Gruiķu Gruiķu dīķis - ūdenstilpe Ventspils novada Ugāles pagastā, platība - 1,7 ha
- Vecumu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ventspils novada Ugāles pagastā, augstums — 2,8 m, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, apkārtmērs — 17,8 m, virszemes tilpums — 42 kubikmetri, ir pelēksārts, lielkristālisks biofita granīts
- Dampeļu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ventspils dienvidu nomalē, Ventas kreisajā krastā, 300 m lejpus Dampeļu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., 1,4 km garā un 3 m augstā kraujā atsedzas Ancilus ezera Ventspils lagūnā veidojušies zilganpelēki māli un aleirīti, virs kuriem ieguļ dažus centimetrus biezs sapropeļa slānis; atsegumā redzamas zemes slāņu veidošanās likumsakarības
- Grīžu velna krēsls ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, dižakmens, atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, 15 km uz austrumiem no Ventspils, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 6,3 m, platums - 4,6 m, augstums - 3 m, tā virszemes daļa, kurā ir savdabīgs padziļinājums, atgādina milzīgu sēdekli ar ieslīpu atzveltni
- Akmeņkalnu velnapēdas akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, robežakmens, atrodas Talsu novada Dundagas pagasta un Ventspils novada Ances un Puzes pagasta robežošanās vietā, mežā, sens kultakmens, augstums - 3,3 m, garums - 5,6 m, platums - 4 m, apkārtmērs - 17,3 m, virszemes tilpums - 40 kubikmetri, gaišpelēks ortogneiss ar melnām dzīslām
- Gibsden Ģibzdes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
- Gipken Ģipkas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
- Moricsalas dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, kopplatība - 818 ha, valsts aizsardzībā kopš 1912. g., izveidots, lai saglabātu nepārveidotas dabas ekosistēmas, pētītu tajās notiekošos procesus un nodrošinātu izzūdošo un reto augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku aizsardzību
- Dižirbe Irbe, upe Ventspils novadā
- Dižirve Irbe, upe Ventspils novadā
- Irve Irbe, upe Ventspils novadā
- Lielirbe Irbe, upe Ventspils novadā
- Dižgrāvis Irbes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, iztek no Klāņezera, augštecē ir Tārgales un Popes pagastu robežupe, kā arī dažādos posmos šķērso šos pagastus, garums - 12 km; Lūžpurva grāvis; Lūžupurva grāvis; Nābeļu grāvis
- Rinda Irbes kreisā satekupe Ventspils novadā, garums - 29 km, kritums - 6,8 m, iztek no Puzes ezera
- Stende Irbes labā satekupe Talsu un Ventspils novadā, garums - 100 km, kritums - 78 m; augštecē līdz Dižstendei Leļļupe
- Johannisberg Jāņukalna muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Popes pagastā
- Julianenhof Jūles muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā
- JTO Jūras tirdzniecības osta (raj., kopā ar nosaukumu: Ventspils JTO)
- Kalēju valks Kalējvalks, Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā
- Kalschen Kalšu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
- Kalken Kaļķu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
- Brida Kamārce - Ventas labā krasta pieteka Ventspils novadā
- Kānupe Kāņupe Talsu un Ventspils novadā
- Capen Kapenes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā
- Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
- Karlshuette Kārļa muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
- Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ziras pagastā
- Kauliņi Kauliņu dīķis - atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, platība - 2 ha
- Laidzes ezers Kāžezers Ventspils novada Zlēku pagastā
- Kaži Kažu ezers - Kāžezers Ventspils novada Zlēku pagastā
- Klāņu-Būšnieku Klāņu-Būšnieku kanāls - novada Klāņezera ūdeņus uz Būšnieku ezeru Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā
- Klarshof Klares muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
- Kolka Kolkas pagasts - pagasts Talsu novadā, robežojas ar Dundagas un Rojas pagastu, kā arī ar Ventspils novadu
- Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi
- Kuldīga Kuldīgas novads - nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu
- Veckuldīga Kuldīgas pilsētas mikrorajons starp Krāčupīti un Ventu, uz ziemeļiem no Ventspils ielas
- Kuldīga Kuldīgas rajons - pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu
- kursenieki Kultūrvēsturiskā apgabala Kursa jeb Kurzeme (Ventspils, Liepājas, Talsu, Kuldīgas, Tukuma, Saldus rajonu) iedzīvotāji
- Kurben Kurbes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
- Vanema Kuršu un lībiešu apdzīvots novads Ziemeļkurzemē 13. gs.; pēc vieniem uzskatiem aptvēra teritoriju no tagadējā Ventspils novada Ances, Puzes un Usmas pagasta līdz Ķemeriem Jūrmalā, pēc citiem uzskatiem aptvēra tikai Abavas baseina apvidu starp Rendu (Kuldīgas novadā) un Pūri (Tukuma novadā)
- Jaunciema grāvis Ķikans, ūdenstece Talsu un Ventspils novadā
- Lielais Ķikans Ķikans, ūdenstece Ventspils un Talsu novadā
- Ķikens Ķikans, upe Dundagas un Ventspils novadā
- Ķikenupīte Ķikans, upe Dundagas un Ventspils novadā
- Ķikna Ķikans, upe Dundagas un Ventspils novadā
- Sīkragupīte Ķikans, upe Dundagas un Ventspils novadā
- Laxduenen Lagzdienas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā
- Tāšukalns Lagzdīnes pilskalns Ventspils novada Piltenes pagastā
- Langsehden Langsēžu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Vārves pagastā
- kurelieši Latviešu militāra vienība, kas darbojās 1944. g. VII - XI Rīgas un Ventspils apriņķos ģenerāļa J. Kureļa vadībā
- Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils
- Feldhof Lauku muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Stendes pagastā
- Atlizzen Leču muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā
- Ugāles pacēlums lēzeni un vidēji viļņots pacēlums, senā Baltijas ledus ezera sala Kursas zemienes Ugāles līdzenuma rietumu malā uz rietumiem no Usmas ezera, aizņem Ventspils novada Ugāles pagasta lielāko daļu, Piltenes pagasta austrumu malu un Zlēku pagasta ziemeļaustrumu stūri, platība līdz 1250 ha, augstākā daļa paceļas >30 m virs Baltijas ledus ezera akumulācijas līdzenuma
- Puzes pacēlums lēzens, nedaudz viļņots pacēlums Kursas zemienes Ugāles līdzenuma ziemeļu daļā, Ventspils novada Puzes pagastā, garums — 11,5 km, platums — līdz 4,5 km, augstākajā daļā absolūtais augstums — 52,6 m vjl.
- Popes pacēlums lēzens, vidēji viļņots pacēlums Kursas zemienes Ugāles līdzenuma ziemeļu malā, Ventspils novada Popes pagastā, garums — 4,5 km, platums — 3 km, paceļas >40 m virs blakus esošā Baltijas ledus ezera līdzenuma, augstākajā daļā absolūtais augstums — 70,4 m vjl.
- Lizenthof Licentes muiža, kas atradās Ventspils pilsētā
- Ledicken Liediķu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā
- Viskūžu sala lielākā Latvijas ezeru sala (garums - 3 km, platums - 1,5 km) un dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Usmas ezerā, Ventspils novada Usmas pagastā, platība - 309 ha, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., izveidots, lai aizsargātu veco priežu audzi, retos augus un putnus
- Ostupe Lonastes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā, garums - 29 km, kritums - 68 m, sākas Slīteres Zilo kalnu dienvidu nogāzē
- Rūšupe Lonastes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, iztek no Pāces purva; Rušupe; Rušu strauts
- Pāce Lonastes labā satekupe Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā, garums - 27 km, kritums - 4,2 m; vidustecē arī Kazeņupe
- Lohnasten Lonastes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
- Lužna Lūžupe Ventspils novadā
- Lužņa Lūžupe Ventspils novadā
- Lūžņa Lūžupe Ventspils novadā
- Nabele Lūžupe Ventspils novadā
- Nobele Lūžupe Ventspils novadā
- MVUAC Mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta centrs (reģ., piem., Ventspils ~)
- Klein-Sarnaten Mazsārnates muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Sārnates pagastā
- Mohden Modu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Puzes pagastā
- Ventspils novads nodibināts 2009. g. bijušā Ventspils rajona teritorijā, ietver Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, robežojas ar Talsu, Kuldīgas un Dienvidkurzemes novadu, kā arī ar Baltijas jūru
- Kuldīgas novads nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu
- Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis
- Pāvilostas novads novads izveidots 2009. gadā, ietvēra Pāvilostas pilsētu, Sakas un Vērgales pagastu, robežojās ar Ventspils, Alsungas, Kuldīgas, Durbes un Grobiņas novadu, kā arī ar Baltijas jūru, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
- Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas)
- Ohben Obes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā
- Vinda Osta, kas minēta 1263. g. vienošanās dokumentā starp Livonijas ordeni un Kurzemes katoļu baznīcas bīskapu par Kursas ostu piederību, kas varētu būt pirmais Ventspils pieminējums vēstures dokumentos
- Kārklu valks Pāces kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā
- Platene Packules labā krasta pieteka Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, garums - 14 km; Plātene; Plutene
- Patzkuln Packules muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Vārves pagastā
- Sakas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Pāvilostas pilsētu, Lažas, Cīravas, Dunalkas un Vērgales pagastu, Ventspils un Kuldīgas novadu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Upesmuižas pagasts, vāciski — Bachhof, krieviski — Bechgofskaja
- Padures pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Deksnē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu, Rumbas, Kurmāles, Īvandes un Ēdoles pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paddern, krieviski — Paddernskaja
- Rumbas pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Mežvaldē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu, Rendas, Kabiles, Vārmes, Pelču un Padures pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: Kuldīgas pagasts, vāciski - Goldingen, krieviski - Goldingenskaja
- Alsungas pagasts pagasts Kuldīgas novada rietumu malā, robežojas ar Ēdole, Īvandes un Gudenieku pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes un Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: Alšvangas pagasts, vāciski - Alschwangensche, krieviski - Aļšvangenskaja
- Ēdoles pagasts pagasts Kuldīgas novada ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Padures, Īvandes un Alsungas pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Edwahlen, krieviski — Edvaļenskaja
- Rendas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kabiles un Rumbas pagastu, kā arī ar Ventspils un Talsu novadu (pagasta robežas gandrīz sakrīt ar pirmskara Rendas pagasta robežām); bijušie nosaukumi: vāciski — Ronnensche, krieviski — Rennenskaja
- Ģibuļu pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Pastendē, robežojas ar Valdgales, Lībagu, Sabiles pagastu un Talsu pilsētu, kā arī ar Kuldīgas un Ventspils novadu
- Valdgales pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Pūņās, robežojas ar Talsu pilsētu, Dundagas, Īves, Ārlavas, Laidzes un Ģibuļu pagastu, kā arī ar Ventspils novadu
- Dundagas pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Kolkas, Rojas, Lubes, Īves un Valdgales pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dondangen, krieviski — Dondangenskaja
- Puzes pagasts pagasts Ventspils novadā ar administratīvo centru Blāzmā, robežojas ar Ances, Usmas, Ugāles un Popes pagastu, kā arī ar Dundagas un Talsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Pussen, krieviski — Puzenskaja
- Piltenes pagasts pagasts Ventspils novadā ar administratīvo centru Piltenes pilsētā, robežojas ar Piltenes pilsētu un Tārgales, Ugāles, Zlēku, Ziras un Vārves pagastu; bijušie nosaukumi: Piltenes pilsētas lauku teritorija (1960.-2009. g.), vāciski — Landgemeinde Pilten, krieviski — Piļtenskaja
- Vārves pagasts pagasts Ventspils novadā ar administratīvo centru Ventavā, robežojas ar Ventspils pilsētu, Tārgales, Piltenes, Ziru un Užavas pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: vāciski — Warwen, krieviski — Varvenskaja
- Jūrkalnes pagasts pagasts Ventspils novada dienvidu daļā, Baltijas jūras krastā, robežojas ar Užavas un Zīru pagastu, kā arī ar Alsungas un Pāvilostas novadu; bijušie nosaukumi: Pilsberģes pagasts, vāciski — Felixberg, krieviski — Feliksbergskaja
- Ances pagasts pagasts Ventspils novada ziemeļu daļā, robežojas ar Puzes, Popes un Tārgales pagastu, kā arī ar Dundagas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Anzen, krieviski - Ancenskaja
- Popes pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ances, Puzes, Ugāles un Tārgales pagastu; pagasta teritorija 1926. g. samazināta, izveidojot tajā arī Ances pagastu, padomju laikā šo pagastu savstarpējās robežas nedaudz mainītas; bijušie nosaukumi: vāciski — Popensche, krieviski — Popenskaja
- Ziru pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Jūrkalnes, Užavas, Vārves, Piltenes un Zlēku pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Alsungas novadu; bijušie nosaukumi: Dziru pagasts, vāciski — Sirgen, krieviski — Zirenskaja
- Tārgales pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Kolkas, Ances, Popes, Ugāles, Piltenes un Vārves pagastu, kā arī ar Ventspils pilsētu un Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Sarkanmuižas pagasts, Ventas pagasts, vāciski — Rothof, krieviski — Rotgofskaja
- Ugāles pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Puzes, Usmas, Zlēku, Piltenes, Tārgales, Popes pagastu un Piltenes pilsētu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ugahlen, krieviski — Ugaļenskaja
- Usmas pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ugāles un Puzes pagastu, kā arī ar Talsu un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Usmaiten, krieviski — Usmaitenskaja
- Užavas pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Vārves, Ziru un Jūrkalnes pagastu, kā arī ar Baltijas jūru
- Zlēku pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ziru, Piltenes un Ugāles pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schleck, krieviski — Šlekenskaja
- Passexten Pasiekstes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Vārves pagastā
- Aizputes apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizputes, Alšvangas, Apriķu, Basu, Cīravas, Dunalkas, Dzērves, Gudenieku, Jūrkalnes, Kalvenes, Kazdangas, Klosteres, Lažas, Nīkrāces, Rudbāržu, Sakas, Sieksātes, Ulmales un Valtaiķu pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Liepājas apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru
- Kuldīgas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi
- Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
- Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
- Talsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Talsu pilsētu, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsētu ar laiku teritoriju, Abavas, Balgales, Dundagas, Ģibuļu, Īves, Kolkas, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Mērsraga, Rojas, Strazdes, Valdemārpils, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils rajonu, kā arī ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci
- Kuldīgas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu
- Ulmales–Labraga pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1920.-1925. g.; teritorija 1920. g. izdalīta no Sakas pagasta, 1925. g. pagasts pārdēvēts par Ulmales pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā
- Ulmales pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1925.-1949. g.; 1920.-1925. g. saucās Ulmales-Labraga pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā
- Pilsberģes pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Jūrkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Ventspils novada Jūrkalnes pagastā
- Spāres pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Ģibuļu pagastā, neliela daļa — Ventspils novada Usmas pagastā
- Sarkanmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Ventspils apriņķī līdz 1939. gadam, kad pārdēvēts par Ventas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Ventspils novada Tārgales pagastā
- Zūru pagasts pastāvēja bijušajā Ventspils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ventspils novada Piltenes, Vārves un neliela daļa — Ziru pagastā
- Ventas pagasts pastāvēja bijušajā Ventspils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ventspils novada Tārgales un Vārves pagastā un Ventspils pilsētā
- Piltene pilsēta Latvijā, Kurzemes rietumu daļā, Ventspils novadā (1950.-2009. Ventspils rajonā, 1819.-1949. g. Ventspils apriņķī) 173 km no Rīgas un 22 km no Ventspils, pilsētas tiesības kopš 1557. g., no 1234. g. Kurzemes bīskapijas rezidence, bet no 1309. g. bīskapijas administratīvais centrs; bijušais nosaukums vāciski - Pilten
- Zilupe pilsēta Latvijā, Latgales austrumos, Ludzas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. g. Ludzas rajonā, 1949.-1959. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Ludzas apriņķī) 304 km no Rīgas un 35 km no Ludzas, pilsētas tiesības kopš 1931. g., sāka veidoties ap 1900. g. sakarā ar Ventspils - Maskavas - Ribinskas dzelzceļa būvniecību
- Lagzdīnes pilskalns pilskalns Ventspils novada Piltenes pagastā, Zlēku-Piltenes ceļa labajā pusē, reljefa pacēlumā Ventas labajā krastā, plakums - ovāls \~50 x 70 m apjozts ar 6 m augstu valni, bijis apdzīvots līdz 13. gs., apkārtnē konstatēta plaša senpilsētas vieta, saistāms ar 1280. g. dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Laxdienen"; Tāšukalns
- Popes pilskalns pilskalns Ventspils novada Popes pagastā, 600 m uz rietumiem no bijušās Popes muižas, ir zemes izvirzījums ar dabiski stāvām nogāzēm \~25 m augsta paugura rietumu pusē, plakums — 45 x 30 m, saistāms ar Alnas Balduīna un kuršu miera līgumā (1231. g.) minēto Popes ciemu (“Popen”)
- Puzes pilskalns pilskalns Ventspils novada Puzes pagastā, ir \~10 m augsts paugurs, ko ietver mitras pļavas, plakums — 35 x 20 m, datējams ar 12.-13. gs., saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto Puzes (“Pussen”) ciemu
- Paventu pilskalns pilskalns Ventspils novada Zlēku pagastā, \~1,2 km uz rietumiem no Pavenšu mājām, Ventas labajā krastā, tas ir reljefa pacēlums ar dabiski stāvām nogāzēm trijās pusēs, bet ziemeļaustrumu pusē tas no apkārtnes norobežots ar valni un grāvi, plakums - 60 x 40 m, izmantošanas laiks nav zināms
- Zlēku Karātavu kalns pilskalns Ventspils novada Zlēku pagastā, ir \~500 m garas, 15 m augstas morēnu grēdas rietumu gals, stipri postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, sānu nogāzes dabiski stāvas, rietumu un austrumu puses norobežotas ar vaļņiem un grāvjiem, plakums - \~70 x 15 m, izmantošanas laiks nav zināms
- Pabērzkalns Pilskalns Ventspils novada Zlēku pagastā, Ventas labajā krastā, plakums - \~100 x 10-20 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs. sākumam, izrakumos atrasti arī daudz skandināviskas izcelsmes priekšmeti
- Amt-Pilten Piltenes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā
- Neuhof Popes Jaunā muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Popes pagastā
- Anzen Popes-Ances muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ances pagasta teritorijā
- Allu dižpriede priede Ventspils nopvada Usmas pagastā, Stendes upes kreisā krasta kraujā, stumbra apkārtmērs - 4,2 m, vainaga projekcija - 16 x 15 m, augstums - 23,5 m, blīvs zarojums, vecums 250-300 g
- Puischkaln Puiškalna muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
- Buļļu purvs Pūņu purvs Ventspils novada Vārves pagastā
- Pūņu purvs purvs Ventspils novada Vārves pagastā, platība - 914 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4,2 m, 1964.-1992. g. ieguva pakaišu frēzkūdru; Vārves purvs; Buļļu purvs
- Pusseneeken Puzenieku muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Puzes pagastā
- Svēte Puzes ezera pieteka Ventspils novada Ugāles pagastā, garums - 12 km
- Pussen Puzes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Puzes pagastā
- Pesteļvalks Raķupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Dundagas pagastā, augštece Ventspils novada Puzes pagastā
- Veciere Raķupes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Puzes pagastā, garums - 12 km; Sviķupe
- Dzērves valks Raķupes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā (tikai īss lejteces posms) un Dundagas novada Dundagas pagastā, garums — \~2 km
- Riekste Riekte, Engures pieteka Ventspils novadā
- Riekstustrauts Riekte, Engures pieteka Ventspils novadā
- Guģenieku valks Rindas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Popes pagastā
- Krojvalks Rindas kreisā krasta pieteka Ventspils novadā; Kraujvalks
- Zviede Rindas labā krasta pieteka Ventspils novada Popes pagastā, augštece Puzes pagastā, garums - 13 km
- Rīve Rīva, upe Kuldīgas, Dienvidkurzemes un Ventspils novadā
- Moricsala sala Usmas ezera rietumu daļā, Ventspils novada Usmas pagastā, platība - 83 ha, apdzīvota kopš 20. gs. sākuma, senāk dēvēta par Usmas kalvu vai Zivju salu
- Sernaten Sarnaten - Sarnates muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Užavas pagastā
- Vičaka Sārnates ezera noteka uz Baltijas jūru Ventspils novada Užavas pagastā
- Sarnaten Sārnates muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Užavas pagastā
- Pāzis Sārnates purvs Ventspils novada Jūrkalnes un Užavas pagastā
- Ances senkapi senkapi Ventspils novada Ancē, pie Ances pasta nodaļas, pļavā aiz bijušās muižas dzīvojamās ēkas, datēti ar 13.-14. gs. miju
- Baltijas ledus ezera senkrasts senkrasts Liepājas - Ventspils lielceļa labajā pusē redzams visa Medzes pagasta garumā - turpat 12 km, dažviet tas sasniedz pat 30 metru augstumu
- Landzes dižliepas septiņas vecas liepas Ventspils novada Piltenes pagastā, aug Ventas labajā krastā pie Landzes luterāņu baznīcas, resnākās liepas stumbra apkārtmērs - 6,4 m līdz pat 10 m augstumam, vainags kupls, tā projekcija - 20 x 19 m, koka augstums - 22 m, otras resnākās liepas apkārtmērs - 5,4 m
- Schlitterhof Slīteres, Šlīteres muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
- Asiķvalks Stendes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 4 km
- Grūžvalks Stendes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 7 km
- Mellupīte Stendes kreisā krasta pieteka Ventspils novadaUsmas pagastā, augštece Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Lonaste Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 12 km, Pāces un Raķupes koptekupe; Lone
- Trumpe Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 18 km, kritums - 32 m; Strumpe; Mazupe
- Kalējvalks Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 5 km; Kalēju valks
- Upatu strauts Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Puzes pagastā
- Zalkšu valks Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Puzes pagastā, garums - 5 km
- Paegļu valks Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā
- Aizupju valks Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā, garums \~5 km, iztek no Stiklu Dižpurva
- Raķupe Stendes pietekas Lonastes kreisā satekupe (ar Pāci), Ventspils un Talsu novadā, garums - 36 km, kritums - 41 m; Rakupe; Rāķupe; Dižupe; augštecē arī Moricupe
- Stirben Stirbes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā
- Suden Sudes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
- Suckau Sūkavas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā
- Charlottenhof Šarlotes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā
- Sakas pagasta teritorija tagadējais Sakas pagasts aptver pirmskara Sakas un Ulmales pagastu teritorijas, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sakas pagastā iekļauta arī daļa no bijušā Cīravas pagasta, bet daļa Sakas pagasta pievienota Pāvilostas pilsētas teritorijai un neliela daļa pievienota Jūrkalnes pagastam (tagad Ventspils novadā)
- Tergeln Tārgales muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Sarkanmuižas pagastā
- Mazupe Tērandes labā krasta pieteka Kuldīgas un Ventspils novadā, garums - \~7 km
- Terwenden Tērandes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā
- Tyrol Tīreļu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā
- Tirukšupe Tirukšezera noteka uz Usmas ezeru Ventspils novada Usmas pagastā; Radziņa; Radziņupe; Sūdzeru upe; Tērukšupe
- Tīrukšu ezers Tirukšezers Ventspils novada Usmas pagastā
- Tirukša ezers Tirukšezers Ventspils novada Usmas pagastā
- Barona dīķis ūdenskrātuve Ventspils novada Puzes pagastā, platība - 2,3 ha
- Cirkales dīķis ūdenskrātuve Ventspils novada Ugāles pagastā, platība — 1,2 ha
- Darvdedžgrāvis Ūdenstece Ventspils novada dienvidu daļā, ietek Baltijas jūrā
- Muižupīte Ūdenstece Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, ietek Baltijas jūrā pie Labraga; Muiža; Muižas upe
- Pāžupe ūdenstece Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, ietek Baltijas jūrā, augštece Kuldīgas novada Alsungas pagastā
- Mārka grāvis ūdenstece Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, ietek Baltijas jūrā; Mārkagrāvis
- Aungrāvis Ūdenstece Ventspils novada Piltenes pagastā, ietek Vecventā uz dienvidiem no Piltenes, garums - \~5 km
- Aga Ūdenstece Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, ietek Klāņu-Būšnieku kanālā
- Jaunupe Ūdenstece Ventspils novada Tārgales pagastā, ietek Baltijas jūrā pie Jaunupes ciema
- Grundmaņu strauts ūdenstece Ventspils novada Usmas pagastā, ietek Ilziķa ezera rietumu daļā
- Pelcene Ūdenstece Ventspils novada Usmas pagastā, ietek Lakšezerā; Palcenes grāvis
- Ostupe Ūdenstece Ventspils novada Usmas pagastā, ietek Usmas ezerā, garums - 6 km
- Tirukšupe Ūdenstece Ventspils novada Usmas pagastā, tek no Ilziķa uz Tirukšezeru; Ilikupe; Ilzikupe
- Medoles strauts ūdenstece Ventspils novada Vārves pagastā, ietek Baltijas jūrā, augštece Užavas pagastā
- Jaunmuižas dzirnavezers ūdenstilpe Ventspils novada Popes pagastā, platība — 1,4 ha; Popes dzirnavezers
- Sūniņu ūdenskrātuve ūdenstilpe Ventspils novada Puzes pagastā, platība — 8 ha
- Pīļu dīķis ūdenstilpe Ventspils novada Tārgales pagastā, platība — 3,4 ha; Ezers
- Svētes ūdenskrātuve ūdenstilpe Ventspils novada Ugāles pagastā, platība — 18,2 ha; Uzplūdums
- Karātavkalna dīķis ūdenstilpe Ventspils novada Zlēku pagastā, platība - 1,9 ha
- Udrennen Ūdrandes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā
- Ugahlen Ugāles muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ugāles pagastā
- Užava upe Kuldīgas un Ventspils novadā, garums - 67 km, kritums - 46 m, sākas netālu no Gudeniekiem satekot grāvjiem, ietek Baltijas jūrā; Dižupe; Zirgmežupe
- Rīva upe Kurzemes rietumu piekrastē, Kuldīgas, Dienvidkurzemes un Ventspils novadā, ietek Baltijas jūrā uz dienvidiem no Jūrkalnes, garums - 53 km, kritums - 66 m, iztek no Vilgales ezera Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē; Rīve
- Ēnava upe Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, garums - 10 km, ietek Baltijas jūrā Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, ir Ventspils un Dienvidkurzemes novada robežupe (izņemot \~2 km lejtecē)
- Spāre upe Talsu un Ventspils novadā, garums - 15 km, kritums - 4 m, iztek no Spāres ezera, ietek Ilziķī
- Ķikans upe Talsu un Ventspils novadā, lejtecē šo novadu robežupe, garums - \~20 km, sākas purvainos mežos Dundagas pacēluma ziemeļrietumu malā, ietek Irbes šaurumā pie Sīkraga; Sīkragupīte; Ķikens; Ķikenupīte; Ķikna
- Baņģeva upe Ugāles līdzenumā, Ventspils novadā, garums - 20 km, ietek Usmas ezera rietumu krasta līcī - Pilsgaldangā
- Kāžupe upe Ventspils novada Ugāles un Zlēku pagastā, garums - 11 km, ietek Kāžezerā, dažkārt tā dēvē arī Dzirnavupes posmu no Kāžezera līdz Zlēku dzirnavezeram, bet citkārt tā tiek uzskatīta par Dzirnavupes augšteci
- Lūžupe upe Ventspils novadā, ietek Baltijas jūrā pie Lūžņas, garums - 10 km, senāk iztecēja no Klāņezera, tagad šī izteka ir aizsērējusi un par tās sākumu uzskata Lūžņas purvu; Lužna; Lužņa; Lūžņa; Nabele; Nobele; augštecē Nābeļupe
- Engure upe Ventspils novadā, Irbes baseinā, garums - 19 km, kritums - 8 m, iztek no Usmas ezera, ietek Puzes ezerā
- Irbe upe Ventspils novadā, veidojas satekot Rindai un Stendei, garums - 32 km, kritums - 8 m, ietek Baltijas jūrā Irbes šaurumā; Irve; Dižirbe; Dižirve; Lielirbe
- Usmaiten Usmas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Usmas pagastā
- Sipenes dzirnavezers uzpludināts Pavārvalkā Ventspils novada Puzes pagastā, platība - 8,8 ha; Zubenes dzirnavezers; Zupenes dzirnavezers
- Ugāles dzirnavezers uzpludināts uz Engures upes Ventspils novada Ugāles pagastā, platība — \~2 ha
- Vendzavas dzirnavezers uzpludināts uz Kaļķupītes Ventspils novada Ziru pagastā, platība — 7,8 ha
- Ēdoles dzirnavezers uzpludināts uz Vankas upes Ventspils novada Ēdoles pagastā, platība — 9,3 ha; Ēdoles dzirnavu dīķis
- Dižupe Užava - upe Kuldīgas un Ventspils novadā
- Zirgmežupe Užava, upe Kuldīgas, Alsungas un Ventspils novadā
- Sārnate Užavas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Užavas pagastā, iztecēja no Sārnates ezera, pēc meliorācijas darbu veikšanas dabā vairs nepastāv
- Tērande Užavas labā krasta pieteka Kuldīgas un Ventspils novadā, garums - 15 km, kritums - 22 m; Kambarupe; Sluķupīte; Tēranda; Torende; Tervende
- Elku strauts Užavas labā krasta pieteka Ventspils novada Užavas pagastā
- Stradze Užavas labā krasta pieteka Ventspils novada Užavas pagastā, garums - 5,9 km
- Hasau Užavas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Užavas pagastā
- valstspilsēta valsts pakļautības pilsēta, kas ir noteikta kā nacionālas nozīmes attīstības centrs; Latvijā (2023. g.) tādas ir desmit, no tām septiņas ar atsevišķu pašvaldību (Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga un Ventspils), bet Jēkabpils, Ogre un Valmiera ietilpst atbilstošajos novados
- Warwen Vārves muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Vārves pagastā
- Weeden Vēdes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Popes pagastā
- Bebrupīte Ventas kreisā krasta pieteka Ventspils novadā
- Jaunmuižas grāvis Ventas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Vārves pagastā
- Medole Ventas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Vārves pagastā, garums - 6 km; Kozlovska grāvis (lejtecē); Medala; Medalas upīte; Medoles strauts; Medoles upīte
- Vārves upīte Ventas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Vārves pagastā, garums — 7 km; Vārves strauts
- Stradzes grāvis Ventas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Vārves pagastā; Stradžu grāvis
- Kaļķupīte Ventas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ziru pagastā, garums - \~8 km
- Packule Ventas labā krasta pieteka Ventspilī un Ventspils novadā, garums - 8 km, kritums - 5 m
- Kustes grāvis Ventas labā krasta pieteka Ventspils novadā
- Zvirbuļupe Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Piltenes pagastā un pilsētā, lejtecē arī pilsētas robežupe, ietek Vecventas lejteces atzarā, garums - 8 km; Bensonupe; Pūčiņupe; Piltenes upe
- Vēždūka Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Piltenes pagastā, augštece Ugāles pagastā, garums - 33 km; Varždūka; Vežupe; Vēžupe; Zūrupe; iztaisnoto un pārrakto vidusteci sauc arī par Varžupi
- Cērsupe Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Piltenes pagastā, garums - 10 km; Cērsupes strauts
- Kamārce Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Tārgales pagastā, garums - 8 km, kritums - 5 m, veidojas satekot Elkšķenei un Skaldei; Kamagula; Kamarce; Kamačupe; Brida; lejtecē - Dokupe
- Standze Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Tārgales pagastā; Strandze
- Dzirnavupe Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Zlēku pagastā; Pūņa; Pūņupe; Ragana; Zeļļupe; augštecē - Kaža, Kažupe, Kāžupe, Kažas strauts
- Skalde Ventas pietekas Kamārces kreisā satekupe Ventspils novada Tārgales pagastā, garums - 6 km; Zambe
- Elkšķene Ventas pietekas Kamārces labā satekupe Ventspils novadā, garums - 14 km, kritums - 14,9 m; Elkšķupe; Elkupe
- Venči Ventspils
- Windau Ventspils
- VeA Ventspils augstskola
- VB Ventspils brīvosta
- VMV Ventspils Mūzikas vidusskola
- Jāņmuiža Ventspils novada Ances pagasta apdzīvotās vietas "Ance" daļa
- ancenieki Ventspils novada Ances pagasta apdzīvotās vietas "Ance" iedzīvotāji
- grīņnieki Ventspils novada Ances pagasta apdzīvotās vietas "Grīņi" iedzīvotāji
- iernieki Ventspils novada Ances pagasta apdzīvotās vietas "Iernieki" iedzīvotāji
- jorniņnieki Ventspils novada Ances pagasta apdzīvotās vietas "Jorniņi" iedzīvotāji
- Silciems Ventspils novada Ances pagasta apdzīvotās vietas "Lonaste" daļa
- rindnieki Ventspils novada Ances pagasta apdzīvotās vietas "Rinda" iedzīvotāji
- tīļenieki Ventspils novada Ances pagasta apdzīvotās vietas "Tīļi" iedzīvotāji
- Grūžciems Ventspils novada Ances pagasta apdzīvotās vietas "Upatciems" paralēls nosaukums
- vičaknieki Ventspils novada Ances pagasta apdzīvotās vietas "Vičaki" senāk "Vičakmežmuiža" iedzīvotāji
- vierpnieki Ventspils novada Ances pagasta apdzīvotās vietas "Vierpciems" jeb "Virpciems", tagad "Virpe" iedzīvotāji
- virpnieki Ventspils novada Ances pagasta apdzīvotās vietas "Virpe" iedzīvotāji
- Ancenskaja Ventspils novada Ances pagasta bijušais nosaukums krieviski
- piltenieki Ventspils novada apdzīvotās vietas "Piltene" iedzīvotāji
- ventspilnieki Ventspils novada apdzīvotās vietas "Ventspils" iedzīvotāji
- Pilsberģe Ventspils novada Jūrkalnes ciema bijušā nosaukuma Pilsberga variants
- Feliksberga Ventspils novada Jūrkalnes ciema bijušais nosaukums
- Pilsberga Ventspils novada Jūrkalnes ciema bijušais nosaukums
- dzērviņnieki Ventspils novada Jūrkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērviņi" iedzīvotāji
- jūrkalnieki Ventspils novada Jūrkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jūrkalne" iedzīvotāji
- Būdnieki Ventspils novada Jūrkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Labrags" daļa
- pilberģnieki Ventspils novada Jūrkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pilberģe" jeb "Pilsberģe" iedzīvotāji
- pilsberģnieki Ventspils novada Jūrkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pilberģe" jeb "Pilsberģe" iedzīvotāji
- Feliksbergskaja Ventspils novada Jūrkalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- bestenieki Ventspils novada Piltenes pagasta apdzīvotās vietas "Bestes" iedzīvotāji
- brančenieki Ventspils novada Piltenes pagasta apdzīvotās vietas "Branči" iedzīvotāji
- brančnieki Ventspils novada Piltenes pagasta apdzīvotās vietas "Branči" iedzīvotāji
- dziļģenieki Ventspils novada Piltenes pagasta apdzīvotās vietas "Dziļģi" iedzīvotāji
- gārzdnieki Ventspils novada Piltenes pagasta apdzīvotās vietas "Gārzdciems" iedzīvotāji
- gārzdenieki Ventspils novada Piltenes pagasta apdzīvotās vietas "Gārzde" iedzīvotāji
- iršnieki Ventspils novada Piltenes pagasta apdzīvotās vietas "Irši" iedzīvotāji
- jaunzemjnieki Ventspils novada Piltenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemji" iedzīvotāji
- jaunzemnieki Ventspils novada Piltenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemji" iedzīvotāji
- karaļciemnieki Ventspils novada Piltenes pagasta apdzīvotās vietas "Karaļciems" iedzīvotāji
- ūdrandnieki Ventspils novada Piltenes pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrande" iedzīvotāji
- vecmuižciemnieki Ventspils novada Piltenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecmuižciems" iedzīvotāji
- Piļtenskaja Ventspils novada Piltenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Landgemeinde Pilten Ventspils novada Piltenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
- dārzkalnieši Ventspils novada Popes pagasta apdzīvotās vietas "Dārzkalni" iedzīvotāji
- dižupnieki Ventspils novada Popes pagasta apdzīvotās vietas "Dižupi" iedzīvotāji
- dzirenieki Ventspils novada Popes pagasta apdzīvotās vietas "Dziri" iedzīvotāji
- dzirnieki Ventspils novada Popes pagasta apdzīvotās vietas "Dziri" iedzīvotāji
- jaunpopnieki Ventspils novada Popes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunpope" iedzīvotāji
- lāčplēši Ventspils novada Popes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčplēši" iedzīvotāji
- lāčplēšnieki Ventspils novada Popes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčplēši" iedzīvotāji
- pārupnieki Ventspils novada Popes pagasta apdzīvotās vietas "Pārupe" iedzīvotāji
- popenieki Ventspils novada Popes pagasta apdzīvotās vietas "Pope" iedzīvotāji
- popiņi Ventspils novada Popes pagasta apdzīvotās vietas "Pope" iedzīvotāji
- vēdenieki Ventspils novada Popes pagasta apdzīvotās vietas "Vēde" iedzīvotāji
- vēdnieki Ventspils novada Popes pagasta apdzīvotās vietas "Vēde" iedzīvotāji
- Popenskaja Ventspils novada Popes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Popensche Ventspils novada Popes pagasta bijušais nosaukums vāciski
- ameļnieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Amele" ("Ameļi", "Ameļmuiža") iedzīvotāji
- Puze Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Blāzma" kļūdains nosaukums
- dandzītnieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Dandzītes" iedzīvotāji
- nīcciemnieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Nīcciems" iedzīvotāji
- puzenieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Puze" iedzīvotāji
- pužiņi Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Puze" iedzīvotāji
- Puzesmuiža Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Puze" nosaukuma variants
- puzenieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Puzenieki" iedzīvotāji
- pužiņi Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Puzenieki" iedzīvotāji
- puzenieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Puzesmuiža" iedzīvotāji
- pužiņi Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Puzesmuiža" iedzīvotāji
- stiklenieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Stikli" iedzīvotāji
- stiklnieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Stikli" iedzīvotāji
- trēbējnieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Trēbējciems" iedzīvotāji
- upenieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Upmalciems" iedzīvotāji
- upenieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Upnieki" iedzīvotāji
- upnieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Upnieki" iedzīvotāji
- viecītnieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Viecītes" iedzīvotāji
- Puzes muiža Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas “Puze” nosaukuma variants
- Puzenskaja Ventspils novada Puzes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Pussen Ventspils novada Puzes pagasta bijušais nosaukums vāciski
- akmeņdzirnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņdziras" (senāk "Akmiņdzirciems") iedzīvotāji
- atpūtnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Atpūtas" iedzīvotāji
- burtnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Burtnieki" iedzīvotāji
- būšnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Būšnieki" (senāk - "Būšniekciems") iedzīvotāji
- Bušnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Būšnieki" nosaukuma variants
- diždēnavnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Diždēnavas" iedzīvotāji
- dokupnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Dokupe" iedzīvotāji
- elkšķenieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Elkšķene" iedzīvotāji
- elkšķnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Elkšķene" iedzīvotāji
- Ēvarti Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Ēvartciems" nosaukuma variants
- ēvarnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Ēvarti" iedzīvotāji
- ezernieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Ezernieki" iedzīvotāji
- irbnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Irbes" iedzīvotāji
- jaunciemnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunciems" iedzīvotāji
- Ūžkilā Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunciems" nosaukums lībiski
- jaunkalējnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkalēji" iedzīvotāji
- jaunupnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunupes" iedzīvotāji
- Īra Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Lielirbe" nosaukums lībiski
- Lūž Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Lūžņa" nosaukums lībiski
- maurenieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Mauri" iedzīvotāji
- maurnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Mauri" iedzīvotāji
- Pizā Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Miķeļtornis" nosaukums lībiski
- Pize Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Miķeļtornis" paralēles nosaukums
- muižnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Muižnieki" iedzīvotāji
- Ovīši Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Oviši" nosaukuma variants
- Patikmō Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Oviši" nosaukuma variants lībiski
- Patīkmō Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Oviši" nosaukuma variants lībiski
- pavasarnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Pavasari" iedzīvotāji
- pizenieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Pize", tagad - "Miķeļbāka" iedzīvotāji
- piznieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Pize", tagad - "Miķeļbāka" iedzīvotāji
- platenieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Platene" iedzīvotāji
- plēsumnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Plēsumi" iedzīvotāji
- Purkalni Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Pūrkalni" nosaukuma variants
- purkalnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Purkalns" iedzīvotāji
- Rēdzniekciems Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Rēdznieku ciems" nosaukuma variants
- rijnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Rijnieki" iedzīvotāji
- sarkanmuižnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Sarkanmuiža" iedzīvotāji
- Diždēnavas Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Stendzes ciems" bijušais nosaukums
- Standzesciems Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Stendzes ciems" nosaukuma variants
- tārgalnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Tārgale" iedzīvotāji
- upmalnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Upmalas" iedzīvotāji
- ventnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Venta", "Ventas" jeb "Sarkanmuiža" iedzīvotāji
- žagatnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Žagatnieki" iedzīvotāji
- Rothof Ventspils novada Tārgales pagasta bijušais nosaukums
- Rotgofskaja Ventspils novada Tārgales pagasta bijušais nosaukums krieviski
- ciesengurnieki Ventspils novada Ugāles pagasta apdzīvotās vietas "Ciesengure" iedzīvotāji
- cirkalnieki Ventspils novada Ugāles pagasta apdzīvotās vietas "Cirkale" iedzīvotāji
- dzirciemnieki Ventspils novada Ugāles pagasta apdzīvotās vietas "Dzirciems" iedzīvotāji
- dzirnavnieki Ventspils novada Ugāles pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnavas" iedzīvotāji
- māternieki Ventspils novada Ugāles pagasta apdzīvotās vietas "Māteri" iedzīvotāji
- modnieki Ventspils novada Ugāles pagasta apdzīvotās vietas "Mode" iedzīvotāji
- rāpatnieki Ventspils novada Ugāles pagasta apdzīvotās vietas "Rāpati" iedzīvotāji
- sinipnieki Ventspils novada Ugāles pagasta apdzīvotās vietas "Sinipi" iedzīvotāji
- sirgumnieki Ventspils novada Ugāles pagasta apdzīvotās vietas "Sirgumi" iedzīvotāji
- ugālnieki Ventspils novada Ugāles pagasta apdzīvotās vietas "Ugāle" iedzīvotāji
- vecsinepnieki Ventspils novada Ugāles pagasta apdzīvotās vietas "Vecsinepes" iedzīvotāji
- Ugahlen Ventspils novada Ugāles pagasta bijušais nosaukums
- Ugaļenskaja Ventspils novada Ugāles pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Amjūdzi Ventspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Amjūdze" nosaukuma variants
- amjūdznieki Ventspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Amjūdzi" ("Amjūdzciems", "Amjūdžu ciems") iedzīvotāji
- bēģnieki Ventspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Bēģi" (arī "Bēgi", senāk - "Bēģciems" jeb "Bēģniekciems") iedzīvotāji
- desciemnieki Ventspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Desuciems" iedzīvotāji
- dzirnavnieki Ventspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnavas" iedzīvotāji
- grenčnieki Ventspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Grenči" iedzīvotāji
- kalniņnieki Ventspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Kalniņi" iedzīvotāji
- laukgaļnieki Ventspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Laugali", "Laukgali", "Laugaļi" jeb "Laukgaļi" iedzīvotāji
- muižgaļi Ventspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Muižgaļi" iedzīvotāji
- muižgalnieki Ventspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Muižgaļi" iedzīvotāji
- muižgaļnieki Ventspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Muižgaļi" iedzīvotāji
- usmenieki Ventspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Usma" iedzīvotāji
- Zaļaisciems Ventspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Zaļais ciems" nosaukuma variants
- Usmaiten Ventspils novada Usmas pagasta bijušais nosaukums
- Usmaitenskaja Ventspils novada Usmas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- kangročnieki Ventspils novada Užavas pagasta apdzīvotās vietas "Kangrotkājas" (senāk - "Kangročciems") iedzīvotāji
- kangrotkājnieki Ventspils novada Užavas pagasta apdzīvotās vietas "Kangrotkājas" iedzīvotāji
- kurpnieki Ventspils novada Užavas pagasta apdzīvotās vietas "Kurpnieki" iedzīvotāji
- sārnatnieki Ventspils novada Užavas pagasta apdzīvotās vietas "Sārnate" iedzīvotāji
- silmalnieki Ventspils novada Užavas pagasta apdzīvotās vietas "Silmalas" iedzīvotāji
- uzāvnieki Ventspils novada Užavas pagasta apdzīvotās vietas "Užava" iedzīvotāji
- vēžnieki Ventspils novada Užavas pagasta apdzīvotās vietas "Vēži" iedzīvotāji
- ābeļnieki Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Ābeļnieki" ("Ābelnieki") iedzīvotāji
- annenieki Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Annas" (senāk - "Annasmuiža", "Annsmuiža") iedzīvotāji
- annieki Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Annas" (senāk - "Annasmuiža", "Annsmuiža") iedzīvotāji
- Dižciems Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Cirpstene" daļa
- Mazciems Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Cirpstene" daļa
- Medoles Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Grigaļciems" bijušais nosaukums
- jaunmuižnieki Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" iedzīvotāji
- kalnenieki Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Kalnenieki" iedzīvotāji
- laukgaļnieki Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Laugali", "Laukgali", "Laugaļi" jeb "Laukgaļi" iedzīvotāji
- Grigaļciems Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Liedze" daļa
- Liedzes ciems Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Liedze" nosaukuma variants
- pasiekstnieki Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Pasiekste" iedzīvotāji
- Pasiekstes ciems Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Pasiekste" nosaukuma variants
- stierbnieki Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Stierbesmuiža" jeb "Stierbsmuiža", tagad "Stirbes" iedzīvotāji
- stirbnieki Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Stirbes" iedzīvotāji
- stubkrodzenieki Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Stubkrogs" iedzīvotāji
- stubkrodznieki Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Stubkrogs" iedzīvotāji
- ventavnieki Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Ventava" iedzīvotāji
- zūrenieki Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Zūras" iedzīvotāji
- zvejnieki Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Zvejnieki" iedzīvotāji
- Warwen Ventspils novada Vārves pagasta bijušais nosaukums
- Varvenskaja Ventspils novada Vārves pagasta bijušais nosaukums krieviski
- pārventnieki Ventspils novada Ventspils pagasta apdzīvotās vietas "Pārventa" iedzīvotāji
- staldzenieki Ventspils novada Ventspils pilsētas apdzīvotās vietas "Staldzene" iedzīvotāji
- dzirenieki Ventspils novada Ziru pagasta apdzīvotās vietas "Dzira" (tagad - "Ziras") iedzīvotāji
- dzirnieki Ventspils novada Ziru pagasta apdzīvotās vietas "Dzira" (tagad - "Ziras") iedzīvotāji
- sembenieki Ventspils novada Ziru pagasta apdzīvotās vietas "Sembas" iedzīvotāji
- sembnieki Ventspils novada Ziru pagasta apdzīvotās vietas "Sembas" iedzīvotāji
- sisenieki Ventspils novada Ziru pagasta apdzīvotās vietas "Sise" iedzīvotāji
- sisnieki Ventspils novada Ziru pagasta apdzīvotās vietas "Sise" iedzīvotāji
- tērandnieki Ventspils novada Ziru pagasta apdzīvotās vietas "Tērande" iedzīvotāji
- vendzavnieki Ventspils novada Ziru pagasta apdzīvotās vietas "Vendzavas" iedzīvotāji
- zirenieki Ventspils novada Ziru pagasta apdzīvotās vietas "Ziras" iedzīvotāji
- Sirgen Ventspils novada Ziru pagasta bijušais nosaukums
- Zirenskaja Ventspils novada Ziru pagasta bijušais nosaukums krieviski
- dzirnavnieki Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnavas" iedzīvotāji
- ezermaļnieki Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Ezermaļi" iedzīvotāji
- krācnieki Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Krācnieki" iedzīvotāji
- Laidze Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Laidzesciems" nosaukuma variants
- paldzenieki Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Palgas" iedzīvotāji
- pasilciemnieki Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Pasilciems" iedzīvotāji
- pasilnieki Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Pasilciems" iedzīvotāji
- Dzīkļi Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Vāverciems" paralēls nosaukums
- veclīcnieki Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Veclīcnieki" iedzīvotāji
- zemgaļnieki Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Zemgaļi" iedzīvotāji
- Palgas Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Zlēkas" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
- zlēcenieki Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Zlēkas" iedzīvotāji
- zlēciņi Ventspils novada Zlēku pagasta apdzīvotās vietas "Zlēkas" iedzīvotāji
- Schleck Ventspils novada Zlēku pagasta bijušais nosaukums
- Šlekenskaja Ventspils novada Zlēku pagasta bijušais nosaukums krieviski
- VSRC Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs
- kartupeļu dumpji Ventspils strādnieku un apkārtnes zemnieku nemieri (1891. g.) sakarā ar kartupeļu izvešanu uz ārzemēm neražas gadā
- VTO Ventspils Tirdzniecības osta
- KP Ventspils uzņēmums "Kālija parks"
- Wensau Venzavas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ziras pagastā
- Wirben Vērpes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ziras pagastā
- Wersicken Verzikas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā
- Ventava Vēsturisks kuršu un lībiešu apdzīvots novads Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, kas 13. gs. aptuveni ietvēra tagadējā Ventspils novada Piltenes, Popes, Tārgales, Ugāles, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, kā arī daļu no tagadējā Kuldīgas novada Ēdoles pagasta
- Kāršmežupe Vēždūkas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ugāles pagastā
- Krēziņģe Vēždūkas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ugāles pagastā
- Sirgumupe Vēždūkas labā krasta pieteka Ventspils novadā, garums - 6 km
- A10 viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Rīga - Ventspils
- Gruenhof Zaļā muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Nurmuižas pagastā
- Karlsroden Zaļkalnu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ances pagastā
- Sambern Zamberes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Sarkanmuižas pagastā
- Lūžņas purvs zemais purvs Ventspils novadā, platība — 1317 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 4,5 m
- Sirgen Ziras muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ziras pagastā
- Schleck Zlēkas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zlēku pagastā
- Kartavu kalns Zlēku Karātavu kalns, Ventspils novada Zlēku pagastā
- Suhrs Zūru muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā
- Ozoliņu ezers Zutene, ezers Ventspils novada Puzes pagastā
- Užavas Elku liepa žuburaina liepa, kas aug Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas krastā pie Elku strauta ietekas, gan liepai gan strautam piedēvētas dziednieciskas īpašības, liepas dobumā senāk ziedota nauda
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Ventspils.