Paplašinātā meklēšana
Meklējam Vārtāja.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (39):
- Adgere Ādģēre, Vārtājas pieteka.
- Adģere Ādģēre, Vārtājas pieteka.
- Gikša Ādģēre, Vārtājas pieteka.
- Gikše Ādģēre, Vārtājas pieteka.
- Bērstele Birztala, Vārtājas pieteka.
- Birkstala Birztala, Vārtājas pieteka.
- Birstala Birztala, Vārtājas pieteka.
- Birstele Birztala, Vārtājas pieteka.
- vārtājnieki Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Vārtāja" iedzīvotāji.
- Piemares līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Baltijas jūras piekrastē, platība — 81800 ha, garums — 55 km, platums — 6-18 km, robežojas ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Apriķu līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņoto līdzenumu un Bārtavas līdzenumu.
- Bandavas pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes centrālajā daļā, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 36 km, platums — 12-35 km, ziemeļos robežojas ar Kurmāles pauguraini, austrumos — ar Kursas zemieni, dienvidos — ar Embūtes pauguraini un Vārtājas viļņoto līdzenumu, ziemeļrietumos — ar Apriķu līdzenumu, reljefu veido 25-40 m augstas paugurgrēdu joslas, ko atdala pazeminājumi ar viļņotiem līdzenumiem.
- Embūtes pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes dienvidaustrumos, hipsometriski augstākā un paugurainākā augstienes daļa, platība — 69500 ha, robežojas ar Bandavas pauguraini, Pieventas un Vadakstes līdzenumu, Ventas ieleju un Vārtājas viļņoto līdzenumu.
- Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas.
- Tāšu ezers dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Ālandes senlejā, Medzes pagastā, 17,2 m vjl., ezera platība - 94,9 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,2 m, dibenā dūņu un sapropeļa slānis (līdz 6 m) stipri aizaudzis, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība - 271 ha, ietver arī slapjās un krūmainās pļavas ap ezeru, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
- Dunika Dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Rucavas novada Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., izveidots apvienojot Dunikas tīreļa dzērvenāju liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 1334 ha) un Luknes skābaržu audzes botānisko liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 161 ha).
- Durbes ezers ezers Rietumkursas augstienes malā, Vārtājas viļņotajā līdzenumā, uz ziemeļiem no Durbes pilsētas, Dunalkas, Durbes un Tadaiķu pagastā, 23,2 m vjl., platība — 670,5 ha, garums — 5,2 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 1,5 m, eitrofs, bagāts ar zivīm; ietek Lāņupe, iztek Durbe.
- vārtājnieki Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Vārtāja" iedzīvotāji.
- Piemare Kuršu zeme 13. gs., atradās Liepājas ezera, Bārtas lejteces, Vārtājas, Durbes un Tebras apvidū, ziemeļos un austrumos robežojās ar Bandavu, dienvidos - ar Duvzari, lielākie centri bija Grobiņa, Medze un Vārtāja, 1253. g. tika sadalīta starp Kurzemes bīskapu un Livonijas ordeni.
- Durbes-Vārtājas senleja lēzens, līkumots, ledāja kušanas ūdeņu veidots pazeminājums Rietumkursas augstienē starp Cīravu un Mazkalētiem, ziemeļu daļā ir Durbes noteces ieleja, dienvidu daļā tās turpinājums - terasētā Vārtājas noteces ieleja.
- Dubļu upe Padones strauts, Vārtājas pieteka.
- Zviedru kapi pilskalns Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā (viduslaikos tajā ierīkota kapsēta), tas ir paugurs Vārtājas senlejas malā, ziemeļu un austrumu pusē norobežo dziļas gravas un valnis, plakums neregulārs (~60 x 50 m), datējums nav zināms, tā veidols nav tipisks Kurzemes senajiem pilskalniem.
- Vārtājas pilskalns pilskalns Gaviezes pagastā, Vārtājas labajā krastā, ir reljefa veidojums ar stāvām nogāzēm starp Vārtājas palieņu pļavām un avotainu gravu, dabiski neaizsargātajā ziemeļu pusē nocietināts ar 2 vaļņiem un grāvjiem, plakums — 80 x 70 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs., saistāms ar Vecākajā atskaņu hronikā minēto apdzīvoto vietu "Varcdach, Varrach".
- Krūtes pilskalns pilskalns Kalētu pagastā, reljefa pacēlumā pie Vārtājas ietekas Bārtā, plakums — trapecas formā 70-100 x 40 m, paceļas 8 m virs upju līmeņa.
- Krotes dzirnavezers uzpludināts uz Vārtājas upes Bunkas pagastā, platība — 23,2 ha.
- Bunkas dzirnavezers uzpludināts uz Vārtājas upes Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā, platība — 10,5 ha.
- Tadaiķu paugurvalnis vaļņveidīgs reljefa paaugstinājums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, garums — \~26 km, platums — 4-8 km, absolūtais augstums — līdz 62 m vjl., relatīvais augstums — 20-30 m.
- Vartāja Vārtāja, Bārtas pieteka.
- Vārtaja Vārtāja, Bārtas pieteka.
- Vārtava Vārtāja, Bārtas pieteka.
- Ādģēre Vārtājas kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā, augštecē arī Bunkas un Priekules pagasta robežupe, garums - 8 km, iztek no Reiņu ezera; Adgere; Agere; Āģēre; Gikša.
- Birztala Vārtājas kreisā krasta pieteka Rietumkursas augstienes nolaidenumā, Priekules novadā, garums - 25 km, kritums - 78 m, sākas Embūtes paugurainē; Bērstele; Birkstala; Birstala; Birstele.
- Virga Vārtājas kreisā krasta pieteka Virgas pagastā, augštece Priekules, Embūtes un Vaiņodes pagastā, garums - 29 km, kritums - 134 m; Priekule; Niedrupe; augštecē arī Elka.
- Krūtes strauts Vārtājas labā krasta pieteka Bārtas pagastā, garums - 5 km.
- Padones strauts Vārtājas labā krasta pieteka Bunkas pagastā, augštece Durbes pagastā, garums — 10 km; Dubļu upe.
- Krūzēnu grāvis Vārtājas labā krasta pieteka.
- Wartagen Vārtājas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagastā.
- Niedrupe Virga, Vārtājas pieteka.
- Priekule Virga, Vārtājas pieteka.
- Elka Virga, Vārtājas pietekas paralēls nosaukums tās augštecē.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Vārtāja.