Paplašinātā meklēšana
Meklējam Ungārija.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (78):
- fizetkoks 2-4 m augsts Vidusjūras apgabala augs, saukts arī "Ungārijas dzeltenais koks", ar iedzeltenu koksni no kuras iegūst izturīgu oranždzeltenu krāsvielu.
- Domica Agtelekas alas nosaukums slovāku valodā, atrodas Slovākijas un Ungārijas robežapvidū.
- Baradla Agtelekas alas nosaukums ungāru valodā, atrodas Slovākijas un Ungārijas robežapvidū.
- Vidusdonavas zemiene atrodas Centrālajā Eiropā, Donavas vidusteces baseinā (gk. Ungārijā), platība - \~200000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 100-200 m vjl.; Ungārijas zemiene.
- Transleitānija Austroungārijas sastāvdaļa (zeme viņpus Leitas) - Ungārijas Karaliste, kurā ietilpa Ungārija, Slovākija, Horvātija, Transilvānija u. c. novadi.
- honvedi Bijušajā Austroungārijā - ungāru karaspēka daļa, kas bija pakļauta nevis visas ķeizarvalsts, bet gan Ungārijas ministrijai.
- Bika Bika masīvs – kalnu masīvs Ungārijas ziemeļos; Biks.
- Austrumeiropa Eiropas daļa, kurā pēc 2. pasaules kara ietilpa PSRS un tās sabiedrotās: Austrumvācija (VDR), Polija, Čehoslovakija, Ungārija, Rumānija, Bulgārija.
- PHARE ES pirmsiestāšanās finanšu instruments (angļu "Poland and Hungary: Assistance for Reconstruction of Economy"); Eiropas Savienības palīdzības programma Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, kas tika uzsākta 1989. g. un sākotnēji bija iecerēta Polijas un Ungārijas tautsaimniecības pārkārtošanai, bet vēlāk šīs programmas ietvaros palīdzību saņēma arī citas valstis.
- HUF Forints; Ungārijas valūtas kods, sīknauda - fillers, izņemts no apgrozības.
- Alfelda Galvenā Vidusdonavas līdzenuma daļa Ungārijā, stiepjas \~450 km uz ziemeļaustrumiem no Donavas līdz Karpatiem; Lielā Ungārijas zemiene.
- Akvinka I-IV gs. romiešu apmetne ("Aquincum"), tagadējās Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas ziemeļrietumu daļā Donavas labajā krastā, saglabājušies 2 amfiteātri.
- Zemplēns Kalnu grēda Ungārijas ziemeļaustrumos, garums - \~70 km, platums - līdz 30 km, augstums - līdz 896 m, andezīti, lava un tufs.
- Mečeks Kalnu masīvs Ungārijas dienvidrietumos, augstākā virsotne - Zenges kalns (682 m), kaļķakmeņi, merģeļi, smilšakmeņi, karstie avoti.
- Biks Kalnu masīvs Ungārijas ziemeļos, augstākā virsotne - Ištālloškē - 959 m, ziemeļu un ziemeļrietumu daļu veido kaļķakmeņi, dienvidaustrumu - andezītu lavas lauki.
- Želica Kalnu sistēma Ungārijas dienvidrietumos, Baraņas meģes ziemeļos.
- Karpati Kalnu sistēma Viduseiropas austrumu daļā, Čehijas, Slovākijas, Polijas, Ungārijas, Rumānijas un Ukrainas teritorijā, veido līdz 1500 km garu izliektu loku, platums - 120-430 km, vidējais augstums - \~1000 m, augstākā virsotne - 2655 m.
- čarda Krodziņš Ungārijas stepē.
- Kišalfelda Mazā Ungārijas zemiene - Vidusdonavas līdzenuma daļa Ungārijas ziemeļrietumos, augstums 100-150 m, atrodas tektoniskā ieplakā.
- Hajdū-Bihara Meģe Ungārijas austrumos, platība - 6210,56 kvadrātkilometri, 541300 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Debrcena.
- Bēkēša Meģe Ungārijas dienvidaustrumos, platība - 5632 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Bēkēščaba.
- Čongrāda Meģe Ungārijas dienvidos ("Csongrad"), platība - 4263 kvadrātkilometri, 425800 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Segeda.
- Baraņa Meģe Ungārijas dienvidrietumos ("Baranya"), starp Donavu austrumos un Dravu dienvidos, platība - 4533 kvadrātkilometri, administratīvais centrs Pēča, robežojas ar Šomoģas, Tolnas un Bāčas-Kiškumas meģi, kā arī ar Horvātiju.
- Šomoģa Meģe Ungārijas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Kapošvāra, pauguraine starp Balatona ezeru un Dravas upi, vietām purvaina zemiene, meži smiltāji.
- Zala Meģe Ungārijas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Zalaegersega, Ungārijas galvenais naftas un gāzes ieguves rajons.
- Bāča-Kiškuna Meģe Ungārijas dienvidu daļā, Donavas un Tisas upstarpā, platība - 8445 kvadrātkilometri, administratīvais centrs Kečkemēta.
- Vaša Meģe Ungārijas rietumos ("Vas"), administratīvais centrs - Sombatheja, platība - 3336 kvadrātkilometri, 256600 iedzīvotāju (2011. g.), robežojas ar Ģēras-Mošonas-Sopronas, Vesprēmas un Zalas meģi, kā arī ar Slovēniju un Austriju.
- Fejēra Meģe Ungārijas vidienē, Donavas labajā krastā, platība - 4358 kvadrātkilometri.
- Boršoda-Abaūja-Zemplēna Meģe Ungārijas ziemeļaustrumos, platība - 7024 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Miškolca.
- Pešta Meģe Ungārijas ziemeļos, abpus Donavas.
- Nogrāda Meģe Ungārijas ziemeļos, platība - 2544 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Šalgotarjāna, kalnains un mežains apvidus.
- duālā monarhija pārvaldes forma Austroungārijā pēc 1867. g.; divām valstīm Austrijai un Ungārijai bija kopīgs valdnieks, kā arī ārlietu, kara un kopīgo finanšu ministrijas.
- Estergoma Pilsēta Ungārijā ("Esztergom"), Komāromas-Estergomas meģē, Donavas labajā krastā, 28400 iedzīvotāju (2014. g.), Ungārijas karlistes pirmā galvaspilsēta (1000.-1242. g.), franku valsts attālākais cietoksnis.
- Ģula Pilsēta Ungārijas dienvidaustrumos ("Gyula"), Bēkēšas meģē, Kerešas kreisajā krastā, 30900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mako Pilsēta Ungārijas dienvidos, Čongrādas meģē, 23100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hodmezēvāšārheja Pilsēta Ungārijas dienvidos, Čongrādas meģē, 45200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapošvāra Pilsēta Ungārijas dienvidrietumos, pie Kapošas upes, Šomoģas meģes administratīvais centrs, 64900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vesprēma Pilsēta Ungārijas rietumu daļā, meģes administratīvais centrs, 60800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ceglēda Pilsēta Ungārijas vidienē, Peštas meģē, 36100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kazincbarcika Pilsēta Ungārijas ziemeļaustrumos ("Kazincbarcika"), Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē, 27900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Egera Pilsēta Ungārijas ziemeļos ("Eger"), Hevešas meģes administratīvais centrs, 54500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Višegrāda Pilsēta Ungārijas ziemeļos, Donavas krastā, Peštas meģē, 1800 iedzīvotāju (2014. g.), daļēji saglabājies viduslaiku cietoksnis un agrīnās renesanses pils, Ungārijas karaļu vasaras rezidence.
- Ģeņģeša Pilsēta Ungārijas ziemeļos, Hevešas meģē, 30800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ģēra Pilsēta Ungārijas ziemeļrietumos, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģes administratīvais centrs, osta pie Rābas ietekas Donavā, 128900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Agtelekas ala salaktītu ala Slovākijas un Ungārijas robežapvidū, labirints 2 stāvos, kopgarums — 23,1 km (~15 km Ungārijā), pazemes upe Stiksa, grotas ar ezeriem, izveidota koncertzāle.
- Hortobāģa Stepe Ungārijas ziemeļaustrumos, Vidusdonavas līdzenuma daļa Tisas kreisajā krastā, smiltāji ar lesveida nogulumu segu, viens no sausākajiuem Ungārijas rajoniem (nokrišņi - 300 mm gadā).
- kuvašs Suņu šķirne, izcils sargsuns; dzimtene Ungārija.
- Šengenas zona tajā ietilpst 26 Eiropas valstis (22 no tām ir ES dalībvalstis) - Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija un Zviedrija, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice.
- ungāri Tauta, Ungārijas pamatiedzīvotāji; runā ungāru valodā, ticīgie - gk. katoļi; nedaudz kalvinistu, luteriešu.
- HU Ungārija, valsts divburtu kods.
- HUN Ungārija, valsts trīsburtu kods.
- Maģārija Ungārija.
- Acanthus hungaricus Ungārijas akants.
- Pešta Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas daļa Donavas kreisajā krastā, apvienota ar Budu 1872. g.
- Buda Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas rietumu daļa Donavas labajā krastā; Ungārijas galvaspilsēta no 1242. g. līdz 1872. g., kad apvienota ar Peštu.
- Obuda Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas vecākā - ziemeļrietumu daļa Donavas labajā krastā, I-IV gs. romiešu apmetne Akvinka ("Aquincum").
- Ūjpešta Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas ziemeļu daļa ("Ūjpest"), atrodas Donavas kreisajā krastā, sākusi veidoties XIX-XX gs. mijā, iekļauta Budapeštā 1949. g.
- MTI Ungārijas informācijas aģentūra (ungāru "Magyar Tavirati Iroda").
- forints Ungārijas naudas pamatvienība; vienāda ar 100 filleriem.
- Ungārija Ungārijas Republika - valsts Viduseiropā (ungāru valodā "Magyarorszag"), platība - 93030 kvadrātkilometru, 9905600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Budapešta, administratīvais iedalījums - 19 meģu, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Slovākiju, Ukrainu, Rumāniju, Serbiju, Horvātiju, Slovēniju un Austriju.
- UR Ungārijas Republika.
- Budapešta Ungārijas Republikas galvaspilsēta (ungāru valodā "Budapest"), atrodas Donavas krastos, 1745000 iedzīvotāju (2013. g.).
- honvedi Ungārijas revolūcijas laikā - 1848. un 1849. g. - revolucionārās ungāru armijas karavīri.
- USP Ungārijas Sociālistiskā partija.
- USSP Ungārijas Sociālistiskā strādnieku partija.
- UTR Ungārijas Tautas Republika.
- Mūra Upe Austrijā un Slovēnijā, kā arī Horvātijas un Ungārijas robežupe (vācu "Mur", horv. val. "Mura"), Dravas kreisā krasta pieteka, garums - 438 km, izteka Zemajā Tauernā.
- Slana Upe Slovākijā, Šajo kreisā satekupe, garums - 111 km, sākas Slovākijas Rūdu kalnu austrumu daļā, uz Ungārijas robežas sateka ar Rimavu.
- Rimava Upe Slovākijā, Šajo labā satekupe, garums - \~90 km, sākas Slovākijas Rūdu kalnu vidusdaļā, uz Ungārijas robežas satek ar Slanu.
- Bodva Upe Slovākijas dienvidos un Ungārijas ziemeļu daļā, Šajo kreisā krasta pieteka.
- Šajo Upe Ungārijas ziemeļaustrumos, Tisas labā krasta pieteka, garums - 111 km, satekupes Slana un Rimava.
- Hernāda Upe Ungārijas ziemeļu daļā, Šajo kreisā krasta pieteka, garums - 186 km.
- Antikominternes pakts Vācijas un Japānas sadarbības līgums, ko noslēdza Berlīnē 1936. g. 25. novembrī, vēlāk tam pievienojās Itālija, Ungārija un Spānija; beidza pastāvēt 1945. g. maijā.
- Austroungārija Valsts, kas sastāvēja no Austrijas impērijas un Ungārijas karalistes, pastāvēja 1867.-1918. g., daudznāciju dubultmonarhija, kopplatība - 1914. g. bija 676600 kvadrātkilometru, 52800000 iedzīvotāju.
- Višegrādas grupa valstu alianse - Ungārija, Polija un Čehoslovākija -, kas tika nodibināta 1991. gadā ar mērķi iestāties Eiropas Savienībā.
- Krišana Vēsturisks novads Rumānijas ziemeļrietumu pierobežā, no X gs. vaivadija Ungārijas karalistē, no 1451. g. - Transilvānijas satāvdaļa, tagad - Bihoras un daļēji - Aradas žudecs.
- Višegrādas četrinieks Višegrādas grupas nosaukums pēc Čehoslovākijas sadalīšanās 1992. gadā (Ungārija, Polija, Čehija un Slovākija).
- Beržeņi Vulkāniski kalni Ungārijas ziemeļos, starp Donavu un Ipoju, augstākā virsotne – Čovāņošs – 939 m, andezītu lava un tufs.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Ungārija.