Paplašinātā meklēšana
Meklējam Tauri.
Atrasts vārdos (4):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (83):
- Taurianova pilsēta Itālijā ("Taurianova"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 15400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Taurizāno pilsēta Itālijā ("Taurisano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 12600 iedzīvotāju (2014. g.)
- taurnieks Taurinieks
- lepidoptera Tauriņi jeb zvīņspārņi
- gājtauriņi Tauriņi, kas līdzīgi gājputniem, rudeņos ceļo no vairošanās vietām uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet pavasaros vai vasaras sākumā atgriežas atpakaļ
- lidenis Tauriņš
- lidins Tauriņš
- lipinis Tauriņš
- metļuks Tauriņš
- pledins Tauriņš
- plekstiķis Tauriņš
- taurens Tauriņš
- tauriņa Tauriņš
- taurinis Tauriņš
- taurīns Tauriņš
- taurīte Tauriņš
- taurs Tauriņš
- zvīņspārnis Tauriņš - kukaiņu klases kārta ("Lepidoptera"), spārnu plētums - no 3 mm līdz 30 cm, Latvijā sastopamajām sugām - līdz 13 cm, izplatīti visā pasaulē (izņemot Antarktīdu), \~140 tk sugu, Latvijā konstatētas 69 dzimtas, \~2400 sugu
- taurenis Tauriņš (2)
- taurenis Tauriņš (3)
- taurenītis Tauriņš (3)
- liblaba Tauriņš (bērnu val.)
- liblabe Tauriņš (bērnu val.)
- liblabiņš Tauriņš (bērnu val.)
- naktstauriņš Tauriņš, kas ir aktīvs naktī
- plestiķis Tauriņš, kode
- silsamtenis Tauriņui kārtas samteņu dzimtas ģints ("Hipparchia"), lielākie samteņu dzimtas tauriņi (spārnu plētums - 40-60 mm), spārni tumšbrūni ar gaišu šķērsjoslu un dažiem nelieliem acsveida plankumiem, Latvijā konstatētas 2 sugas
- tauriņveidīgs Tauriņveida
- luzerna Tauriņziedains augs, der lopbarībai; lucerna
- pakavāboliņš Tauriņziežu augs - gulu vai pacilu, parasti vienkāršu stublāju, 9-15 plūksnotām, ačgārni olējādām vai pat iegarenām lapām, dzelteniem ziediem - pa 4-10 čemuros, 1 pāksti, pakavveidīgi ieliektiem sēklu sēklu loceklīšiem
- gumiņi Tauriņziežu augu sakņu izaugumi, kas radušies gumiņbaktēriju ietekmē
- fabaceae Tauriņziežu dzimta
- papilionācejas Tauriņziežu dzimta (lat. "Papilionaceae")
- papilionaceae Tauriņziežu dzimtas "Fabacea" nosaukuma sinonīms
- pākšāboliņš Tauriņziežu dzimtas augi
- pākšaugi Tauriņziežu dzimtas augi (piemēram, zirņi, pupas, vīķi, lupīnas), kuru sēklas izmanto pārtikai un lopbarībai
- smiltsvīķis Tauriņziežu dzimtas augs "Vicia villosa Roth.", gk. zaļbarībai un sienam, arī sēklai un zaļmēsliem; ziemas vīķi; pūkainie vīķi
- arahiss Tauriņziežu dzimtas augs ar pupām līdzīgām sēklām, kas satur daudz eļļas; zemesrieksts
- sālskrūms Tauriņziežu dzimtas augu ģints, kas Latvijā pārstāvēta ar 1 sugu
- slotājs Tauriņziežu dzimtas augu ģints, krūmi ar rīkstveidīgiem, šķautnainiem zariem, krāšņuma krūms, no 50 cm līdz 3 m garumā, lieliem, dzelteniem, reti kad baltiem ziediem
- pērkonamoliņš Tauriņziežu dzimtas ģints ("Anthyllis"), lakstaugi, krūmi vai puskrūmi, \~60 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas, no tām 2 hibridogēnas, tikai lakstaugi ar dzelteniem ziediem galviņās un plūksnainām lapām
- apiosa Tauriņziežu dzimtas ģints ("Apios")
- tragantzirnis Tauriņziežu dzimtas ģints ("Astragalus"), lakstaugs, retāk puskrūms vai krūms, \~2000 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, tikai lakstaugi, ar zarainu guļošu vai pacilu stublāju, plūksnainām lapām un dzelteniem, violetiem, sārtiem, retāk baltiem nokareniem ziediem ķekaros lapu žāklēs
- karagana Tauriņziežu dzimtas ģints ("Caragana"), krūms vai koks ar zarainu, zaļganpelēku stumbru, nepāra plūksnaini saliktām lapām un dzelteniem ziediem, \~70 sugu, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas \~15 sugas
- aunazirnis Tauriņziežu dzimtas ģints ("Cicer"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi; pārsvarā audzē zemēs ar sausu klimatu
- slotzaris Tauriņziežu dzimtas ģints ("Cytisus"), vasarzaļš krūms ar stāviem, arī ziemā zaļiem zariem, šaurām, lancetiskām lapām un spilgti dzelteniem ziediem, 23 sugas Vidusjūras apkārtnē
- koluteja Tauriņziežu dzimtas ģints ("Colutea"), vasarzaļi krūmi ar nepārī plūksnaini saliktām, pamīšus vai pušķos sakārtotām lapām, ziedi dzelteni līdz brūni, sakopoti garkātainos ķekaros, \~15 sugu, Latvijā audzē kā krāšņumaugu
- vainadzīte Tauriņziežu dzimtas ģints ("Coronilla"), lakstaugs, puskrūms vai krūms ar sārtiem, baltiem, dzelteniem vai violetiem ziediem čemurveida ziedkopās, \~25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- krotalārijas Tauriņziežu dzimtas ģints ("Crotalaria"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, puskrūmi, krūmi; tropos, subtropos, >500 sugu
- galega Tauriņziežu dzimtas ģints ("Galega"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas pārgājusi savvaļā kā dārzbēglis
- irbulene Tauriņziežu dzimtas ģints ("Genista"), neliels puskrūms vai krūms, 75-100 sugu, Latvijā konstatētas 2 vasarzaļas sugas
- lakrica Tauriņziežu dzimtas ģints ("Glycirrhyza"), daudzgadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām un ziliem ziediem, kura saknes izmanto medicīnā un rūpniecībā, 15 sugu
- zeltlietus Tauriņziežu dzimtas ģints ("Laburnum"), 3-6 m augsts krūms vai koks ar zeltaini dzelteniem ziediem nokarenos ķekaros, lapas ar kātu, trīsstaraini saliktas, pākstis iegarenas, plakanas, viss augs ir indīgs, īpaši sēklas, 3 sugas, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas 2 sugas un to hibrīds
- dedestiņas Tauriņziežu dzimtas ģints ("Lathyrus"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar dažādas krāsas ziediem \~110 sugu, Latvijā konstatēts 12 sugu
- ķekarcītizs Tauriņziežu dzimtas ģints ("Lembotropis"), kas nodalīta no slotzaru (cītizu) ģints ("Cytisus"), tikai viena suga
- lēcas Tauriņziežu dzimtas ģints ("Lens"), viengadīgi sausumizturīgi, siltumprasīgi lakstaugi; 5 sugas
- vanagnadziņš Tauriņziežu dzimtas ģints ("Lotus"), viengadīgi vai daudzgadīgi cerojoši lakstaugi, >100 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
- lupīna Tauriņziežu dzimtas ģints ("Lupinus"), lakstaugs ar staraini saliktām lapām un baltiem, dzelteniem vai ziliem ziediem stāvos ķekaros vai vārpās, dažas to sugas satur indīgus alkaloīdus, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- lucerna Tauriņziežu dzimtas ģints ("Medicago"), daudzgadīgs lakstaugs (lopbarības augs) ar gariem, paciliem stublājiem un ziliem, violetiem, dzelteniem vai zaļi pelēkiem ziediem, \~60 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
- amoliņš Tauriņziežu dzimtas ģints ("Melilotus"), augs ar sīkiem, baltiem vai dzelteniem, smaržīgiem ziediem un no 3 lapiņām saliktām lapām, Latvijā konstatētas 5 sugas, no tām 3 adventīvas
- esparsete Tauriņziežu dzimtas ģints ("Onobrychis"), augs ar nepāra, plūksnaini saliktām lapām un rožainiem vai violetiem ziediem ķekaros, >100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- blaktene Tauriņziežu dzimtas ģints ("Ononis"), lakstaugs, puskrūmi vai zemi krūmi, Latvijā tikai daudzgadīgi lakstaugi, stublājs stāvs vai pacils ar dziedzermatiņiem, retāk ar ērkšķiem, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- seradella Tauriņziežu dzimtas ģints ("Ornithopus"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas pārgājusi savvaļā kā dārzbēglis
- aslaiviņa Tauriņziežu dzimtas ģints ("Oxytropis"), daudzgadīgi lakstaugi ar nepārī plūksnainām lapām; \~350 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- pupiņa Tauriņziežu dzimtas ģints ("Phaseolus"), viengadīgs pārtikas augs ar stāvu vai vijīgu stublāju un sēklām pākstīs
- robīnija Tauriņziežu dzimtas ģints ("Robinia"), koks vai krūms ar baltiem vai rožainiem, smaržīgiem ziediem ķekaros, \~20 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 3 sugas
- spartija Tauriņziežu dzimtas ģints ("Spartium"), dekoratīvi krūmi ar spilgti zaļiem zariem, kuri veido "slotu"
- termopse Tauriņziežu dzimtas ģints ("Thermopsis"), daudzgadīgs lakstaugs ar gariem sakneņiem, staraini saliktām lapām, dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā
- ulekss Tauriņziežu dzimtas ģints ("Ulex"), vasarzaļš dekoratīvs krūms ar ērkšķainiem zariem
- vīķis Tauriņziežu dzimtas ģints ("Vicia"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs augs ar pamīšus sakārtotām lapām un gaiši violetiem ziediem
- faba Tauriņziežu dzimtas ģints, kas nodalīta no vīķu ģints
- kamieļērkšķi Tauriņziežu dzimtas ģints, puskrūmi vai daudzgadīgi lakstaugi; gk. Eirāzijas un Ziemeļāfrikas tuksnešos un pustuksnešos, 7 sugas
- palisandrs Tauriņziežu dzimtas koks (Brazīlijā, Argentīnā, Antiļu salās) ar sevišķi cietu, smagu, izturīgu koksni; šī koka koksne
- pernambukkoks Tauriņziežu dzimtas koks (gk. Brazīlijā) ar cietu, dzeltensarkanu koksni, kura žūstot kļūst tumši sarkana; to lieto mēbeļu ražošanā un sarkanas krāsas - brazilīna - iegūšanai; pernambuks
- zeltlija Tauriņziežu dzimtas krūms ar dzelteniem ziedu ķekariem; zelta lietus, zeltalietus
- āboliņš Tauriņziežu dzimtas lakstaugu ģints ("Trifolium"), \~300 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu
- bobis Tauriņziežu dzimtas lucernu ģints 1-2 gadīgs augs, dzeltenais āboliņš
- zemesrieksts Tauriņziežu dzimtas suga ("Arachis hypogaea"), augs ar pupām līdzīgām sēklām, kas satur daudz eļļas
- bura Tauriņziežu dzimtas zieda vainaga 2 brīvās sāniskās vainaglapas
- baptīzija Tauriņziežu dzimtas Ziemeļamerikas savvaļas augs, no kura lapām ieguva indigo
- zeltzieži Tauriņziežu ģints, krūmi ar dzelteniem ziediem un spilvotām, trijstarainām lapām, dažas sugas audzē kā krāšņumkrūmus
- vējzirņi Tauriņziežu ģints, zirņiem līdzīgi augi, bet pielapas mazākas par plūksniņām un irbulis līdzens; no plakanzirņiem atšķiras ar to, ka lapas bez vītēm
- karogs Tauriņziežu zieda augšējā vainaglapa
Atrasts piemēros (1):
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Tauri.
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv