Paplašinātā meklēšana
Meklējam Sudraba.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (12):
Atrasts skaidrojumos (58):
- Sudrabezers Ezers Ropažu līdzenumā, Garkalnes novadā, platība - 31,4 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,65 km, lielākais dziļums - 9,8 m, sala (0,6 ha), īpaša režīma ūdenstilpe Baltezera ūdens ņemšanas sanitārajā zonā; Sidraba ezers; Sidrabezers; Sudraba ezers.
- bromsudrabs Sudraba bromīds AgBr, viens no gaismjutīgajiem savienojumiem, kuru lieto filmu vai fotopapīru emulsijās.
- grona Sudraba desmit kapeiku gabals cariskajā Krievijā.
- griveņiks Sudraba desmitkapeika.
- argīrija Sudraba graudiņu izgulsnēšanās ādā (ķermeņa atsegtās daļas un sklēras pelēkā krāsa) un iekšējos orgānos.
- hipersensibilizācija Sudraba halogenīda fotomateriālu gaismjutības palielināšana, tos pirms eksponēšanas ķīmiski apstrādājot.
- jodsudrabs Sudraba jodīds, AgJ.
- sudrabkļava Sudraba kļava.
- trīspelhers Sudraba monēta 1,5 graša vērtībā, jeb 1/60 dāldera; no 1620. g. kalti arī Rīgā un Jelgavā, zviedru laikā tos sāka saukt par vērdiņiem; bijuši apgrozībā vēl 18. gs. 30. gados.
- denārs Sudraba monēta dažās Rietumeiropas valstīs viduslaikos, kala no 7. līdz 13. gs.; bija arī vietējie nosaukumi: Anglijā - penijs, Vācijā - feniņš, Francijā - denjē.
- ārtigs Sudraba monēta Livonijā 14.-15. gs.; 1/24 markas vai 1/3 ēres vai 3 Lībekas tipa feniņi; pēc 1425. g. sāka saukt par šiliņiem.
- abazs Sudraba monēta Persijā (svars - 7,7 g), tika kalta no 1620. g. līdz 18. gs. vidum, bija izplatīta arī Kaukāzā.
- sešgraši Sudraba monēta Polijā no 1526. g., 17. un 18. gs. tās kala arī Prūsijā un Kurzemes hercoga valstī.
- nogata Sudraba monēta Senajā Krievzemē (10.-15. gs.).
- peso Sudraba monēta Spānijā 16.-19. gs.
- vitens Sudraba monēta, ko no 14. gs. vidus kala Lībekā, vēlāk arī citās Hanzas pilsētās; masa - 1,33 g, četru feniņu vērtībā; apritē līdz 18. gs.
- blaferts Sudraba monēta, līdzīga grasim/grošenam, 14.-16. gs.
- livonēzi Sudraba monētas Vidzemē un Igaunijā; tās kala Maskavā (1756.-57.) pēc dālderu sistēmas 2, 4, 24, 48 un 96 kapeiku vērtībā.
- karolīns Sudraba nauda, ko 1718 kala Zviedrijas karalis Kārlis XII.
- sudrabnauda Sudraba nauda.
- cistofori Sudraba naudas gabali, kalti 2. un 1. gs. p. m. ē. daudzās Mazāzijas pilsētās, ap 12 g smagi, 3 romiešu denāriju vērtībā.
- sudrabnieks Sudraba naudas gabals.
- ārtava Sudraba naudas vienība, sākumā 8,5 g svara; 14.-16. gs. līdzīga 1 šiliņam, 17. gs. vairs tikai puse šiliņa.
- amargens Sudraba nitrāta, amonjaka un ūdens šķīdums, bezkrāsains, caurspīdīgs šķidrums ar sārmainu reakciju un amonjaka smaku, baktericīds līdzeklis.
- velnakmens Sudraba nitrāts AgNO3, lietots medicīnā piededzinājumiem, īpaši grūti dzīstošām brūcēm, arī metālu un stikla apsudrabošanai (spoguļiem, termospudelēm).
- ellesakmens Sudraba nitrāts.
- Milda Sudraba pieclatnieks.
- kolargols Sudraba preparāts, dezinficēšanas līdzeklis.
- baltvēderes Sudraba retējs ("Potentilla argentea").
- kaulzāles Sudraba retējs ("Potentilla argentea").
- mugurkauli Sudraba retējs ("Potentilla argentea").
- sudrabplatkājis Sudraba retējs ("Potentilla argentea").
- arsensudrabmānis Sudraba rūda sarkanā krāsā ar sudrabu, arsenu un sēru sastāvā.
- antimonsudrabmānis Sudraba rūda sarkanā līdz svinpelēkā krāsā, ar sudrabu, antimonu un sēru sastāvā.
- bijo Sudraba sakausējums, kurā dārgmetāla saturs nepārsniedz 50%.
- sudrabine Sudraba sakta, sprādze.
- sudrabene Sudraba sakta.
- sudrabkrūms Sudraba sālskrūms - tauriņziežu dzimtas sālskrūmu ģints skaists sudrabspilvots krāšņuma krūms, kātainu, vēderainu pāksti par augli, violetiem ziediem.
- tanga Sudraba sīknauda Vidusāzijā.
- sudrabspogulis Sudraba spogulis; sudrabots spogulis.
- grivna Sudraba stienītis, kas lietots par svara un naudas vienību (piemēram, Krievzemē no 8. līdz 15. gadsimtam); vēlāk - 10 kapeikas, bet 19. gs. - 3 kapeikas.
- sidrabšķidrauts Sudraba šķidrauts.
- kupelēšana Sudraba un citu cēlmetālu atdalīšana no svina u. c. piejaukumiem.
- denga Sudraba un vara monēta Krievijā (14.-19. gs.).
- skudo Sudraba un zelta monēta 16.-19. gs. Itālijā; 5 liru monētas apzīmējums 20. gs.
- pacem Sudraba vai apzeltīts medaljons ar Pestītāja vai kāda svētā attēlu, ko Francijā mēdz piekabināt lūgšanu krellēm (rožu kronim).
- helleris Sudraba vai vara monēta viduslaikos un jaunajos laikos, sīknauda jaunākos laikos.
- krona Sudraba vai zelta monēta, kas senāk bija apgrozībā Anglijā, Francijā un dažās citās zemēs.
- sudrabkarūsa Sudrabainā karūsa ("Carassius auratus"), karpu dzimtas zivju suga, kam ir raksturīga sudrabaini pelēcīga krāsa.
- sudrabspožs Sudrabaini spožs; arī ļoti spožs.
- pelēksudrabains Sudrabains ar pelēku nokrāsu.
- zilgansudrabains Sudrabains ar zilganu nokrāsu.
- sidrabains Sudrabains.
- sidrabots Sudrabains.
- sudabrots Sudrabains.
- sudrabejs Sudrabains.
- sudrabots Sudrabains.
- Sudarbe Vārnienes kreisā krasta pieteka Balvu novada Rugāju pagastā, augštece Vectilžas pagastā, garums - 22 km, kritums - 26 m, sākas Orlovas purvā; Sidarbe; Sudraba upe; Sudrabe.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Sudraba.