Paplašinātā meklēšana
Meklējam Sudraba.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (12):
Atrasts skaidrojumos (58):
- Sudrabezers ezers Ropažu līdzenumā, Garkalnes novadā, platība - 31,4 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,65 km, lielākais dziļums - 9,8 m, sala (0,6 ha), īpaša režīma ūdenstilpe Baltezera ūdens ņemšanas sanitārajā zonā; Sidraba ezers; Sidrabezers; Sudraba ezers
- bromsudrabs Sudraba bromīds AgBr, viens no gaismjutīgajiem savienojumiem, kuru lieto filmu vai fotopapīru emulsijās
- grona Sudraba desmit kapeiku gabals cariskajā Krievijā
- griveņiks Sudraba desmitkapeika
- argīrija Sudraba graudiņu izgulsnēšanās ādā (ķermeņa atsegtās daļas un sklēras pelēkā krāsa) un iekšējos orgānos
- hipersensibilizācija Sudraba halogenīda fotomateriālu gaismjutības palielināšana, tos pirms eksponēšanas ķīmiski apstrādājot
- jodsudrabs Sudraba jodīds, AgJ
- sudrabkļava Sudraba kļava
- trīspelhers Sudraba monēta 1,5 graša vērtībā, jeb 1/60 dāldera; no 1620. g. kalti arī Rīgā un Jelgavā, zviedru laikā tos sāka saukt par vērdiņiem; bijuši apgrozībā vēl 18. gs. 30. gados
- denārs Sudraba monēta dažās Rietumeiropas valstīs viduslaikos, kala no 7. līdz 13. gs.; bija arī vietējie nosaukumi: Anglijā - penijs, Vācijā - feniņš, Francijā - denjē
- ārtigs Sudraba monēta Livonijā 14.-15. gs.; 1/24 markas vai 1/3 ēres vai 3 Lībekas tipa feniņi; pēc 1425. g. sāka saukt par šiliņiem
- abazs Sudraba monēta Persijā (svars - 7,7 g), tika kalta no 1620. g. līdz 18. gs. vidum, bija izplatīta arī Kaukāzā
- sešgraši Sudraba monēta Polijā no 1526. g., 17. un 18. gs. tās kala arī Prūsijā un Kurzemes hercoga valstī
- nogata Sudraba monēta Senajā Krievzemē (10.-15. gs.)
- peso Sudraba monēta Spānijā 16.-19. gs.
- vitens Sudraba monēta, ko no 14. gs. vidus kala Lībekā, vēlāk arī citās Hanzas pilsētās; masa - 1,33 g, četru feniņu vērtībā; apritē līdz 18. gs.
- blaferts Sudraba monēta, līdzīga grasim/grošenam, 14.-16. gs.
- livonēzi Sudraba monētas Vidzemē un Igaunijā; tās kala Maskavā (1756.-57.) pēc dālderu sistēmas 2, 4, 24, 48 un 96 kapeiku vērtībā
- sudrabnauda Sudraba nauda
- karolīns Sudraba nauda, ko 1718 kala Zviedrijas karalis Kārlis XII
- cistofori Sudraba naudas gabali, kalti 2. un 1. gs. p. m. ē. daudzās Mazāzijas pilsētās, ap 12 g smagi, 3 romiešu denāriju vērtībā
- sudrabnieks Sudraba naudas gabals
- ārtava Sudraba naudas vienība, sākumā 8,5 g svara; 14.-16. gs. līdzīga 1 šiliņam, 17. gs. vairs tikai puse šiliņa
- amargens Sudraba nitrāta, amonjaka un ūdens šķīdums, bezkrāsains, caurspīdīgs šķidrums ar sārmainu reakciju un amonjaka smaku, baktericīds līdzeklis
- ellesakmens Sudraba nitrāts
- velnakmens Sudraba nitrāts AgNO3, lietots medicīnā piededzinājumiem, īpaši grūti dzīstošām brūcēm, arī metālu un stikla apsudrabošanai (spoguļiem, termospudelēm)
- Milda Sudraba pieclatnieks
- kolargols Sudraba preparāts, dezinficēšanas līdzeklis
- baltvēderes Sudraba retējs ("Potentilla argentea")
- kaulzāles Sudraba retējs ("Potentilla argentea")
- mugurkauli Sudraba retējs ("Potentilla argentea")
- sudrabplatkājis Sudraba retējs ("Potentilla argentea")
- arsensudrabmānis Sudraba rūda sarkanā krāsā ar sudrabu, arsenu un sēru sastāvā
- antimonsudrabmānis Sudraba rūda sarkanā līdz svinpelēkā krāsā, ar sudrabu, antimonu un sēru sastāvā
- bijo Sudraba sakausējums, kurā dārgmetāla saturs nepārsniedz 50%
- sudrabene Sudraba sakta
- sudrabine Sudraba sakta, sprādze
- sudrabkrūms Sudraba sālskrūms - tauriņziežu dzimtas sālskrūmu ģints skaists sudrabspilvots krāšņuma krūms, kātainu, vēderainu pāksti par augli, violetiem ziediem
- tanga Sudraba sīknauda Vidusāzijā
- sudrabspogulis Sudraba spogulis; sudrabots spogulis
- grivna Sudraba stienītis, kas lietots par svara un naudas vienību (piemēram, Krievzemē no 8. līdz 15. gadsimtam); vēlāk - 10 kapeikas, bet 19. gs. - 3 kapeikas
- sidrabšķidrauts Sudraba šķidrauts
- kupelēšana Sudraba un citu cēlmetālu atdalīšana no svina u. c. piejaukumiem
- denga Sudraba un vara monēta Krievijā (14.-19. gs.)
- skudo Sudraba un zelta monēta 16.-19. gs. Itālijā; 5 liru monētas apzīmējums 20. gs.
- pacem Sudraba vai apzeltīts medaljons ar Pestītāja vai kāda svētā attēlu, ko Francijā mēdz piekabināt lūgšanu krellēm (rožu kronim)
- helleris Sudraba vai vara monēta viduslaikos un jaunajos laikos, sīknauda jaunākos laikos
- krona Sudraba vai zelta monēta, kas senāk bija apgrozībā Anglijā, Francijā un dažās citās zemēs
- sudrabkarūsa Sudrabainā karūsa ("Carassius auratus"), karpu dzimtas zivju suga, kam ir raksturīga sudrabaini pelēcīga krāsa
- sudrabspožs Sudrabaini spožs; arī ļoti spožs
- sidrabains Sudrabains
- sidrabots Sudrabains
- sudabrots Sudrabains
- sudrabejs Sudrabains
- sudrabots Sudrabains
- pelēksudrabains Sudrabains ar pelēku nokrāsu
- zilgansudrabains Sudrabains ar zilganu nokrāsu
- Sudarbe Vārnienes kreisā krasta pieteka Balvu novada Rugāju pagastā, augštece Vectilžas pagastā, garums - 22 km, kritums - 26 m, sākas Orlovas purvā; Sidarbe; Sudraba upe; Sudrabe
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Sudraba.