Paplašinātā meklēšana
Meklējam Somija.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (104):
- krustvieta "Krustvietu" kustība aizsākās Somijas Ziemas kara (PSRS-Somijas kara) laikā 1939.-1940. g., kad zviedri "adoptēja" Somijas apdzīvotās vietas, cita starpā sniedzot ekonomisko palīdzību un uzņemot kara apdraudētos bērnus.
- Anjala Apdzīvota vieta Somijas dienvidaustrumu daļā.
- Salpauselke Augstiene Somijas dienvidos un dienvidaustrumos, sastāv no trim paralēlām gala morēnu pauguraiņu grēdām, garums - 550 km, lielākais augstums - 247 m.
- Suomenselke Augstiene Somijas vidienē, Somu un Botnijas līča baseinu ūdensšķirtne, augstums - līdz 351 m, daudz ezeru, \~1/2 teritorijas pārpurvota.
- Kainunselke Augstiene Somijas viedienē ("Kainunselkae"), garums - 125 km, augstums - līdz 384 m, skujkoku meži, daudz ezeru un purvu.
- Ounaselke Augstiene Somijas ziemeļrietumos, garums - \~200 km, augstākā virsotne - Pallastunturi (augstums - 821 m).
- Mānselke Augstieņu un zemu kalnu grēda Somijas ziemeļos un austrumos, daļēji Norvēģijas ziemeļos un Krievijas ziemeļrietumos, Baltijas, Baltās un Barenca jūras ūdensšķirtne, garums - >750 km, platums - līdz 75 km, augstākā virsotne - 718 m.
- hemi Baltijas somu cilts; no 1. gt. vidus m. ē. dzīvoja Somijas vidienē; no 13. gs. Zviedrijas pakļautībā; vēlāk ieplūda somu tautībā.
- landsmols Dialekti, kas līdzās valsts valodai tiek runāti Zviedrijā un Somijas apgabalos, kuros dzīvo zviedri.
- Jenisjervi Ezers Krievijā, Karēlijas Republikā ("Jaenisjaervi"), uz Somijas robežas 64 m vjl., platība - 200 kvadrātkilometri, garums - 26 km, platums - līdz 14 km, vidējais dziļums - 12 m, lielākais - 57 m, pēc Jenisjoki aizsprosta uzcelšanas pārvērsts ūdenskrātuvē.
- Haukivesi Ezers Somijas austrumos ("Haukivesi"), platība - \~600 kvadrātkilometru, garums - 65 km, platums - 28 km, >20 salu, savienots ar blakus ezeriem.
- Pielinens ezers Somijas austrumos, 94 m vjl, platība - 942 kvadrātkilometri (bez salām - 850 kvadrātkilometru), garums - 92 km, platums - līdz 28 km, dziļums - 48 m.
- Oulujervi Ezers Somijas centrā 123 m vjl., platība - 88700 ha, lielākais dziļums - 38 m, Manamansalas sala un šaurums dala ezeru 3 daļās.
- Peijenne Ezers Somijas dienvidos 78 m vjl., platība - 1080 kvadrātkilometru, garums - 120 km, lielākais platums - 28 km, lielākais dziļums - 95,3 m.
- Nesijervi Ezers Somijas dienvidrietumos, pie Tamperes 95 m vjl., platība - 275 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 58 m, garš (ziemeļu-dienvidu virzienā), līčains.
- Pihejervi Ezers Somijas dienvidrietumu daļā, Rietumsomijas reģionā, pie Tamperes, Kokemēnjoki baseinā, platība - 132 kvadrātkilometri.
- Kallavesi Ezers Somijas vidienē ("Kallavesi"), platība - 564 kvadrātkilometri, dziļums - 102 m (dziļākais ezers Somijā).
- Ilikitka Ezers Somijas ziemeļaustrumos ("Yli-Kitka"), Mānselkes augstienē 240 m vjl., platība - 295 kvadrātkilometri, garums - 50 km, lielākais dziļums - 30 m.
- Inari Ezers Somijas ziemeļos, Lapzemē, tundrā 119 m vjl., platība - 1050 km^2^ (bez salām), lielākais dziļums - 60 m, \~3000 salu, 2. lielākais ezers Somijā.
- Saimā ezeri ezeru sistēma Somijas dienvidaustrumu daļā (somu val. "Saimaa"), platība - \~4400 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 82 m.
- helsinkīts Granitoīds, kas satur epidotu (līdz 30%) un albitizētu plagiklazu (~60%), balti vai sarkani zaļš; Latvijas vidusdaļā vietām sastopami helsinkīta laukakmeņi, kas atnesti no Somijas.
- HELCOM Helsinku komisija, starptautiska organizācija, kas par savu uzdevumu uzskata rūpes par Baltijas jūras vidi; organizācijā apvienojušies pārstāvji no Dānijas, Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas.
- jemi Hemi - Baltijas somu cilts; no 1. gt. vidus m. ē. dzīvoja Somijas vidienē; no 13. gs. Zviedrijas pakļautībā; vēlāk ieplūda somu tautībā.
- Skandināvijas kalni kalnu sistēma Skandināvijas pussalas rietumos, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijas ziemeļos (angļu val. "Scandinavian Mountains"), garums - \~1700 km, platums - 200-300 km ziemeļos, līdz 600 km dienvidos, augstākā virsotne - 2469 m, augstākos masīvus klāj ledāji.
- skolteri Kolas pussalas sāmi, kas tagad dzīvo gk. Somijas Z (Ināri purva apkaimē); zvejnieki, briežkopji; runā austrumsāmu valodā, pareizticīgie.
- Abo miera traktāts Krievijas un Zviedrijas miera līgums, parakstīts 1743. g. Somijas pilsētā Abo (tagadējā Turku) pēc Krievijas un Zviedrijas kara (1741.-1743. g.) un apstiprināja 1721. g. noslēgto Nīstades miera līgumu, atzina Krievijas teritoriālos ieguvumus Baltijā (arī Vidzemes pievienošanu Krievijai).
- Lapzeme Lapu (sāmu) apdzīvotā teritorijā (somu val. "Lappi", zviedru val. "Lappmark") Zviedrijas (Vesterbotenas, Norbotenas lēnes), Somijas, Norvēģijas ziemeļos un Krievijas Murmanskas apgabala rietumu daļā, platība - \~458000 kvadrātkilometru.
- Bulduru konference Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas pārstāvju apspriede Bulduros 1920. g. 6. VIII - 6. IX, kurā piedalījās arī Lielbritānija un Francijas diplomāti un neoficiāli Ukrainas un Baltkrievijas pretlielniecisko valdību pārstāvji, tika parakstīts slepens līgums par militāro sadarbību pret Padomju Krieviju; taču līgums netika ratificēts visās valstīs un Baltijas savienība netika izveidota.
- Lemmenjoki Lemmenjoki nacionālais parks ("Lemmenjoki"), atrodas Somijas ziemeļu daļā, Lapzemē, platība - 385 kvadrātkilometri, dibināts 1956. g., nogāzēs meži, augstāk - virsāji, mīt brūnie lāči, vilki, ziemeļbrieži, ligzdo ziemeļu gulbji, bikšainie klijāni.
- Skandināvijas pussala lielākā pussala Eiropā (angļu val. "Scandinavian Peninsula"), garums — 1900 km, platums — līdz 800 km, platība — \~800000 kvadrātkilometru, aizņem Norvēģija, Zviedrija un Somijas ziemeļrietumu daļa.
- Saimā ezers lielākais no Saimā ezeriem Somijas dienvidaustrumos, platība - 1800 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 58 m.
- Malla Mallas dabas parks ("Malla") atrodas Somijas galējos ziemeļrietumos, Lapzemē, Muonio augšteces rajonā, platība - 30 kvadrātkilometru, dibināts 1916. g. (Somijas vecākais rezervāts).
- Muonia Muonio, upe Somijas un Zviedrijas ziemeļos.
- Oulankas nacionālais parks nacionālais parks Somijas austrumu daļā, pie ziemeļu polārā loka, Oulankajoki augšteces apvidū, uz ziemeļaustrumiem no Ilikitkas ezera, platība - 10700 ha, dibināts - 1956. g.
- Īstā Somija Obūlande - apvidus Somijas dienvidrietumos, ietver piekrasti un Obū šēras.
- Olande Olandes novads - Somijas Republikas autonoms reģions, platība - 13517 km^2^, 27210 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Mariehamna; Ālandu salas.
- AX Olandes salas, Somijas autonomās teritorijas divburtu kods.
- ALA Olandes salas, Somijas autonomās teritorijas trīsburtu kods.
- Oulanka Oulankas nacionālais parks - atrodas Somijas austrumu daļā, pie ziemeļu polārā loka, Oulankajoki augšteces apvidū, uz ziemeļaustrumiem no Ilikitkas ezera, platība - 10700 ha, dibināts - 1956. g.
- Pallas-Illestunturi Pallas-Illestunturi nacionālais parks, atrodas Somijas ziemeļrietumos, Lapzemē.
- Pallas-Ounastunturi Pallas-Ounastunturi nacionālais parks Somijas ziemeļrietumos, kas iekļauts Pallas-Illsetunturi nacionālajā parkā.
- Joensū Pilsēta Somijas dienvidaustrumos ("Joensuu"), Ziemeļkarēlijas reģiona administratīvais centrs, 74500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mikeli Pilsēta Somijas dienvidaustrumos (somu val. "Mikkeli", zviedru val. "Sankt Michel"), Dienvidsavo reģionā, 49000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hanko Pilsēta Somijas dienvidos ("Hanko"), Ūsimā reģionā, 9300 iedzīvotāju (2014. g.), osta (agrāk bija nozīmīga kara flotes bāze), kūrorts un burāšanas centrs; piespiedu kārtā iznomāta PSRS 1940.-1941. g.
- Kouvola Pilsēta Somijas dienvidos ("Kouvola"), uz austrumiem no Lahti, Kimenlākso reģiona administratīvais centrs, 86900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kūsankoski Pilsēta Somijas dienvidos ("Kuusankoski"), Kimijoki krastos, uz austrumiem no Lahti, transporta mezgls, 19700 iedzīvotāju (2009. g.).
- Lahti Pilsēta Somijas dienvidos ("Lahti"), Peijethemes reģiona administratīvais centrs, osta Peijennes ezera dienvidu krastā, 103400 iedzīvotāju (2015. g.).
- Porvo Pilsēta Somijas dienvidos ("Porvo"), Somu līča krastā, Ūsimā reģionā, 49500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valkeakoski Pilsēta Somijas dienvidos ("Valkeakoski"), Pirkanmā reģionā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rīhimeki Pilsēta Somijas dienvidos, Kantahemes reģionā, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hivinkē Pilsēta Somijas dienvidos, Ūsimā reģionā, 45700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pori Pilsēta Somijas dienvidrietumos (somu val. "Pori"), Satakuntas reģiona administratīvais centrs, osta Botnijas līča krastā, 83500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kokola Pilsēta Somijas rietumos ("Kokkola"), Viduspohjanmā reģionā, Botnijas līča krastā, 46700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kajāni Pilsēta Somijas vidienē ("Kajaani"), Kainū reģionā, pie Oulujervi ezera, 38000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kuopio Pilsēta Somijas vidienē pie Kallavesi ezera, Ziemeļsavo reģiona administratīvais centrs, 106500 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte, pareizticīgo arhibīskapa sēdeklis.
- Rovaniemi Pilsēta Somijas ziemeļos ("Rovaniemi"), Lapzemes reģiona administratīvais centrs, 60900 iedzīvotāju (2014. g.).
- jaunsomi Politiska kustība Somijas lielkņazistē 19. gs. 80. g. b. - 1918. g., kas cīnījās pret carisma uzbrukumu Somijas autonomijai, izmantojot "pasīvās pretošanās" taktiku.
- Molotova kokteilis pudele ar degmaisījumu, ko lieto pretinieka tanku, bruņumašīnu un citu kaujas mašīnu iznīcināšanai; šo ieroci ieviesa somi 1939. g. PSRS un Somijas kara laikā un nosauca toreizējā PSRS ārlietu ministra uzvārdā.
- Fennoskandija Somija un Skandināvija kopā.
- FI Somija, valsts divburtu kods.
- FIN Somija, valsts trīsburtu kods.
- Somijas Republika Somija, valsts Ziemeļeiropā.
- Fiskars Oyj Abp Somijas uzņēmums, kas nodarbojas galvenokārt ar rokas darbarīku un dārza inventāra ražošanu; plaši pazīstams ar augstas kvalitātes nažiem, šķērēm un cirvjiem.
- Haltiatunturi Somijas augstākā virsotne ("Haltiatunturi") - 1324 m vjl., atrodas Somijas ziemeļos, uz robežas ar Norvēģiju.
- Lapzeme Somijas lielākais reģions, kas aizņem valsts ziemeļu daļu, platība - 98984 kvadrātkilometri, 180800 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Rovaniemi.
- Dienvidpohjanmā Somijas reģions, platība - 14000 kvadrātkilometru, 192700 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Seinejoki.
- Pirkanmā Somijas reģions, platība - 14469 kvadrātkilometri, 505700 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Tampere.
- Dienvidsavo Somijas reģions, platība - 18768 kvadrātkilometri, 150700 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Mikeli.
- Vidussomija Somijas reģions, platība - 19950 kvadrātkilometru, 275900 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Jiveskile.
- Ziemeļsavo Somijas reģions, platība - 20367 kvadrātkilometri, 248200 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Kuopio.
- Ziemeļkarēlija Somijas reģions, platība - 21584 kvadrātkilometri, 164900 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Joensū.
- Kainū Somijas reģions, platība - 24453 kvadrātkilometri, 78600 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Kajāni.
- Dienvidrietumsomija Somijas reģions, platība - 2800 kvadrātkilometru, 474100 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Turku.
- Ziemeļpohjanmā Somijas reģions, platība - 37149 kvadrātkilometri, 406500 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Oulu.
- Kimenlākso Somijas reģions, platība - 5595 kvadrātkilometri, 178900 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Kouvola.
- Kantaheme Somijas reģions, platība - 5706 kvadrātkilometri, 174900 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Hemēnlinna.
- Viduspohjanmā Somijas reģions, platība - 5706 kvadrātkilometri, 68900 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Kokola.
- Peijetheme Somijas reģions, platība - 6257 kvadrātkilometri, 201500 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Lahti.
- Dienvidkarēlija Somijas reģions, platība - 6873 kvadrātkilometri, 131300 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Lapēnranta.
- Pohjanmā Somijas reģions, platība - 7932 kvadrātkilometri, 181600 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Vāsa.
- Satakunta Somijas reģions, platība - 8412 kvadrātkilometri, 223200 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Pori.
- Usimā Somijas reģions, platība - 9568 kvadrātkilometri, 1160500 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Helsinki.
- Somija Somijas Republika - valsts Ziemeļeiropā (somu valodā "Suomi", zviedru valodā "Finland"), platība - 338144 kvadrātkilometri, 5,25 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Helsinki, administratīvais iedalījums - 20 reģionu, no tiem 1 autonoms, robežojas ar Zviedriju, Norvēģiju un Krieviju, kā arī ar Baltijas jūru.
- Helsinki Somijas Republikas galvaspilsēta (somu valodā "Helsinki", zviedru valodā "Helsingfors"), atrodas valsts dienvidos, Baltijas jūras Somu līča krastā, Ūsimā reģiona administratīvais centrs, 614100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rumex pseudonatrunatus Somijas skābene.
- Rumex fennicus Somijas skābenes "Rumex pseudonatronatus" nosaukuma sinonīms.
- Aboa Somijas zinātniskā stacija Antarktīdā, Princeses Martas krasta rietumu daļā.
- Euphrasia fennica Somijas žibulītis.
- vecsomi Somu partijas labā spārna pārstāvji Somijas lielkņazistē 19. gs. 80. gadu b. - 1918. g.; atbalstīja sadarbību ar carismu.
- finlandizācija Tāda ārpolitikas neitralitāte, kas nekomunistisku valsti padarīja zināmā mērā atkarīgu no Padomju Savienības (spilgtākais šādas atkarības piemērs bija Somija); mazas valsts centieni savu ārpolitiku veidot tā, lai tā apmierinātu daudz spēcīgāku kaimiņvalsti.
- Šengenas zona tajā ietilpst 26 Eiropas valstis (22 no tām ir ES dalībvalstis) - Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija un Zviedrija, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice.
- somi Tauta, Somijas pamatiedzīvotāji; runā somu valodā, ticīgie - gk. luterieši.
- Abo Turku, pilsētas Somijā nosaukums laikā, kad Somija bija iekļauta Krievijā (1809.-1917. g.); arī Obu un Obū (zviedru val.).
- Kimmene Upe Somijas dienvidos ("Kymene") ar daudziem atzarojumiem ietek Somu jūras līcī, garums - 204 km.
- Kimijoki Upe Somijas dienvidos ("Kymijoki"), Peijenes ezeru sistēmas \~600 ezeru noteka uz Somu līci, garums - 208 km.
- Kokemeenjoki Upe Somijas dienvidrietumos ("Kokemaenjoki"), ezeru plato rietumos, garums - \~400 km, sākas pie Tamperes, ietek Botnijas līcī pie Pori.
- Muonio Upe Somijas un Zviedrijas ziemeļos, šo valstu robežupe, tās somu nosaukums (zviedru - Muonioelvena), izveidojas, satekot Leteseno un Konkemeeno (zviedru - Šēnšemeelvena), satekot ar Tornelvenu izveido Tornionjoki (zviedru - Torne), kas ietek Botnijas līcī.
- Muonioelvena Upe Somijas un Zviedrijas ziemeļos, šo valstu robežupe, tās zviedru nosaukums (somu - Muonio), izveidojas, satekot Leteseno un Šēnšemeelvenai (somu - Konkemeeno), satekot ar Tornelvenu izveido Torni (somu - Tornionjoki), kas ietek Botnijas līcī.
- Konkemeeno Upe Somijas ziemeļos, robežupe ar Zviedriju (zviedru nosaukums - Šēnšemeelvena), satekot ar Leteseno izveido Muonio (zviedru - Muonioelvenu).
- Leteseno Upe Somijas ziemeļrietumos, satekot ar Konkemeeno (zviedru - Šēnšemeelvenu) izveido Muonio (zviedru - Muonioelvenu), kas ir robežupe ar Zviedriju.
- Tornionjoki Upe Somijas ziemeļu daļā, robežupe ar Zviedriju (kur saucas - Torne), izveidojas, satekot Tornelvenai un Muonio (zviedru - Muonioelvena), ietek Botnijas līcī.
- Tornelvena upe Zviedrijas ziemeļos, satekot ar Somijas un Zviedrijas robežupi Muonioelvenu izveido Torni (somu - Tornionjoki), kas visā tās garumā arī ir Somijas un Zviedrijas robežupe un ietek Botnijas līcī.
- ziemeļvalstis Valstis, kas atrodas ziemeļos (Zviedrija, Norvēģija, Dānija, ieskaitot Fēru salas, Somija, ieskaitot Ālandu salas, Islande; bieži tiek ietverta arī Grenlande).
- brīvprātīgo korpuss zviedru un norvēģu brīvprātīgie, kas Ziemas kara laikā 1939-40 cīnījās Somijas pusē.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Somija.