Paplašinātā meklēšana

Meklējam Somi.

Atrasts vārdos (2):

Somi:1
Somija:1

Atrasts vārdu savienojumos (1):

Baltijas somi

Atrasts skaidrojumos (261):

krustvieta "Krustvietu" kustība aizsākās Somijas Ziemas kara (PSRS-Somijas kara) laikā 1939.-1940. g., kad zviedri "adoptēja" Somijas apdzīvotās vietas, cita starpā sniedzot ekonomisko palīdzību un uzņemot kara apdraudētos bērnus.
Ainola apdzīvota vieta Somijā, Jervenpē, komponista Jana Sibēliusa muzejs.
Anjala Apdzīvota vieta Somijas dienvidaustrumu daļā.
Lībiešu tautas nams Mazirbē atklāts 1939. g. 6. augustā, celts pēc Līvu savienības ierosmes, celtniecībai ziedoja arī lībiešu atbalstītāji Igaunijā, Somijā un Ungārijā, līdz ar to šis nams kļuva par lībiešu un viņu radu tautu sadarbības simbolu.
sliežu ceļa platums attālums starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm (bijušajā PSRS teritorijā, Somijā, Ķīnā – 1520 mm, Rietumeiropā, Kanādā, ASV – 1435 mm, Spānijā – 1676 mm).
Salpauselke Augstiene Somijas dienvidos un dienvidaustrumos, sastāv no trim paralēlām gala morēnu pauguraiņu grēdām, garums - 550 km, lielākais augstums - 247 m.
Suomenselke Augstiene Somijas vidienē, Somu un Botnijas līča baseinu ūdensšķirtne, augstums - līdz 351 m, daudz ezeru, \~1/2 teritorijas pārpurvota.
Kainunselke Augstiene Somijas viedienē ("Kainunselkae"), garums - 125 km, augstums - līdz 384 m, skujkoku meži, daudz ezeru un purvu.
Ounaselke Augstiene Somijas ziemeļrietumos, garums - \~200 km, augstākā virsotne - Pallastunturi (augstums - 821 m).
Mānselke Augstieņu un zemu kalnu grēda Somijas ziemeļos un austrumos, daļēji Norvēģijas ziemeļos un Krievijas ziemeļrietumos, Baltijas, Baltās un Barenca jūras ūdensšķirtne, garums - >750 km, platums - līdz 75 km, augstākā virsotne - 718 m.
Botnijas līcis Baltijas jūras ziemeļu daļa starp Somiju un Zviedriju (somu val. "Pohjanlahti", zviedru val. "Bottniska viken"), platība - 117000 kvadrātkilometru, garums - 668 km, platums - 60-240 km, lielākais dziļums - 290 m.
hemi Baltijas somu cilts; no 1. gt. vidus m. ē. dzīvoja Somijas vidienē; no 13. gs. Zviedrijas pakļautībā; vēlāk ieplūda somu tautībā.
torpars bezzemnieks Zviedrijā vai Somijā (16. gs. b. - 20. gs. vidus), kas nomāja nelielu (ap 1 - 10 ha) zemes gabalu (torpu).
Jūtas Ciems Esterbotenē ("Juutas"), Somijā, šeit fon Dēbelns 1808. g. 13. septembrī guva uzvaru pār krievu karaspēku.
landsmols Dialekti, kas līdzās valsts valodai tiek runāti Zviedrijā un Somijas apgabalos, kuros dzīvo zviedri.
eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā.
Esbu Espo - pilsēta Somijā.
Jenisjervi Ezers Krievijā, Karēlijas Republikā ("Jaenisjaervi"), uz Somijas robežas 64 m vjl., platība - 200 kvadrātkilometri, garums - 26 km, platums - līdz 14 km, vidējais dziļums - 12 m, lielākais - 57 m, pēc Jenisjoki aizsprosta uzcelšanas pārvērsts ūdenskrātuvē.
Keitele Ezers Somijā ("Keitele"), Ezeru plato ziemeļrietumu daļā, Kimijoki baseinā 99 m vjl., platība - 526 kvadrātkilometri (bez salām - 430 kvadrātkilometru), garums - 85 km, platums - 10 km, dziļums - līdz 64 m, krasta līnija (1250 km) ļoti izrobota.
Pūla Ezers Somijā ("Puula"), Austrumsomijas lēnes Dienvidsavo reģiona rietumos 95 m vjl., platība - 370 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 67 m, līčains, daudz salu.
Pihejervi Ezers Somijā, Austrumsomijas reģionā, pie Sārijervi.
Pihejervi Ezers Somijā, Dienvidsomijas reģiona austrumos, uz Krievijas robežas 80 m vjl., platība - 225 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 32 m.
Pihejervi Ezers Somijā, Dienvidsomijas reģiona austrumu daļā, tam cauri tek Kimijoki.
Pihejervi Ezers Somijā, Dienvidsomijas reģionā, uz dienvidiem no Kokemēnjoki, platība - 120 kvadrātkilometru, notece pa Eurajoki.
Pihejervi Ezers Somijā, Oulu reģionā, Ezeru plato ziemeļos, platība - 113 kvadrātkilometru, notece pa Pihejoki (166 km) uz Botnijas līci.
Haukivesi Ezers Somijas austrumos ("Haukivesi"), platība - \~600 kvadrātkilometru, garums - 65 km, platums - 28 km, >20 salu, savienots ar blakus ezeriem.
Pielinens ezers Somijas austrumos, 94 m vjl, platība - 942 kvadrātkilometri (bez salām - 850 kvadrātkilometru), garums - 92 km, platums - līdz 28 km, dziļums - 48 m.
Oulujervi Ezers Somijas centrā 123 m vjl., platība - 88700 ha, lielākais dziļums - 38 m, Manamansalas sala un šaurums dala ezeru 3 daļās.
Peijenne Ezers Somijas dienvidos 78 m vjl., platība - 1080 kvadrātkilometru, garums - 120 km, lielākais platums - 28 km, lielākais dziļums - 95,3 m.
Nesijervi Ezers Somijas dienvidrietumos, pie Tamperes 95 m vjl., platība - 275 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 58 m, garš (ziemeļu-dienvidu virzienā), līčains.
Pihejervi Ezers Somijas dienvidrietumu daļā, Rietumsomijas reģionā, pie Tamperes, Kokemēnjoki baseinā, platība - 132 kvadrātkilometri.
Kallavesi Ezers Somijas vidienē ("Kallavesi"), platība - 564 kvadrātkilometri, dziļums - 102 m (dziļākais ezers Somijā).
Ilikitka Ezers Somijas ziemeļaustrumos ("Yli-Kitka"), Mānselkes augstienē 240 m vjl., platība - 295 kvadrātkilometri, garums - 50 km, lielākais dziļums - 30 m.
Inari Ezers Somijas ziemeļos, Lapzemē, tundrā 119 m vjl., platība - 1050 km^2^ (bez salām), lielākais dziļums - 60 m, \~3000 salu, 2. lielākais ezers Somijā.
Saimā ezeri ezeru sistēma Somijas dienvidaustrumu daļā (somu val. "Saimaa"), platība - \~4400 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 82 m.
Kemijoki Garākā upe Somijā (somu val. "Kemijoki"), Lapzemē, garums - 552 km, sākas Mānselkes augstienes austrumu malā pie Krievijas robežas, ietek Botnijas līča ziemeļu galā.
helsinkīts Granitoīds, kas satur epidotu (līdz 30%) un albitizētu plagiklazu (~60%), balti vai sarkani zaļš; Latvijas vidusdaļā vietām sastopami helsinkīta laukakmeņi, kas atnesti no Somijas.
Fenoskandija Ģeoloģiski norobežots klintāju apgabals, kas aptver Skandināvijas pussalu, Somiju, Kolas pussalu, Karēliju un Baltijas jūras ziemeļu piekrasti.
HELCOM Helsinku komisija, starptautiska organizācija, kas par savu uzdevumu uzskata rūpes par Baltijas jūras vidi; organizācijā apvienojušies pārstāvji no Dānijas, Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas.
jemi Hemi - Baltijas somu cilts; no 1. gt. vidus m. ē. dzīvoja Somijas vidienē; no 13. gs. Zviedrijas pakļautībā; vēlāk ieplūda somu tautībā.
Pietarsāri Jākobstāde, pilsēta Somijā ("Pietarsaari").
Skandināvijas kalni kalnu sistēma Skandināvijas pussalas rietumos, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijas ziemeļos (angļu val. "Scandinavian Mountains"), garums - \~1700 km, platums - 200-300 km ziemeļos, līdz 600 km dienvidos, augstākā virsotne - 2469 m, augstākos masīvus klāj ledāji.
Kangasala Kangasalas ezeri - ezeru sistēma Somijā ("Kangasala"), uz austrumiem no Tamperes, Kokemēnjoki baseinā 84 m vjl., kopplatība - 340 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 44 m.
skolteri Kolas pussalas sāmi, kas tagad dzīvo gk. Somijas Z (Ināri purva apkaimē); zvejnieki, briežkopji; runā austrumsāmu valodā, pareizticīgie.
Krievija Krievijas Federācija - valsts Eirāzijas ziemeļu daļā (krievu valodā "Rossija"), plešas no Baltijas jūras rietumos līdz Klusajam okeānam austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Lielajam Kaukāzam dienvidos, galvaspilsēta - Maskava, administratīvais iedalījums - 83 federācijas subjekti (46 apgabali, 21 republika, 9 novadi, 4 autonomi apvidi, 1 autonoms apgabals, 2 federālas nozīmes pilsētas), robežojas ar Ziemeļkoreju, Ķīnu, Mongoliju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju, apskalo Ziemeļu Ledus un Klusais okeāns.
Nīstades miera līgums Krievijas un Zviedrijas miera līgums, noslēgts 1721. g. septembrī Nīstadē (Somijā), ar to beidzās Ziemeļu karš, Krievijai tika pievienota Vidzeme, Igaunija, Ingrija un daļa Karēlijas, Zviedrijas Riksdāgs ratificēja tikai 1723. g.
Abo miera traktāts Krievijas un Zviedrijas miera līgums, parakstīts 1743. g. Somijas pilsētā Abo (tagadējā Turku) pēc Krievijas un Zviedrijas kara (1741.-1743. g.) un apstiprināja 1721. g. noslēgto Nīstades miera līgumu, atzina Krievijas teritoriālos ieguvumus Baltijā (arī Vidzemes pievienošanu Krievijai).
Kuopia Kuopio, pilsēta Somijā.
maijkoks Lapām un ziediem izrotāts stabs, tiek uzstādīts vasaras saulgriežu vakarā. Šis paradums ir saglabājies Zviedrijā un Somijā, un iesāk, tam bija rituāla nozīme (auglības simbols).
Lapzeme Lapu (sāmu) apdzīvotā teritorijā (somu val. "Lappi", zviedru val. "Lappmark") Zviedrijas (Vesterbotenas, Norbotenas lēnes), Somijas, Norvēģijas ziemeļos un Krievijas Murmanskas apgabala rietumu daļā, platība - \~458000 kvadrātkilometru.
Bulduru konference Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas pārstāvju apspriede Bulduros 1920. g. 6. VIII - 6. IX, kurā piedalījās arī Lielbritānija un Francijas diplomāti un neoficiāli Ukrainas un Baltkrievijas pretlielniecisko valdību pārstāvji, tika parakstīts slepens līgums par militāro sadarbību pret Padomju Krieviju; taču līgums netika ratificēts visās valstīs un Baltijas savienība netika izveidota.
Lemmenjoki Lemmenjoki nacionālais parks ("Lemmenjoki"), atrodas Somijas ziemeļu daļā, Lapzemē, platība - 385 kvadrātkilometri, dibināts 1956. g., nogāzēs meži, augstāk - virsāji, mīt brūnie lāči, vilki, ziemeļbrieži, ligzdo ziemeļu gulbji, bikšainie klijāni.
Skandināvijas pussala lielākā pussala Eiropā (angļu val. "Scandinavian Peninsula"), garums — 1900 km, platums — līdz 800 km, platība — \~800000 kvadrātkilometru, aizņem Norvēģija, Zviedrija un Somijas ziemeļrietumu daļa.
Saimā ezers lielākais no Saimā ezeriem Somijas dienvidaustrumos, platība - 1800 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 58 m.
Malla Mallas dabas parks ("Malla") atrodas Somijas galējos ziemeļrietumos, Lapzemē, Muonio augšteces rajonā, platība - 30 kvadrātkilometru, dibināts 1916. g. (Somijas vecākais rezervāts).
Mārianhamina Mariehamna, pilsēta Ālandu salās, Somijā.
Marjehamna Mariehamna, pilsēta Ālandu salās, Somijā.
šuckors Militāra organizācija Somijā, kas 1917. g. izveidojās neatkarības aizstāvēšanai.
Muonia Muonio, upe Somijas un Zviedrijas ziemeļos.
NKP Nacionālā koalīcijas partija (Somijā).
Oulankas nacionālais parks nacionālais parks Somijas austrumu daļā, pie ziemeļu polārā loka, Oulankajoki augšteces apvidū, uz ziemeļaustrumiem no Ilikitkas ezera, platība - 10700 ha, dibināts - 1956. g.
marka Naudas vienība (Bosnijā-Hercegovinā; Vācijā un Somijā līdz 2002. g. 1. janvārim); attiecīgā naudas zīme, monēta.
penijs naudas vienība (Somijā līdz 2002. g. 28. februārim); attiecīgā naudas zīme, monēta, 0,01 marka.
torps Neliels zemes gabals Zviedrijā un Somijā, kas nodots lietošanā torparam (bezzemniekam), kas nomas maksu atstrādāja īpašniekam.
Norvēģija Norvēģijas Karaliste - valsts Eiropas ziemeļu daļā (norvēģu valodā "Norge"), atrodas Skandināvijas pussalas rietumos un ziemeļos, valsts sastāvā ietilpst Svalbāras arhipelāgs (Špicbergenas arhipelāgs, Lāču sala u. c.) un Jana Majena sala Ziemeļu Ledus okeānā, galvaspilsēta - Oslo, administratīvais iedalījums - 19 filku, robežojas ar Krieviju, Somiju un Zviedriju, kā arī ar Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānu.
Īstā Somija Obūlande - apvidus Somijas dienvidrietumos, ietver piekrasti un Obū šēras.
Olande Olandes novads - Somijas Republikas autonoms reģions, platība - 13517 km^2^, 27210 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Mariehamna; Ālandu salas.
AX Olandes salas, Somijas autonomās teritorijas divburtu kods.
ALA Olandes salas, Somijas autonomās teritorijas trīsburtu kods.
Oulanka Oulankas nacionālais parks - atrodas Somijas austrumu daļā, pie ziemeļu polārā loka, Oulankajoki augšteces apvidū, uz ziemeļaustrumiem no Ilikitkas ezera, platība - 10700 ha, dibināts - 1956. g.
Pallas-Illestunturi Pallas-Illestunturi nacionālais parks, atrodas Somijas ziemeļrietumos, Lapzemē.
Pallas-Ounastunturi Pallas-Ounastunturi nacionālais parks Somijas ziemeļrietumos, kas iekļauts Pallas-Illsetunturi nacionālajā parkā.
landstings Parlamenta tipa pašvaldība Ālandu salās (Somijā).
Pielisjervi Pielinens - ezers Somijā.
Ahola pilsēta Somijā (_Ahola_), Lapzemes dienvidaustrumos, pie Ilikitka ezera.
Hamina Pilsēta Somijā ("Hamina"), Kimenlākso reģionā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.).
Imatra Pilsēta Somijā ("Imatra"), Dienvidkarēlijas reģionā, Vuksas krastos, 28300 iedzīvotāju (2014. g.).
Jiveskile Pilsēta Somijā ("Jyvaeskylae"), Vidussomijas reģiona administratīvais centrs, Peijennes ezera ziemeļu krastā, 143800 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte, Ālto muzejs.
Kemi Pilsēta Somijā ("Kemi"), Lapzemes reģiona dienvidos, Botnijas līča ziemeļu piekrastē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kurika Pilsēta Somijā ("Kurikka"), Dienvidpohjanmā reģionā, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
Tornio Pilsēta Somijā ("Tornio"), Lapzemes reģionā, osta Tornionjoki krastā, netālu no ietekas Botnijas līcī, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
Varkausa Pilsēta Somijā ("Varkaus"), Ziemeļsavo reģionā, 22600 iedzīvotāju (2014. g.).
Tampere Pilsēta Somijā (somu "Tampere", zviedru "Tammerfors"), Pirkanmā reģiona administratīvais centrs, 220600 iedzīvotāju (2014. g.).
Lapēnranta Pilsēta Somijā (somu val. "Lappeenranta", zviedru val. "Villmanstrand"), Dienvidkarēlijas reģiona administratīvais centrs, osta Saimas ezera dienvidu krastā, 72700 iedzīvotāju (2014. g.).
Mariehamna Pilsēta Somijā (somu val. "Maarianhamina", zviedru val. "Mariehamn"), Olandes (Ālandu salu) novada autonomā reģiona administratīvais centrs, 11300 iedzīvotāju (2014. g.); Mārianhamina.
Oulu Pilsēta Somijā (somu val. "Oulu"), Ziemeļpohjanmā reģiona administratīvais centrs, 193900 iedzīvotāju (2014. g.).
Rauma Pilsēta Somijā (somu val. "Rauma", zviedru val. "Raumo"), Satakuntas reģionā, osta Botnijas līča krastā, 39900 iedzīvotāju (2014. g.).
Savonlinna Pilsēta Somijā (somu val. "Savonlinna", zviedru val. "Nyslott"), Dienvidsavo reģionā, 27400 iedzīvotāju (2014. g.).
Jākobstāde Pilsēta Somijā (zviedru val. "Jakobstad"), Pohjanmā reģionā, osta Botnijas līča krastā, 19600 iedzīvotāju (2014. g.); pilsētas nosaukums no somu valodas - Pietarsāri ("Pietarsaari"), bet iedzīvotāju vairākums lieto zviedrisko nosaukumu.
Alajervi Pilsēta Somijā, Dienvidpohjanmā reģionā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
Alavusa Pilsēta Somijā, Dienvidpohjanmā reģionā, 12400 iedzīvotāju (2014. g.).
Kauhajoki Pilsēta Somijā, Dienvidpohjanmā reģionā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
Lapua Pilsēta Somijā, Dienvidpohjanmā reģionā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.).
Kauhava Pilsēta Somijā, Dienvidpohjanmā reģionā, 17200 iedzīvotāju (2014. g.).
Seinejoki Pilsēta Somijā, Dienvidpohjanmā reģionā, 60500 iedzīvotāju (2014. g.).
Ehteri Pilsēta Somijā, Dienvidpohjanmā reģionā, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
Pieksemeki Pilsēta Somijā, Dienvidsavo reģionā, 19700 iedzīvotāju (2014. g.).
Vantā Pilsēta Somijā, Helsinku piepilsēta, 208300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kuhmo Pilsēta Somijā, Kainū reģionā, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
Hemēnlinna Pilsēta Somijā, Kantahemes reģiona administratīvais centrs, 67800 iedzīvotāju (2014. g.).
Forsa Pilsēta Somijā, Kantahemes reģionā, 17700 iedzīvotāju (2014. g.).
Kotka Pilsēta Somijā, Kimenlākso reģionā, Somu līča piekrastē, 54900 iedzīvotāju (2014. g.).
Kemijervi Pilsēta Somijā, Lapzemes reģionā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
Orimatila Pilsēta Somijā, Peijethemes reģionā, 16350 iedzīvotāju (2014. g.).
Heinola Pilsēta Somijā, Peijethemes reģionā, 20000 iedzīvotāju (2014. g.).
Mente-Vilpula Pilsēta Somijā, Pirkanmā reģionā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
Akā Pilsēta Somijā, Pirkanmā reģionā, 17100 iedzīvotāju (2014. g.).
Sastamala Pilsēta Somijā, Pirkanmā reģionā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
Ilojervi Pilsēta Somijā, Pirkanmā reģionā, 31500 iedzīvotāju (2014. g.).
Nokia Pilsēta Somijā, Pirkanmā reģionā, 32400 iedzīvotāju (2014. g.).
Parkano Pilsēta Somijā, Pirkanmā reģionā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
Ikālinena Pilsēta Somijā, Pirkanmā reģionā, 7400 iedzīvotāju (2014. g.).
Virrata Pilsēta Somijā, Pirkanmā reģionā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
Orivesi Pilsēta Somijā, Pirkanmā reģionā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.).
Vāsa Pilsēta Somijā, Pohjanmā (Esterbotenas) reģiona administratīvais centrs, 66400 iedzīvotāju (2014. g.).
Kaskinena Pilsēta Somijā, Pohjanmā reģionā, 1370 iedzīvotāju (2014. g.).
Kristīnestāde Pilsēta Somijā, Pohjanmā reģionā, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
Nikarlebi Pilsēta Somijā, Pohjanmā reģionā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
Nerpesa Pilsēta Somijā, Pohjanmā reģionā, 9400 iedzīvotāju (2014. g.).
Huitinene Pilsēta Somijā, Satakuntas reģionā, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
Kankānpē Pilsēta Somijā, Satakuntas reģionā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.).
Ulvila Pilsēta Somijā, Satakuntas reģionā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
Harjavalta Pilsēta Somijā, Satakuntas reģionā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
Kokemeki Pilsēta Somijā, Satakuntas reģionā, 7900 iedzīvotāju (2014. g.).
Lovīsa Pilsēta Somijā, Ūsimā reģionā, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
Raseborga Pilsēta Somijā, Ūsimā reģionā, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kerava Pilsēta Somijā, Ūsimā reģionā, 35000 iedzīvotāju (2014. g.).
Jervenpē Pilsēta Somijā, Ūsimā reģionā, 39600 iedzīvotāju (2014. g.).
Lohja Pilsēta Somijā, Ūsimā reģionā, 39700 iedzīvotāju (2014. g.).
Siuntio Pilsēta Somijā, Ūsimā reģionā, 6200 iedzīvotāju (2014. g.).
Kaunianena Pilsēta Somijā, Ūsimā reģionā, 9000 iedzīvotāju (2014. g.).
Karkila Pilsēta Somijā, Ūsimā reģionā, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
Espo Pilsēta Somijā, Ūsimā reģionā, Helsinku piepilsēta, 261000 iedzīvotāju (2014. g.).
Nāntali Pilsēta Somijā, Varsinaisssuomi reģionā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
Turku Pilsēta Somijā, Varsinaissuomi reģiona administratīvais centrs, 182300 iedzīvotāju (2014. g.); Obu.
Paimio Pilsēta Somijā, Varsinaissuomi reģionā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
Pargasa Pilsēta Somijā, Varsinaissuomi reģionā, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
Ūsikaupunki Pilsēta Somijā, Varsinaissuomi reģionā, 15700 iedzīvotāju (2014. g.).
Loimā Pilsēta Somijā, Varsinaissuomi reģionā, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
Raisio Pilsēta Somijā, Varsinaissuomi reģionā, 24600 iedzīvotāju (2014. g.).
Karina Pilsēta Somijā, Varsinaissuomi reģionā, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
Salo Pilsēta Somijā, Varsinaissuomi reģionā, 55200 iedzīvotāju (2014. g.).
Laitila Pilsēta Somijā, Varsinaissuomi reģionā, 8500 iedzīvotāju (2014. g.).
Somero Pilsēta Somijā, Varsinaissuomi reģionā, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kannusa Pilsēta Somijā, Viduspohjanmā reģionā, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
Sārijervi Pilsēta Somijā, Vidussomijas reģionā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
Keurū Pilsēta Somijā, Vidussomijas reģionā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
Ēnekoski Pilsēta Somijā, Vidussomijas reģionā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.).
Jemse Pilsēta Somijā, Vidussomijas reģionā, 22400 iedzīvotāju (2014. g.).
Vītasāri Pilsēta Somijā, Vidussomijas reģionā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
Lieksa Pilsēta Somijā, Ziemeļkarēlijas reģionā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.).
Outokumpu Pilsēta Somijā, Ziemeļkarēlijas reģionā, 7400 iedzīvotāju (2014. g.).
Nurmesa Pilsēta Somijā, Ziemeļkarēlijas reģionā, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
Kitē Pilsēta Somijā, Ziemeļkarēlijas reģionā, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
Nivala Pilsēta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģionā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
Kalajoki Pilsēta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģionā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.).
Ilivieska Pilsēta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģionā, 14300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kūsamo Pilsēta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģionā, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
Haukipuda Pilsēta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģionā, 19100 iedzīvotāju (2014. g.).
Rāhe Pilsēta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģionā, 22600 iedzīvotāju (2014. g.).
Puhejervi Pilsēta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģionā, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
Hāpavesi Pilsēta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģionā, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
Hāpajervi Pilsēta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģionā, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
Oulainena Pilsēta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģionā, 7900 iedzīvotāju (2014. g.).
Pudasjervi Pilsēta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģionā, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
Īsalmi Pilsēta Somijā, Ziemeļsavo reģionā, 22100 iedzīvotāju (2014. g.).
Juankoksi Pilsēta Somijā, Ziemeļsavo reģionā, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
Nilsie Pilsēta Somijā, Ziemeļsavo reģionā, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
Suonenjoki Pilsēta Somijā, Ziemeļsavo reģionā, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
Kiurevesi Pilsēta Somijā, Ziemeļsavo reģionā, 9000 iedzīvotāju (2014. g.).
Joensū Pilsēta Somijas dienvidaustrumos ("Joensuu"), Ziemeļkarēlijas reģiona administratīvais centrs, 74500 iedzīvotāju (2014. g.).
Mikeli Pilsēta Somijas dienvidaustrumos (somu val. "Mikkeli", zviedru val. "Sankt Michel"), Dienvidsavo reģionā, 49000 iedzīvotāju (2014. g.).
Hanko Pilsēta Somijas dienvidos ("Hanko"), Ūsimā reģionā, 9300 iedzīvotāju (2014. g.), osta (agrāk bija nozīmīga kara flotes bāze), kūrorts un burāšanas centrs; piespiedu kārtā iznomāta PSRS 1940.-1941. g.
Kouvola Pilsēta Somijas dienvidos ("Kouvola"), uz austrumiem no Lahti, Kimenlākso reģiona administratīvais centrs, 86900 iedzīvotāju (2014. g.).
Kūsankoski Pilsēta Somijas dienvidos ("Kuusankoski"), Kimijoki krastos, uz austrumiem no Lahti, transporta mezgls, 19700 iedzīvotāju (2009. g.).
Lahti Pilsēta Somijas dienvidos ("Lahti"), Peijethemes reģiona administratīvais centrs, osta Peijennes ezera dienvidu krastā, 103400 iedzīvotāju (2015. g.).
Porvo Pilsēta Somijas dienvidos ("Porvo"), Somu līča krastā, Ūsimā reģionā, 49500 iedzīvotāju (2014. g.).
Valkeakoski Pilsēta Somijas dienvidos ("Valkeakoski"), Pirkanmā reģionā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.).
Rīhimeki Pilsēta Somijas dienvidos, Kantahemes reģionā, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
Hivinkē Pilsēta Somijas dienvidos, Ūsimā reģionā, 45700 iedzīvotāju (2014. g.).
Pori Pilsēta Somijas dienvidrietumos (somu val. "Pori"), Satakuntas reģiona administratīvais centrs, osta Botnijas līča krastā, 83500 iedzīvotāju (2014. g.).
Kokola Pilsēta Somijas rietumos ("Kokkola"), Viduspohjanmā reģionā, Botnijas līča krastā, 46700 iedzīvotāju (2014. g.).
Kajāni Pilsēta Somijas vidienē ("Kajaani"), Kainū reģionā, pie Oulujervi ezera, 38000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kuopio Pilsēta Somijas vidienē pie Kallavesi ezera, Ziemeļsavo reģiona administratīvais centrs, 106500 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte, pareizticīgo arhibīskapa sēdeklis.
Rovaniemi Pilsēta Somijas ziemeļos ("Rovaniemi"), Lapzemes reģiona administratīvais centrs, 60900 iedzīvotāju (2014. g.).
Norlandes plato plakankalne Skandināvijas pussalas ziemeļaustrumos (“Norrland”), Zviedrijas ziemeļos un daļēji Somijā, pakāpienveidīgi pazeminās Botnijas līča virzienā no 800-200 m vjl.
jaunsomi Politiska kustība Somijas lielkņazistē 19. gs. 80. g. b. - 1918. g., kas cīnījās pret carisma uzbrukumu Somijas autonomijai, izmantojot "pasīvās pretošanās" taktiku.
Molotova kokteilis pudele ar degmaisījumu, ko lieto pretinieka tanku, bruņumašīnu un citu kaujas mašīnu iznīcināšanai; šo ieroci ieviesa somi 1939. g. PSRS un Somijas kara laikā un nosauca toreizējā PSRS ārlietu ministra uzvārdā.
Pūlavesi Pūla, ezers Somijā.
sāmi Somi un vispār somugri.
sāmieši Somi un vispār somugri.
sāmnieki Somi un vispār somugri.
sūmi Somi.
svekomani Somijā apzīmējums zviedru kultūras piekritējiem un apvienībām, kas sekmē zviedru kultūru, valodu un tautību.
selke Somijā un Karēlijā - gala morēnas grēda.
Fennoskandija Somija un Skandināvija kopā.
kapa Somijā vismazākais labības mērs; dažviet 2,5 stopa; pūrā - atkarībā no novada - skaitīja 10-24 kapas (Rīgas pūrā - 24 kapas); Vidzemē zviedru laikos par kapi sauca kaudzes daļu, līdzīgu 1/24 pūra; par kapi sauca arī 1/25 pūrvietas, 1/35 mucasvietas, 6 rudzu status u. c.
FI Somija, valsts divburtu kods.
FIN Somija, valsts trīsburtu kods.
Somijas Republika Somija, valsts Ziemeļeiropā.
Fiskars Oyj Abp Somijas uzņēmums, kas nodarbojas galvenokārt ar rokas darbarīku un dārza inventāra ražošanu; plaši pazīstams ar augstas kvalitātes nažiem, šķērēm un cirvjiem.
Haltiatunturi Somijas augstākā virsotne ("Haltiatunturi") - 1324 m vjl., atrodas Somijas ziemeļos, uz robežas ar Norvēģiju.
Lapzeme Somijas lielākais reģions, kas aizņem valsts ziemeļu daļu, platība - 98984 kvadrātkilometri, 180800 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Rovaniemi.
Dienvidpohjanmā Somijas reģions, platība - 14000 kvadrātkilometru, 192700 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Seinejoki.
Pirkanmā Somijas reģions, platība - 14469 kvadrātkilometri, 505700 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Tampere.
Dienvidsavo Somijas reģions, platība - 18768 kvadrātkilometri, 150700 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Mikeli.
Vidussomija Somijas reģions, platība - 19950 kvadrātkilometru, 275900 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Jiveskile.
Ziemeļsavo Somijas reģions, platība - 20367 kvadrātkilometri, 248200 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Kuopio.
Ziemeļkarēlija Somijas reģions, platība - 21584 kvadrātkilometri, 164900 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Joensū.
Kainū Somijas reģions, platība - 24453 kvadrātkilometri, 78600 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Kajāni.
Dienvidrietumsomija Somijas reģions, platība - 2800 kvadrātkilometru, 474100 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Turku.
Ziemeļpohjanmā Somijas reģions, platība - 37149 kvadrātkilometri, 406500 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Oulu.
Kimenlākso Somijas reģions, platība - 5595 kvadrātkilometri, 178900 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Kouvola.
Kantaheme Somijas reģions, platība - 5706 kvadrātkilometri, 174900 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Hemēnlinna.
Viduspohjanmā Somijas reģions, platība - 5706 kvadrātkilometri, 68900 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Kokola.
Peijetheme Somijas reģions, platība - 6257 kvadrātkilometri, 201500 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Lahti.
Dienvidkarēlija Somijas reģions, platība - 6873 kvadrātkilometri, 131300 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Lapēnranta.
Pohjanmā Somijas reģions, platība - 7932 kvadrātkilometri, 181600 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Vāsa.
Satakunta Somijas reģions, platība - 8412 kvadrātkilometri, 223200 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Pori.
Usimā Somijas reģions, platība - 9568 kvadrātkilometri, 1160500 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Helsinki.
Somija Somijas Republika - valsts Ziemeļeiropā (somu valodā "Suomi", zviedru valodā "Finland"), platība - 338144 kvadrātkilometri, 5,25 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Helsinki, administratīvais iedalījums - 20 reģionu, no tiem 1 autonoms, robežojas ar Zviedriju, Norvēģiju un Krieviju, kā arī ar Baltijas jūru.
Helsinki Somijas Republikas galvaspilsēta (somu valodā "Helsinki", zviedru valodā "Helsingfors"), atrodas valsts dienvidos, Baltijas jūras Somu līča krastā, Ūsimā reģiona administratīvais centrs, 614100 iedzīvotāju (2014. g.).
Rumex pseudonatrunatus Somijas skābene.
Rumex fennicus Somijas skābenes "Rumex pseudonatronatus" nosaukuma sinonīms.
Aboa Somijas zinātniskā stacija Antarktīdā, Princeses Martas krasta rietumu daļā.
Euphrasia fennica Somijas žibulītis.
beauty-box Somiņa kosmētikas piederumiem.
čubulis Somiņai līdzīgs trauciņš, kas gatavots no četrkantaina lazdas vai jauna alkšņa mizas gabala, kas gareniski vidū pārliekts uz pusēm; kurzītis.
kurzītis Somiņai līdzīgs trauciņš, kas gatavots no četrkantaina lazdas vai jauna alkšņa mizas gabala, kas gareniski vidū pārliekts uz pusēm.
skujbire Somiņsēnes izraisīta skujkoku, parasti priežu, slimība, kam raksturīga skuju dzeltēšana un nobiršana.
vecsomi Somu partijas labā spārna pārstāvji Somijas lielkņazistē 19. gs. 80. gadu b. - 1918. g.; atbalstīja sadarbību ar carismu.
finlandizācija Tāda ārpolitikas neitralitāte, kas nekomunistisku valsti padarīja zināmā mērā atkarīgu no Padomju Savienības (spilgtākais šādas atkarības piemērs bija Somija); mazas valsts centieni savu ārpolitiku veidot tā, lai tā apmierinātu daudz spēcīgāku kaimiņvalsti.
Šengenas zona tajā ietilpst 26 Eiropas valstis (22 no tām ir ES dalībvalstis) - Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija un Zviedrija, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice.
somi Tauta, Somijas pamatiedzīvotāji; runā somu valodā, ticīgie - gk. luterieši.
Tenojoki Teno - upe Somijā.
Turne Torne - upe Zviedrijas ziemeļos, robržupe ar Somiju, kur saucas - Torniojoki.
Tornia Tornio - pilsēta Somijā.
Obu Turku - pilsētas Somijā nosaukums zviedru valodā; arī Obū.
Abo Turku, pilsētas Somijā nosaukums laikā, kad Somija bija iekļauta Krievijā (1809.-1917. g.); arī Obu un Obū (zviedru val.).
Tāna Upe Norvēģijā ("Tana"), robežupe ar Somiju, kur saucas - Teno ("Teno", senāk arī "Tenojoki"), garums - 344 km, satekupes Karasjoka un Anajoka sākas Mānselkes ziemeļu nogāzē, ietek Barenca jūras Tanafjordā.
Ahtevenjoki upe Somijā (_Ahtāvānjoki_), iztek no Lapajervi ezera, ietek Baltijas jūras Botnijas līcī.
Vuoksi Upe Somijā un Krievijas Ļeņingradas apgabalā, garums - 156 km (no tiem Krievijā - 143 km), iztek no Saimas ezera, ietek Lādogas ezerā, kritums - 172 m.
Ounasjoki Upe Somijā, Lapzemē, Kemijoki labā krasta pieteka, garums - 340 km.
Teno Upe Somijā, robežupe ar Norvēģiju, kur saucas - Tāna, arī augštece un lejtece Norvēģijā.
Kimmene Upe Somijas dienvidos ("Kymene") ar daudziem atzarojumiem ietek Somu jūras līcī, garums - 204 km.
Kimijoki Upe Somijas dienvidos ("Kymijoki"), Peijenes ezeru sistēmas \~600 ezeru noteka uz Somu līci, garums - 208 km.
Kokemeenjoki Upe Somijas dienvidrietumos ("Kokemaenjoki"), ezeru plato rietumos, garums - \~400 km, sākas pie Tamperes, ietek Botnijas līcī pie Pori.
Muonio Upe Somijas un Zviedrijas ziemeļos, šo valstu robežupe, tās somu nosaukums (zviedru - Muonioelvena), izveidojas, satekot Leteseno un Konkemeeno (zviedru - Šēnšemeelvena), satekot ar Tornelvenu izveido Tornionjoki (zviedru - Torne), kas ietek Botnijas līcī.
Muonioelvena Upe Somijas un Zviedrijas ziemeļos, šo valstu robežupe, tās zviedru nosaukums (somu - Muonio), izveidojas, satekot Leteseno un Šēnšemeelvenai (somu - Konkemeeno), satekot ar Tornelvenu izveido Torni (somu - Tornionjoki), kas ietek Botnijas līcī.
Konkemeeno Upe Somijas ziemeļos, robežupe ar Zviedriju (zviedru nosaukums - Šēnšemeelvena), satekot ar Leteseno izveido Muonio (zviedru - Muonioelvenu).
Leteseno Upe Somijas ziemeļrietumos, satekot ar Konkemeeno (zviedru - Šēnšemeelvenu) izveido Muonio (zviedru - Muonioelvenu), kas ir robežupe ar Zviedriju.
Tornionjoki Upe Somijas ziemeļu daļā, robežupe ar Zviedriju (kur saucas - Torne), izveidojas, satekot Tornelvenai un Muonio (zviedru - Muonioelvena), ietek Botnijas līcī.
Šēnšeneelvena Upe Zviedrijas ziemeļos, robežupe ar Somiju (somu nosaukums - Konkemeeno), satekot ar Leteseno izveido Muonioelvenu (somu - Muonio), kas arī ir robežupe ar Somiju.
Tornelvena upe Zviedrijas ziemeļos, satekot ar Somijas un Zviedrijas robežupi Muonioelvenu izveido Torni (somu - Tornionjoki), kas visā tās garumā arī ir Somijas un Zviedrijas robežupe un ietek Botnijas līcī.
Torne Upe Zviedrijas ziemeļu daļā, robežupe ar Somiju (kur saucas - Tornionjoki), izveidojas, satekot Tornelvenai un Muonioelvenai (somu - Muonio), ietek Botnijas līcī.
ziemeļvalstis Valstis, kas atrodas ziemeļos (Zviedrija, Norvēģija, Dānija, ieskaitot Fēru salas, Somija, ieskaitot Ālandu salas, Islande; bieži tiek ietverta arī Grenlande).
selga Vaļņveida reljefa forma Karēlijā, Kolas pussalā, Somijā un Igaunijā.
jatūlijs Vecākā proterozoiskās grupas jeb algonkija formācija Somijā, cieši saistīta ar kalevija formāciju, sastāv no bieziem konglomerātu un kvarcītisku smilšakmeņu slāņiem, arī dolomītu kaļķakmeņiem un glūdu slāņekļiem.
Vuoksa Vuoksi, upe Somijā un Krievijā.
Zviedrija Zviedrijas Karaliste - valsts Ziemeļeiropā, Skandināvijas pussalā (zviedru valodā "Sverige"), platība - 449964 kvadrātkilometru, 9059650 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Stokholma, administratīvais iedalījums - 21 lēne, robežojas ar Norvēgiju un Somiju, apskalo Baltijas jūra un Ziemeļjūra.
brīvprātīgo korpuss zviedru un norvēģu brīvprātīgie, kas Ziemas kara laikā 1939-40 cīnījās Somijas pusē.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Somi.