Paplašinātā meklēšana
Meklējam Somi.
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (200):
- krustvieta "Krustvietu" kustība aizsākās Somijas Ziemas kara (PSRS-Somijas kara) laikā 1939.-1940. g., kad zviedri "adoptēja" Somijas apdzīvotās vietas, cita starpā sniedzot ekonomisko palīdzību un uzņemot kara apdraudētos bērnus.
- apakšreģions administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas aptver daļu no kāda reģiona (piemēram, Somijā)
- Ekeslompolo apdzīvota vieta Somijā (_Äkäslompolo_), Lapzemes rietumos
- Alaherme apdzīvota vieta Somijā (_Alahärmā_), Rietumsomijā, Dienvidpohjanmā reģiona ziemeļrietumos
- Alastaro apdzīvota vieta Somijā (_Alastaro_), Varsinaissuomi reģiona ziemeļu daļā
- Asmunti apdzīvota vieta Somijā (_Asmunti_), Lapzemes dienvidos
- Ēkenēsa apdzīvota vieta Somijā (_Ekenäs_, _Tammisaari_), Ūsimā reģiona dienvidrietumu daļā
- Heta apdzīvota vieta Somijā (_Enontekiö_), Lapzemē
- Eura apdzīvota vieta Somijā (_Eura_), Satakuntas reģionā
- Eurajoki apdzīvota vieta Somijā (_Eurajoki_), Satakuntas reģionā
- Hammaslahti apdzīvota vieta Somijā (_Hammaslahti_), Ziemeļkarēlijas reģionā
- Himanka apdzīvota vieta Somijā (_Himanka_), Viduspohjanmā reģionā
- Hirinsalmi apdzīvota vieta Somijā (_Hyrynsalmi_), Kainū reģionā
- Honkajoki apdzīvota vieta Somijā (_Honkajoki_), Satakuntas reģionā
- Lautakile apdzīvota vieta Somijā (_Huittinen_), Satakuntas reģionā
- Ikālīnena apdzīvota vieta Somijā (_Ikaalinen_), Pirkanmā reģionā
- Ilitornio apdzīvota vieta Somijā (_Ylitornio_), Lapzemes dienvidaustrumu daļā
- Ilejervi apdzīvota vieta Somijā (_Ylöjärvi_), Pirkanmā reģionā
- Ilomantsi apdzīvota vieta Somijā (_Ilomantsi_), Ziemeļkarēlijas reģiona austrumu daļā
- Isokile apdzīvota vieta Somijā (_Isokylä_), Lapzemē
- Ivalo apdzīvota vieta Somijā (_Ivalo_), Lapzemes ziemeļaustrumu daļā
- Joutsa apdzīvota vieta Somijā (_Joutsa_), Vidussomijas reģionā
- Joutseno apdzīvota vieta Somijā (_Joutseno_), Dienvidkarēlijas reģiona dienvidaustrumos
- Joutsijervi apdzīvota vieta Somijā (_Joutsijärvi_), Lapzemē
- Jūka apdzīvota vieta Somijā (_Juuka_), Ziemeļkarēlijas reģionā
- Korkeakoski apdzīvota vieta Somijā (_Juupajoki_), Pirkanmā reģionā
- Juva apdzīvota vieta Somijā (_Juva_), Dienvidsavo reģionā
- Kāmanena apdzīvota vieta Somijā (_Kaamanen_), Lapzemes ziemeļaustrumu daļā
- Kangasala apdzīvota vieta Somijā (_Kangasala_), Pirkanmā reģionā
- Kāresuvanto apdzīvota vieta Somijā (_Karesuvanto_), Lapzemes rietumu daļā
- Karigasniemi apdzīvota vieta Somijā (_Karigasniemi_), Lapzemes ziemeļos
- Karisa apdzīvota vieta Somijā (_Karis_, _Karjaa_), Ūsimā reģionā
- Karstula apdzīvota vieta Somijā (_Karstula_), Vidussomijas reģionā
- Karvia apdzīvota vieta Somijā (_Karvia_), Satakuntas reģionā
- Kaukonena apdzīvota vieta Somijā (_Kaukonen_), Lapzemē
- Kihnie apdzīvota vieta Somijā (_Kihniö_), Pirkanmā reģiona ziemeļrietumos
- Kilpisjervi apdzīvota vieta Somijā (_Kilpisjärvi_), Lapzemes ziemeļrietumos
- Kireskoski apdzīvota vieta Somijā (_Kyröskoski_, _Hämeenkyrö_), Pirkanmā reģionā
- Kitile apdzīvota vieta Somijā (_Kittilä_), Lapzemē
- Kiuruvesi apdzīvota vieta Somijā (_Kiuruvesi_), Ziemeļsavo reģionā
- Kolari apdzīvota vieta Somijā (_Kolari_), Lapzemes rietumos
- Kontiolahti apdzīvota vieta Somijā (_Kontiolahti_), Ziemeļkarēlijas reģionā
- Lapinlahti apdzīvota vieta Somijā (_Lapinlahti_), Ziemeļsavo reģionā
- Lapi apdzīvota vieta Somijā (_Lappi_, _Lapzeme_), Satakuntas reģionā
- Lempēle apdzīvota vieta Somijā (_Lempäälä_), Pirkanmā reģionā
- Lepevirta apdzīvota vieta Somijā (_Leppävirta_), Ziemeļsavo reģionā
- Liminka apdzīvota vieta Somijā (_Liminka_), Ziemeļpohjanmā reģionā
- Luvia apdzīvota vieta Somijā (_Luvia_), Satakuntas reģionā
- Mentiharju apdzīvota vieta Somijā (_Mäntyharju_), Dienvidsavo reģionā
- Mente apdzīvota vieta Somijā (_Mänttä_), Pirkanmā reģiona ziemeļaustrumos
- Marti apdzīvota vieta Somijā (_Martti_), Lapzemes austrumu daļā
- Merikarvia apdzīvota vieta Somijā (_Merikarvia_), Satakuntas reģionā
- Millikoski apdzīvota vieta Somijā (_Myllykoski_), Kimenlākso reģionā; Anjalankoski
- Muhosa apdzīvota vieta Somijā (_Muhos_), Ziemeļpohjanmā reģionā
- Muonio apdzīvota vieta Somijā (_Muonio_), Lapzemes rietumos; sāmu - Muona
- Nārva apdzīvota vieta Somijā (_Naarva_), Ziemeļkarēlijas reģiona austrumu daļā
- Nakila apdzīvota vieta Somijā (_Nakkila_), Satakuntas reģionā
- Normarku apdzīvota vieta Somijā (_Noormarkku_), Satakuntas reģionā
- Nummela apdzīvota vieta Somijā (_Nummela_), Ūsimā reģionā
- Nuorgama apdzīvota vieta Somijā (_Nuorgam_), Lapzemes ziemeļos
- Pelkene apdzīvota vieta Somijā (_Pälkäne_), Pirkanmā reģionā
- Paltamo apdzīvota vieta Somijā (_Paltamo_), Kainū reģionā
- Parikala apdzīvota vieta Somijā (_Parikkala_), Dienvidkarēlijas reģiona ziemeļaustrumos
- Pehula apdzīvota vieta Somijā (_Pehula_), Pirkanmā reģionā
- Pelkosenniemi apdzīvota vieta Somijā (_Pelkosenniemi_), Lapzemē
- Pello apdzīvota vieta Somijā (_Pello_), Lapzemes rietumos
- Petejevesi apdzīvota vieta Somijā (_Petäjävesi_), Vidussomijas reģionā
- Pielavesi apdzīvota vieta Somijā (_Pielavesi_), Ziemeļsavo reģionā
- Pihtipudasa apdzīvota vieta Somijā (_Pihtipudas_), Vidussomijas reģiona ziemeļu daļā
- Poka apdzīvota vieta Somijā (_Pokka_), Lapzemē
- Pomarku apdzīvota vieta Somijā (_Pomarkku_), Satakuntas reģionā
- Puhosa apdzīvota vieta Somijā (_Puhos_), Ziemeļpohjanmā reģionā
- Punkalaiduna apdzīvota vieta Somijā (_Punkalaidun_), Satakuntas reģionā
- Puolanka apdzīvota vieta Somijā (_Puolanka_), Kainū reģionā
- Ranua apdzīvota vieta Somijā (_Ranua_), Lapzemē
- Ruka apdzīvota vieta Somijā (_Ruka_), Ziemeļpohjanmā reģiona ziemeļaustrumos
- Ruovesi apdzīvota vieta Somijā (_Ruovesi_), Pirkanmā reģionā
- Sāriselke apdzīvota vieta Somijā (_Saariselkä_), Lapzemē
- Sekile apdzīvota vieta Somijā (_Säkylä_), Satakuntas reģionā
- Salla apdzīvota vieta Somijā (_Salla_), Lapzemes austrumu daļā
- Savukoski apdzīvota vieta Somijā (_Savukoski_), Lapzemes austrumu daļā
- Sevetijervi apdzīvota vieta Somijā (_Sevettijärvi_), Lapzemes ziemeļaustrumos
- Sīlinjervi apdzīvota vieta Somijā (_Siilinjärvi_), Ziemeļsavo reģionā
- Simo apdzīvota vieta Somijā (_Simo_), Lapzemes dienvidrietumos
- Sinete apdzīvota vieta Somijā (_Sinettä_), Lapzemē
- Sirka apdzīvota vieta Somijā (_Sirkka_), Lapzemē
- Sodankile apdzīvota vieta Somijā (_Sodankylä_), Lapzemē
- Sotkamo apdzīvota vieta Somijā (_Sotkamo_), Kainū reģionā
- Suolahti apdzīvota vieta Somijā (_Suolahti_), Vidussomijas reģionā
- Suomusalmi apdzīvota vieta Somijā (_Suomussalmi_), Kainū reģionā
- Taivalkoski apdzīvota vieta Somijā (_Taivalkoski_), Ziemeļpohjanmā reģionā
- Unari apdzīvota vieta Somijā (_Unari_), Lapzemē
- Laukēla apdzīvota vieta Somijā (_Urjala_), Pirkanmā reģionā
- Utsjoki apdzīvota vieta Somijā (_Utsjoki_), Lapzemes ziemeļos
- Valtimo apdzīvota vieta Somijā (_Valtimo_), Ziemeļkarēlijas reģionā
- Veteli apdzīvota vieta Somijā (_Veteli_), Viduspohjanmā reģionā
- Vitasāri apdzīvota vieta Somijā (_Viitasaari_), Vidussomijas reģionā
- Vikajervi apdzīvota vieta Somijā (_Vikajärvi_), Lapzemē
- Vilpula apdzīvota vieta Somijā (_Vilppula_), Pirkanmā reģiona ziemeļaustrumu daļā
- Kangasniemi apdzīvota vieta Somijā, Dienvidsavo reģionā
- Ainola apdzīvota vieta Somijā, Jervenpē, komponista Jana Sibēliusa muzejs
- Inari apdzīvota vieta Somijā, Lapzemes ziemeļu daļā; sāmu val. - Anāra
- Vammala apdzīvota vieta Somijā, Pirkanmā reģionā
- Pihesalmi apdzīvota vieta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģiona dienvidos Pihejervi ezera ziemeļu piekrastē
- Īnhamina apdzīvota vieta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģiona rietumos, Botnijas līča piekrastē
- Kirkonkile apdzīvota vieta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģionā, Botnijas līča ziemeļaustrumu piekrastē
- Juankoski apdzīvota vieta Somijā, Ziemeļsavo reģionā
- Anjala apdzīvota vieta Somijas dienvidaustrumu daļā
- Ēvertornjo apdzīvota vieta Zviedrijā (_Övertorneå_), Norbotenas lēnes austrumu daļā, pie Somijas robežas
- Ova apdzīvota vietta Somijā, Ālandu salu rietumu daļā
- Askola apdzīvote vieta Somijā (_Askola_), Dienvidsomijas reģionā
- Kalmaras ūnija apvienoja Dāniju, Norvēģiju (kopā ar Islandi) un Zviedriju (kopā ar Somiju) vienā valstī, kurā valdīja dāņu karaļi; pastāvēja 1397.-1523. g.
- Kelvie apzīvota vieta Somijā (somu _Kälviä_, zviedru _Kelviå_), Viduspohnamjā reģionā
- Lībiešu tautas nams Mazirbē atklāts 1939. g. 6. augustā, celts pēc Līvu savienības ierosmes, celtniecībai ziedoja arī lībiešu atbalstītāji Igaunijā, Somijā un Ungārijā, līdz ar to šis nams kļuva par lībiešu un viņu radu tautu sadarbības simbolu
- sliežu ceļa platums attālums starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm (bijušajā PSRS teritorijā, Somijā, Ķīnā – 1520 mm, Rietumeiropā, Kanādā, ASV – 1435 mm, Spānijā – 1676 mm)
- Salpauselke Augstiene Somijas dienvidos un dienvidaustrumos, sastāv no trim paralēlām gala morēnu pauguraiņu grēdām, garums - 550 km, lielākais augstums - 247 m
- Suomenselke Augstiene Somijas vidienē, Somu un Botnijas līča baseinu ūdensšķirtne, augstums - līdz 351 m, daudz ezeru, \~1/2 teritorijas pārpurvota
- Kainunselke Augstiene Somijas viedienē ("Kainunselkae"), garums - 125 km, augstums - līdz 384 m, skujkoku meži, daudz ezeru un purvu
- Ounaselke Augstiene Somijas ziemeļrietumos, garums - \~200 km, augstākā virsotne - Pallastunturi (augstums - 821 m)
- Mānselke Augstieņu un zemu kalnu grēda Somijas ziemeļos un austrumos, daļēji Norvēģijas ziemeļos un Krievijas ziemeļrietumos, Baltijas, Baltās un Barenca jūras ūdensšķirtne, garums - >750 km, platums - līdz 75 km, augstākā virsotne - 718 m
- Botnijas līcis Baltijas jūras ziemeļu daļa starp Somiju un Zviedriju (somu val. _Pohjanlahti_, zviedru val. _Bottniska viken_), platība - 117000 kvadrātkilometru, garums - 668 km, platums - 60-240 km, lielākais dziļums - 290 m
- hemi Baltijas somu cilts; no 1. gt. vidus m. ē. dzīvoja Somijas vidienē; no 13. gs. Zviedrijas pakļautībā; vēlāk ieplūda somu tautībā
- torpars bezzemnieks Zviedrijā vai Somijā (16. gs. b. - 20. gs. vidus), kas nomāja nelielu (ap 1 - 10 ha) zemes gabalu (torpu)
- Jūtas Ciems Esterbotenē ("Juutas"), Somijā, šeit fon Dēbelns 1808. g. 13. septembrī guva uzvaru pār krievu karaspēku
- landsmols Dialekti, kas līdzās valsts valodai tiek runāti Zviedrijā un Somijas apgabalos, kuros dzīvo zviedri
- eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā
- Jenisjervi ezers Krievijā, Karēlijas Republikā ("Jaenisjaervi"), uz Somijas robežas 64 m vjl., platība - 200 kvadrātkilometri, garums - 26 km, platums - līdz 14 km, vidējais dziļums - 12 m, lielākais - 57 m, pēc Jenisjoki aizsprosta uzcelšanas pārvērsts ūdenskrātuvē
- Alakeitele ezers Somijā (_Ala-Keitele_), Vidussomijas un Ziemeļsavo reģionā
- Keitele ezers Somijā (_Keitele_), Ezeru plato ziemeļrietumu daļā, Kimijoki baseinā 99 m vjl., platība - 526 kvadrātkilometri (bez salām - 430 kvadrātkilometru), garums - 85 km, platums - 10 km, dziļums - līdz 64 m, krasta līnija (1250 km) ļoti izrobota
- Kemijervi ezers Somijā (_Kemijärvi_), Lapzemes reģionā
- Keuruselke ezers Somijā (_Keurusselkä_), Vidussomijas reģionā
- Kiantajervi ezers Somijā (_Kiantajärvi_), Kainū reģiona ziemeļu daļā
- Kīvesi ezers Somijā (_Kyyvesi_), Dienvidsavo reģionā
- Kiresjervi ezers Somijā (_Kyrösjärvi_), Pirkanmā reģionā
- Kivijervi ezers Somijā (_Kivijärvi_), Vidussomojas reģiona ziemeļrietumu daļā
- Konnevesi ezers Somijā (_Konnevesi_), Vidussomijas reģionā
- Lengelmevesi ezers Somijā (_Längelmävesi_), Pirkanmā reģionā
- Lapajervi ezers Somijā (_Lappajärvi_), Viduspohjanmā reģionā
- Lentua ezers Somijā (_Lentua_), Kainū reģionā
- Miekojervi ezers Somijā (_Miekojärvi_), Lapzemes dienvidrietumu daļā
- Muojervi ezers Somijā (_Muojärvi_), Ziemeļpohjanmā reģiona austrumos
- Nuasjervi ezers Somijā (_Nuasjärvi_), Kainū reģionā
- Ontojervi ezers Somijā (_Ontojärvi_), Kainū reģionā
- Pihejervi ezers Somijā (_Pihäjärvi_), Vidussomijas reģionā
- Pihejervi ezers Somijā (_Pyhäjärvi_), Ziemeļkarēlijas reģiona dienvidaustrumos, uz Krievijas robežas 80 m vjl., platība - 225 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 32 m
- Pihejervi ezers Somijā (_Pyhäjärvi_), Ziemeļpohjanmā reģiona dienvidos, Ezeru plato ziemeļos, platība - 113 kvadrātkilometru, notece pa Pihejoki (166 km) uz Botnijas līci
- Pihlajavesi ezers Somijā (_Pihlajavesi_), Dienvidsavo reģionā
- Pūla ezers Somijā (_Puula_), Austrumsomijas lēnes Dienvidsavo reģiona rietumos 95 m vjl., platība - 370 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 67 m, līčains, daudz salu
- Ruovesi ezers Somijā (_Ruovesi_), Pirkanmā reģionā
- Simojervi ezers Somijā (_Simojärvi_), Lapzemē
- Vanajavesi ezers Somijā (_Vanajavesi_), Pirkanmā un Kantaheme reģionā
- Pihejervi ezers Somijā, Austrumsomijas reģionā, pie Sārijervi
- Pihejervi ezers Somijā, Dienvidsomijas reģiona austrumu daļā, tam cauri tek Kimijoki
- Pihejervi ezers Somijā, Satakuntas reģionā, uz dienvidiem no Kokemēnjoki, platība - 120 kvadrātkilometru, notece pa Eurajoki
- Lestijervi ezers Somijā, Viduspohjanmā reģiona austrumu daļā
- Kolima ezers Somijā, Visussomijas reģionā
- Heitieinens ezers Somijā, Ziemeļkarēlijas reģionā
- Juojervi ezers Somijā, Ziemeļkarēlijas reģionā
- Orivesi ezers Somijā, Ziemeļkarēlijas reģionā
- Piheselke ezers Somijā, Ziemeļkarēlijas reģionā
- Koitere ezers Somijā, Ziemeļkarēlijas reģiona austrumu daļā
- Puruvesi ezers Somijā, Ziemeļkarēlijas un Dienvidsavo reģionā
- Onkivesi ezers Somijā, Ziemeļsavo reģionā
- Siveri ezers Somijā, Ziemeļsavo reģionā
- Virmasvesi ezers Somijā, Ziemeļsavo reģionā
- Suvavesi ezers Somijā, Ziemeļsavo un Ziemeļkarēlijas reģionā
- Haukivesi ezers Somijas austrumos (_Haukivesi_), Dienvidsavo un Ziemeļsavo reģionā, platība - \~600 kvadrātkilometru, garums - 65 km, platums - 28 km, >20 salu, savienots ar blakus ezeriem
- Pielinens ezers Somijas austrumos (_Pielinens_), Ziemeļkarēlijas reģiona ziemeļu daļā, 94 m vjl, platība - 942 kvadrātkilometri (bez salām - 850 kvadrātkilometru), garums - 92 km, platums - līdz 28 km, dziļums - 48 m
- Oulujervi ezers Somijas centrā 123 m vjl., platība - 88700 ha, lielākais dziļums - 38 m, Manamansalas sala un šaurums dala ezeru 3 daļās
- Peijenne ezers Somijas dienvidos 78 m vjl., platība - 1080 kvadrātkilometru, garums - 120 km, lielākais platums - 28 km, lielākais dziļums - 95,3 m
- Nesijervi ezers Somijas dienvidrietumos, Pirkanmā reģionā, 95 m vjl., platība - 275 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 58 m, garš (ziemeļu-dienvidu virzienā), līčains
- Pihejervi ezers Somijas dienvidrietumu daļā, Pirkanmā reģionā, pie Tamperes, Kokemeenjoki baseinā, platība - 132 kvadrātkilometri
- Kallavesi ezers Somijas vidienē (_Kallavesi_), Ziemeļsavo reģionā, platība - 564 kvadrātkilometri, dziļums - 102 m (dziļākais ezers Somijā)
- Ilikitka ezers Somijas ziemeļaustrumos (_Yli-Kitka_), Mānselkes augstienē 240 m vjl., platība - 295 kvadrātkilometri, garums - 50 km, lielākais dziļums - 30 m
- Inari ezers Somijas ziemeļos (_Inarijärvi_), Lapzemē, tundrā 119 m vjl., platība - 1050 km^2^ (bez salām), lielākais dziļums - 60 m, \~3000 salu, 2. lielākais ezers Somijā; sāmu val. - Anārjēvri
- Kangasalas ezeri ezeru sistēma Somijā, uz austrumiem no Tamperes, Kokemēnjoki baseinā 84 m vjl., kopplatība - 340 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 44 m
- Saimā ezeri ezeru sistēma Somijas dienvidaustrumu daļā (somu val. "Saimaa"), platība - \~4400 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 82 m
- Kemijoki garākā upe Somijā (somu val. _Kemijoki_), Lapzemē, garums - 552 km, sākas Mānselkes augstienes austrumu malā pie Krievijas robežas, ietek Botnijas līča ziemeļu galā
- helsinkīts Granitoīds, kas satur epidotu (līdz 30%) un albitizētu plagiklazu (~60%), balti vai sarkani zaļš; Latvijas vidusdaļā vietām sastopami helsinkīta laukakmeņi, kas atnesti no Somijas
- Fenoskandija Ģeoloģiski norobežots klintāju apgabals, kas aptver Skandināvijas pussalu, Somiju, Kolas pussalu, Karēliju un Baltijas jūras ziemeļu piekrasti
- HELCOM Helsinku komisija, starptautiska organizācija, kas par savu uzdevumu uzskata rūpes par Baltijas jūras vidi; organizācijā apvienojušies pārstāvji no Dānijas, Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas
- jemi Hemi - Baltijas somu cilts; no 1. gt. vidus m. ē. dzīvoja Somijas vidienē; no 13. gs. Zviedrijas pakļautībā; vēlāk ieplūda somu tautībā
- Anāra Inari - apdzīvota vieta Somijā, Lapzemes ziemeļaustrumu daļā, tās nosaukums sāmu valodā (_Anár_)
- Anārjēvri Inari - ezers Somijā, Lapzemes ziemeļaustrumos (_Aanárjávri_), tā nosaukums sāmu valodā
- Avila Ivalo - apdzīvota vieta Somijas ziemeļos, Lapzemē (_Ivalo_)
- Bengtšēras bāka jūras bāka Baltijas jūras Somu līča ziemeļrietumos, pie Somijas Sāristomeri (Šērgordshaveta) nacionālā parka robežas
- Skandināvijas kalni kalnu sistēma Skandināvijas pussalas rietumos, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijas ziemeļos (angļu val. _Scandinavian Mountains_), garums - \~1700 km, platums - 200-300 km ziemeļos, līdz 600 km dienvidos, augstākā virsotne - 2469 m, augstākos masīvus klāj ledāji
- skolteri Kolas pussalas sāmi, kas tagad dzīvo gk. Somijas Z (Ināri purva apkaimē); zvejnieki, briežkopji; runā austrumsāmu valodā, pareizticīgie
- Krievija Krievijas Federācija - valsts Eirāzijas ziemeļu daļā (krievu valodā "Rossija"), plešas no Baltijas jūras rietumos līdz Klusajam okeānam austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Lielajam Kaukāzam dienvidos, galvaspilsēta - Maskava, administratīvais iedalījums - 83 federācijas subjekti (46 apgabali, 21 republika, 9 novadi, 4 autonomi apvidi, 1 autonoms apgabals, 2 federālas nozīmes pilsētas), robežojas ar Ziemeļkoreju, Ķīnu, Mongoliju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju, apskalo Ziemeļu Ledus un Klusais okeāns
- Nīstades miera līgums Krievijas un Zviedrijas miera līgums, noslēgts 1721. g. septembrī Nīstadē (Somijā), ar to beidzās Ziemeļu karš, Krievijai tika pievienota Vidzeme, Igaunija, Ingrija un daļa Karēlijas, Zviedrijas Riksdāgs ratificēja tikai 1723. g.
- Abo miera traktāts Krievijas un Zviedrijas miera līgums, parakstīts 1743. g. Somijas pilsētā Abo (tagadējā Turku) pēc Krievijas un Zviedrijas kara (1741.-1743. g.) un apstiprināja 1721. g. noslēgto Nīstades miera līgumu, atzina Krievijas teritoriālos ieguvumus Baltijā (arī Vidzemes pievienošanu Krievijai)
- maijkoks lapām un ziediem izrotāts stabs, tiek uzstādīts vasaras saulgriežu vakarā; šis paradums ir saglabājies Zviedrijā un Somijā, un iesāk, tam bija rituāla nozīme (auglības simbols)
- Lapzeme lapu (sāmu) apdzīvotā teritorijā (somu val. _Lappi_, zviedru val. _Lappmark_) Zviedrijas (Vesterbotenas, Norbotenas lēnes), Somijas, Norvēģijas ziemeļos un Krievijas Murmanskas apgabala rietumu daļā, platība - \~458000 kvadrātkilometru
- Bulduru konference Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas pārstāvju apspriede Bulduros 1920. g. 6. VIII - 6. IX, kurā piedalījās arī Lielbritānija un Francijas diplomāti un neoficiāli Ukrainas un Baltkrievijas pretlielniecisko valdību pārstāvji, tika parakstīts slepens līgums par militāro sadarbību pret Padomju Krieviju; taču līgums netika ratificēts visās valstīs un Baltijas savienība netika izveidota
- Lemmenjoki Lemmenjoki nacionālais parks ("Lemmenjoki"), atrodas Somijas ziemeļu daļā, Lapzemē, platība - 385 kvadrātkilometri, dibināts 1956. g., nogāzēs meži, augstāk - virsāji, mīt brūnie lāči, vilki, ziemeļbrieži, ligzdo ziemeļu gulbji, bikšainie klijāni
- Austrumsomija lēne Somijā (_Itā-Suomi / Östra Finland_), pastāvēja 1998.-2009. g., robežojās ar Oulu, Rietumsomijas un Dienvidsomijas lēni, kā arī ar Krieviju, administratīvais centrs bija Mikeli
- Skandināvijas pussala lielākā pussala Eiropā (angļu val. "Scandinavian Peninsula"), garums — 1900 km, platums — līdz 800 km, platība — \~800000 kvadrātkilometru, aizņem Norvēģija, Zviedrija un Somijas ziemeļrietumu daļa
- Saimā ezers lielākais no Saimā ezeriem Somijas dienvidaustrumos, platība - 1800 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 58 m
- Malla Mallas dabas parks ("Malla") atrodas Somijas galējos ziemeļrietumos, Lapzemē, Muonio augšteces rajonā, platība - 30 kvadrātkilometru, dibināts 1916. g. (Somijas vecākais rezervāts)
- Mārianhamina Mariehamna, pilsēta Ālandu salās, Somijā
Atrasts piemēros (16):
- arī Ārpus Latvijas robežām, piemēram, Igaunijā, Somijā un Zviedrijā, arī Vācijā Vidzemi vairāk pazīst kā Livoniju.
- vizīte Brauciens uz Somiju bija atjaunotās Latvijas prezidenta pirmā ārzemju vizīte.
- vērot Divus gadus — līdz pat 1994. gadam man bija vienreizēja iespēja vērot visu triju valstu — Latvijas, Igaunijas un Somijas attīstību un attiecības.
- tostarp Piecu kadences gadu laikā ne reizi vien apmeklēju visas skandināvu zemes, tostarp arī Somiju.
- purvs Purvi Somiju nodrošina ar kūdru, ko pārsvarā izmanto kā kurināmo.
- dzērājs Somi ir lielākie kafijas dzērāji Eiropā, bet šeit tādu nav.
- labestīgs Somiem un igauņiem patika Annas miers, labestīgais un gudrais skatījums uz dzīvi.
- attieksme Somijā izdzirdēju, ka cilvēki izsakot savu attieksmi, neiegādādamies augļus, kas iepirkti Dienvidāfrikā.
- kārta Somijā svētdien no pulksten 9 līdz 20 notiek prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kurā balotējas četras sievietes un trīs vīrieši.
- auglis Somijā varēja nopirkt arī no citurienes atvestus augļus.
- gads Somijas gados esmu daudzkārt saskārusies ar dažādām kultūras izpausmēm, tās radītājiem un patērētājiem.
- sausais likums Tas izrādījās tikpat noturīgs kā uzskats, ka Somijā joprojām valda sausais likums un tāpēc somi brauc uz Tallinu piedzerties.
- vilināšana Tas sevī ietvēra gan Helsinku lidostas pārvēršanu par tranzīta mezglu uz Āziju, gan Somijas uzņēmumu vilināšanu uz Ķīnu, gan arī dažādu divpusēju ekonomiskās sadarbības projektu organizēšanu.
- aizņemt Televīzijas centrs atradās salā Daugavas vidū, tas aizņēma milzīgu platību salīdzinājumā ar Somijas galveno telecentru.
- atvaļināt Veidojoties Somijas bruņotajiem spēkiem, tajos iesaistījās arī vairāki atvaļinātie latviešu tautības karavīri.
- pievienot Visus padomju laikus un arī vēl tagad latvieši, skatoties uz Somiju, domā: "Tā mēs būtu dzīvojuši, ja mūsu zeme nebūtu pievienota Padomju Savienībai".
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Somi.
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv