Paplašinātā meklēšana

Meklējam Somi.

Atrasts vārdos (2):

Somi:1
Somija:1

Atrasts vārdu savienojumos (1):

Baltijas somi

Atrasts skaidrojumos (431):

krustvieta "Krustvietu" kustība aizsākās Somijas Ziemas kara (PSRS-Somijas kara) laikā 1939.-1940. g., kad zviedri "adoptēja" Somijas apdzīvotās vietas, cita starpā sniedzot ekonomisko palīdzību un uzņemot kara apdraudētos bērnus.
apakšreģions administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas aptver daļu no kāda reģiona (piemēram, Somijā)
Ekeslompolo apdzīvota vieta Somijā (_Äkäslompolo_), Lapzemes rietumos
Alaherme apdzīvota vieta Somijā (_Alahärmā_), Rietumsomijā, Dienvidpohjanmā reģiona ziemeļrietumos
Alastaro apdzīvota vieta Somijā (_Alastaro_), Varsinaissuomi reģiona ziemeļu daļā
Asmunti apdzīvota vieta Somijā (_Asmunti_), Lapzemes dienvidos
Ēkenēsa apdzīvota vieta Somijā (_Ekenäs_, _Tammisaari_), Ūsimā reģiona dienvidrietumu daļā
Heta apdzīvota vieta Somijā (_Enontekiö_), Lapzemē
Eura apdzīvota vieta Somijā (_Eura_), Satakuntas reģionā
Eurajoki apdzīvota vieta Somijā (_Eurajoki_), Satakuntas reģionā
Hammaslahti apdzīvota vieta Somijā (_Hammaslahti_), Ziemeļkarēlijas reģionā
Himanka apdzīvota vieta Somijā (_Himanka_), Viduspohjanmā reģionā
Hirinsalmi apdzīvota vieta Somijā (_Hyrynsalmi_), Kainū reģionā
Honkajoki apdzīvota vieta Somijā (_Honkajoki_), Satakuntas reģionā
Lautakile apdzīvota vieta Somijā (_Huittinen_), Satakuntas reģionā
Ikālīnena apdzīvota vieta Somijā (_Ikaalinen_), Pirkanmā reģionā
Ilitornio apdzīvota vieta Somijā (_Ylitornio_), Lapzemes dienvidaustrumu daļā
Ilejervi apdzīvota vieta Somijā (_Ylöjärvi_), Pirkanmā reģionā
Ilomantsi apdzīvota vieta Somijā (_Ilomantsi_), Ziemeļkarēlijas reģiona austrumu daļā
Isokile apdzīvota vieta Somijā (_Isokylä_), Lapzemē
Ivalo apdzīvota vieta Somijā (_Ivalo_), Lapzemes ziemeļaustrumu daļā
Joutsa apdzīvota vieta Somijā (_Joutsa_), Vidussomijas reģionā
Joutseno apdzīvota vieta Somijā (_Joutseno_), Dienvidkarēlijas reģiona dienvidaustrumos
Joutsijervi apdzīvota vieta Somijā (_Joutsijärvi_), Lapzemē
Jūka apdzīvota vieta Somijā (_Juuka_), Ziemeļkarēlijas reģionā
Korkeakoski apdzīvota vieta Somijā (_Juupajoki_), Pirkanmā reģionā
Juva apdzīvota vieta Somijā (_Juva_), Dienvidsavo reģionā
Kāmanena apdzīvota vieta Somijā (_Kaamanen_), Lapzemes ziemeļaustrumu daļā
Kangasala apdzīvota vieta Somijā (_Kangasala_), Pirkanmā reģionā
Kāresuvanto apdzīvota vieta Somijā (_Karesuvanto_), Lapzemes rietumu daļā
Karigasniemi apdzīvota vieta Somijā (_Karigasniemi_), Lapzemes ziemeļos
Karisa apdzīvota vieta Somijā (_Karis_, _Karjaa_), Ūsimā reģionā
Karstula apdzīvota vieta Somijā (_Karstula_), Vidussomijas reģionā
Karvia apdzīvota vieta Somijā (_Karvia_), Satakuntas reģionā
Kaukonena apdzīvota vieta Somijā (_Kaukonen_), Lapzemē
Kihnie apdzīvota vieta Somijā (_Kihniö_), Pirkanmā reģiona ziemeļrietumos
Kilpisjervi apdzīvota vieta Somijā (_Kilpisjärvi_), Lapzemes ziemeļrietumos
Kireskoski apdzīvota vieta Somijā (_Kyröskoski_, _Hämeenkyrö_), Pirkanmā reģionā
Kitile apdzīvota vieta Somijā (_Kittilä_), Lapzemē
Kiuruvesi apdzīvota vieta Somijā (_Kiuruvesi_), Ziemeļsavo reģionā
Kolari apdzīvota vieta Somijā (_Kolari_), Lapzemes rietumos
Kontiolahti apdzīvota vieta Somijā (_Kontiolahti_), Ziemeļkarēlijas reģionā
Lapinlahti apdzīvota vieta Somijā (_Lapinlahti_), Ziemeļsavo reģionā
Lapi apdzīvota vieta Somijā (_Lappi_, _Lapzeme_), Satakuntas reģionā
Lempēle apdzīvota vieta Somijā (_Lempäälä_), Pirkanmā reģionā
Lepevirta apdzīvota vieta Somijā (_Leppävirta_), Ziemeļsavo reģionā
Liminka apdzīvota vieta Somijā (_Liminka_), Ziemeļpohjanmā reģionā
Luvia apdzīvota vieta Somijā (_Luvia_), Satakuntas reģionā
Mentiharju apdzīvota vieta Somijā (_Mäntyharju_), Dienvidsavo reģionā
Mente apdzīvota vieta Somijā (_Mänttä_), Pirkanmā reģiona ziemeļaustrumos
Marti apdzīvota vieta Somijā (_Martti_), Lapzemes austrumu daļā
Merikarvia apdzīvota vieta Somijā (_Merikarvia_), Satakuntas reģionā
Millikoski apdzīvota vieta Somijā (_Myllykoski_), Kimenlākso reģionā; Anjalankoski
Muhosa apdzīvota vieta Somijā (_Muhos_), Ziemeļpohjanmā reģionā
Muonio apdzīvota vieta Somijā (_Muonio_), Lapzemes rietumos; sāmu - Muona
Nārva apdzīvota vieta Somijā (_Naarva_), Ziemeļkarēlijas reģiona austrumu daļā
Nakila apdzīvota vieta Somijā (_Nakkila_), Satakuntas reģionā
Normarku apdzīvota vieta Somijā (_Noormarkku_), Satakuntas reģionā
Nummela apdzīvota vieta Somijā (_Nummela_), Ūsimā reģionā
Nuorgama apdzīvota vieta Somijā (_Nuorgam_), Lapzemes ziemeļos
Pelkene apdzīvota vieta Somijā (_Pälkäne_), Pirkanmā reģionā
Paltamo apdzīvota vieta Somijā (_Paltamo_), Kainū reģionā
Parikala apdzīvota vieta Somijā (_Parikkala_), Dienvidkarēlijas reģiona ziemeļaustrumos
Pehula apdzīvota vieta Somijā (_Pehula_), Pirkanmā reģionā
Pelkosenniemi apdzīvota vieta Somijā (_Pelkosenniemi_), Lapzemē
Pello apdzīvota vieta Somijā (_Pello_), Lapzemes rietumos
Petejevesi apdzīvota vieta Somijā (_Petäjävesi_), Vidussomijas reģionā
Pielavesi apdzīvota vieta Somijā (_Pielavesi_), Ziemeļsavo reģionā
Pihtipudasa apdzīvota vieta Somijā (_Pihtipudas_), Vidussomijas reģiona ziemeļu daļā
Poka apdzīvota vieta Somijā (_Pokka_), Lapzemē
Pomarku apdzīvota vieta Somijā (_Pomarkku_), Satakuntas reģionā
Puhosa apdzīvota vieta Somijā (_Puhos_), Ziemeļpohjanmā reģionā
Punkalaiduna apdzīvota vieta Somijā (_Punkalaidun_), Satakuntas reģionā
Puolanka apdzīvota vieta Somijā (_Puolanka_), Kainū reģionā
Ranua apdzīvota vieta Somijā (_Ranua_), Lapzemē
Ruka apdzīvota vieta Somijā (_Ruka_), Ziemeļpohjanmā reģiona ziemeļaustrumos
Ruovesi apdzīvota vieta Somijā (_Ruovesi_), Pirkanmā reģionā
Sāriselke apdzīvota vieta Somijā (_Saariselkä_), Lapzemē
Sekile apdzīvota vieta Somijā (_Säkylä_), Satakuntas reģionā
Salla apdzīvota vieta Somijā (_Salla_), Lapzemes austrumu daļā
Savukoski apdzīvota vieta Somijā (_Savukoski_), Lapzemes austrumu daļā
Sevetijervi apdzīvota vieta Somijā (_Sevettijärvi_), Lapzemes ziemeļaustrumos
Sīlinjervi apdzīvota vieta Somijā (_Siilinjärvi_), Ziemeļsavo reģionā
Simo apdzīvota vieta Somijā (_Simo_), Lapzemes dienvidrietumos
Sinete apdzīvota vieta Somijā (_Sinettä_), Lapzemē
Sirka apdzīvota vieta Somijā (_Sirkka_), Lapzemē
Sodankile apdzīvota vieta Somijā (_Sodankylä_), Lapzemē
Sotkamo apdzīvota vieta Somijā (_Sotkamo_), Kainū reģionā
Suolahti apdzīvota vieta Somijā (_Suolahti_), Vidussomijas reģionā
Suomusalmi apdzīvota vieta Somijā (_Suomussalmi_), Kainū reģionā
Taivalkoski apdzīvota vieta Somijā (_Taivalkoski_), Ziemeļpohjanmā reģionā
Unari apdzīvota vieta Somijā (_Unari_), Lapzemē
Laukēla apdzīvota vieta Somijā (_Urjala_), Pirkanmā reģionā
Utsjoki apdzīvota vieta Somijā (_Utsjoki_), Lapzemes ziemeļos
Valtimo apdzīvota vieta Somijā (_Valtimo_), Ziemeļkarēlijas reģionā
Veteli apdzīvota vieta Somijā (_Veteli_), Viduspohjanmā reģionā
Vitasāri apdzīvota vieta Somijā (_Viitasaari_), Vidussomijas reģionā
Vikajervi apdzīvota vieta Somijā (_Vikajärvi_), Lapzemē
Vilpula apdzīvota vieta Somijā (_Vilppula_), Pirkanmā reģiona ziemeļaustrumu daļā
Kangasniemi apdzīvota vieta Somijā, Dienvidsavo reģionā
Ainola apdzīvota vieta Somijā, Jervenpē, komponista Jana Sibēliusa muzejs
Inari apdzīvota vieta Somijā, Lapzemes ziemeļu daļā; sāmu val. - Anāra
Vammala apdzīvota vieta Somijā, Pirkanmā reģionā
Pihesalmi apdzīvota vieta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģiona dienvidos Pihejervi ezera ziemeļu piekrastē
Īnhamina apdzīvota vieta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģiona rietumos, Botnijas līča piekrastē
Kirkonkile apdzīvota vieta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģionā, Botnijas līča ziemeļaustrumu piekrastē
Juankoski apdzīvota vieta Somijā, Ziemeļsavo reģionā
Anjala Apdzīvota vieta Somijas dienvidaustrumu daļā.
Ēvertornjo apdzīvota vieta Zviedrijā (_Övertorneå_), Norbotenas lēnes austrumu daļā, pie Somijas robežas
Askola apdzīvote vieta Somijā (_Askola_), Dienvidsomijas reģionā
Kelvie apzīvota vieta Somijā (somu _Kälviä_, zviedru _Kelviå_), Viduspohnamjā reģionā
Lībiešu tautas nams Mazirbē atklāts 1939. g. 6. augustā, celts pēc Līvu savienības ierosmes, celtniecībai ziedoja arī lībiešu atbalstītāji Igaunijā, Somijā un Ungārijā, līdz ar to šis nams kļuva par lībiešu un viņu radu tautu sadarbības simbolu
sliežu ceļa platums attālums starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm (bijušajā PSRS teritorijā, Somijā, Ķīnā – 1520 mm, Rietumeiropā, Kanādā, ASV – 1435 mm, Spānijā – 1676 mm)
Salpauselke Augstiene Somijas dienvidos un dienvidaustrumos, sastāv no trim paralēlām gala morēnu pauguraiņu grēdām, garums - 550 km, lielākais augstums - 247 m
Suomenselke Augstiene Somijas vidienē, Somu un Botnijas līča baseinu ūdensšķirtne, augstums - līdz 351 m, daudz ezeru, \~1/2 teritorijas pārpurvota.
Kainunselke Augstiene Somijas viedienē ("Kainunselkae"), garums - 125 km, augstums - līdz 384 m, skujkoku meži, daudz ezeru un purvu.
Ounaselke Augstiene Somijas ziemeļrietumos, garums - \~200 km, augstākā virsotne - Pallastunturi (augstums - 821 m).
Mānselke Augstieņu un zemu kalnu grēda Somijas ziemeļos un austrumos, daļēji Norvēģijas ziemeļos un Krievijas ziemeļrietumos, Baltijas, Baltās un Barenca jūras ūdensšķirtne, garums - >750 km, platums - līdz 75 km, augstākā virsotne - 718 m
Botnijas līcis Baltijas jūras ziemeļu daļa starp Somiju un Zviedriju (somu val. _Pohjanlahti_, zviedru val. _Bottniska viken_), platība - 117000 kvadrātkilometru, garums - 668 km, platums - 60-240 km, lielākais dziļums - 290 m
hemi Baltijas somu cilts; no 1. gt. vidus m. ē. dzīvoja Somijas vidienē; no 13. gs. Zviedrijas pakļautībā; vēlāk ieplūda somu tautībā.
torpars bezzemnieks Zviedrijā vai Somijā (16. gs. b. - 20. gs. vidus), kas nomāja nelielu (ap 1 - 10 ha) zemes gabalu (torpu)
Jūtas Ciems Esterbotenē ("Juutas"), Somijā, šeit fon Dēbelns 1808. g. 13. septembrī guva uzvaru pār krievu karaspēku.
landsmols Dialekti, kas līdzās valsts valodai tiek runāti Zviedrijā un Somijas apgabalos, kuros dzīvo zviedri.
eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā.
Jenisjervi Ezers Krievijā, Karēlijas Republikā ("Jaenisjaervi"), uz Somijas robežas 64 m vjl., platība - 200 kvadrātkilometri, garums - 26 km, platums - līdz 14 km, vidējais dziļums - 12 m, lielākais - 57 m, pēc Jenisjoki aizsprosta uzcelšanas pārvērsts ūdenskrātuvē.
Alakeitele ezers Somijā (_Ala-Keitele_), Vidussomijas un Ziemeļsavo reģionā
Keitele ezers Somijā (_Keitele_), Ezeru plato ziemeļrietumu daļā, Kimijoki baseinā 99 m vjl., platība - 526 kvadrātkilometri (bez salām - 430 kvadrātkilometru), garums - 85 km, platums - 10 km, dziļums - līdz 64 m, krasta līnija (1250 km) ļoti izrobota
Kemijervi ezers Somijā (_Kemijärvi_), Lapzemes reģionā
Keuruselke ezers Somijā (_Keurusselkä_), Vidussomijas reģionā
Kiantajervi ezers Somijā (_Kiantajärvi_), Kainū reģiona ziemeļu daļā
Kīvesi ezers Somijā (_Kyyvesi_), Dienvidsavo reģionā
Kiresjervi ezers Somijā (_Kyrösjärvi_), Pirkanmā reģionā
Kivijervi ezers Somijā (_Kivijärvi_), Vidussomojas reģiona ziemeļrietumu daļā
Konnevesi ezers Somijā (_Konnevesi_), Vidussomijas reģionā
Lengelmevesi ezers Somijā (_Längelmävesi_), Pirkanmā reģionā
Lapajervi ezers Somijā (_Lappajärvi_), Viduspohjanmā reģionā
Lentua ezers Somijā (_Lentua_), Kainū reģionā
Miekojervi ezers Somijā (_Miekojärvi_), Lapzemes dienvidrietumu daļā
Muojervi ezers Somijā (_Muojärvi_), Ziemeļpohjanmā reģiona austrumos
Nuasjervi ezers Somijā (_Nuasjärvi_), Kainū reģionā
Ontojervi ezers Somijā (_Ontojärvi_), Kainū reģionā
Pihejervi ezers Somijā (_Pihäjärvi_), Vidussomijas reģionā
Pihejervi Ezers Somijā (_Pyhäjärvi_), Ziemeļkarēlijas reģiona dienvidaustrumos, uz Krievijas robežas 80 m vjl., platība - 225 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 32 m
Pihejervi ezers Somijā (_Pyhäjärvi_), Ziemeļpohjanmā reģiona dienvidos, Ezeru plato ziemeļos, platība - 113 kvadrātkilometru, notece pa Pihejoki (166 km) uz Botnijas līci
Pihlajavesi ezers Somijā (_Pihlajavesi_), Dienvidsavo reģionā
Pūla ezers Somijā (_Puula_), Austrumsomijas lēnes Dienvidsavo reģiona rietumos 95 m vjl., platība - 370 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 67 m, līčains, daudz salu
Ruovesi ezers Somijā (_Ruovesi_), Pirkanmā reģionā
Simojervi ezers Somijā (_Simojärvi_), Lapzemē
Vanajavesi ezers Somijā (_Vanajavesi_), Pirkanmā un Kantaheme reģionā
Pihejervi Ezers Somijā, Austrumsomijas reģionā, pie Sārijervi.
Pihejervi Ezers Somijā, Dienvidsomijas reģiona austrumu daļā, tam cauri tek Kimijoki.
Pihejervi ezers Somijā, Satakuntas reģionā, uz dienvidiem no Kokemēnjoki, platība - 120 kvadrātkilometru, notece pa Eurajoki
Lestijervi ezers Somijā, Viduspohjanmā reģiona austrumu daļā
Kolima ezers Somijā, Visussomijas reģionā
Heitieinens ezers Somijā, Ziemeļkarēlijas reģionā
Juojervi ezers Somijā, Ziemeļkarēlijas reģionā
Orivesi ezers Somijā, Ziemeļkarēlijas reģionā
Piheselke ezers Somijā, Ziemeļkarēlijas reģionā
Koitere ezers Somijā, Ziemeļkarēlijas reģiona austrumu daļā
Puruvesi ezers Somijā, Ziemeļkarēlijas un Dienvidsavo reģionā
Onkivesi ezers Somijā, Ziemeļsavo reģionā
Siveri ezers Somijā, Ziemeļsavo reģionā
Virmasvesi ezers Somijā, Ziemeļsavo reģionā
Suvavesi ezers Somijā, Ziemeļsavo un Ziemeļkarēlijas reģionā
Haukivesi ezers Somijas austrumos (_Haukivesi_), Dienvidsavo un Ziemeļsavo reģionā, platība - \~600 kvadrātkilometru, garums - 65 km, platums - 28 km, >20 salu, savienots ar blakus ezeriem
Pielinens ezers Somijas austrumos (_Pielinens_), Ziemeļkarēlijas reģiona ziemeļu daļā, 94 m vjl, platība - 942 kvadrātkilometri (bez salām - 850 kvadrātkilometru), garums - 92 km, platums - līdz 28 km, dziļums - 48 m
Oulujervi ezers Somijas centrā 123 m vjl., platība - 88700 ha, lielākais dziļums - 38 m, Manamansalas sala un šaurums dala ezeru 3 daļās
Peijenne Ezers Somijas dienvidos 78 m vjl., platība - 1080 kvadrātkilometru, garums - 120 km, lielākais platums - 28 km, lielākais dziļums - 95,3 m
Nesijervi ezers Somijas dienvidrietumos, Pirkanmā reģionā, 95 m vjl., platība - 275 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 58 m, garš (ziemeļu-dienvidu virzienā), līčains
Pihejervi ezers Somijas dienvidrietumu daļā, Pirkanmā reģionā, pie Tamperes, Kokemeenjoki baseinā, platība - 132 kvadrātkilometri
Kallavesi ezers Somijas vidienē (_Kallavesi_), Ziemeļsavo reģionā, platība - 564 kvadrātkilometri, dziļums - 102 m (dziļākais ezers Somijā)
Ilikitka ezers Somijas ziemeļaustrumos (_Yli-Kitka_), Mānselkes augstienē 240 m vjl., platība - 295 kvadrātkilometri, garums - 50 km, lielākais dziļums - 30 m
Inari ezers Somijas ziemeļos (_Inarijärvi_), Lapzemē, tundrā 119 m vjl., platība - 1050 km^2^ (bez salām), lielākais dziļums - 60 m, \~3000 salu, 2. lielākais ezers Somijā; sāmu val. - Anārjēvri
Kangasalas ezeri ezeru sistēma Somijā, uz austrumiem no Tamperes, Kokemēnjoki baseinā 84 m vjl., kopplatība - 340 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 44 m
Saimā ezeri ezeru sistēma Somijas dienvidaustrumu daļā (somu val. "Saimaa"), platība - \~4400 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 82 m
Kemijoki garākā upe Somijā (somu val. _Kemijoki_), Lapzemē, garums - 552 km, sākas Mānselkes augstienes austrumu malā pie Krievijas robežas, ietek Botnijas līča ziemeļu galā
helsinkīts Granitoīds, kas satur epidotu (līdz 30%) un albitizētu plagiklazu (~60%), balti vai sarkani zaļš; Latvijas vidusdaļā vietām sastopami helsinkīta laukakmeņi, kas atnesti no Somijas.
Fenoskandija Ģeoloģiski norobežots klintāju apgabals, kas aptver Skandināvijas pussalu, Somiju, Kolas pussalu, Karēliju un Baltijas jūras ziemeļu piekrasti.
HELCOM Helsinku komisija, starptautiska organizācija, kas par savu uzdevumu uzskata rūpes par Baltijas jūras vidi; organizācijā apvienojušies pārstāvji no Dānijas, Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas.
jemi Hemi - Baltijas somu cilts; no 1. gt. vidus m. ē. dzīvoja Somijas vidienē; no 13. gs. Zviedrijas pakļautībā; vēlāk ieplūda somu tautībā.
Anāra Inari - apdzīvota vieta Somijā, Lapzemes ziemeļaustrumu daļā, tās nosaukums sāmu valodā (_Anár_).
Anārjēvri Inari - ezers Somijā, Lapzemes ziemeļaustrumos (_Aanárjávri_), tā nosaukums sāmu valodā.
Avila Ivalo - apdzīvota vieta Somijas ziemeļos, Lapzemē (_Ivalo_).
Skandināvijas kalni kalnu sistēma Skandināvijas pussalas rietumos, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijas ziemeļos (angļu val. _Scandinavian Mountains_), garums - \~1700 km, platums - 200-300 km ziemeļos, līdz 600 km dienvidos, augstākā virsotne - 2469 m, augstākos masīvus klāj ledāji
skolteri Kolas pussalas sāmi, kas tagad dzīvo gk. Somijas Z (Ināri purva apkaimē); zvejnieki, briežkopji; runā austrumsāmu valodā, pareizticīgie.
Krievija Krievijas Federācija - valsts Eirāzijas ziemeļu daļā (krievu valodā "Rossija"), plešas no Baltijas jūras rietumos līdz Klusajam okeānam austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Lielajam Kaukāzam dienvidos, galvaspilsēta - Maskava, administratīvais iedalījums - 83 federācijas subjekti (46 apgabali, 21 republika, 9 novadi, 4 autonomi apvidi, 1 autonoms apgabals, 2 federālas nozīmes pilsētas), robežojas ar Ziemeļkoreju, Ķīnu, Mongoliju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju, apskalo Ziemeļu Ledus un Klusais okeāns.
Nīstades miera līgums Krievijas un Zviedrijas miera līgums, noslēgts 1721. g. septembrī Nīstadē (Somijā), ar to beidzās Ziemeļu karš, Krievijai tika pievienota Vidzeme, Igaunija, Ingrija un daļa Karēlijas, Zviedrijas Riksdāgs ratificēja tikai 1723. g.
Abo miera traktāts Krievijas un Zviedrijas miera līgums, parakstīts 1743. g. Somijas pilsētā Abo (tagadējā Turku) pēc Krievijas un Zviedrijas kara (1741.-1743. g.) un apstiprināja 1721. g. noslēgto Nīstades miera līgumu, atzina Krievijas teritoriālos ieguvumus Baltijā (arī Vidzemes pievienošanu Krievijai).
Kuopia Kuopio, pilsēta Somijā.
maijkoks Lapām un ziediem izrotāts stabs, tiek uzstādīts vasaras saulgriežu vakarā. Šis paradums ir saglabājies Zviedrijā un Somijā, un iesāk, tam bija rituāla nozīme (auglības simbols).
Lapzeme lapu (sāmu) apdzīvotā teritorijā (somu val. _Lappi_, zviedru val. _Lappmark_) Zviedrijas (Vesterbotenas, Norbotenas lēnes), Somijas, Norvēģijas ziemeļos un Krievijas Murmanskas apgabala rietumu daļā, platība - \~458000 kvadrātkilometru
Bulduru konference Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas pārstāvju apspriede Bulduros 1920. g. 6. VIII - 6. IX, kurā piedalījās arī Lielbritānija un Francijas diplomāti un neoficiāli Ukrainas un Baltkrievijas pretlielniecisko valdību pārstāvji, tika parakstīts slepens līgums par militāro sadarbību pret Padomju Krieviju; taču līgums netika ratificēts visās valstīs un Baltijas savienība netika izveidota.
Lemmenjoki Lemmenjoki nacionālais parks ("Lemmenjoki"), atrodas Somijas ziemeļu daļā, Lapzemē, platība - 385 kvadrātkilometri, dibināts 1956. g., nogāzēs meži, augstāk - virsāji, mīt brūnie lāči, vilki, ziemeļbrieži, ligzdo ziemeļu gulbji, bikšainie klijāni.
Austrumsomija lēne Somijā (_Itā-Suomi / Östra Finland_), pastāvēja 1998.-2009. g., robežojās ar Oulu, Rietumsomijas un Dienvidsomijas lēni, kā arī ar Krieviju, administratīvais centrs bija Mikeli
Skandināvijas pussala lielākā pussala Eiropā (angļu val. "Scandinavian Peninsula"), garums — 1900 km, platums — līdz 800 km, platība — \~800000 kvadrātkilometru, aizņem Norvēģija, Zviedrija un Somijas ziemeļrietumu daļa
Saimā ezers lielākais no Saimā ezeriem Somijas dienvidaustrumos, platība - 1800 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 58 m
Malla Mallas dabas parks ("Malla") atrodas Somijas galējos ziemeļrietumos, Lapzemē, Muonio augšteces rajonā, platība - 30 kvadrātkilometru, dibināts 1916. g. (Somijas vecākais rezervāts).
Mārianhamina Mariehamna, pilsēta Ālandu salās, Somijā.
Marjehamna Mariehamna, pilsēta Ālandu salās, Somijā.
šuckors Militāra organizācija Somijā, kas 1917. g. izveidojās neatkarības aizstāvēšanai.
Anjalankoski Millikoski - apdzīvota vieta Somijā.
Muonia Muonio, upe Somijas un Zviedrijas ziemeļos.
NKP Nacionālā koalīcijas partija (Somijā).
Oulankas nacionālais parks nacionālais parks Somijas austrumu daļā, pie ziemeļu polārā loka, Oulankajoki augšteces apvidū, uz ziemeļaustrumiem no Ilikitkas ezera, platība - 10700 ha, dibināts - 1956. g.
marka Naudas vienība (Bosnijā-Hercegovinā; Vācijā un Somijā līdz 2002. g. 1. janvārim); attiecīgā naudas zīme, monēta.
penijs naudas vienība (Somijā līdz 2002. g. 28. februārim); attiecīgā naudas zīme, monēta, 0,01 marka
torps Neliels zemes gabals Zviedrijā un Somijā, kas nodots lietošanā torparam (bezzemniekam), kas nomas maksu atstrādāja īpašniekam.
Norvēģija Norvēģijas Karaliste - valsts Eiropas ziemeļu daļā (norvēģu valodā "Norge"), atrodas Skandināvijas pussalas rietumos un ziemeļos, valsts sastāvā ietilpst Svalbāras arhipelāgs (Špicbergenas arhipelāgs, Lāču sala u. c.) un Jana Majena sala Ziemeļu Ledus okeānā, galvaspilsēta - Oslo, administratīvais iedalījums - 19 filku, robežojas ar Krieviju, Somiju un Zviedriju, kā arī ar Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānu.
Īstā Somija Obūlande - apvidus Somijas dienvidrietumos, ietver piekrasti un Obū šēras.
Olande Olandes novads - Somijas Republikas autonoms reģions, platība - 13517 km^2^, 27210 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Mariehamna; Ālandu salas.
AX Olandes salas, Somijas autonomās teritorijas divburtu kods.
ALA Olandes salas, Somijas autonomās teritorijas trīsburtu kods.
Oulanka Oulankas nacionālais parks - atrodas Somijas austrumu daļā, pie ziemeļu polārā loka, Oulankajoki augšteces apvidū, uz ziemeļaustrumiem no Ilikitkas ezera, platība - 10700 ha, dibināts - 1956. g.
Pallas-Illestunturi Pallas-Illestunturi nacionālais parks, atrodas Somijas ziemeļrietumos, Lapzemē.
Pallas-Ounastunturi Pallas-Ounastunturi nacionālais parks Somijas ziemeļrietumos, kas iekļauts Pallas-Illsetunturi nacionālajā parkā.
landstings Parlamenta tipa pašvaldība Ālandu salās (Somijā).
Pielisjervi Pielinens - ezers Somijā.
Ahola pilsēta Somijā (_Ahola_), Lapzemes dienvidaustrumos, pie Ilikitka ezera
Alajervi pilsēta Somijā (_Alajärvi_), Dienvidpohjanmā reģionā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
Alavusa pilsēta Somijā (_Alavus_), Dienvidpohjanmā reģionā, 12400 iedzīvotāju (2014. g.)
Aura pilsēta Somijā (_Aura_), Varsinaissuomi reģionā
Espo pilsēta Somijā (_Espo_), Ūsimā reģionā, Helsinku piepilsēta, 261000 iedzīvotāju (2014. g.)
Forsa pilsēta Somijā (_Forssa_), Kantahemes reģionā, 17700 iedzīvotāju (2014. g.)
Hāpajervi pilsēta Somijā (_Haapajärvi_), Ziemeļpohjanmā reģionā, 7600 iedzīvotāju (2014. g.)
Hāpavesi pilsēta Somijā (_Haapavesi_), Ziemeļpohjanmā reģionā, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
Hemēnlinna pilsēta Somijā (_Hämeenlinna_), Kantahemes reģiona administratīvais centrs, 67800 iedzīvotāju (2014. g.)
Hamina pilsēta Somijā (_Hamina_), Kimenlākso reģionā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.)
Harjavalta pilsēta Somijā (_Harjavalta_), Satakuntas reģionā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ilivieska pilsēta Somijā (_Ylivieska_), Ziemeļpohjanmā reģionā, 14300 iedzīvotāju (2014. g.)
Imatra pilsēta Somijā (_Imatra_), Dienvidkarēlijas reģionā, Vuksas krastos, 28300 iedzīvotāju (2014. g.)
Jākobstāde pilsēta Somijā (_Jakobstad_, _Pietarsaari_), Pohjanmā reģionā, osta Botnijas līča krastā, 19600 iedzīvotāju (2014. g.)
Jemse pilsēta Somijā (_Jämsä_), Vidussomijas reģionā, 22400 iedzīvotāju (2014. g.)
Jiveskile pilsēta Somijā (_Jyvaeskylae_), Vidussomijas reģiona administratīvais centrs, Peijennes ezera ziemeļu krastā, 143800 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte, Ālto muzejs
Kalajoki pilsēta Somijā (_Kalajoki_), Ziemeļpohjanmā reģionā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kankānpē pilsēta Somijā (_Kankānpē_), Satakuntas reģionā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kauhajoki pilsēta Somijā (_Kauhajoki_), Dienvidpohjanmā reģionā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kemi pilsēta Somijā (_Kemi_), Lapzemes reģiona dienvidrietumos, Botnijas līča ziemeļu piekrastē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kemijervi pilsēta Somijā (_Kemijärvi_), Lapzemes reģionā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kitē pilsēta Somijā (_Kitee_), Ziemeļkarēlijas reģionā, 9100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kokemeki pilsēta Somijā (_Kokemäki_), Satakuntas reģionā, 7900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kotka pilsēta Somijā (_Kotka_), Kimenlākso reģionā, Somu līča piekrastē, 54900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kuhmo pilsēta Somijā (_Kuhmo_), Kainū reģionā, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
Laihia pilsēta Somijā (_Laihia_), Pohjanmā reģionā
Laitila pilsēta Somijā (_Laitila_), Varsinaissuomi reģionā, 8500 iedzīvotāju (2014. g.)
Lieksa pilsēta Somijā (_Lieksa_), Ziemeļkarēlijas reģionā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.)
Lohja pilsēta Somijā (_Lohja_, _Lojo_), Ūsimā reģionā, 39700 iedzīvotāju (2014. g.)
Loimā pilsēta Somijā (_Loimaa_), Varsinaissuomi reģionā, 16800 iedzīvotāju (2014. g.)
Lovīsa pilsēta Somijā (_Loviisa_), Ūsimā reģionā, 15600 iedzīvotāju (2014. g.)
Nerpesa pilsēta Somijā (_Närpes_, _Närpiö_), Pohjanmā reģionā, 9400 iedzīvotāju (2014. g.)
Nivala pilsēta Somijā (_Nivala_), Ziemeļpohjanmā reģionā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.)
Nokia pilsēta Somijā (_Nokia_), Pirkanmā reģionā, 32400 iedzīvotāju (2014. g.)
Orimatila pilsēta Somijā (_Orimattila_), Peijethemes reģionā, 16350 iedzīvotāju (2014. g.)
Orivesi pilsēta Somijā (_Orivesi_), Pirkanmā reģionā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
Oulainena pilsēta Somijā (_Oulainen_), Ziemeļpohjanmā reģionā, 7900 iedzīvotāju (2014. g.)
Outokumpu pilsēta Somijā (_Outokumpu_), Ziemeļkarēlijas reģionā, 7400 iedzīvotāju (2014. g.)
Pargasa pilsēta Somijā (_Pargas_, _Parainen_), Varsinaissuomi reģionā, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
Pudasjervi pilsēta Somijā (_Pudasjärvi_), Ziemeļpohjanmā reģionā, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
Rāhe pilsēta Somijā (_Raahe_), Ziemeļpohjanmā reģionā, 22600 iedzīvotāju (2014. g.)
Sārijervi pilsēta Somijā (_Saarijärvi_), Vidussomijas reģionā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
Somero pilsēta Somijā (_Somero_), Varsinaissuomi reģionā, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
Suonenjoki pilsēta Somijā (_Suonenjoki_), Ziemeļsavo reģionā, 7600 iedzīvotāju (2014. g.)
Toijala pilsēta Somijā (_Toijala_), Pirkanmā reģionā, 17100 iedzīvotāju (2014. g.); zviedru - Akā.
Tornio pilsēta Somijā (_Tornio_), Lapzemes reģionā, osta Tornionjoki krastā, netālu no ietekas Botnijas līcī, 22500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ulvila pilsēta Somijā (_Ulvila_), Satakuntas reģionā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ūsikaupunki pilsēta Somijā (_Ūsikaupunki_), Varsinaissuomi reģionā, 15700 iedzīvotāju (2014. g.)
Vēksi pilsēta Somijā (_Vääksy_; _Asikkala_), Dienvidsomijas reģiona Peijethemes apakšreģionā
Vantā pilsēta Somijā (_Vanta_), Helsinku piepilsēta, 208300 iedzīvotāju (2014. g.)
Varkausa pilsēta Somijā (_Varkaus_), Ziemeļsavo reģionā, 22600 iedzīvotāju (2014. g.)
Virrata pilsēta Somijā (_Virrat_), Pirkanmā reģionā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kurika Pilsēta Somijā ("Kurikka"), Dienvidpohjanmā reģionā, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
Tampere pilsēta Somijā (somu _Tampere_, zviedru _Tammerfors_), Pirkanmā reģiona administratīvais centrs, 220600 iedzīvotāju (2014. g.)
Lapēnranta pilsēta Somijā (somu val. _Lappeenranta_, zviedru val. _Villmanstrand_), Dienvidkarēlijas reģiona administratīvais centrs, osta Saimā ezera dienvidu krastā, 72700 iedzīvotāju (2014. g.)
Oulu pilsēta Somijā (somu val. _Oulu_), Ziemeļpohjanmā reģiona administratīvais centrs, 193900 iedzīvotāju (2014. g.)
Rauma pilsēta Somijā (somu val. _Rauma_, zviedru val. _Raumo_), Satakuntas reģionā, osta Botnijas līča krastā, 39900 iedzīvotāju (2014. g.)
Savonlinna pilsēta Somijā (somu val. _Savonlinna_, zviedru val. _Nyslott_), Dienvidsavo reģionā, 27400 iedzīvotāju (2014. g.)
Mariehamna Pilsēta Somijā (somu val. "Maarianhamina", zviedru val. "Mariehamn"), Olandes (Ālandu salu) novada autonomā reģiona administratīvais centrs, 11300 iedzīvotāju (2014. g.); Mārianhamina.
Lapua Pilsēta Somijā, Dienvidpohjanmā reģionā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.).
Kauhava Pilsēta Somijā, Dienvidpohjanmā reģionā, 17200 iedzīvotāju (2014. g.).
Seinejoki Pilsēta Somijā, Dienvidpohjanmā reģionā, 60500 iedzīvotāju (2014. g.).
Ehteri pilsēta Somijā, Dienvidpohjanmā reģionā, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
Pieksemeki pilsēta Somijā, Dienvidsavo reģionā, 19700 iedzīvotāju (2014. g.)
Heinola Pilsēta Somijā, Peijethemes reģionā, 20000 iedzīvotāju (2014. g.).
Mente-Vilpula Pilsēta Somijā, Pirkanmā reģionā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
Sastamala Pilsēta Somijā, Pirkanmā reģionā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
Ilojervi Pilsēta Somijā, Pirkanmā reģionā, 31500 iedzīvotāju (2014. g.).
Parkano pilsēta Somijā, Pirkanmā reģionā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ikālinena Pilsēta Somijā, Pirkanmā reģionā, 7400 iedzīvotāju (2014. g.).
Vāsa pilsēta Somijā, Pohjanmā (Esterbotenas) reģiona administratīvais centrs, 66400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kaskinena pilsēta Somijā, Pohjanmā reģionā, 1370 iedzīvotāju (2014. g.)
Kristīnestāde Pilsēta Somijā, Pohjanmā reģionā, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
Nikarlebi Pilsēta Somijā, Pohjanmā reģionā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
Huitinene Pilsēta Somijā, Satakuntas reģionā, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
Raseborga Pilsēta Somijā, Ūsimā reģionā, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kerava Pilsēta Somijā, Ūsimā reģionā, 35000 iedzīvotāju (2014. g.).
Jervenpē Pilsēta Somijā, Ūsimā reģionā, 39600 iedzīvotāju (2014. g.).
Siuntio Pilsēta Somijā, Ūsimā reģionā, 6200 iedzīvotāju (2014. g.).
Kaunianena Pilsēta Somijā, Ūsimā reģionā, 9000 iedzīvotāju (2014. g.).
Karkila Pilsēta Somijā, Ūsimā reģionā, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
Nāntali Pilsēta Somijā, Varsinaisssuomi reģionā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
Turku Pilsēta Somijā, Varsinaissuomi reģiona administratīvais centrs, 182300 iedzīvotāju (2014. g.); Obu.
Paimio Pilsēta Somijā, Varsinaissuomi reģionā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
Raisio Pilsēta Somijā, Varsinaissuomi reģionā, 24600 iedzīvotāju (2014. g.).
Karina Pilsēta Somijā, Varsinaissuomi reģionā, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
Salo pilsēta Somijā, Varsinaissuomi reģionā, 55200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kannusa Pilsēta Somijā, Viduspohjanmā reģionā, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
Keurū pilsēta Somijā, Vidussomijas reģionā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ēnekoski pilsēta Somijā, Vidussomijas reģionā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.)
Vītasāri pilsēta Somijā, Vidussomijas reģionā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
Nurmesa Pilsēta Somijā, Ziemeļkarēlijas reģionā, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
Kūsamo Pilsēta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģionā, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
Haukipuda Pilsēta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģionā, 19100 iedzīvotāju (2014. g.).
Puhejervi Pilsēta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģionā, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
Īsalmi Pilsēta Somijā, Ziemeļsavo reģionā, 22100 iedzīvotāju (2014. g.).
Juankoksi Pilsēta Somijā, Ziemeļsavo reģionā, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
Nilsie pilsēta Somijā, Ziemeļsavo reģionā, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kiurevesi Pilsēta Somijā, Ziemeļsavo reģionā, 9000 iedzīvotāju (2014. g.).
Joensū pilsēta Somijas dienvidaustrumos (_Joensuu_), Ziemeļkarēlijas reģiona administratīvais centrs, 74500 iedzīvotāju (2014. g.)
Mikeli Pilsēta Somijas dienvidaustrumos (somu val. "Mikkeli", zviedru val. "Sankt Michel"), Dienvidsavo reģionā, 49000 iedzīvotāju (2014. g.).
Hanko pilsēta Somijas dienvidos (_Hanko_, _Hangö_), Ūsimā reģionā, 9300 iedzīvotāju (2014. g.), osta (agrāk bija nozīmīga kara flotes bāze), kūrorts un burāšanas centrs; piespiedu kārtā iznomāta PSRS 1940.-1941. g.
Kouvola pilsēta Somijas dienvidos (_Kouvola_), uz austrumiem no Lahti, Kimenlākso reģiona administratīvais centrs, 86900 iedzīvotāju (2014. g.)
Porvo pilsēta Somijas dienvidos (_Porvo_), Somu līča krastā, Ūsimā reģionā, 49500 iedzīvotāju (2014. g.)
Rīhimeki pilsēta Somijas dienvidos (_Rīhimaki_), Kantahemes reģionā, 29000 iedzīvotāju (2014. g.)
Valkeakoski pilsēta Somijas dienvidos (_Valkeakoski_), Pirkanmā reģionā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kūsankoski Pilsēta Somijas dienvidos ("Kuusankoski"), Kimijoki krastos, uz austrumiem no Lahti, transporta mezgls, 19700 iedzīvotāju (2009. g.).
Lahti Pilsēta Somijas dienvidos ("Lahti"), Peijethemes reģiona administratīvais centrs, osta Peijennes ezera dienvidu krastā, 103400 iedzīvotāju (2015. g.).
Hivinkē Pilsēta Somijas dienvidos, Ūsimā reģionā, 45700 iedzīvotāju (2014. g.).
Pori pilsēta Somijas dienvidrietumos (somu val. _Pori_), Satakuntas reģiona administratīvais centrs, osta Botnijas līča krastā, 83500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kokola pilsēta Somijas rietumos (_Kokkola_), Botnijas līča krastā, Viduspohjanmā reģiona administratīvais centrs, 46700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kajāni pilsēta Somijas vidienē (_Kajaani_), Kainū reģionā, pie Oulujervi ezera, 38000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kuopio Pilsēta Somijas vidienē pie Kallavesi ezera, Ziemeļsavo reģiona administratīvais centrs, 106500 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte, pareizticīgo arhibīskapa sēdeklis.
Rovaniemi pilsēta Somijas ziemeļos (_Rovaniemi_), Lapzemes reģiona administratīvais centrs, 60900 iedzīvotāju (2014. g.)
Norlandes plato plakankalne Skandināvijas pussalas ziemeļaustrumos (“Norrland”), Zviedrijas ziemeļos un daļēji Somijā, pakāpienveidīgi pazeminās Botnijas līča virzienā no 800-200 m vjl.
jaunsomi Politiska kustība Somijas lielkņazistē 19. gs. 80. g. b. - 1918. g., kas cīnījās pret carisma uzbrukumu Somijas autonomijai, izmantojot "pasīvās pretošanās" taktiku.
Molotova kokteilis pudele ar degmaisījumu, ko lieto pretinieka tanku, bruņumašīnu un citu kaujas mašīnu iznīcināšanai; šo ieroci ieviesa somi 1939. g. PSRS un Somijas kara laikā un nosauca toreizējā PSRS ārlietu ministra uzvārdā
Pūlavesi Pūla, ezers Somijā.
Austrumūsimā reģions Somijas dienvidos (somu _Itā-Uusimaa_, zviedru _Östra Nyland_), Somu līča piekrastē, robežojas ar Ūsimā, Peijethemes un KImenlākso reģionu; pastāvēja no 1997. g. līdz 2011. g.
Kimitoēna sala Baltijas jūrā (_Kimitoon_), Somijas teriorija, Varsinaissuomi reģionā
Korpo sala Baltijas jūrā (_Korpo_), Somijas teritorija, Varsinaissuomi reģionā
Bjērkēna sala Baltijas jūras Botnijas līča austrumu daļā, Somijas teritorija, Pohjanmā reģionā
Raipaluoto sala Baltijas jūras Botnijas līča austrumu daļā, Somijas teritorija, Pohjanmā reģionā
Hailuoto sala Baltijas jūras Botnijas līča ziemeļaustrumos, Somijas teritorija, Ziemeļpohjanmā reģionā
sāmi Somi un vispār somugri.
sāmieši Somi un vispār somugri.
sāmnieki Somi un vispār somugri.
sūmi Somi.
svekomani Somijā apzīmējums zviedru kultūras piekritējiem un apvienībām, kas sekmē zviedru kultūru, valodu un tautību.
selke Somijā un Karēlijā - gala morēnas grēda.
Fennoskandija Somija un Skandināvija kopā.
kapa Somijā vismazākais labības mērs; dažviet 2,5 stopa; pūrā - atkarībā no novada - skaitīja 10-24 kapas (Rīgas pūrā - 24 kapas); Vidzemē zviedru laikos par kapi sauca kaudzes daļu, līdzīgu 1/24 pūra; par kapi sauca arī 1/25 pūrvietas, 1/35 mucasvietas, 6 rudzu status u. c.
FI Somija, valsts divburtu kods.
FIN Somija, valsts trīsburtu kods.
Somijas Republika Somija, valsts Ziemeļeiropā.
Fiskars Oyj Abp Somijas uzņēmums, kas nodarbojas galvenokārt ar rokas darbarīku un dārza inventāra ražošanu; plaši pazīstams ar augstas kvalitātes nažiem, šķērēm un cirvjiem.
Haltiatunturi Somijas augstākā virsotne ("Haltiatunturi") - 1324 m vjl., atrodas Somijas ziemeļos, uz robežas ar Norvēģiju.
Lapzeme Somijas lielākais reģions, kas aizņem valsts ziemeļu daļu, platība - 98984 kvadrātkilometri, 180800 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Rovaniemi.
Dienvidpohjanmā Somijas reģions, platība - 14000 kvadrātkilometru, 192700 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Seinejoki.
Pirkanmā Somijas reģions, platība - 14469 kvadrātkilometri, 505700 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Tampere.
Dienvidsavo Somijas reģions, platība - 18768 kvadrātkilometri, 150700 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Mikeli.
Vidussomija Somijas reģions, platība - 19950 kvadrātkilometru, 275900 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Jiveskile.
Ziemeļsavo Somijas reģions, platība - 20367 kvadrātkilometri, 248200 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Kuopio.
Ziemeļkarēlija Somijas reģions, platība - 21584 kvadrātkilometri, 164900 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Joensū.
Kainū Somijas reģions, platība - 24453 kvadrātkilometri, 78600 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Kajāni.
Dienvidrietumsomija Somijas reģions, platība - 2800 kvadrātkilometru, 474100 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Turku.
Ziemeļpohjanmā Somijas reģions, platība - 37149 kvadrātkilometri, 406500 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Oulu.
Kimenlākso Somijas reģions, platība - 5595 kvadrātkilometri, 178900 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Kouvola.
Kantaheme Somijas reģions, platība - 5706 kvadrātkilometri, 174900 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Hemēnlinna.
Viduspohjanmā Somijas reģions, platība - 5706 kvadrātkilometri, 68900 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Kokola.
Peijetheme Somijas reģions, platība - 6257 kvadrātkilometri, 201500 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Lahti.
Dienvidkarēlija Somijas reģions, platība - 6873 kvadrātkilometri, 131300 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Lapēnranta.
Pohjanmā Somijas reģions, platība - 7932 kvadrātkilometri, 181600 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Vāsa.
Satakunta Somijas reģions, platība - 8412 kvadrātkilometri, 223200 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Pori.
Usimā Somijas reģions, platība - 9568 kvadrātkilometri, 1160500 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Helsinki.
Somija Somijas Republika - valsts Ziemeļeiropā (somu valodā "Suomi", zviedru valodā "Finland"), platība - 338144 kvadrātkilometri, 5,25 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Helsinki, administratīvais iedalījums - 18 reģionu un 1 speciālais reģions, robežojas ar Zviedriju, Norvēģiju un Krieviju, kā arī ar Baltijas jūru.
Helsinki Somijas Republikas galvaspilsēta (somu valodā "Helsinki", zviedru valodā "Helsingfors"), atrodas valsts dienvidos, Baltijas jūras Somu līča krastā, Ūsimā reģiona administratīvais centrs, 614100 iedzīvotāju (2014. g.).
Rumex pseudonatrunatus Somijas skābene.
Rumex fennicus Somijas skābenes "Rumex pseudonatronatus" nosaukuma sinonīms.
Aboa Somijas zinātniskā stacija Antarktīdā, Princeses Martas krasta rietumu daļā.
Euphrasia fennica Somijas žibulītis.
beauty box Somiņa kosmētikas piederumiem.
čubulis Somiņai līdzīgs trauciņš, kas gatavots no četrkantaina lazdas vai jauna alkšņa mizas gabala, kas gareniski vidū pārliekts uz pusēm; kurzītis.
kurzītis Somiņai līdzīgs trauciņš, kas gatavots no četrkantaina lazdas vai jauna alkšņa mizas gabala, kas gareniski vidū pārliekts uz pusēm.
skujbire Somiņsēnes izraisīta skujkoku, parasti priežu, slimība, kam raksturīga skuju dzeltēšana un nobiršana.
vecsomi Somu partijas labā spārna pārstāvji Somijas lielkņazistē 19. gs. 80. gadu b. - 1918. g.; atbalstīja sadarbību ar carismu.
finlandizācija Tāda ārpolitikas neitralitāte, kas nekomunistisku valsti padarīja zināmā mērā atkarīgu no Padomju Savienības (spilgtākais šādas atkarības piemērs bija Somija); mazas valsts centieni savu ārpolitiku veidot tā, lai tā apmierinātu daudz spēcīgāku kaimiņvalsti.
Šengenas zona tajā ietilpst 26 Eiropas valstis (22 no tām ir ES dalībvalstis) - Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija un Zviedrija, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice
somi Tauta, Somijas pamatiedzīvotāji; runā somu valodā, ticīgie - gk. luterieši.
Tenojoki Teno - upe Somijā.
Akā Toijala, pilsēta Somijā, tās nosaukums zviedru valodā.
Turne Torne - upe Zviedrijas ziemeļos, robržupe ar Somiju, kur saucas - Torniojoki.
Tornia Tornio - pilsēta Somijā.
Obu Turku - pilsētas Somijā nosaukums zviedru valodā; arī Obū.
Abo Turku, pilsētas Somijā nosaukums laikā, kad Somija bija iekļauta Krievijā (1809.-1917. g.); arī Obu un Obū (zviedru val.).
Tāna upe Norvēģijā (_Tana_), robežupe ar Somiju, kur saucas - Teno (_Teno_, senāk arī _Tenojoki_), garums - 344 km, satekupes Kārāšjohka un Inarijoki sākas Mānselkes ziemeļu nogāzē, ietek Barenca jūras Tanafjordā
Inarijoki upe Norvēģijas un Somijas ziemeļos, lielākajā daļā tecējuma abu valstu robežupe, satekot ar Kārāšjohku izveido Tānu (somu - Teno)
Ahtevenjoki upe Somijā (_Ahtāvānjoki_), iztek no Lapajervi ezera, ietek Baltijas jūras Botnijas līcī
Aurajoki upe Somijā (_Aurajoki_), Varsinaissuomi reģionā, ietek Baltijas jūrā pie Turku
Simojoki upe Somijā (_Simojoki_), Lapzemes dienvidu daļā, Simojervi ezera noteka uz Botnijas līci
Vuoksi Upe Somijā un Krievijas Ļeņingradas apgabalā, garums - 156 km (no tiem Krievijā - 143 km), iztek no Saimas ezera, ietek Lādogas ezerā, kritums - 172 m
Oulujoki upe Somijā, Kainū un Ziemeļpohjanmā reģionā, Oulujervi ezera noteka uz Botnijas līci
Luiro upe Somijā, Lapzemē, Kemijoki labā krasta pieteka
Raudanjoki upe Somijā, Lapzemē, Kemijoki labā krasta pieteka
Ounasjoki Upe Somijā, Lapzemē, Kemijoki labā krasta pieteka, garums - 340 km
Tenniejoki upe Somijā, Lapzemes austrumos, Kemijoki labā krasta pieteka, augštece Krievijas Murmanskas apgabalā
Ivalojoki upe Somijā, Lapzemes ziemeļu daļā, ietek Inari ezerā
Teno Upe Somijā, robežupe ar Norvēģiju, kur saucas - Tāna, arī augštece un lejtece Norvēģijā.
Perhonjoki upe Somijā, Viduspohjanā un Pohjanā, ietek Botnijas līcī
Ījoki upe Somijā, Ziemeļpohjanmā reģionā, ietek Botnijas līcī
Livojoki upe Somijā, Ziemeļpohjanmā reģionā, Ījoki labā krasta pieteka
Kimmene Upe Somijas dienvidos ("Kymene") ar daudziem atzarojumiem ietek Somu jūras līcī, garums - 204 km
Kimijoki Upe Somijas dienvidos ("Kymijoki"), Peijenes ezeru sistēmas \~600 ezeru noteka uz Somu līci, garums - 208 km
Kokemeenjoki upe Somijas dienvidrietumos (_Kokemaenjoki_), ezeru plato rietumos, garums - \~400 km, sākas pie Tamperes, ietek Botnijas līcī pie Pori.
Muonio Upe Somijas un Zviedrijas ziemeļos, šo valstu robežupe, tās somu nosaukums (zviedru - Muonioelvena), izveidojas, satekot Leteseno un Konkemeeno (zviedru - Šēnšemeelvena), satekot ar Tornelvenu izveido Tornionjoki (zviedru - Torne), kas ietek Botnijas līcī.
Muonioelvena Upe Somijas un Zviedrijas ziemeļos, šo valstu robežupe, tās zviedru nosaukums (somu - Muonio), izveidojas, satekot Leteseno un Šēnšemeelvenai (somu - Konkemeeno), satekot ar Tornelvenu izveido Torni (somu - Tornionjoki), kas ietek Botnijas līcī.
Kiunena upe Somijas ziemeļos, Lapzemē, Raudanjoki kreisā krasta pieteka
Konkemeeno Upe Somijas ziemeļos, robežupe ar Zviedriju (zviedru nosaukums - Šēnšemeelvena), satekot ar Leteseno izveido Muonio (zviedru - Muonioelvenu).
Leteseno Upe Somijas ziemeļrietumos, satekot ar Konkemeeno (zviedru - Šēnšemeelvenu) izveido Muonio (zviedru - Muonioelvenu), kas ir robežupe ar Zviedriju.
Tornionjoki Upe Somijas ziemeļu daļā, robežupe ar Zviedriju (kur saucas - Torne), izveidojas, satekot Tornelvenai un Muonio (zviedru - Muonioelvena), ietek Botnijas līcī.
Šēnšeneelvena Upe Zviedrijas ziemeļos, robežupe ar Somiju (somu nosaukums - Konkemeeno), satekot ar Leteseno izveido Muonioelvenu (somu - Muonio), kas arī ir robežupe ar Somiju.
Tornelvena upe Zviedrijas ziemeļos, satekot ar Somijas un Zviedrijas robežupi Muonioelvenu izveido Torni (somu - Tornionjoki), kas visā tās garumā arī ir Somijas un Zviedrijas robežupe un ietek Botnijas līcī
Torne Upe Zviedrijas ziemeļu daļā, robežupe ar Somiju (kur saucas - Tornionjoki), izveidojas, satekot Tornelvenai un Muonioelvenai (somu - Muonio), ietek Botnijas līcī.
Portipahtas ūdenskrātuve uzpludināta uz Kiunenas upes, Somijas ziemeļos, Lapzemē
Lokas ūdenskrātuve uzpludināta uz Luiro upes, Somijas ziemeļos, Lapzemē
ziemeļvalstis Valstis, kas atrodas ziemeļos (Zviedrija, Norvēģija, Dānija, ieskaitot Fēru salas, Somija, ieskaitot Ālandu salas, Islande; bieži tiek ietverta arī Grenlande).
selga Vaļņveida reljefa forma Karēlijā, Kolas pussalā, Somijā un Igaunijā.
jatūlijs Vecākā proterozoiskās grupas jeb algonkija formācija Somijā, cieši saistīta ar kalevija formāciju, sastāv no bieziem konglomerātu un kvarcītisku smilšakmeņu slāņiem, arī dolomītu kaļķakmeņiem un glūdu slāņekļiem.
Pallastunturi virsotne Somijas ziemeļu daļā, augstums -807 m
Halti virsotne uz Norvēģijas un Somijas robežas, augstums - 1328 m
Vuoksa Vuoksi, upe Somijā un Krievijā.
Sīdebī rags zemesrags Somijā, Pohjanmā reģiona dienvidrietumos, Botnijas līča austrumu piekrastē
Zviedrija Zviedrijas Karaliste - valsts Ziemeļeiropā, Skandināvijas pussalā (zviedru valodā "Sverige"), platība - 449964 kvadrātkilometru, 9059650 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Stokholma, administratīvais iedalījums - 21 lēne, robežojas ar Norvēgiju un Somiju, apskalo Baltijas jūra un Ziemeļjūra.
brīvprātīgo korpuss zviedru un norvēģu brīvprātīgie, kas Ziemas kara laikā 1939-40 cīnījās Somijas pusē

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Somi.