Paplašinātā meklēšana
Meklējam Sea.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (59):
- Skotijas jūra Atlantijas okeāna malas jūra (angļu val. "Scotia Sea") Antarktīdas piekrastē, starp Dienviddžordžijas salu, Dienvidsendviču un Dienvidorkneju salām, Dreika šaurums to savieno ar Kluso okeānu, platība — 1247000 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 6022 m
- Koraļļu Jūras salas Austrālijas ārējā teritorija (angļu val. "Coral Sea Islands"), platība kopā ar jūras akvatoriju - \~1 mlj kvadrātkilometru, salu platība - <3 kvadrātkilometri, ietver daudzas mazas salas un rifus (augstums - līdz 6 m)
- Nāves jūra beznoteksāļezers Rietumāzijā (angļu val. “Dead Sea”), Jordānijā, Izraēlā un Palestīnā, atrodas Goras ieplakā 420 m zjl. (tās piekraste ir zemākā sauszemes vieta pasaulē), platība — 810 kvadrātkilometru, garums — 67 km, lielākais platums — 18 km, lielākais dziļums — 330 m
- Rīsera-Larsena jūra Dienvidu okeāna malas jūra (angļu val. "Riiser-Larsen Sea"), pie Karalienes Modas Zemes krastiem (Austrumantarktīdā iepretim Āfrikas dienvidiem)), starp 14. un 34. austrumu garuma grādu, platība - 1,1 mlj km^2^, dziļums pārsvarā - >3000 m, daudz aisbergu
- Kinnerets ezers Izraēlā ("Yam Kinneret", "Sea of Galilee"), atrodas Goras ieplakā 212 m zjl., platība - 145 kvadrātkilometri, garums - \~23 km, platums - līdz 11 km, dziļums - līdz 48 m, rietumu un austrumu krasti stāvi, caur ezeru tek Jordāna; Tiberijas ezers, Tibērija ezers, Bahrtabarijas ezers, Ģenecaretes ezers, Galilejas jūra
- Norspa Īpašā Ziemeļjūras darbības programma (Īru jūras, Ziemeļjūras, Baltijas jūras un Ziemeļaustrumu Atlantijas okeāna vides aizsardzībai; "North Sea special programme of action")
- Kamotu Kamotu jūra - starpsalu jūra Klusā okeāna Filipīnu arhipelāgā ("Camotes Sea"), starp Leiti, Boholu un Sebu, dziļums - līdz 823 m, centrā - Kamotesu salas, dienvidos - daudz koraļļu rifu, šaurumi savieno ar Visajanas un Mindanao jūru
- Moluku jūra Klusā okeāna starpsalu jūra (angļu val. "Molucca Sea") starp Sulavesi, Sanihes, Mindanao, Talaudu, Halmaheras un Sulas salu, platība - 274000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4970 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas - līdz 2,2 m
- Sibujanas jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Sibuyan Sea"), dziļums - līdz 1700 m, centrālajā daļā Sibujanas sala, šaurumi savieno ar Samaras jūru, Visajanas jūru, Sulu jūru un Kluso okeānu, bieži taifūni, neregulāras, pusdiennakts plūdmaiņas - >2 m
- Visaju jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Visayan Sea"), starp Masbati, Sebu, Negrosu un Panaju, dziļums pārsvarā 10-20 m, lielākais - 106 m, krasti līčaini, daudz salu, šaurumi savieno ar citām apkārtējām jūrām
- Klektona kūrortpilsēta Lielbritānijā (_Clacton-on-Sea_), Anglijas dienvidaustrumos, Eksesas grāfistē
- Sautendonsī lielpilsēta un unitārā pašvaldība Lielbritānijā (_Southend-on-Sea_), Anglijas dienvidaustrumos, Eseksā, Temzas estuāra ziemeļu krastā
- D'Irvila jūra malas jūra (Dienvidu okeānā) Indijas okeāna Antarktīdas piekrastē ("d'Urville Sea") starp 136. un 148. Austrumu garuma grādu, apskalo Adelijas zemi, lielākais dziļums - 3610 m
- Īrijas jūra malas jūra Atlantijas okeānā (angļu val. _Irish Sea_), starp Lielbritānijas salu austrumos un Īrijas salu rietumos, ar Atlantijas okeānu savieno Ziemeļu un Sentdžordža šaurums, platība — 47000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 43 m, lielākais dziļums — 159 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 6,1 m
- Labradoras jūra malas jūra Atlantijas okeāna ziemeļrietumos (angļu val. "Labrador Sea"), starp Grenlandi un Labradoras pussalu, platība - 841000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4316 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 4 m
- Ziemeļjūra Malas jūra Atlantijas okeānā, pie Eiropas krastiem, starp Lielbritāniju, Orkneju un Šetlendas salām, Skandināvijas un Jitlandes pussalu (angļu val. "North Sea", vācu val. "Nordsee", norv. val. "Nordsoen"), ziemeļos savienojas ar Norvēģu jūru, austrumos ar Baltijas jūru, platība - 575000 kvadrātkilometru, lielākajā daļā dziļums - mazāks par 100 m, dienvidu daļā daudz sēkļu, lielākais dziļums - 725 m
- Rosa jūra malas jūra Dienvidu okeānā (angļu val. "Ross Sea"), Antarktīdas piekrastē, starp Adēra un Kolbeka ragu (starp 170. austrumu un 158. rietumu garuma grādu), platība – 439000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums – 2972 m
- Vedela jūra malas jūra Dienvidu okeāna dienvidos (angļu val. "Weddell Sea"), pie Antarktīdas krastiem, uz austrumiem no Antarktīdas pussalas, platība - 2,9 mlj kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6820 m
- Arafuru jūra malas jūra Indijas okeānā (_Arafura Sea_), , starp Austrāliju, Jaungvineju un Tanimbaru salām (Indonēzijā), dziļums - pārsvarā līdz 200 m, lielākais - 3680 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 2,5-7,6 m, Toresa šaurums savieno ar Koraļļu jūru, rietumos - Timoras jūra
- Deivisa jūra malas jūra Indijas okeānā (angļu val. "Davis Sea"), atrodas Antarktīdas piekrastē starp 82. un 97. austrumu platuma grādu, platība — 21000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 1369 m
- Mosona jūra malas jūra Indijas okeānā (angļu val. “Mawson Sea”), pie Antarktīdas krastiem starp 95. un 113. rietumu garuma grādu, platība — 333000 kvadrātkilometru, dziļums — \~1000 m, daudz aisbergu
- Andamanu jūra malas jūra Indijas okeānā (angļu valodā _Andaman Sea_) starp Indoķīnas un Malakas pussalu, Sumatras, Nikolaru un Andamanu salām, Malakas šaurums to savieno ar Dienvidķīnas jūru
- Timoras jūra malas jūra Indijas okeānā, starp Austrāliju un Timoras salu (angļu val. "Tiimor Sea"), platība — 432000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 3310 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — 3-4 m
- Amundsena jūra malas jūra Klusajā okeānā (angļu valodā _Amundsen Sea_), Mērijas Bērdas Zemes (Antarktīdas rietumos) piekrastē starp 100. un 123. rietumu garumu grādu, platība - 98000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 585 m
- Zālamana jūra malas jūra Klusajā okeānā, starp Zālamana, Jaungvinejas un Jaunbritānijas salu (angļu val. "Solomon Sea"), platība - 755000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 2652 m, lielākais - 9103 m, diennakts plūdmaiņas - \~1 m
- Linkolna jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeānā (angļu val. “Lincoln Sea”), Grenlandes un Elsmīras salas ziemeļu piekrastē, platība — 38000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 582 m
- Sīforda pilsēta ASV ("Seaford"), Ņujorkas štatā, 15300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sērsi pilsēta ASV ("Searcy"), Ārkanzasas štatā, 24000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sīsaida pilsēta ASV ("Seaside"), Kalifornijas štatā, 34100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sietla pilsēta ASV ("Seattle"), Vašingtonas štatā, starp Pjūdžeta līci un Vašingtona ezeru, osta, 668000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Akarau pilsēta Brazīlijā (_Acaraú_), Searas štata ziemeļos, Atlantijas okeāna piekrastē
- Akopiara pilsēta Brazīlijā (_Acopiara_), Searas štatā
- Arakati pilsēta Brazīlijā (_Aracati_), Searas štata austrumos
- Žuazeiru du Norti pilsēta Brazīlijā ("Juazeiro do Norte"), Searas štata dienvidos, 238900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Fortaleza pilsēta Brazīlijā (port. val. "Fortaleza"), Searas štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 2,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Sīema pilsēta Lielbritānijā (_Seaham_), Anglijas ziemeļaustrumos
- Sautenda pilsēta Lielbritānijā (_Southend-of-Sea_), Anglijas dienvidaustrumos, osta Temzas grīvlīča ziemeļu krastā, 179800 iedzīvotāju (2000. g.)
- Karību jūra pusslēgtā jūra Atlantijas okeānā (angļu val. "Caribben Sea"), starp Centrālameriku, Dienvidameriku un Antiļu salām, platība - 2,7 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 2429 m, lielākais dziļums - 7090 m
- Dienvidķīnas jūra pusslēgtā jūra Klusā okeāna rietumos (angļu val. "South China Sea") starp Āzijas piekrasti un Taivānas, Lusonas, Palavanas, Kalimantānas un Sumatras salu, platība — 3530 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 1024 m, lielākais dziļums — 5560 m
- Koraļļu jūra pusslēgtā jūra Klusajā okeānā (angļu val. "Coral Sea"), starp Austrālijas ziemeļaustrumu krastu, Jaungvineju, Zālamana, Jaunhebridu salām un Elizabetes rifu, platība - 4,07 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 2468 m, lielākais dziļums - 9174 m
- Austrumķīnas jūra pusslēgtā jūra Klusajā okeānā starp Ķīnas krastiem, Taivānas, Rjukju, Kjusju salām un Koreju (angļu val. "East China Sea"), ziemeļos Dzeltenā jūra, Korejas šaurums savieno ar Japāņu jūru, Taivānas šaurums ar Dienvidķīnas jūru, platība - 836 tūkstoši kvadrātkilometru; Dunhaja
- Sarkanā Sarkanā jūra - vidus jūra Indijas okeāna ziemeļrietumos (arābu val. "Al Bahr Al Ahmar", angļu val. "Red Sea"), starp Arābijas pussalu un Āfriku, platība - 460000 kvadrātkilometru, garums - 1932 km, platums - 306 km, lielākais dziļums - 3039 m
- sealskin Seal
- SAD Sezonas (sezonālie) emocionālie traucējumi, kas visbiežāk izpaužas kā rudens vai ziemas depresija (angļu val. "Seasonal Affective Disorder")
- Fidži jūra starpsalu jūra Klusā okeāna dienvidrietumu daļā (angļu val. "Fiji Sea"), tropu zonā starp Fidži salām, Kermadeka salām, Jaunzēlandi, Norfolku un Jaunkaledoniju, robežojas ar Tasmana un Koraļļu jūru, platība — 3180000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 2741 m, lielākais dziļums — 7633 m
- Bandas jūra starpsalu jūra Klusā okeāna rietumu daļā (angļu val. "Banda Sea"), starp Seramu, Tanimbaru, Timoru, Kalaotou, Sulavesi, Buru, Sulas salām, platība - 714000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 7440 m, neregulāras plūdmaiņas - līdz 2,4 m
- Filipīnu jūra starpsalu jūra Klusā okeāna rietumu daļā (angļu val. "Philippine Sea"), starp Rjūkjū, Kjusju, Honsju, Nampo, Marianas, Japas, Palau salu, Halmaheru, Filipīnām un Taivānas salu, platība — 5726000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 4108 m
- Floresas jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (angļu val. "Flores Sea"), Indonēzijā, starp Floresas, Sumbavas un Sabalanas salu, platība — 115000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 1522 m, lielākais dziļums — 5121 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 2,3 m
- Bismarka jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (angļu val. "New Guinea Sea"), Bismarka arhipelāgā starp Jaungvineju, Admiralitātes salām, Jaunīriju un Jaunbritāniju, platība — 338000 kvadrātkilometru, lilelākais dziļums — 2900 m, diennakts plūdmaiņas — līdz 0,5 m; Jaungvinejas jūra
- Savu jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (angļu val. "Savu Sea") starp Floresu, Sumbu un Timoru, platība - 104000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3475 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2 m
- Sulavesi jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (angļu val. "Sulawesi Sea"), starp Sulavesi, Kalimantānu, Mindanao, Singihes salu un Sulu arhipelāgu, Makasaras šaurums savieno ar Javas jūru, platība — 453000 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 5914 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas — >3 m
- Sulu jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (angļu val. "Sulu Sea"), starp Filipīnu salām, Kalimantānas salu un Sulu arhipelāgu, platība - 335000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 5576 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2-3 m
- STCW Starptautiskā 1978. g. konvencija "Jūrnieku sagatavošanas, diplomēšanas un sardzes pildīšanas standarti" ar labojumiem 1995. g. (angļu "International Convention on Standarts of Training, Certification and Watchkeeping for Seafarers, 1978, as amended in 1995")
- SOLAS Starptautiskā konvencija "Dzīvības drošība jūrā" (angļu "Safety of Life at Sea")
- COLREGS Starptautisko noteikumu sistēma, kas nosakakuģa vadītāja rīcību, lai izvairītos no kuģu sadursmes jūrā (angļu "International Regulations for the Prevention of Collisions at Sea")
- Akarau upe Brazīlijā (_Acaraú, Rio_), Searas štata rietumu daļā, ietek Atlantijas okeānā
- Sarkanā jūra vidus jūra Indijas okeāna ziemeļrietumos (arābu val. "Al Bahr Al Ahmar", angļu val. "Red Sea"), starp Arābijas pussalu un Āfriku, platība — 460000 kvadrātkilometru, garums — 1932 km, platums — 306 km, lielākais dziļums — 3039 m
- Boforta jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra ("Beaufort Sea") starp Barova ragu Aļaskā un Kanādas Arktisko arhipelāgu, platība - 481000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3749 m
- Norvēģu jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra (angļu val. "Norwegian Sea", norv. val. "Norskehavet") starp Skandināvijas pussalu, Šetlendas, Fēru salām, Islandi, Jana Majena un Lāču salu, platība - 1,34 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3970 m
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Sea.