Paplašinātā meklēšana
Meklējam Rucava.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (97):
- Nemunas svīta apakštriasa stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu malā, biezums — līdz 74 m (Rucavas apkaimē), atsegumi Ventas, Loša, Zaņas, Vadakstes krastos
- Papes Priediengals apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā
- Papes Ķoņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā, ievērojams tautas celtniecības piemineklis
- Mangaļi apdzīvota vieta (mazciems) Rucavas pagastā
- Nida apdzīvota vieta (mazciems) Rucavas pagastā
- Katuži apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā
- Sviļu ciems apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Rucavas pagastā
- Dunika apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novadā 40 km no Liepājas un 18 km no Rucavas
- Palaipe apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā
- Ģeistauti apdzīvota vieta (skrajciems) Rucavas pagastā
- Līkuma ciems apdzīvota vieta (skrajciems) Rucavas pagastā
- Peši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā
- Pape apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā
- Ķāķišķe apdzīvota vieta (vidējciems) Rucavas pagastā
- Paurupe Apdzīvotās vietas "Rucava" bijušais nosaukums
- Bašķu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā pie bij. Barbānu, Bašķu un Timbru mājām, \~100 m no Sventājas upes, tās labā krasta palienē, 1 m augsts zemes pacēlums, apbedījumus veido ugunskapi māla urnās vai bez tām, atsevišķi atradumi datēti ar 2.-1. gs. p. m. ē.
- Zīmes akmens atrodas Nīcas pagastā, pie Nīcas un Rucavas pagasta senās robežas, daļēji noapaļots ar jumtveidīgu augšu, apkārtmērs - 15,8 m, augstums - 2,1 m, garums - 5 m, platums - 4,4 m, virszemes tilpums - \~23 kubikmetri
- Nidas tīrelis augstais purvs Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, uz dienvidiem no Papes ezera, dabas parka "Pape" teritorijā, platība - 2433 ha, klajš, aug retas priedītes, līdz 3 m dziļumam ir maz sadalījusies sfagnu kūdra, zem tās līdz 2,5 m biezs sapropeļa slānis
- Oksfordas stāvs augšjuras stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu stūrī, biezums — līdz 1,6 m, Rucavas un Sikšņu apkaimē veido pamatiežu virsu
- Papes bāka bāka Rucavas pagastā, uzbūvēta 1890. g., rekonstruēta 2002. g., ir dzelzs cilindrs (diametrs 1,9 m) ar dzelzs režģa balstiem ārpusē, gaismas avots (elektriskā spuldze un nekustīga lēca ar koncentriskām joslām) atrodas 21 m vjl.
- Ječupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas, Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 26 km, kritums - 31 m, izveidojas, Dunikas pagastā pie Sikšņiem satekot melorācijas grāvjiem, gultne regulēta, lejtecē iedambēta, senāk ietecējusi Toselē, bet 20. gs. 30. gadu beigās ievadīta Bārtā; Krista; Kriste; Kristupe; Upita; Upīte
- Luknes skābaržu audze botāniskais liegums parastā skābarža aizsardzībai, atrodas Rucavas novada Dunikas pagastā, platība - 161 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Vītolnieki Brīvdabas muzejs, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, atrodas Rucavas pagastā, ir viena no "Papes ķoņu zvejnieku ciema" sētām, ekspozīcijā 19.-20. gs. Papes zvejnieka zvejas rīki, apģērbs, saimniecības priekšmeti, šīs mājas bijušo saimnieku dzimtas vēsture
- Ķirbas purvs dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1095 ha, sastopamas daudzas retas lakstaugu sugas un vistālāk uz rietumiem augošais zemais bērzs ("Betula humilis")
- Dunika Dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Rucavas novada Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., izveidots apvienojot Dunikas tīreļa dzērvenāju liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 1334 ha) un Luknes skābaržu audzes botānisko liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 161 ha)
- Papes dabas parks dabas parks Nīcas un Rucavas pagastā, dibināts 2003. g., platība — 51777 ha, ietilpst Nidas purvs, Papes ezers, to apkārtne un piejūras kāpas, Nidas pludmale, senie zvejniekciemi, Papes bāka, kā arī Baltijas jūras akvatorija līdz 30 m dziļumam (reņģu nārsta vietas)
- Rucavas pagasta teritorija daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Nīcas pagastam, savukārt neliela daļa no Dunikas pagasta pirmskara teritorijas iekļauta tagadējā Rucavas pagastā
- Palangas novads daļa viduslaikos kuršu apdzīvotās Megavas zemes, ko 1253. g. pakļāva Livonijas ordenis, bet 14. gs. pievienoja Lietuvas dižkunigaitijai, 1819. g. pievienoja Kurzemes guberņai, bet 1921. g. nosakot Latvijas un Lietuvas robežu kopā ar Rucavas pagasta dienvidu daļu (Būtiņģes un Sventājas ciemu) atdeva Lietuvai, lai nodrošinātu tai izeju pie jūras, 1920. g. novadā dzīvoja 1840 lietuviešu un 773 latvieši
- Dunikas pagasta teritorija dibināta 1919. gadā, apvienojot 13 Rucavas, Bārtas un Nīcas pagastu ciemus, padomju laikā teritorijā papildus iekļauta neliela daļa pirmskara Rucavas pagasta teritorijas
- pakalnišķinieki Dienvidkurzemes novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieki" iedzīvotāji
- Priediengalciems Dienvidkurzemes novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Papes Priediengals" bijušais nosaukums
- Papes ezers ezers Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Nīcas un Rucavas pagastā, 0,1 m vjl., no Baltijas jūras to atdala 1 km plata kāpu josla, platība — 1205 ha, garums — 8,3 km, lielākais platums — 2,7 km, lielākais dziļums — 1,1 m, ultraeitrofs, 1989. g. iekļauts Eiropas nozīmīgāko putnu vietu sarakstā
- Nidas pludmale ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rucavas pagastā, sākas pie Latvijas un Lietuvas robežas un stiepjas ziemeļu virzienā 3 km garumā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 37,08 ha, ir savdabīgs oļains Baltijas jūras pludmales posms, oļi un akmeņi veido arī lēzenu, 25-30 m platu un 0,5 m augstu krasta valni, kura virsējā daļā ir smiltis un grants
- Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu
- Nīcas novads izveidots 2009. g. Kurzemes dienvidrietumu daļā pie Baltijas jūras, ietvēra Nīcas un Otaņķu pagastus, robežojas ar Liepājas pilsētu, Grobiņas un Rucavas novadu, kā arī ar Baltijas jūru, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
- Priekules novads izveidots 2009. g., ietvēra Priekules pilsētu un Bunkas, Gramzdas, Kalētu, Priekules un Virgas pagastu, robežojās ar Aizputes, Vaiņodes, Rucavas, Grobiņas un Durbes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
- Kakischken Kaķišķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rucavas pagastā
- Pāļu kalns kalns Nīcas un Rucavas pagastā, ir viena no augstākajām Baltijas jūras piekrastes kāpām, absolūtais augstums - 36,4 m, relatīvais augstums - 30 m, garums - 160 m, platums - 120 m
- Duvzare Kuršu zeme Sventājas un Bārtas baseinā 13. gadsimtā, aizņēma daļu vai visu tagadējo Dunikas, Gramzdas, Kalētu, Nīcas, Priekules, Rucavas un Virgas pagastu teritoriju, kā arī līdz 15 km platu joslu Sventājas kreisajā krastā uz dienvidrietumiem no Skodas Lietuvā, ziemeļos robežojās ar Piemāri, austrumos - ar Bandavu, dienvidos un dienvidaustrumos ar Cekli un Megavu
- Sventāja Latvijas un Lietuvas robežupe Dunikas un Rucavas pagastā, izteka un ieteka Baltijas jūrā atrodas Lietuvā, garums - 73 km (no tiem 34 km ir robežupe, 17 km augšteces un 22 km lejteces Lietuvā), kritums - 50 m, par robežupi kļūst pie satekas ar Lukni, ietek Baltijas jūrā pie Palangas; Robežupe; Sventaja; Sventoja; Lietuvā saucas Šventoja
- Vārnupe Līgupes labā krasta pieteka Rucavas pagastā; Vārnupis
- Meirischken Meirišķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rucavas pagastā
- Rucavas novads novads izveidots 2009. g., ietvēra Dunikas un Rucavas pagastus, robežojās ar Nīcas, Grobiņas un Priekules novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
- Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas)
- Dunikas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Sikšņos, robežojas ar Rucavas, Nīcas, Otaņķu, Bārtas un Kalētu pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušais nosaukums — Sikšņu pagasts
- Nīcas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Liepājas pilsētu, Otaņķu, Dunikas un Rucavas pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: vāciski — Niederbartan, krieviski — Niederbartauskaja
- Papenhof Papes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rucavas pagastā
- Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
- Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
- Rutzau Rucava
- Rutzau Rucavas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rucavas pagastā
- dunicēni Rucavas novada Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Dunika" iedzīvotāji
- dunicnieki Rucavas novada Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Dunika" iedzīvotāji
- luknenieki Rucavas novada Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Lukne" iedzīvotāji
- ozolmežnieki Rucavas novada Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmežs" iedzīvotāji
- sedvinieki Rucavas novada Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Sedvini" iedzīvotāji
- siksnenieki Rucavas novada Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Sikšņi" iedzīvotāji
- rucavietis Rucavas novada latviešu tautas vairākfigūru deja, ko izpilda četri vai astoņi pāri; šīs dejas mūzika
- ģeistautnieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Ģeistauti" (arī - "Ģeistautu ciems") iedzīvotāji
- ģiģinieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Ģigu ciems" iedzīvotāji
- kuršlauķnieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Kuršlauķu ciems" iedzīvotāji
- ķāķišķinieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķāķišķe" iedzīvotāji
- ķērvinieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķervjuciems" iedzīvotāji
- mikņinieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Mikņuciems" iedzīvotāji
- pakalnieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieki" iedzīvotāji
- palaipnieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Palaipi" iedzīvotāji
- papinieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Pape" iedzīvotāji
- paurupnieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Paurupes ciems" iedzīvotāji
- šlājinieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Šlājienu ciems" jeb "Šlājiena ciems" iedzīvotāji
- trumpinieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Trumpinieki" iedzīvotāji
- aškājnieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Aškāji" iedzīvotāji
- bajārinieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Bajāri" (arī "Bajārinu ciems") iedzīvotāji
- Kraģišķi Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Katuži" otrs nosaukums
- ķoniņnieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķoņuciems" iedzīvotāji
- Līkumciems Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Līkuma ciems" nosaukuma variants
- meirišķnieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Meirišķe" iedzīvotāji
- Nidasciems Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Nida" bijušais nosaukums
- nidinieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Nida" iedzīvotāji
- Papesciems Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Pape" daļa
- Papes Ķoņuciems Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Papes Ķoņu ciems" bijušais nosaukums
- Papes ciems Rucavas pagasta apdzīvotās vietas “Papesciems” nosaukuma variants
- Pešu ciems Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Peši" nosaukuma variants
- pešinieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Pešuciems" iedzīvotāji
- rucavnieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Rucava" iedzīvotāji
- sviļinieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Sviļi" iedzīvotāji
- Sviļuciems Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Sviļu ciems" nosaukuma variants
- špiguļnieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Špiguļciems" iedzīvotāji
- zirnājnieki Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Zirnājas ciems" iedzīvotāji
- Rutzau Rucavas pagasta bijušais nosaukums
- Rutcavskaja Rucavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- nāmats Sieviešu tautastērpa piederums, iegarens, četrstūrains linauts, ko Rucavas novadā sievietes tin ap galvu
- Robežupe Sventāja, Latvijas un Lietuvas robežupe Dunikas un Rucavas pagastā
- Sventoja Sventāja, upe Dunikas un Rucavas pagastā
- Paurupe upe Rucavas pagastā, kas senāk ietecēja Papes ezerā, bet tagad novadīta apkārt ezera dienvidu galam uz Papes kanālu un Baltijas jūru, garums - 17 km, kritums 13 m
- Līgupe upe Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 20 km, apvadkanāls 8 km, kritums - 29 m, sākas purvainā apvidū netālu no Lietuvas robežas, ieplūst Papes ezera apvadkanālā, un tās notece pa Papes ezera kanālu tiek ievadīta Baltijas jūrā (senāk ietecēja Papes ezera); Līgotņupe; Līgupis
- Ulmales sērija viduspleistocēna jūras nogulumu slāņkopa Kurzemes rietumu piekrastē posmā no Ovīšiem līdz Ziemupei, kā arī Rucavas apkaimē un vietumis pieguļošajā Baltijas jūras akvatorijā, biezums — līdz 20 m
- A11 viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Liepāja - Lietuvas robeža (Rucava)
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Rucava.