Paplašinātā meklēšana
Meklējam Reinas.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (77):
- megapole Aglomeratīva pilsētu grupa ar policentrisku struktūru, piem., Tokaido (Tokija-Osaka), Reinas-Rūras megapole
- alamaņi Alemaņi - ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Reinas augšteces apvidū no 3. gs. sākuma, 10. gs. izveidojās Alemanijas jeb Švābijas hercogiste
- Žedinas stāvs apakšdevona apakšējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Gargždu sērija (Tilžes un Stonišķu svīta); Žedins
- Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens
- Emsas stāvs Ardēnu un Reinas apgabala apakšdevona augšējais mālaini karbonātisko nogulumu stāvs
- Gīsbahas ūdenskritums atrodas Šveices vidienē ("Giessbach"), viens no augstākajiem (300 m) Eiropā, krīt 7 pakāpēs no Bernes Alpu kraujas Gīsbahas upītē pie ietekas Briencas ezerā (Reinas baseins)
- Taufšteins Augstākā virsotne Fogelsberga masīvā Reinas Šīferkalnu austrumu daļā, Vācijā, augstums - 774 m
- Groserfeldbergs Augstākā virsotne Taunusa grēdā Reinas Šīferkalnu dienvidos, Vācijā, augstums - 880 m
- Langebergs Augstākā virsotne Zauerlndē, Reinas Šīferkalnu ziemeļaustrumu daļā Vācijā, augstums - 843 m
- Ardēni augstiene (_Ardennes_ / _Ardennen_), Reinas Šīferkalnu rietumu daļa Beļģijas dienvidos, Francijā un Luksemburgā, vidējais augstums - 400 m vjl., augstākā virsotne - 694 m vjl. (Botranža kalns)
- Silvreta Augstkalnu masīvs Rētijas Alpos ("Silvretta"), uz Austrijas un Šveices robežas, dienvidos to norobežo Engadīnas ieleja, ziemeļos - Reinas un Innas pietekas, augstākā virsotne - Linarda smaile (3411 m)
- menapiji Cilts senajā Beļģijā pie Reinas grīvas
- Loreleja Eiropas mitoloģiskajā tradīcijā - Reinas nimfa, kas ar savām dziesmām novirza kuģus no ceļa, lai tie sasistos pret klintīm
- ripuari Franku cilšu grupa, kas 3-5 gs. dzīvoja ap Reinas vidusdaļu
- rauriki Gallu cilts pie Reinas, starp Āru un Vogeziem, ap 1. gs. p. m. ē.
- svēbi Ģermāņu cilšu grupa (hermundūri, kvadi, semnoni), kas 1. gs. p. m. ē. - 2. gs. m. ē. dzīvoja Elbas, Mainas, Nekāras baseinā un Reinas augšteces apvidū
- alemaņi Ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Reinas augšteces apvidū no 3. gs. sākuma, 10. gs. izveidojās Alemanijas jeb Švābijas hercogiste
- batāvi Ģermāņu cilts, dzīvoja Reinas lejteces apvidū, no 4. gs. ietilpa franku cilšu savienībā
- Reinas Šīferkalni kalni Reinas vidusteces krastos (vācu val. “Rheinisches Schiefergebirge”), Vācijā, daļēji Beļģijā, Luksemburgā un Francijā, garums — \~440 km, lielākais augstums — 880 m
- Pfalcas mežs kalni Vācijas rietumos ("Pfaelzer Wald"), Reinas kreisajā krastā, starp Vogēziem un Reinas Šīferkalniem, garums - \~1000 km, augstums - līdz 687 m
- Taunuss Kalnu grēda Reinas Šīferkalnu dienvidos, Vācijā, garums - 75 km, augstākā virsotne - Groserfeldbergs (880 m), gk. kvarcīti, virsa plato veida
- Fihtela kalni kalnu grēda starp Frankenvaldi un Rūdu kalniem ("Fichtelgebirge"), Vācijā, Elbas, Donavas un Reinas baseina ūdensšķirtne, augstākā virsotne - 1053 m (Šnēbergs)
- Eifels Kalnu masīvs ("Eifel") Vācijas rietumu daļā, Reinas Šīferkalnu daļa uz ziemeļiem no Mozeles ielejas, garums - \~90 km, augstums - līdz 747 m
- Švarcvalde kalnu masīvs (horsts), Vācijas dienvidrietumu daļā (vācu val. "Schwarzwald"), Reinas labajā krastā, garums - \~160 km, platums - līdz 60 km, augstākā virsotne - 1493 m
- Rothārkalni Kalnu masīvs Reinas Šīferkalnos ("Rothaargebirge"), Zauerlandes austrumu daļā, augstums - līdz 841 m
- Sengotarda pāreja kalnu pāreja (fr. "Saint-Gothard", vācu "Sankt Gotthard") Lepontijas Alpos 2108 m vjl., Šveicē, savieno Leventīnas ieleju ar Reisas (Reinas bas.) ieleju, autoceļš savieno Ziemeļitāliju ar Šveici
- Godesberga Kūrorts Vācijā ("Bad Godesberg"), ZiemeļReinas-Vestfālenes federālajā zemē, Reinas kreisajā krastā, 74900 iedzīvotāju (1968. g.), 1969. g. iekļauta Bonnas pilsētas administratīvajās robežās
- Abnoba Ķeltu (vēst. Gallija) mitoloģijā - medību dieviete, kuru pielūdza ciltis, kuras dzīvoja ielejās austrumos no Reinas
- Vaduca Lihtenšteinas Firstistes galvaspilsēta (vācu valodā _Vaduz_), atrodas Reinas ielejā, Alpos, 5300 iedzīvotāju (2007. g.)
- Monbeljāra pilsēta Francijā (_Montbéliard_), Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā, Ronas - Reinas kanāla krastā, 25900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Bezansona pilsēta Francijas austrumos (_Besancon_), Juras kalnu piekājē, Dū departamenta administratīvais centrs, osta Ronas-Reinas kanāla un Dū upes krastos, 117000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Strasbūra pilsēta Francijas austrumu daļā (franču valodā "Strasbourg"), upes osta Ilas krastos un pie Ronas-Reinas un Marnas-Reinas kanāla, Elzasas reģiona un departamenta administratīvais centrs, 274400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Arnema pilsēta Nīderlandē (_Arnhem_), Reinas labajā krastā, Gelderlandes provinces administratīvais centrs, 151400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Roterdama pilsēta Nīderlandē (_Rotterdam_), viena no lielākajām ostām pasaulē, atrodas Reinas deltā pie Rotes ietekas Māsā, kanāli savieno ar Ziemeļjūru, Amsterdamu un Hāgu, 619900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Shīdama pilsēta Nīderlandē (_Schiedam_), Dienvidholandes provincē, jūras osta Reinas attekā, 76600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Botropa pilsēta Vācijā (_Bottrop_), ZiemeļReinas-Vestfālenes federālajā zemē, osta Reinas-Hernes kanāla krastā, 116000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dortmunde pilsēta Vācijā (_Dortmund_), ZiemeļReinas-Vestfālenes federālajā zemē, Reinas-Rūras aglomerācijas austrumos, osta Dortmundas-Emses kanāla krastā, 576000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lēverkūzene pilsēta Vācijā (_Leverkusen_), ZiemeļReinas-Vestfālenes federālajā zemē, osta Reinas labajā krastā, uz ziemeļiem no Ķelnes, 160800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Esene pilsēta Vācijā ("Essen"), ZiemeļReinas-Vestfālenes federālajā zemē, osta Reinas-Hernes kanāla krastā, 569900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ķelne pilsēta Vācijas rietumu daļā ("Köln"), ZiemeļReinas-Vestfālenes federālajā zemē, Reinas krastos, 1034200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Āre Reinas kreisā krasta pieteka Šveicē (_Aare_), garums - 295 km, sākas no Āres šļūdoņa Finsterārhorna masīvā (Bernes Alpos), tek caur Briencas, Tūnas un Bīles ezeru, kuģojama lejpus Tūnas
- Āre Reinas kreisā krasta pieteka Vācijā, Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē
- Aizreina Reinas labā satekupe Šveicē (_Hinterrhein_), Graubindenes kantonā
- Hunsriks Reinas Šīferkalnu dienvidrietumu daļa starp Mozeli un Nāi, Vācijā, augstums - līdz 816 m, plakankalne, ko veido gk. slānekļi
- Zauerlande Reinas Šīferkalnu ziemeļaustrumu daļa Vācijā ("Sauerland"), garums - \~80 km, augstums - līdz 843 m, dzelzs rūdas un būvakmeņu ieguve
- ribuari Ripuari - franku cilšu grupa, kas 3-5 gs. dzīvoja ap Reinas vidusdaļu
- Eiroporta Roterdamas osta, Nīderlandes Dienvidholandes provincē, Reinas attekas Lekas grīvā
- salieši Saliešu franki - Reinas lejgala novada franki, no kuriem cēlies Vācijas Saliešu ķeizaru nams
- trēveri Senģermāņu tauta ķeltu Gallijā, abpus Mozelei, to galvenais centrs bijusi tagadējā Trieras pilsēta Reinas apgabalā
- Ille upe Austrijā ("Ill"), Reinas kreisā krasta pieteka, garums - 208 km
- Mozele upe Francijā un Vācijā (fr. val. _Moselle_, vācu val. _Mosel_), arī Luksemburgas un Vācijas robežupe, Reinas kreisā krasta pieteka, garums - 545 km, izteka Vogēzos 735 m vjl.
- Māsa upe Francijas austrumos, Beļģijā un Nīderlandē (fr. val. _Meuse_, flāmu val. _Maas_), garums - 925 km, sākas Langras plato 384 m vjl., ietek Reinas deltas kreisajā atzarā - Vālā; Mēza
- Eisela upe Nīderlandē (_Ijssel_), Reinas lejteces labās attekas Lekas atzars uz ziemeļiem, garums 123 km, sākas pie Arnemas, ietek Eselmēra līcī
- Leka upe Nīderlandē (_Lek_), Reinas lejteces labais atzars, sākas augšpus Arnemas, ietek Ziemeļjūrā
- Vāla upe Nīderlandē ("Waal"), Reinas lejteces kreisais (galvenais) atzars, garums - 91 km, sākas augšpus Neimegenas, ietek Ziemeļjūrā
- Aude Māsa upe Nīderlandē, kas savieno divus Reinas lejteces zarus — Vālu un Leku
- Holandsdīpa upe Nīderlandē, Reinas lejteces atzara Vālas nosaukums lejpus Māsas ietekas attekām starp salām
- Nive Mervede upe Nīderlandē, Reinas lejteces atzara Vālas nosaukums lejpus Māsas ietekas attekām starp salām
- Tūra upe Šveicē (_Thur_), Reinas kreisā krasta pieteka, garums - 125 km
- Priekšreina upe Šveicē, Graubindenes kantonā, Reinas kreisā satekupe
- Lāna upe Vācijā (_Lahn_), Reinas labā krasta pieteka, garums - 245 km, sākas Vestervaldē 602 m vjl.
- Zīge upe Vācijā (_Sieg_), Reinas labā krasta pieteka, garums - 130 km
- Erfta upe Vācijā ("Erft"), Reinas kreisā krasta pieteka, garums - 115 km
- Lipe upe Vācijā ("Lippe"), Reinas labā krasta pieteka, garums - 237 km, sākas Teitoburgas Meža dienvidaustrumos
- Nāe upe Vācijā ("Nahe"), Reinas kreisā krasta pieteka, garums - 116 km
- Rūra upe Vācijā ("Ruhr"), Reinas labā krasta pieteka, garums - 235 km, izteka - Zauerlandē 674 m vjl., ieteka - pie Dīsburgas
- Vupere upe Vācijā, Reinas labā krasta pieteka, garums - 105 km
- Mēne upe Vācijā, Reinas pietekas Ruras pieteka
- Lenne upe Vācijā, Reinas pietekas Rūras pieteka, garums - 131 km
- Nekāra upe Vācijas dienvidrietumu daļā ("Neckar"), Reinas labā krasta pieteka, garums - 367 km, izteka pie Švenningenes, starp Švarcvaldi un Švābu Albu
- Maina upe Vācijas vidusdaļā ("Main"), Reinas lielākā pieteka, garums - 524 km, veidojas satekot Rotermainai (no Franku Albas) un Veisarmainai (no Fihtela kalniem), ieteka iepretī Maincai
- Holande Vēsturisks novads Nīderlandē ("Holland"), ietvēra piekrasti uz ziemeļiem no Reinas grīvas un pussalu starp Ziemeļjūru un Eiselmēra līci
- Liebfraumilch viegls Reinas apgabala baltvīns, ko sākotnēji ražoja sieviešu klosterī, kura aizbildne bija Jaunava Marija (_Liebfrau_)
- Elzasa viens no Francijas reģioniem (fr. "Alsace", vācu "Elsass") un vēsturiska province Francijas austrumos, Reinas kreisajā krastā, ietver Augšreinas un Lejasreinas departamentu, administratīvais centrs - Strasbūra, platība - 8280 kvadrātkilometru, 1851400 iedzīvotāju (2010. g.)
- reinvīns Vīnogu vīna šķirne (Reinas vidustecē); šīs šķirnes vīnogu vīns
- Fogelsbergs Vulkānisks masīvs ("Vogelsberg") Reinas Šīferkalnu austrumu daļā, Vācijā, augstākā virsotne - Taufšteins 774 m
- zīgens Zīgenas stāvs - apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu
Piemēros nav.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Reinas.
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv