Paplašinātā meklēšana
Meklējam Novgoroda.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (57):
- guba Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā viduslaikos Novgorodas un Pleskavas zemēs, vēlāk visā Krievijā, sākotnēji sakrita ar pagasta, bet no 16. gs. apriņķa teritoriju.
- simts Administratīvi teritoriāla vienība, tirgotāju kopiena ar stārastu priekšgalā Novgorodas un Pleskavas feodālajās republikās; Maskavas valstī amatnieku un tirgotāju organizācija, laukos un pilsētās administratīvi policejiska vienība, kuru vadīja simtnieks.
- piektā Administratīvi teritoriāls apgabals Novgorodas zemē 15.-18. gs. (sākotnēji Novgorodas zeme iedalījusies piecos "galos").
- žaļņiki Apbedījumi ar virspusēju akmeņu krāvumu, izplatīti gk. Novgorodas un Pleskavas apgabalos, attiecas uz 12.-15. gs.
- Gaujiena Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele.
- Boļšaja Višera apdzīvota vieta Krievijā, Novgorodas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ilmeņa ezers ezers Krievijā, Novgorodas apgabalā, 18 m vjl., vidējā platība - 982 kvadrātkilometri (atkarībā no ūdens līmeņa 733-2090 kvadrātkilometru), garums - \~45 km, platums - līdz 35 km, dziļums - līdz 10 m, ietek \~50 upes, iztek Volhova, ūdens svārstības no 2,3 m (martā) līdz 5,8 m (maijā).
- Seligers Ezers Valdaja augstienē 205 m vjl., Krievijas Tveras un Novgorodas apgabalā, platība - 212 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 24 m, līčains, daudz salu.
- Atzele Gaujienas sens nosaukums, kas minēts 1111. g. Novgorodas Laika grāmatā.
- Vetseke Kokneses valdnieks 13. gs. (lat. "Vetseke, Viesceka, Vesceka"), minēts Indriķa hronikā un saukts gan par karali ("rex"), gan valdnieciņu ("regulus"), 1208. g. bija spiests atstāt Koknesi un doties uz Krieviju, 1224. g. ar savu karadraudzi piedalījās Tērbatas aizstāvēšanā pret krustnešiem un tika nogalināts; Novgorodas hronikā - Vjačko.
- uzture Nosacīts zemes valdījums Novgorodas, Pleskavas lielkņazistēs u. c. krievu zemēs viduslaikos.
- novgorodka Novgorodas sudraba monēta, ap 0,79 g svarā, kalta 1419.-78. g. pēc Maskavas lielkņazu dengas parauga.
- Tihvinas grēda pauguraina augstiene uz ziemeļiem no Valdaja augstienes Krievijas Novgorodas apgabala ziemeļaustrumos un Ļeņingradas apgabala dienvidaustrumos, garums — \~150 km, augstums — līdz 280 m, ūdensšķirtne starp Lādogas ezeru un Ribinskas ūdenskrātuvi.
- Holma Pilsēta Krievijā ("Holm"), Novgorodas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veļikijnovgoroda pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabala administratīvais centrs, 225000 iedzīvotāju (2021. g.), līdz 1999. g. - Novgorda.
- Boroviči Pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabala austrumos, Msta krastos, rajona administratīvais centrs, 52700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1770. g.
- Malaja Višera pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čudova Pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1937. g.
- Pestova Pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, Mologas kreisajā krastā, 15800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Okulovka Pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta labajā krastā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Staraja Rusa pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, piestātne Poļistas krastos, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soļci Pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, Šeloņas kreisajā krastā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valdaja Pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, Valdaja ezera krastā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.).
- tūkstošnieks Pilsētvalža palīgs Novgorodas republikā, kurš pārzināja tirdzniecību un vadīja zemessardzi.
- pomori Senkrievu ieceļotāju (gk. no Novgorodas zemes) pēcteči, kuru senči XII-XVIII gs. sākumā apmetās Baltās jūras dienvidrietumu un dienvidaustrumu piekrastē, saglabājuši dažas etnogrāfiskas īpatnības; plašā nozīmē - Baltās un Barenca jūras piekrastes krievu iedzīvotāji, kas nodarbojas ar jūras dzīvnieku medībām, zvejniecību, jūrniecību.
- čudi Somugru ciltis, kas minētas senkrievu hronikās, Novgorodas zemēs uz austrumiem no Oņegas ezera.
- pečori Somugru cilts, kas dzīvoja Pečoras upes baseinā, 12.-14. gs. bija Novgorodas feodālās republikas, no 15. gs. Krievijas valsts pakļautībā.
- karēļi Tauta, Karēlijas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Ļeņingradas, Novgorodas, Tveras u. c. apgabalos.
- Pola Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, garums - 267 km, sākas Valdajas ziemeļrietumu nogāzē (Tveras apgabalā), ietek Ilmeņa ezerā.
- Redja Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Lovates kreisā krasta pieteka.
- Holova Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta kreisā krasta pieteka.
- Ļņanaja Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta kreisā krasta pieteka.
- Huba Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta labā krasta pieteka.
- Mda Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta labā krasta pieteka.
- Uvera Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta labā krasta pieteka.
- Polometa Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Polas labā krasta pieteka.
- Holiņja Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Poļistas kreisā krasta pieteka.
- Volhova Upe Krievijā, Novgorodas un Ļeņingradas apgabalā, garums - 224 km, kritums - 13 m, iztek no Ilmeņa ezera, ietek Ladogas ezerā.
- Sjasa Upe Krievijā, Novgorodas un Ļeņingradas apgabalā, garums - 260 km, sākas Tihvinas grēdas dienvidaustrumos, ietek Lādogas ezerā.
- Luga Upe Krievijā, Novgorodas un Ļeņingradas apgabalā, garums - 353 km, sākas Tjosovskas purvos, ietek Somu līča Lugas grīvlīcī.
- Berezaika Upe Krievijā, Novgorodas un Tveras apgabalā, Msta kreisā krasta pieteka.
- Koboža Upe Krievijā, Novgorodas un Vologdas apgabalā, Mologas kreisā krasta pieteka.
- Lovate Upe Krievijā, Pleskavas un Novgorodas apgabalā, garums - 530 km, iztek no Lovateca ezera Baltkrievijā, ietek Ilmeņa ezerā.
- Šeloņa Upe Krievijā, Pleskavas un Novgorodas apgabalā, ietek Ilmeņa ezerā.
- Poļista Upe Krievijā, Pleskavas un Novgorodas apgabalā, Lovates kreisā krasta pieteka.
- Kuņja Upe Krievijā, Pleskavas, Tveras un Novgorodas apgabalā, Lovates labā krasta pieteka.
- Msta Upe Krievijā, Tveras un Novgorodas apgabalā, garums - 445 km, iztek no Mstino ezera Valdaja augstienes ziemeļaustrumos, ietek Ilmeņa ezerā.
- Mologa Upe Krievijā, Tveras, Novgorodas un Vologdas apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - \~450 km, ietek Ribinskas ūdenskrātuvē.
- Tigoda Upe Krievijas Ļeņingradas un Novgorodas apgabalā, Volhovas kreisā krasta pieteka.
- Keresta Upe Krievijas Novgorodas apgabalā, Volhovas kreisā krasta pieteka.
- Oskuja Upe Krievijas Novgorodas apgabalā, Volhovas labā krasta pieteka.
- Pževča Upe Krievijas Novgorodas apgabalā, Volhovas labā krasta pieteka.
- Valk Valkas pilsētas nosaukums, kas minēts Novgorodas hronikā.
- posadņiks Večes ievēlēta augstākā amatpersona Novgorodas feodālajā republikā 12.-15. gs. un Pleskavas feodālajā republikā 14.-16. gs., ko parasti ievēlēja uz 1-2 g. no ievērojamāko bajāru vidus.
- Novgoroda Veļikijnovgoroda (līdz 1999. g. - Novgoroda) ir pirmā senās Krievzemes galvaspilsēta, vēlāk suverēnās Novgorodas zemes galvaspilsēta, šobrīd Novgorodas apgabala administratīvais centrs Krievijas ziemeļrietumos, 170 km no Sanktpēterburgas, 225000 iedzīvotāju (2021. g.).
- Vjačko Vetseke - Kokneses valdnieks 13. gs. (viņa vārds Novgorodas hronikā).
- purniņš Viduslaikos krievu ādas naudas vienība ar dažādu skaidrojumu, kas sastopama tikai Novgorodas un Pleskavas kņazistēs; iespējams tā apzīmētas caunu vai vāveru ādas, vai monētas ar šo dzīvnieku galvas attēlu; pēc citas interpretācijas tā sauca sudraba stieņa naudu, ko katru glabāja ietītu ādas gabaliņā vai galviņā.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Novgoroda.