Paplašinātā meklēšana
Meklējam Nere.
Atrasts vārdos (10):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (134):
- Neretas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Neretas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļa iekļauta tagadējā Pilskalnes pagastā, nedaudz mainījušās arī robežas ar Saukas un Rites pagastu.
- buividieši Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Buividas" iedzīvotāji.
- pēternieki Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Pēternieki" iedzīvotāji.
- pilkalnieši Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Pilkalne" iedzīvotāji.
- Neretas meteorīts akmens meteorīts, kas 1864. g. 12. aprīlī nokritis netālu no Neretas, atrasti 2 gabali, to masa - 5 kg un 4 kg, pētīts Tērbatas universitātē, galvenā masa (3301 g) glabājas Igaunijas Ģeoloģijas muzejā, mazāki paraugi - citās meteorītu kolekcijās.
- Neretaslauki apdzīvota vieta (mazciems) Neretas pagastā.
- Svajāni apdzīvota vieta (mazciems) Neretas pagastā.
- Zalve Apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g, Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 35 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Lielzalves muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Zalva, Lielzalva, izloksē - Zolva, Lielzolva.
- Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 55 km no Aizkraukles un 11 km no Neretas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs.
- Ērberģe apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 56 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Herbergen" teritorijā, Mazzalves pagasta administratīvais centrs.
- Ataše Ataša, Neretas pieteka.
- Neretas muiža atrodas Aizkraukles novada Neretas pagastā, apbūves kompleksu veidoja vecā kungu māja, nedaudz vēlāk uzbūvētā saimniecības ēka un 19. gs. uzceltā jaunā kungu māja (izdemolēta 20. gs. 60. gados), kas no 3 pusēm iekļāva taisnstūrveida pagalmu, ko norobežoja metāla žogs ar mūra stabiem un grezniem metāla kaluma vārtiem.
- Lielzalves muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Neretas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Zalve.
- Friedrichshof Buividu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Neretas pagastā.
- nerejs Daudzsartārpu klases ģints ("Nereis"), kas sastopama Baltijas jūrā.
- Nereta Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils un Līvānu novadā, garums - 46 km, kritums - 41 m, sākas no grāvjiem starp Lielo Pelēčāres purvu un Teiču purvu; Narača; Nareta; augštecē Neretiņa.
- Neretiņa Daugavas labā krasta pietekas Neretas otrs nosaukums tās augštecē.
- Salāte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Neretas pagastā (ietek Neretas ūdenskrātuvē), augštece Rites pagastā, iztek no Krīgānu ezera, garums - 12 km, kritums - 3,8 m.
- Dūņupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Neretas pagastā, augštece Jēkabpils novada Saukas pagastā, garums - 15 km, iztek no Saukas ezera; Sauka.
- Dēidamija Grieķu mitoloģijā - Skīras salas valdnieka Likomēda meita, pie kura jūras dieva Nereja meita Tetīda pirms Trojas kara slēpa savu dēlu Ahileju.
- Viesītes novads izveidots 2009. g., ietvēra Viesītes pilsētu, Elkšņu, Rites, Saukas un Viesītes pagastu, robežojās ar Neretas, Jaunjelgavas, Salas, Jēkabpils un Aknīstes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Jēkabpils novadā.
- LNB Latvijas Neredzīgo biedrība.
- Madonas-Trepes valnis lokveidā izliekta iegarenu paugurgrēdu josla uz kopēja vaļņveidīga pacēluma starp Madonu un Neretas lejteci, garums - \~45 km.
- MRU Mācību ražošanas uzņēmums (raj., kopā ar nosaukumu, piem., Neredzīgo biedrības MRU koris).
- Nereta Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā, Latvijas un Lietuvas robežupe, garums - 25 km, kritums - 23 m, sākas pārpurvotā mežā Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidrietumu galā Lietuvā un pirmos 7 km tek pa Lietuvas teritoriju, Lietuvā saucas Neretēle.
- Viesīte Mēmeles labā krasta pieteka Viesītes, Jaunjelgavas un Neretas novadā, garums - 61 km, kritums - 49 m, iztek no Viesītes ezera.
- Neretēle Mēmeles labā krasta pietekas Neretas nosaukums Lietuvā.
- Upurkalns Muldenieku pilskalns Neretas pagastā.
- Nereīda Neptūna pavadonis ("Nereid"), vidējais attālums no planētas - 5513400 km, izmēri - 340 km, atklāts 1949. g.
- Nēre Nere, upe Lietuvā.
- himera Nerealizējams fantāzijas auglis.
- russ Nerealizēta cariskās Krievijas naudas vienība; 1895. g. bija iecerēts laist apgrozībā zelta 5, 10 un 15 rusu monētas.
- glūki Nereāls apziņas stāvoklis.
- iztēlots Nereāls, neīsts.
- irreāls Nereāls.
- kalorescence Neredzama siltuma starojuma pārveidošana par redzamu.
- vecaji Neredzamie gari (spoki), vecajie.
- akls Neredzīgais.
- NB Neredzīgo biedrība.
- punktraksts Neredzīgo raksts - nelielu izcilnīšu un bedrīšu sistēma lasīšanai ar tausti.
- stalbacis Neredzīgs.
- neredžu Neredžu drēbes - apģērbs, kas tā nēsātāju padara neredzamu.
- aklastisks Nerefraktīvs.
- fraktālis Neregulāra līkne vai virsma, ko iegūst, veicot atkārtotu dalīšanu sīkākās daļās.
- fibrillācija Neregulāra muskuļaudu raustīšanās.
- dienvidblāzma Neregulāra parādība Zemes atmosfērā - izretināta gaisa luminiscence 90-100 km augstumā dienvidpola tuvumā.
- metodontiāze Neregulāra zobu šķilšanās.
- invāzija Neregulāra, masveidīga kādas sugas dzīvnieku vai augu ieceļošana, ieviešanās kādā teritorijā.
- trampings Neregulāra, nenoteiktu maršrutu kuģniecība.
- mioseisms Neregulāras grūdienveida muskuļu kontrakcijas vai fibrilāra trīce svaigas hemiplēģijas gadījumā.
- menoksēnija Neregulāras vai nenormālas menstruācijas.
- eritrocianoze Neregulāri zilgansarkani tīklaini plankumi uz ādas sakarā ar asinsrites traucējumiem.
- iregulārs Neregulārs (par ģeometriskām figūrām).
- interkadence Neregulārs pulss ar papildu vilni starp diviem sitieniem.
- katakrotisms Neregulārs pulss, kam raksturīgas svārstības sfigmogrammas līknes lejupeja daļā.
- katadikrotisms Neregulārs pulss, kam raksturīgs papildsitiens sfigmogrammas līknes lejupeja daļā.
- aloritmija Neregulārs sirds ritms.
- nereiza Nereize.
- nereiznīca Nereiznieks.
- nereis Nereji.
- filopatridomānija Neremdināmas ilgas pēc dzimtenes.
- neremdējams Neremdināms (2).
- Narača Nereta, Daugavas labā krasta pieteka.
- Nareta Nereta, Daugavas pieteka.
- Nerft Nereta.
- Odze Neretas labā krasta pieteka Madonas un Jēkabpils novadā, garums - 26 km, kritums - 20 m, iztek no Odzienas ezera Madonas novada Mētrienas pagastā, visā garumā regulēta; Vīpe (lejtecē).
- Sokaža Neretas labā krasta pieteka Vīpes pagastā.
- Ataša Neretas labā pieteka Jēkabpils novadā (šķērso arī Līvānu novada Turku pagastu), garums - 27 km, sākas Teiču purva dienvidu malā (109 m virs jūras līmeņa), tek pa Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu; Ataše; augštecē Nikaja.
- Nerft Neretas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Neretas pagastā.
- ērberģieši Neretas novada Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Ērberģe" iedzīvotāji.
- iesalnieki Neretas novada Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Iesalnieki" iedzīvotāji.
- krastēnieši Neretas novada Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Krasti" iedzīvotāji.
- ķīkānieši Neretas novada Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Ķīkas" iedzīvotāji.
- ķīkieši Neretas novada Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Ķīkas" iedzīvotāji.
- Gerbergenskaja Neretas novada Mazzalves pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Herbergen Neretas novada Mazzalves pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- ozolinieši Neretas novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoliņi" iedzīvotāji.
- viņaucieši Neretas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Viņaukas" iedzīvotāji.
- atpūtnieki Neretas novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Atpūtas" iedzīvotāji.
- deksnieši Neretas novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" iedzīvotāji.
- mazzalvieši Neretas novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Mazzalve" iedzīvotāji.
- sproģēnieši Neretas novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" iedzīvotāji.
- Zolva Neretas novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Zalve" bijušais nosaukums.
- zalvieši Neretas novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Zalve" iedzīvotāji.
- zvanītāji Neretas novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Zvanītāji" iedzīvotāji.
- atpūtieši Neretas novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas"Atpūtas" iedzīvotāji.
- neretieši Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Nereta" iedzīvotāji.
- Narata Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Nereta" nosaukuma variants.
- Sulainiškas Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Neretaslauki" bijušais nosaukums.
- robežnieki Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Robežpunkts" iedzīvotāji.
- svajānieši Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Svajāni" iedzīvotāji.
- Nerftskaja Neretas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Niederbartauskaja Neretas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Nerftsche Neretas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Niederbartan Neretas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Nikaja Neretas pietekas Atašas nosaukums tās augštecē.
- Vīpe Neretas pietekas Odzes lejteces paralēls nosaukums Mežāres un Vīpes pagastā.
- žikstināt Nerezultatīvi strādāt.
- Aizkraukles novads novads Vidzemes dienvidu daļā un Sēlijā, ietver Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Jaunjelgavas, Klintaines, Kokneses, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunāksnes, Vietalvas un Zalves pagastu, kā arī Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses un Pļaviņu pilsētu, robežojas ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils novadu.
- Kauņa Otra lielākā Lietuvas pilsēta (liet. val. "Kaunas"), osta Nemunas krastos, pie Neres ietekas, apriņķa un rajona administratīvais centrs, 307500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1408. g.
- Pilskalnes pagasts pagasts Aizkraukles novadā (2008.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2008. Aizkraukles rajonā), kas izveidots 1990. g. bijušā Neretas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļā, pievienojot tam arī apmēram pusi no bijušā Mēmeles pagasta teritorijas, robežojas ar Mazzalves, Zalves un Neretas pagastu, kā arī ar Lietuvu.
- Mazzalves pagasts pagasts Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) ar administratīvo centru Ērberģē, robežojas ar Daudzeses, Zalves un Pilskalnes pagastu, kā arī ar Bauskas novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Ērberģes pagasts, vāciski — Herbergen, krieviski — Gerbergenskaja.
- Zalves pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Neretas, Pilskalnes, Mazzalves un Daudzeses pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Lielzalves pagasts, vāciski — Gross-Salwen, krieviski — Groszaļvenskaja.
- Rites pagasts pagasts Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) ar administratīvo centru Cīruļos, robežojas ar Neretas, Saukas un Elkšņu pagastu, kā arī ar Lietuvu (pagasta tagadējā teritorija nedaudz palielināta uz pirmskara Elkšņu un Saukas pagastu rēķina); bijušie nosaukumi: Susējas-Kroņa pagasts, vāciski — Susseyhof, krieviski — Susseigofskaja.
- Jēkabpils apriņķis pastāvēja 1919.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ābeļu, Biržu, Daudzeses, Dignājas, Elkšņu, Mazzalves, Mēmeles, Neretas, Rītes, Saukas, Seces, Sēlpils, Sērenes, Slates, Sunākstes, Vārnavas, Viesītes, Zalves un Zasas pagastu, robežojās ar Bauskas, Rīgas, Madonas, Daugavpils un Ilūkstes novadu, kā arī ar Lietuvu.
- Stučkas rajons pastāvēja 1967.-1990. g., ietvēra (1984. g.) Jaunjelgavas, Pļaviņu un Stučkas pilsētu, Kokneses, Neretas un Skrīveru pilsētciematu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kurmenes, Mazzalves, Pilskalnes, Seces, Staburaga, Sunākstes, Taurkalnes, Vietalvas un Zalves ciemu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Aizkraukles rajons pastāvēja 1990.-2009. g., ietvēra Aizkraukles, Jaunjelgavas un Pļaviņu pilsētu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kokneses, Kurmenes, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Seces, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunākstes, Valles, Vietalvas un Zalves pagastu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Neretas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales vidusdaļā, ietvēra Mazzalves, Neretas, Pilskalnes un Zalves pagastus, robežojās ar Vecumnieku, Jaunjelgavas un Viesītes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Aizkraukles novadā.
- Pilkaln Pilkalnes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Neretas pagastā.
- Čapļina Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Čapljina"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 28100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Čitluka Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Čitluk"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 18600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jablanica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Jablanica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 10600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Koņica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Konjic"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 26400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neuma Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Neum"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Prozora Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Prozor"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 16300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Stolaca Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Stolac"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 14900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mostara Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 65300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Korčula Pilsēta Horvātijā ("Korčula"), Dubrovnikas-Neretvas županijā, 5700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Metkoviča Pilsēta Horvātijā ("Metkovič"), Dubrovnikas-Neretvas županijā, 16800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Opuzena Pilsēta Horvātijā ("Opuzen"), Dubrovnikas-Neretvas županijā, 3300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ploče Pilsēta Horvātijā ("Ploče"), Dubrovnikas-Neretvas županijā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dubrovnika Pilsēta Horvātijas dienvidos ("Dubrovnik"), Dubrovnikas-Neretvas županijā, osta Adrijas jūras krastā, 42600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nereto Pilsēta Itālijā ("Nereto"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nemenčine pilsēta Lietuvā ("Nemenčinė"), Viļņas apriņķī un rajona pašvaldībā, Neres krastos, 5000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1955. g.
- Neresheima Pilsēta Vācijā ("Neresheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Muldenieku pilskalns pilskalns Neretas pagastā, \~300 m uz dienvidaustrumiem no Dumpju (bij. Muldenieku) mājām, reljefa pacēlums (augstums - 7-8 m, garums - 60 m, platums - \~30 m), ko ietver purvājs, kultūrslānis nav konstatēts, varbūtēja kulta vieta; Upurkalns.
- Stulves ezers Stulvis, ezers Neretas pagastā.
- Stulvju ezers Stulvis, ezers Neretas pagastā.
- Štulvja ezers Stulvis, ezers Neretas pagastā.
- Štulvju ezers Stulvis, ezers Neretas pagastā.
- Štulves ezers Stulvis, ezers Neretas pagastā.
- Saukas pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorija ir ievērojami mazāka nekā 1935. g., bijušās teritorijas būtiska daļa pievienota tagadējam Viesītes pagastam, mazākas daļas Elkšņu, Rites, Neretas un Zalves pagastu.
- Neretas ūdenskrātuve uz Dienvidsusējas un tās pietekas Salātes uzpludināta ūdenstilpe Neretas pagastā, platība — \~9 ha; Neretas dzirnavezers.
- Līču dzirnavezers uzpludināts uz Neretas upes Vīpes pagastā, platība — \~1 ha.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Nere.