Paplašinātā meklēšana
Meklējam Melnā.
Atrasts vārdu savienojumos (84):
- auzu melnā stiebrmuša
- lielā melnā skrejvabole
- melnā akmeņčakstīte
- melnā alotājskrejvabole
- melnā atraitne
- melnā baltzobe
- melnā Berta
- Melnā Bērzene
- melnā bērzubeka
- melnā birža
- melnā čakstīte
- melnā cietpiepe
- melnā cistokoleja
- melnā dāma
- melnā dedestiņa
- melnā diena
- melnā driģene
- Melnā Drina
- melnā dzilna
- melnā egle
- melnā eksīdija
- Melnā ezera purvs
- melnā grāmata
- Melnā ieža pilskalns
- Melnā Irtiša
- melnā izplešana
- melnā jāņoga
- Melnā jūra
- melnā kamene
- melnā kaste
- melnā klija
- melnā klintene
- melnā krāsa
- melnā maģija
- melnā mamba
- melnā metalurģija
- melnā naktene
- melnā nauda
- melnā nāve
- melnā opegrafa
- melnā ozolpaparde
- melnā papele
- melnā papuve
- melnā pēda
- melnā pīle
- melnā pjedra
- melnā priede
- melnā puskuitala
- melnā rase
- melnā samtpiepe
- melnā sinepe
- melnā skudra
- melnā slīce
- melnā sniegroze
- melnā sotņa
- melnā spožkausene
- melnā svītra
- melnā tēja
- melnā ūdensvista
- melnā vārna
- melnā veratre
- melnā vētra
- melnā virsma
- melnā vistene
- Melnā Zeme
- melnā ziemziede
- melnā zīlaine
- melnā žurka
- melnā zvīņbeka
- melnās bakas
- melnās beretes
- melnās cepures
- Melnās jūras Kaukāzs
- Melnās jūras šaurumi
- Melnās jūras zemiene
- melnās kājas
- melnās komponentes pievienošana
- melnās krāsās
- melnās miesās
- melnās neļķes
- miežu melnā stiebrmuša
- nostrādāt melnās miesās
- nostrādāties melnās miesās
- strādāt vaiga sviedros, arī sviedriem vaigā (arī strādāt melnās miesās)
Atrasts skaidrojumos (186):
- Kodešs Adigeju (Melnās jūras piekraste) mitoloģijā - jūras dievība, kuru iztēlojās kā lielu zivi, kas notur jūru krastos, lai tā neizplūstu
- Adžārija Adžārijas Autonomā Republika (_Acharis Avtonomiuri Respublika_) - Gruzijas Republikas autonoma republika, platība - 2900 km^2^, 380200 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Batumi, robežojas ar Gruziju un Turciju, rietumos apskalo Melnā jūra
- Kolhīdas zemiene aluviāls līdzenums Aizkaukāza rietumos, Rioni lejteces baseinā, Melnās jūras piekrastē, Gruzijā, trīsstūrveida, garums rietumu-austrumu virzienā un platums piekrastē \~100 km, augstums - līdz 150 m
- Afončecha apdzīvota vieta Gruzijā (_Afon Ḉyc_), Abhāzijā, Melnās jūras piekrastē; Ahali Atoni
- Khendegba apdzīvota vieta Gruzijā, Abhāzijā, Melnās jūras piekrastē, gruzīnu - Ahali Kindghi
- Anaklija apdzīvota vieta Gruzijā, Megrelijas-Augšsaventijas mhares rietumos, Melnās jūras piekrastē
- Arhipoosipovka apdzīvota vieta Krievijā (_Arhipo-Osipovka_), Krasnodaras novadā, Melnās jūras piekrastē
- Sfintugeorge apdzīvota vieta Rumānijas austrumos, Melnās jūras piekrastē, Tulčas žudecā, 800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Agva apdzīvota vieta Turcijā, Stambulas ila austrumos, Melnās jūras krastā
- Dņepras limāns atrodas Melnās jūras piekrastē, Ukrainā, garums — 55 km, platums pie ieejas — 4,3 km, lielākais platums — 16,7 km, dziļums — \~5 m, ietek Dņepra un Buga
- Tamaņas pussala atrodas Priekškaukāza rietumos, Krievijas Krasnodaras novadā, apskalo Azovas un Melnā jūra, platība - 21000 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 164 m
- uliči Austrumslāvu cilšu savienība Dņepras un Dienvidbugas lejteces apvidū, Melnās jūras piekrastē līdz 10. gs. vidum
- Arteks Bērnu atpūtas nometne Ukrainā, Krimas pussalas dienvidos, Melnās jūras krastā, padomju laikā pazīstama kā "Vissavienības pionieru nometne"
- Bulgārija Bulgārijas Republika (bulgāru valodā "Balgaria"), valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas austrumos, pie Melnās jūras, galvaspilsēta - Sofija, iedalās 28 provincēs, robežojas ar Turciju, Grieķiju, Ziemeļmaķedoniju, Serbiju un Rumāniju, kā arī ar Melno jūru
- Novorosijskas līcis Cemesas līcis Melnās jūras ziemeļaustrumos
- kimeri ciltis, kas 8. - 7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ziemeļaustrumu piekrastē, 7. gs. 70. gados p. m. ē. iebruka Mazāzijā, sagrāba Frīģiju, pēc tam Līdiju, līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas rajonā, kur sajaucās ar vietējām ciltīm
- kimmerieši Ciltis, kas 8.-7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ZA piekrastē; līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas raj., kur sajaucās ar viet. ciltīm
- kimmeri Ciltis, kas 8.-7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ZA piekrastē; līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas raj., kur sajaucās ar vietējām ciltīm
- makrokefali Cilvēki ar visai lielām galvām, kuri esot dzīvojuši ziemeļrītos no Melnās jūras
- Lazistāna Dabas apgabals Turcijas ziemeļaustrumos, ietver Melnās jūras piekrastes joslu starp Meletas un Čorohas upi un Austrumpontijas kalnu ziemeļu nogāzi
- Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas un Baldones pagastā, garums – 15 km, kritums – 16,8 m, agrāk ietecēja Sausajā Daugavā netālu no Doles salas augšgala, bet pēc Rīgas HES uzbūvēšanas tā apvadkanālā, kas pie Ķekavas ietek Sausajā Daugavā; Bērzene; Bērzupīte; Melnā Bērzene
- Čerņija Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Indras un Piedrujas pagastā, iztek no Melnā (Čornoje) ezera, garum - \~7 km
- Razims ezers Rumānijā ("Lacul Razim"), limāns Melnās jūras piekrastē, Donavas deltas dienvidos, platība - 394 kvadrātkilometri, dziļums 2-2,5 m, daudz zivju
- Aļibejs ezers Ukrainā (_Alibei, ozero_), Odesas apgabala dienvidu daļā, Melnās jūras piekrastē
- hellēnisms grieķu kultūras attīstības periods spēcīgā Tuvo Austrumu tautu kultūras ietekmē Vidusjūras austrumdaļas, Priekšāzijas un Melnās jūras zemēs no Maķedonijas Aleksandra karagājienu laika (334.-324. g. p. m. ē.) līdz 30. g. p. m. ē.
- kolhi Gruzīnu ciltis, dzīvoja Melnās jūras DA un A piekrastē Kolhīdā, 6. gs. p. m. ē. tika izveidota Kolhīdas valsts
- lazi Gruzīnu etnogrāfiskā grupa, dzīvo gk. Turcijā, Melnās jūras dienvidaustrumu piekrastē (Lazistānā) un Čorohas upes baseinā, arī Adžārijā, valoda pieder pie kartveļu grupas zanu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (senāk - kristieši); čani
- ostgoti ģermāņu cilts, gotu austrumu atzarojums, 3. gs. apmetās Melnās jūras ziemeļu piekrastē, arī Krimā; 488. g. iebruka Itālijā un 493. g. tur izveidoja savu karalisti, kas pastāvēja līdz 554. g.
- Hadžibeja Hadžibejas limāns - viens no Odesas limāniem Melnās jūras piekrastē, Ukrainā, Odesas apgabalā
- Artvina ils Turcijas ziemeļaustrumos (_Artvin_), Melnās jūras piekrastē, robežojas ar Ardahanas un Rizes ilu, kā arī ar Gruziju
- Bartina ils Turcijas ziemeļu daļā, robežojas ar Kastamonu, Karabikas un Zenguldakas ilu, ziemeļrietumos apskalo Melnā jūra
- lokva Japāņu mespils ("Eriobotrya japonica"), rožu dzimtas mespilu ģints suga, saldskābie augļi ēdami svaigi, lietojami ievārījumu, pastilu u. c. izstrādājumu gatavošanai; Eiropā gk. Vidusjūras piekrastē, audzē arī Kaukāzā, Melnās jūras piekrastē
- Burgasas līcis jūras līcis Melnās jūras rietumu daļā, Bulgārijas piekrastē
- Lielais Kaukāzs kalnu sistēma Kaukāza vidienē, tā augstākās grēdas ar virsotnēm virs 5000 m, ko klāj mūžīgais sniegs un ledāji, stiepjas no Melnās jūras ziemeļaustrumu piekrastes līdz Kaspijas jūras Apšeronas pussalai
- Pontijas kalni kalnu sistēma Melnās jūras dienvidu piekrastē (angļu val. _Pontus_), Turcijā, Mazāzijas kalnienes ziemeļu mala, garums - 1000 km, platums - līdz 130 km, augstākā virsotne - 3937 m; Pontas kalni
- Kinburna Kinburnas strēle - smilšaina pussala starp Dņepras un Jahorlikas limānu, garums - \~40 km, platums - 8-10 km, ietilpst Melnās jūras rezervātā
- Mamaja Klimatoloģisks un dūņu dziedniecības kūrorts Rumānijā, Melnās jūras piekrastē, uz ziemeļiem no Konstancas
- Odesas limāni kopējs nosaukums 3 sāļūdens limāniem (Kujaļņikas, Hadžibejas un Tiļihulas limānam) Melnās jūras piekrastē, Odesas apkārtnē, Ukrainā
- Čornoje Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Melnā" bijušais nosaukums
- Krasnodaras novads Krievijas Federācijas subjekts, platība — 76000 kvadrātkilometru, 5142000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Rostovas apgabalu, Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, kā arī ar Gruziju (Abhāziju), apskalo Melnā un Azovas jūra, kā anklāvu ietver Adigejas Republiku
- Zlatni Pjasci kūrorts Bulgārijā, Melnās jūras krustā, 17 km uz ziemeļaustrumiem no Varnas, Tautas parks, 3 km uz rietumiem - Aladžas klosteris (IV gs. izcirsts klintī)
- Slenčevbrjaga Kūrorts Bulgārijā, pie Melnās jūras, Burgasas līča ziemeļos; Saulainais Krasts
- Adlera kūrorts Krievijā, Krasnodaras novadā, Melnās jūras krastā, Soču pilsētas daļa
- Cemesas līcis līcis Melnās jūras ziemeļaustrumos, Kaukāza ziemeļrietumu piekrastē, garums 15 km, platums pie ieejas 9 km, dziļums 21-27 m, ietek Cemesa, osta Novorosijska; Novorosijskas līcis
- Feodosijas līcis līcis Melnās jūras ziemeļu daļā, Krimas pussalas dienvidaustrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē — 13 km, platums pie ieejas — 31 km, dziļums — 20-28 m
- Karkinitas līcis līcis Melnās jūras ziemeļu daļā, starp Krimas pussalas ziemeļrietumu krastu un Hersonas apgabala piekrasti, garums - 118,5 km, dziļums - līdz 10 m
- Budžakas stepe līdzenums Moldovā un Ukrainā, augstums — 160-200 m, saposmo gravas, dienvidaustrumu virzienā pakāpeniski pāriet Melnās jūras zemienē
- katakombu kultūra lopkopju, zemkopju kultūra Melnās jūras ziemeļu piekrastē agrajā bronzas laikmetā
- tavafs Melnā akmens pielūgšanas rituāls, ko musulmaņu svētceļnieki izpilda hādža sākumā un beigās
- čaga Melnā bērzu piepe; tautas medicīnā lieto vēža ārstēšanai
- daudzace Melnā daudzace - skropstiņtārpu klases planāriju kārtas suga ("Polycelis nigra")
- dridzenes Melnā driģene ("Hyosciamus niger")
- dridži Melnā driģene ("Hyosciamus niger")
- dridžine Melnā driģene ("Hyosciamus niger")
- dridžiņi Melnā driģene ("Hyosciamus niger")
- driģine Melnā driģene ("Hyosciamus niger")
- jodene Melnā driģene ("Hyosciamus niger")
- labdarīte Melnā driģene ("Hyosciamus niger")
- vērmele Melnā driģene ("Hyosciamus niger")
- gobija Melnā gobija - zivju klases asarveidīgo kārtas jūrasgrunduļu dzimtas suga, melnais jūrasgrundulis ("Gobius niger")
- upene Melnā jāņoga - akmeņlauzīšu dzimtas jāņogu ģints suga ("Ribes nigrum"), savvaļas vai kultivēts krūms ar saldskābām melnām, brūnganām, zaļganām vai baltām ogām ķekaros
- upenes Melnā jāņoga ("Ribes nigrum")
- zustrenājs Melnā jāņoga ("Ribes nigrum") jeb upenes, upeņu krūms, upeņu krūmu audze
- ievoga Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upene
- apenaji Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
- apenāji Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
- apenis Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
- apīnis Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
- bubere Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
- buberene Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
- buberenes Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
- džustrenes Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
- marodenes Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
- smorūdeji Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
- šustaras Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
- sustrenājs Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
- sustrene Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
- šustrenes Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
- upenaji Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
- upenāji Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
- upenajs Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
- upeņas Melnā jāņoga ("Ribes nigrum"), upenes
- nigromantija Melnā maģija, burvība ar ļaunu garu palīdzību
- cūkogas Melnā naktene ("Solanum nigrum")
- kaķaaste Melnā naktene ("Solanum nigrum")
- kaķastes Melnā naktene ("Solanum nigrum")
- kaķene Melnā naktene ("Solanum nigrum")
- kaķenes Melnā naktene ("Solanum nigrum")
- miegazāle Melnā naktene ("Solanum nigrum")
- naktenīca Melnā naktene ("Solanum nigrum")
- naktenicas Melnā naktene ("Solanum nigrum")
- naktinīca Melnā naktene ("Solanum nigrum")
- naktskālis Melnā naktene ("Solanum nigrum")
- naktspamaša Melnā naktene ("Solanum nigrum")
- naktspamāte Melnā naktene ("Solanum nigrum")
- naktsškādes Melnā naktene ("Solanum nigrum")
- naktsskāte Melnā naktene ("Solanum nigrum")
- naktsskātes Melnā naktene ("Solanum nigrum")
- naktsskati Melnā naktene ("Solanum nigrum")
- olenders Melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas")
- palmenes Melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas")
- paparde Melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas")
- papardes Melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas")
- paparkstes Melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas")
- komedons Melnā pinne, matu folikula paplašināta atvere, pildīta ar tauku sekrētu un raga zvīņām tumši brūnā vai melnā krāsā un redzama melna punkta veidā; izspiežot izdalās tārpveida masa
- tumsība Melnā tumsība - saskaņā ar tibetiešu un mongoļu pirmsbudisma pasaules radīšanas mītiem - melnā gaisma, ka kopā ar mirdzumu (balto gaismu) pastāvēja pasaules pirmsākumos
- blusiņas Melnā vistene ("Empetrum nigrum")
- vistenajs Melnā vistene ("Empetrum nigrum")
- vistenājs Melnā vistene ("Empetrum nigrum")
- vistenes Melnā vistene ("Empetrum nigrum")
- vistine Melnā vistene ("Empetrum nigrum")
- vistogas Melnā vistene ("Empetrum nigrum")
- šustarenes Melnās jāņogas ("Ribes nigrum")
- šusteras Melnās jāņogas ("Ribes nigrum")
- šusteres Melnās jāņogas ("Ribes nigrum")
- šusteri Melnās jāņogas ("Ribes nigrum")
- skoloti Melnās jūras piekrastē dzīvojušo skitu pašnosaukums
- filicīns Melnās ozolpapardes ēterī šķīstošo skābo vielu maisījums
- filiksskābe Melnās ozolpapardes sakneņos sastopama viela; paparžskābe
- sprauklis Melnās vietas nolaidīgi iespiestā loksnē vai arī merkantilā iespiedumdarbā starp burtiem, vārdiem vai rindām, kas rodas pavirši izslēgtā salikumā, mašīnai tricinoties vai izslēdzējiem paceļoties; mašīnas salikumā melnās smalkās līnijas starp burtiem rodas, strādājot ar vecām, nolietotām matricām
- blusenāji Melnās vistenes ("Empetrum nigrum"); blusenes
- sindi Meotu cilts Tamaņas pussalā un Melnās jūras ZA piekrastē 1. gt. p. m. ē.; m. ē. sākumā asimilējās ar sarmantiem
- Melnās jūras zemiene nolaidens līdzenums Melnās jūras un Azovas jūras piekrastē, starp Donavas deltu rietumos un Kaļmiusas upi austrumos, Ukrainā, augstums - līdz 150 m
- jacigi Nomadi, kas dzīvoja stepē uz ziemeļiem no Melnās jūras un piederēja pie sarmantiem
- Baidaras vārti pārkāpe pār Krimas galveno grēdu no Baidaras ielejas uz Melnās jūras piekrasti, augstums - 503 m vjl.
- Abhāzijas Republika pašpasludināta valsts Krievijas aizbildniecībā, "de iure" Gruzijas sastāvdaļa, atrodas Aizkaukāza ziemeļrietumu daļā, Melnās jūras piekrastē, galvaspilsēta - Suhumi, platība - 8660 km2, 180000 iedzīvotāju (2007. g.), robežojas ar Krieviju un Gruziju, apskalo Melnā jūra
- Solncedara Piejūras klimatoloģiskais kūrorts, Krievijas Krasnodaras novadā, Melnās jūras Gelendžikas līča krastā, bērnu sanatorija
- Picvunda pilsēta Abhāzijā, Melnās jūras krastā, piejūras klimatoloģiskais kūrorts, sanatorijas, pansionāti, 4200 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 2007. g.
- Gagra pilsēta Abhāzijā, Melnās jūras piekrastē, 10700 iedzīvotāju (2003. g.)
- Burgasa pilsēta Bulgārijā ("Burgas"), apgabala administratīvais centrs, osta Melnās jūras krastā, 206900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gudauta pilsēta Gruzijā, Abhāzijas Republikā, Melnās jūras krastā, 8500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kobuleti pilsēta Gruzijā, Adžārijas Autonomajā Republikā, Melnās jūras krastā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Poti pilsēta Gruzijā, Megrelijas-Augšsvanetijas mharē, Melnās jūras piekrastē, 47000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Batumi pilsēta Gruzijā, Melnās jūras piekrastē, Adžāriijas Autonomās Republikas galvaspilsēta, 122200 iedzīvotāju (2007. g.)
- Anapa pilsēta Krievijā (_Anapa_), Krasnodaras novadā, Melnās jūras krastā, 66700 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1846. g.
- Novorosijska pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, 256600 iedzīvotāju (2014. g.), osta Melnās jūras Cemesas līča krastā
- Gelendžika pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, Melnās jūras Gelendžikas līča krastā, 65000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Soči pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, osta Melnās jūras krastā, 399700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Konstanca pilsēta Rumānijā (_Constanta_), Melnās jūras piekrastē, žudeca administratīvais centrs, 283900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Eforije pilsēta Rumānijā ("Eforie"), Konstancas žudecā, Melnās jūras krastā, 9500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Galaca pilsēta Rumānijas austrumos ("Galati"), žudeca administratīvais centrs, atrodas Donavas kreisajā krastā, 150 km no Melnās jūras, osta pieejama jūras kuģiem, 249400 iedzīvotāju (2007. g.)
- Akčakodža pilsēta Turcijā (_Akçakoca_), Dizdžes ilā, Melnās jūras piekrastē, 23400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Amasra pilsēta Turcijā ("Amasra"), Bartinas ilā, Melnās jūras piekrastē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Eregli pilsēta Turcijā ("Eregli"), osta Melnās jūras krastā, 98700 (2012. g.)
- Karasu pilsēta Turcijā, Sakarjas ilā, Melnās jūras piekrastē, 30700 iedzīvotāju (2012.g.)
- Samsuna pilsēta Turcijas Republikā ("Samsun"), ila administratīvais centrs, osta Melnās jūras krastā, 605300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Trabzona pilsēta Turcijas Republikas ziemeļaustrumos, ila administratīvais centrs, osta Melnās jūras krastā, 1254400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sinopa pilsēta Turcijas ziemeļos ("Sinop"), ila administratīvais centrs, osta Melnās jūras krastā, 38600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mikolajiva pilsēta Ukrainā, jūras un upes osta Melnās jūras Bugas limāna krastā, apgabala administratīvais centrs, 496200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Iļjičivska pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, Melnās jūras krastā (26 km uz dienvidiem no Odesas)
- Odesa pilsēta Ukrainas dienvidu daļā, osta Melnās jūras ziemeļrietumu krastā, apgabala administratīvais centrs, 1016000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pontas kalni Pontijas kalni Melnās jūras dienvidu piekrastē
- kimri Pusleģendāra klejotāju tauta Melnās jūras piekrastē, kas tur esot dzīvojusi pirms skitiem
- Balkānu pussala pussala Eiropas dienvidaustrumu daļā, ko apskalo Adrijas, Jonijas, Egejas un Melnā jūra, platība - 505000 kvadrātkilometru
- Melnās jūras Kaukāzs Rietumkaukāza vidēji augstie (līdz 2000 m) kroku kalni Melnās jūras piekrastē, uz ziemeļrietumiem no Fišta kalna (2867 m), Krievijas Krasnodaras novadā, garums - >150 km
- Sasiks Sāļezers Krimas pussalā 0,6 m zjl. ("ozero Sasyk"), platība -75,3 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 1,2 m, lagūnas ezers, smilšu sēre to atdala no Melnās jūras
- Sasiks Sāļūdens limāns Melnās jūras ziemeļrietumos ("ozero Sasyk"), Ukrainā, Odesas apgabalā, platība - 210 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 2,7 m, platums - 3-12 km
- filofora Sarkana jūras aļģe, kas lielos daudzumos aug Melnās jūras dibenā
- kerketi sena ZR Kaukāza cilts, adigu senči, līdz 3.-4. gs. dzīvojuši Melnās jūras piekrastē
- skiti Senas ciltis, kas dzīvoja Melnās jūras ziemeļu piekrastē (no 7. gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 3. gadsimtam), valoda piederēja pie ziemeļirāņu valodu grupas
- amacone Sengrieķu mitoloģijā - kareivīga sieviete (Melnās jūras piekrastes sieviešu cilts piederīgā)
- amazone Sengrieķu mitoloģijā - kareivīga sieviete (Melnās jūras piekrastes sieviešu cilts piederīgā)
- melnā dāma Sieviešu kārtas gars, kas spokojas, maldinot ceļiniekus, bet arī nakts laikā rādoties telpā un biedējot; Melnā 2
- Tabiti Skitu (vēst. Melnās jūras ziemeļu piekraste) mitoloģijā - dieviete, ko godāja vairāk par citiem dieviem, - mājas pavarda dieviete, uguns dieviete vispār
- Artimpasa Skitu (vēst. Melnās jūras ziemeļu piekraste) mitoloģijā - dieviete, viena no skitu dievu panteona septiņām dievībām, kuru godāja kā materiālās pasaules bagātības personifikāciju
- Api Skitu (vēst. Melnās jūras ziemeļu piekraste) mitoloģijā - zemes dieviete, varenā debesu dieva un visu cilvēku radītāja sieva; saistīta ar ūdens stihiju
- alazoni Skitu ciltis Melnās jūras Ziemeļu piekrastē, galvenokārt zemkopji
- Sa'j Skrējiens starp uzkalniem, viens no svarīgākajiem musulmaņu hādža rituāliem, kas notiek tūlīt pēc pirmās Melnā akmens pielūgšanas, kad svētceļnieki iznāk no mošejas
- Turcija Turcijas Republika - valsts Rietumāzijā (97%) un Dienvideiropas dienvidaustrumos (turku valodā "Turkiye"), Eiropas daļu no Āzijas šķir Bosfors, Dardeneļu šaurumms un Marmora jūra, platība - 779452 kvadrātkilometri, 76805500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ankara, administratīvais iedalījums - 81 ils, robežojas ar Gruziju, Armēniju, Irānu, Irāku, Sīriju, Grieķiju un Bulgāriju, apskalo Vidusjūra un Melnā jūra
- Bērzene upe Baldones un Ķekavas pagastā, Daugavas kreisā krasta pieteka, garums – 15 km; Bērze; Bērzupīte; Melnā Bērzene
- Aļma upe Krimas pussalas dienvidu daļā, sākas Krimas kalnos, ietek Melnās jūras Kalamitas līcī
- Alkaļija upe un sausgultne Ukrainā (_Alkaliia_), Odesas apgabala dienvidu daļā, lietus periodā ietek Aļibeja ezerā pie Melnās jūras
- Malnzeme Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Melnā Zeme" nosaukuma variants
- Malnuo Zeme Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Melnā Zeme" nosaukuma variants
- Rumānija Valsts Eiropas dienvidaustrumos (rumāņu valodā "Romania"), platība - 238391 kvadrātkilometrs, 22215400 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Bukareste, administratīvais iedalījums - 41 žudecs un 1 municipija, robežojas ar Bulgāriju, Serbiju, Ungāriju, Ukrainu un Moldovu, austrumos apskalo Melnā jūra
- Gruzija Valsts Melnās jūras austrumu piekrastē, Kaukāzā (gruzīnu valodā "Sakartvelo"), platība - 69700 kvadrātkilometru, 4630000 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta - Tbilisi, administratīvais iedalījums - 9 reģioni (mhares), 2 autonomas republikas, robežojas ar Krieviju, Azerbaidžānu, Armēniju un Turciju, kā arī ar Melno jūru
- Aše vasarnīcu ciemats Krievijā, Krasnodaras novadā, Melnās jūras piekrastē
- trahikarpa Vēdekļpalmu ģints, aug subtropu Austrumāzijas rajonos; trīs aukstumizturīgas šās ģints sugas zem klajas debess audzē arī Kaukāzā, Melnās jūras piekrastē un Krimas dienvidos
- Kolhīda Vēsturisks novads Gruzijas rietumu daļā, Melnās jūras austrumu piekraste, kur no VI gs. p. m. ē. radās grieķu kolonijas, VI-II gs. p. m. ē. pastāvēja Kolhīdas valsts, kas vēlāk ietilpa dažādās Gruzijas valstīs
- Kujaļnikas limāns viens no Odesas limāniem Melnās jūras piekrastē, Ukrainā, Odesas apgabalā
- Tiļihulas limāns viens no Odesas limāniem Melnās jūras piekrastē, Ukrainā, Odesas un Nikolajevas apgabalā
- Aipetri virsotne Krimas kalnu Galvenajā grēdā (_Ai-Petri, hora / Ay Petri_), Krimas pussalā, augstums - 1233 m, kaļķakmeņi, Melnās jūras krastā stāva krauja
- Tendrovas strēle zema smilšaina sala Melnās jūras ziemeļu piekrastē, uz dienvidiem no Odesas, Ukrainā, garums - 65 km, platums - līdz 1,8 km
- Bafras rags zemesrags Turcijā (_Bafra Burnu_), Samsuna ilā, Melnās jūras dienvidu piekrastē
- Adžijaska rags zemesrags Ukrainā (_Adzhyiasʾk, mys_), Nikolajevas apgabalā, Melnās jūras ziemeļu piekrastē
- Perekopa zemesšaurums zemesšaurums, kas savieno Krimas pussalu ar kontinentu starp Melnās jūras Karkinitas līci un Sivašu, garums - 30 km, platums - 8-23 km, augstums - līdz 20 m, jūras krasti stāvi (augstums - līdz 5 m)
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Melnā.