Paplašinātā meklēšana

Meklējam Mehiko.

Atrasts vārdos (2):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (17):

Tenočs Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - kultūrvaronis, dieva Miškoatla dēls, acteku vadonis (vēsturiska persona) laikā, kad tie pārnāca uz Mehiko ieleju.
zemesskrāpis Hipotētisks projekts Mehiko pilsētā 65 stāvu būvei zem zemes.
Mehika Mehiko, Meksikas galvaspilsēta.
Mehika Mehiko, Meksikas pavalsts.
Mehiko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Mehiko Valsts ("Mexico" / "Estado Libre y Soberano de Mexico"), administratīvais centrs - Toluka, platība - 22333 kvadrātkilometri, 14007500 iedzīvotāju (2005. g.).
Meksika Meksikas Savienotās Valstis - valsts Ziemeļamerikas dienvidos ("México"), platība - 1953162 kvadrātkilometri, 112468850 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Mehiko, administratīvais iedalījums - 31 pavalsts un 1 federāls distrikts, ziemeļos robežojas ar ASV, dienvidos - ar Belizu un Gvatemalu, austrumu krastus apskalo Karību jūra un Meksikas līcis, rietumu - Klusais okeāns.
Ekatepeka Pilsēta Meksikā ("Ecatepec"), Mehiko pavalstī, 1687500 iedzīvotāju (2005. g.).
Gvadalahara Pilsēta Meksikā ("Guadalajara"), Meksikas kalnienē 1552 m vjl., Halisko pavalsts administratīvais centrs, 2. lielākā Meksikas pilsēta (aiz Mehiko) - 1,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Nesavalkojotla Pilsēta Meksikā ("Nezahualcoyotl"), Mehiko piepilsēta, 1136300 iedzīvotāju (2005. g.).
Toluka Pilsēta Meksikā ("Toluca"), Meksikas kalnienē 2640 m vjl., Mehiko pavalsts administratīvais centrs, 467700 iedzīvotāju (2005. g.).
Naukalpana Pilsēta Meksikā, Mehiko piepilsēta, 1136300 iedzīvotāju (2005. g.).
Hiko Pilsēta Meksikā, Mehiko piepilsēta, 331300 iedzīvotāju (2005. g.).
Kvautitlaniskalji Pilsēta Meksikā, Mehiko piepilsēta, 477900 iedzīvotāju (2005. g.).
Čimalvakana Pilsēta Meksikā, Mehiko piepilsēta, 524200 iedzīvotāju (2005. g.).
Tlalnepantla Pilsēta Meksikā, Mehiko piepilsēta, 674400 iedzīvotāju (2005. g.).
Teotivakana Senpilsēta Meksikā ("Teotihuacan"), Mehiko pavalstī, kultūras centrs no II gs. p. m. ē. līdz m. ē. IX gs., saglabājušās Saules piramīdas ar tempļu drupām, skulptūras, ciļņi, freskas, izrakumi kopš XIX gs. sākuma.
Amakusaka upe Meksikā (_Amacuzac, Rio_), Meskalas labā krasta pieteka Gerreto pavalstī, izteka un augštece Mehiko pavalstī, šķērso Morelosas pavalsti.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Mehiko.