Paplašinātā meklēšana
Meklējam Līgo.
Atrasts vārdos (6):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (83):
- Jaungulbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidots Līgo pagasts, daļa teritorijas pievienota tagadējam Daukstu pagastam, savukārt tagadējā Jaungulbenes pagasta platībai pievienota daļa bijušā Adulienas pagasta un neliela daļa bijušā Tirzas pagasta.
- Jaunāmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā.
- Liedeskrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā.
- Siltais Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā.
- Siltā strauts Asarupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo pagastā, augštece Jaungulbenes pagastā.
- jāņasiers Biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu, ko parasti gatavoja Līgosvētku vakaram.
- jāņsiers Biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu, ko parasti gatavoja Līgosvētku vakaram.
- ielīgot Dziedot līgo dziesmas, ievadīt (Līgo svētkus).
- aplīgošanās Dziesmu kara veids Līgo vakarā un Jāņos.
- Stukmaņi Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Līgo" daļa.
- Līgomuiža Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Līgo" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
- līgciemieši Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Līgo" iedzīvotāji.
- Siltāji Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Siltais" nosaukuma variants.
- siltājieši Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Siltāji" iedzīvotāji.
- Tītmaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, \~0,5 km no upes, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir līdz 12 m augsts smilšakmens kraujas atsegums, garums - 200 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 4,8 ha, vidusdaļā ir Līgoņu ala, abos galos pa nišai.
- Ušurupe Liedes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo pagastā, iztek no Ušura ezera, garums - 12 km; Ušurga.
- Nidrīte Liedes kreisā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, augštece Gulbenes novada Daukstu un Līgo pagastā, garums - 18 km, kritums - 13 m; Niedrīte.
- Ušuru purvs Lielais Mārku purvs Daukstu un Līgo pagastā.
- Jāņudiena Līgo diena (23. jūnijs).
- zāļu diena Līgo diena, retāk diena pirms Līgo dienas.
- Zāļu vakars Līgo vakars, Jāņu dienas priekšvakars; retāk vakars pirms Līgo vakara.
- zāļdiena Līgodiena.
- jāņudziesmas Līgodziesmas.
- līgotnes Līgodziesmas.
- pārlīgot Līgojot atgriezties mājās.
- atlīgāt Līgojot atnākt.
- atsalīgāties Līgojoties atbraukt, arī atnākt.
- aizlīgot Līgojoties attālināties.
- atlīgot Līgojoties atvirzīties šurp; līgojoties atvirzīties (kur, pie kā u. tml.).
- ģeņģerot Līgojoties iet.
- ielīgot Līgojoties ievirzīties (kur iekšā).
- iekančīt Līgojoties ievirzīties, ieiet.
- iekaņķīt Līgojoties ievirzīties, ieiet.
- izlīgot Līgojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izlīgot Līgojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izlīgāt Līgojoties izvirzīties no kurienes.
- pārlīgot Līgojoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- palīgot Līgojoties pavirzīties; palīgoties (1).
- palīgoties Līgojoties pavirzīties.
- pielīgot Līgojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzlīgot Līgojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); līgojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolīgot Līgojoties veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- nolīgot Līgojoties virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
- nolīgot Līgojoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- kančīt Līgojoties virzīties, iet.
- kančot Līgojoties virzīties, iet.
- kaņķīt Līgojoties virzīties, iet.
- pederīgi Līgojoties, šūpojoties; atsperīgi.
- Jāņi Līgosvētki; vasaras saulgriežu svētki, ievērojamākie latviešu svētki; atzīmē Līgovakaru 23. VI un Jāņu dienu 24. VI; norises galv. sastāvdaļas: zāļu plūkšana, ozolzaru un ziedu vainagu pīšana, pagalmu, ēku, lopu pušķošana, jāņuguns dedzināšana, līgo dziesmu dziedāšana; rituāla cienasts - siers, miežu alus.
- līgotājs Līgosvētku dalībnieks; līgodziesmu dziedātājs.
- līgodiena Līgosvētku diena - 23. jūnijs.
- līgas Līgošana.
- aizlīgot Līgot prom; līgojoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- atlīgot Līgot šurp.
- līgāt Līgot, dziedāt līgodziesmas.
- jāņabērni Līgotāji, kas Jāņos iet no mājas uz māju; līgotāji, kas svin Jāņus.
- jāņubērni Līgotāji, kas Līgo vakarā un Jāņu naktī iet no mājas uz māju.
- šūpāties Līgoties, gāzelēties (piemēram, ejot).
- sklandēties Līgoties, gāzelēties, lidināties.
- sklemst Līgoties, gāzelēties.
- gāztīties Līgoties, grīļoties, gāzelēties.
- ļudzināties Līgoties, ļodzīties, šurp un turp kustēties.
- lumēt Līgoties, svārstīties, ļodzīties, želejveidīgi kustēties.
- grīļoties Līgoties, šūpoties (par priekšmetiem).
- ļeperēties Līgoties, šūpoties.
- klāņoties Līgoties.
- ļevenēties Līgoties.
- ligzda Līgotne 1(4).
- līgotne Līgotnes 1.
- Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu.
- nolīgāt Nosvinēt (Līgo svētkus).
- Daukstu pagasts pagasts Gulbenes novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Staros, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stradu, Līgo, Jaungulbenes un Galgauskas pagastu, kā arī ar Rugāju un Lubānas novadu.
- Jaungulbenes pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Tirzas, Galgauskas, Daukstu un Līgo pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neuschwaneburgsche, krieviski — Novoguļbenskaja.
- Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu.
- Tīro grāvis Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo un Daukstu pagastā, garums - 16 km, kritums - 18 m; Tīrogrāvis; Tīrumgrāvis; Ausiliešu klāns.
- līgotņnieki Saldus novada Zaņas pagasta apdzīvotās vietas "Līgotņi" iedzīvotāji.
- līgot Svinēt Jāņus, Līgo vakaru.
- jāņuguns Uguns, ko dedzina Līgo vakarā un Jāņu naktī (parasti stāvus uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku).
- Līgupe Upe Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 20 km, apvadkanāls 8 km, kritums - 29 m, sākas purvainā apvidū netālu no Lietuvas robežas, ieplūst Papes ezera apvadkanālā, un tās notece pa Papes ezera kanālu tiek ievadīta Baltijas jūrā (senāk ietecēja Papes ezera); Līgotņupe; Līgupis.
- Asarupe Ušurupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes un Līgo pagastā, garums - 14 km.
- Jāņuvakars Vakars pirms Jāņudienas; Līgovakars.
- jāņudziesma Vasaras saulgriežu (Līgosvētku, Jāņu) ieražu dziesma ar refrēnu "līgo"; līgodziesma.
- Līgo svētki vasaras saulgriežu svētki; Līgosvētki; Jāņi.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Līgo.