Paplašinātā meklēšana

Meklējam Kukai.

Atrasts vārdos (1):

Kukai:1

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (247):

platysteira Kukaiķērāju dzimtas ģints.
četrspārnis Kukainis ar četriem spārniem, no kuriem 2 pirmie piestiprināti pie viduskrūtīm, 2 pēdējie pie pakaļkrūtīm.
ragana Kukainis ar gariem ragiem.
garsprāklis Kukainis ar gariem spārniem, kuru var atrast pie ūdens; spāre.
kamēlītis Kukainis tīklspārņu kārtā, melnīgsnējā krāsā ar garu šauru, kamieļa kaklam līdzīgi izliektu galvu un priekškrūti, lido pavasarī.
gnīdlaiža Kukainis, arī spindele.
spindzele Kukainis, kas dzeļ (parasti neliels dundurs, muša, lapsene).
dievlūdzējs Kukainis, kas figurē afrikāņu mītos kā krāpnieks un kultūrvaronis, piemēram, Āfrikas dienvidrietumos mītošo hoisanu mītā par uguns rašanos.
racējkukainis Kukainis, kas rok zemē alas, ejas.
dikstīns Kukainis, kas uzmācas zirgiem.
saimniekkukainis Kukainis, kura organismā eksistē kāds parazīts.
bulbīte Kukainis, kurš ilgu laiku lidinās vienā vietā un žužina, sīc, dūc un pēc tam pēkšņi lido projām.
insekts Kukainis, mūdzis.
moška Kukainis, parasti kāds no lakstaugu kaitēkļiem.
zvimbulis Kukainis, vabole.
knausis Kukainis.
knauslis Kukainis.
rāpainis Kukainis.
vaguls Kukainis.
košenije Kukainītis, no kura pagatavo sarkanu krāsu; pati šī krāsa; košenile.
iekūņošanās Kukaiņa kāpura pārvēršanās kūniņā.
kūnis Kukaiņa kūniņa.
okstonis Kukaiņa tausteklis (antena).
meropidae Kukaiņdzeņu dzimta.
merops Kukaiņdzeņu dzimtas ģints.
insectivora Kukaiņēdāji - lakstaugi, kam papildu barības avots ir kukaiņi.
insectivora Kukaiņēdāji - zīdītāju klases kārta.
entomofāgi Kukaiņēdāji dzīvnieki un augi, kuru pamatbarība ir kukaiņi.
gaļēdājs Kukaiņēdājs (par augiem).
kukaiņēdējs Kukaiņēdājs.
kukaiņēži Kukaiņēdājs.
ezis Kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Erinceidae"), nelieli zīdītāji (ķermeņa garums - 10,5-44,5 cm, masa - līdz 1,1 kg), mīt mežos un atklātās vietās Eirāzijā, Āfrikā, Filipīnās, Indonēzijā; 10 ģintis, 14 sugas; Latvijā konstatēta 1 ģints ar 2 sugām.
ciršļi Kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Soricidae"), pelei līdzīgs ķermenis un aste, biezs apmatojums, garš purns; cirslis.
ežveidīgie Kukaiņēdāju kārtas dzimta, nelieli zvēri (ķermeņa garums - 10-45 cm, masa - līdz 1100 g), kas klāti ar adatām un spēj saritināties kamolā, 14 sugu, Latvijā konstatētas 2 grūti atšķiramas sugas.
ciršļveidīgie Kukaiņēdāju kārtas dzimta, sīki zvēriņi (ķermeņa garums - 3,5-18 cm, masa - 2-35 g) ar pagaru purnu, \~290 sugu, Latvijā 3 sugas.
kurmjveidīgie Kukaiņēdāju kārtas dzimta, sīki zvēriņi (ķermeņa garums - 5-23 cm, masa - 9-170 g), kas mīt augsnē pašraktās alās, 22 sugas, Latvijā 1 suga.
ezis Kukaiņēdēju kārtas zīdītājs ar cietām adatām klātu muguru.
smicenes Kukaiņi (utis, blusas u. tml.).
ametaboli Kukaiņi, kas attīstās tieši no olas, bez metamorfozes.
grauznis Kukaiņi, kas grauž un bojā kā augošu tā sagatavotu koksni.
laupītājkukaiņi Kukaiņi, kas uzbrūk citiem kukaiņiem un no tiem pārtiek.
kolis Kukaiņi, kuru kāpuri sagrauž, piemēram, augu daļas, miltus, vasku; arī ķirmji.
sūcējkukaiņi Kukaiņi, kuru mutes orgāni ir piemēroti sūkšanai.
daikti Kukaiņi.
insecta Kukaiņi.
insekti Kukaiņi.
kustoņa Kukaiņi.
platysteirinae Kukaiņķērāju apakšdzimta.
dyaphorophyia Kukaiņķērāju apakšdzimtas ģints "Platysteira" nosaukuma sinonīms.
bethylidae Kukaiņlapseņu dzimta - kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta.
entomophthora Kukaiņpelējumi.
entomophthoraceae Kukaiņpelējumu dzimta.
empusa Kukaiņpelējumu dzimtas ģints.
entomophthorales Kukaiņpelējumu rinda.
kukaiņpelējums Kukaiņpelējumu suga ("Empusa musca").
dirsums Kukaiņu (piemēram, blusu, mušu) traips.
entofagi Kukaiņu apakškārta, dēj oliņas augos, lapās, saknēs vai stublājos, kur attīstoties kāpuriem rodas pangas.
piretrs Kukaiņu apkarošanas līdzeklis, ko ražo no dažu Āfrikas augu žāvētiem ziediem, sastāvā ir piretrīni un cinerīni, kas ātri sadalās un ir nekaitīgi zīdītajiem.
entomografija Kukaiņu aprakstīšana.
kūniņa Kukaiņu attīstības stadija (starp kāpuru un pilnīgi attīstītu īpatni), kuras laikā tie atrodas apvalkā; kukainis šādā attīstības stadijā.
imagine Kukaiņu attīstības stadija, kurā tie kļūst dzimumgatavi; kukainis šādā attīstības stadijā.
imago Kukaiņu attīstības stadija, kurā tie kļūst dzimumgatavi; kukainis šādā attīstības stadijā.
ūdenskukaiņi Kukaiņu ekoloģiska grupa, pie kuras pieder kukaiņi, kas ir pielāgojušies dzīvei ūdeni vai uz tā virsmas; šīs grupas kukaiņi.
dezinsekcija Kukaiņu iznīcināšana.
entomozes Kukaiņu izraisītas cilvēka un dzīvnieku slimības.
parazitoīdi Kukaiņu kāpuri, kas attīstības sākumstadijās ir parazīti, bet vēlāk kļūst par plēsējiem.
alošana Kukaiņu kāpuru barošanās veids un dzīvesveids: kāpuri izgrauž lapas audus, neskarot epidermu, un veido caur to labi saskatāmas ejas.
tārpeja Kukaiņu kāpuru radīta eja koksnē.
viendienīte Kukaiņu kārta ("Ephemeroptera"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar maz hitinizētu ķermeni, divām fasetacīm, trim actiņām un diviem pāriem plēvainu, caurspīdīgu dzīslainu spārnu, >2000 sugu, Latvijā konstatēts 11 dzimtu, \~50 sugu.
makstene Kukaiņu kārta ("Trichoptera"), pie kuras pieder tauriņiem līdzīgi kukaiņi un kuras daudzu sugu kāpuri dzīvo ūdenī un veido ap sevi makstis; šīs kārtas kukaiņi, 3 virsdzimtas, 40 dzimšu, \~7000 sugu; Latvijā upēs konstatētas 142 sugas, ezeros - 93 sugas.
zarkukaiņi Kukaiņu kārta, \~2500 sugu, gk. subtropiskajās un tropiskajās zemēs, sasniedz 30 cm garumu, teicami pielāgojas apkārtnei - pēc izskata līdzinās zariņiem, zāles stiebriņiem, lapām; grauzējtipa mutes orgāni.
medniekprusaki Kukaiņu kārta, 1-15 cm gari kukaiņi, kas pārtiek no zirnekļiem un kukaiņiem; gaidot medījumu, priekškājas tiek paceltas it kā lūgšanas pozā, dzīvo siltās zemēs.
zemesutis Kukaiņu kārta, 2-3 mm gari spārnaini un bezspārnaini kukasiņi, kas līdzīgi termītiem var nomest spārnus; tropos, 1 dzimta, 1 ģints, 20 sugu.
audējkāji Kukaiņu kārta, nelieli kukaiņi ar slaidu, mīkstu ķermeni; gk. tropiskajos mežos, zīda dziedzeri priekškāju pēdās.
vienādspārņi Kukaiņu kārta, pie kuras pieder kukaiņi, kam abi spārnu pāri ir vienādi.
pseudorhynchota Kukaiņu kārta, pie kuras pieder utis un spalvgrauži.
circeņprusaki Kukaiņu kārta, reliktgrupa, vidēji lieli (1-3 cm) slaidi bezspārnaini kukaiņi, polifāgi, aktīvi naktī, dzīvo kalnos pie mežu robežas, Z-Amerikā un A-Āzijā.
pseudoneuroptera Kukaiņu kārta, spāres, neīstie tīklspārņi.
cietspārņi Kukaiņu kārta, vaboles.
laptauriņš Kukaiņu kārtas tauriņu klases raibeņu dzimtas ģints ("Kallima"), 10 sugu, sastopamas Āzijas austrumos un dienvidos.
forficula Kukaiņu klases ādspārņu kārtas ģints.
labia Kukaiņu klases ādspārņu kārtas ģints.
labidura Kukaiņu klases ādspārņu kārtas ģints.
āržokleņi Kukaiņu klases apakšklase ("Ectognatha"), kurā ietilpst 32 kārtas, Latvijā sastopamas 23 kārtas; kailžokleņi.
iekšžokleņi Kukaiņu klases apakšklase ("Entognatha"), kurā ietilpst 3 kārtas - diplūras, kolembolas un protūras, kas pārstāvētas arī Latvijā; segžokleņi.
laputs Kukaiņu klases augutu kārtas apakškārta ("Aphidodea"), pie kuras pieder sīki kaitīgi kukaiņi, kas sūc augu sulas ar sūcējtipa mutes orgāniem, \~3500 sugu, Latvijā konstatēts \~390 sugu.
laccifer Kukaiņu klases augutu kārtas bruņutu apakškārtas ģints.
asinsblakts Kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Cimicidae"), sīkas (2-6 mm) bezspārnainas blaktis ar stipri saplacinātu, ovālu ķermeni, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas - gultas blakts un bezdelīgu blakts.
ūdensmērītājs Kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Gerridae"), pie kuras pieder vidēji lielas, garkājainas blaktis, kas dzīvo uz ūdens un pārvietojas, skraidot pa ūdens virsu, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
zemesblakts Kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Lygaeidae"), sīkas līdz vidēji lielas (ķermeņa garums - 3-12 mm), ovālas, melnas vai brūnas blaktis, galva trīsstūrveidīga, \~2000 sugu, Latvijā konstatētas \~50 sugu.
mīkstblaktis Kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Miridae"), kuras pārstāvjiem ir četrposmaini taustekļi, trīsposmainas pēdas un nav acu, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas \~135 sugas.
mugurpelde Kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Notonectidae"), kukainis, kas dzīvo ūdenī un peld ar augšup pavērstu vēderu, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
adelphocoris Kukaiņu klases blakšu kārtas mīkstblakšu dzimtas ģints.
archaeopsylla Kukaiņu klases blusu kārtas ģints.
putcikāde Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Aphrophoridae"), ķermenis 5-8 cm garš, brūnpelēks vai melnraibs; kāpuri izdala ap sevi siekalām līdzīgas putas ("raganu spļaudekļus"), kas tos aizsargā no izžūšanas un ienaidniekiem, Latvijā konstatētas 8 sugas.
cikādīte Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Cicadellidae"), sīkas un vidēji lielas cikādes (ķermeņa garums - 2-8 mm), kustīgas, spēj izdarīt tālus lēcienus, sastopamas gk. uz lakstaugiem, Latvijā konstatēts 170 sugu.
tīklcikāde Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Cixiidae"), sīkas, retāk vidēji lielas cikādes (garums - 3,5-8 mm) ar nedaudz saplacinātu ķermeni, Latvijā konstatētas 5 sugas.
piešcikādes Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Delphacidae"), sīkas, retāk vidēji lielas cikādes 3-7 mm garumā ar lielu kustīgu dzelksni ("piesi") uz pakaļkāju stilbu priekšējās daļas, Latvijā konstatētas 43 sugas.
dzelkņcikāde Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Membracidae"), izplatītas gk. tropos, Latvijā 2 sugas, no kurām pazīstamākā ir ragainā cikāde ("Centrotus cornutus").
achilidae Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta.
aphrophora Kukaiņu klases cikāžu kārtas putcikāžu dzimtas ģints.
campodea Kukaiņu klases diplūru kārtas ģints.
mušveidīgie Kukaiņu klases divspārņu kārtas apakškārta ("Brachycera"), pārsvarā sīki un vidēji lieli kukaiņi, daudzi ir parazīti, parazitoīdi, augu kaitēkļi, cilvēkam bīstamu slimību ierosinātāju pārnesēji; 2 infrakārtas, \~105 dzimtas, >100000 sugu; īstaustekleņi.
odveidīgie Kukaiņu klases divspārņu kārtas apakškārta ("Nematocera"), pārsvarā sīki kukaiņi ar garenu ķermeni un garām kājām; gartaustekleņi.
moskīts Kukaiņu klases divspārņu kārtas dzimta ("Phlebotomidae"), sīks divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis (galvenokārt tropos), >500 sugu.
agathomya Kukaiņu klases divspārņu kārtas ģints.
pūkmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtā ("Bombyliidae"), vidēji liels, retāk sīks divspārņu kārtas kukainis, kam ķermeni klāj ciešu matiņu sega.
agromyziidae Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas alotājmušu dzimta.
zirnekļmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Acroceridae"), 4-10 mm gari mušveidīgie ar mazu galvu un labi attīstītu krūšu nodalījumu, sastopamas uz dažādiem ziedošiem augiem, kāpuri parazitē zirnekļu kokonos vai to mātīšu vēderā, Latvijā nav pētītas.
alotājmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Agromyziidae"), sīki, līdz 3-4 mm gari divspārņu kārtas kukaiņi, fitofāgi, kāpuri izalo lapas, dzimtā >1000 sugu, Latvijā pētīta maz, bet domājams, ka varētu atrast \~250 sugu.
pamuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Anthomyidae"), sīki vai vidēji lieli (3-8 mm) tumšas krāsas mušveidīgi kukaiņi.
laupītājmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Asilidae"), vidēji lielas un lielas mušas (ķermeņa garums - 6-30 mm), pieaugušie indivīdi pārtiek no citiem kukaiņiem, gk. sausos un siltos apvidos, \~5000 sugu, Latvijā konstatētas 29 sugas.
līķmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Calliphoridae"), metāliski spīdīgas zilas vai zaļas mušas, kuru kāpuri (gaļas "tārpi") pārtiek gk. no dzīvnieku līķiem, sasmakušas gaļas u. tml., bet dažkārt arī parazitē dzīvnieku ādā, zarnās; \~1500 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu.
utumuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Chamaemyiidae"), 2-5 mm gari, sudrabpelēki mušveidīgie, kas mīt zālē, krūmos, uz dažādu augu ziediem.
smaragdmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Dolichopodidae"), sīki, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 1,5-6 mm), zaļi, metāliski spīdīgi mušveidīgie ar garām kājām, uzturas mitrās pļavās ūdeņu krastos zālē, arī uz koku un krūmu lapām, Latvijā nav pētīta; zaļganīte.
augļmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Drosophilidae"), nelieli (2-5 mm) mušveidīgie, kāpuri attīstās dažādos rūgstošos un pūstošos substrātos, zem kritušu koku mizas mitrās vietās, vecās sēnēs.
dejotājmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Empididae"), ķermeņa garums 1,5-5 mm, bieži veido spietus virs strautiem un upēm, Latvijā nav pētītas.
krastmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Ephydridae"), sīki, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 0,9-7 mm) tumšas krāsas mušveidīgie, visbiežāk sastopami ūdenstilpju krastos, Latvijā nav pētīta.
kuņģspindele Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Gasterophilidae"), vidēji lieli un lieli (garums - 9-13 mm) mušveidīgie, kuru kāpuri attīstās zālēdāju kuņģī, Latvijā nav pētītas, varētu būt 4-5 sugas.
trūdmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Lauxaniidae"), nelieli (ķermeņa garums - 2,5-5 mm), dzeltenīgi mušveidīgie, Latvijā konstatētas 35 sugas.
muša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Muscidae"), Latvijā nav pētīta.
degunspindeles Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Oestridae"), ķermeņa garums 9-18 mm, daudzām sugām biezi klāts ar matiņiem, pārnadžu un nepārnadžu parazīti, Latvijā nav pētīta, varētu būt 2-3 sugas.
kuprmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Phoridae"), ļoti sīki un sīki (garums - 0,6-5 mm) tumšas krāsas mušveidīgie ar it kā sakumpušu ķermeni, Latvijā nav pētītas, konstatētas dažas sugas.
cikāžmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Pipunculidae"), nelieli, retāk vidēji lieli (garums - 2-10 mm) mušveidīgie, parasti sastopamas uz krūmu un koku apakšējo zaru lapām un zālē, kāpuri parazitē cikāžu vēderā, Latvijā mītošās sugas nav pētītas.
burkānmušas Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Psilidae"), sīki un vidēji lieli (garums - 3-8 mm) mušveidīgie, sastopamas pļavās, laukos, dārzos, kāpuri ir augēdāji, Latvijā zināmas tikai uz kultūraugiem dzīvojošas sugas.
medniekmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Rhagionidae"), vidēji lieli, retāk lieli (ķermeņa garums - 6-16 mm), melni, brūni vai dzelteni mušveidīgie, uzturas mitrās vietās uz koku un krūmu lapām un stumbriem, barojas ar citiem kukaiņiem.
gaļasmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sarcophagidae"), 6-19 mm gari, gk. pelēkmelni raibi mušveidīgie, \~2300 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu.
mēslmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Scatophagidae"), sīki līdz vidēji lieli mušveidīgie ar 3-12 mm garu, dzeltenbrūnu, retāk tumšu, ar sariņiem un matiem klātu ķermeni, sastopamas krūmos un zālē gk. mitrās, ēnainās vietās.
skudrmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sepsidae"), 2-6 mm gari, melni, spīdīgi mušveidīgie, kas pēc ķermeņa formas un kustībām atgādina skudras, to kāpuri ir nozīmīgi organisko vielu noārdītāji.
puvummuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sphaeroceridae"), ķermeņa garums - 1-3 mm, sastopamas zem nobirušām lapām, grauzēju alās, dažādās ligzdās, atkritumos, mēslos.
dundurs Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tabanidae"), liels, drukns divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis, 117 ģinšu, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas.
raibspārnmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tephritidae syn. Trypetidae"), sīki vai vidēji lieli (ķermeņa garums - 3-9 mm) mušveidīgie ar raibiem spārniem, sastopami tīrumos, dārzos, pļavās, Latvijā nav pētīta.
samtmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Therevidae"), 7-14 mm lielas mušas, parasti sastopamas uz ziediem, lapām, retāk uz zemes un akmeņiem, Latvijā nav pētīta.
acroceridae Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta.
zeltači Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimtas dunduru dzimtas ģints ("Chrysops"), vidēji lieli dunduri ar zeltaini zaigojošām acīm un melnraibiem spārniem, kas sūc zīdītāju, arī cilvēku asinis, Latvijā konstatētas 6 sugas.
apocephalus Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas kuprmušu dzimtas ģints.
amaurosoma Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas mēslmušu dzimtas ģints.
anthomyidae Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas pamušu dzimta.
mežaods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odu apakšdzimtas odu dzimtas ģints ("Aedes"), Latvijā konstatēts 16 sugu.
dižods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Bibionidae"), ķermenis tumšs, 4-10 mm garš, izlido agri pavasarī, barojas ar nektāru, kāpuri līdz 1,5 cm gari, dzīvo trūdvielām bagātās vietās un ir nozīmīgi organisko vielu aprites veicinātāji, Latvijā nav pētīti.
pangodiņš Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Cecidomyiidae syn. Itonididae"), sīks kukainis, kam ir tievas, garas kājas un taustekļi un kas izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem, Latvijā konstatētas 392 sugas.
trīsuļods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Chironomidae"), neliels pelēki zaļš, dzeltenīgs vai bāli zaļš divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri dzīvo ūdenī vai augsnē, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts \~130 sugu.
odi Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Culicidae"), pārtiek no sulām un nektāra; pirms oliņu produkcijas mātītes lūko iegūt asinis.
abiniekodi Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Dixidae"), sīki kukaiņi, kuru kāpuru ķermeņa daļa vienmēr atrodas ūdenī, bet daļa ārpus tā.
miģele Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Heleidae syn. Ceratopogonidae"), sīks asinsūcējs kukainis ar garām kājām, knislis, Latvijā nav pētīti, domājams, ka varētu būt \~100 sugu.
trauslkāji Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Limoniidae"), pie kuras pieder nelieli odi ar garām, ļoti tievām kalām, \~5500 sugu, Latvijā konstatēts \~160 sugu, iespējams, ka varētu atrast \~180 sugu.
kožodiņi Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Psychodidae"), ļoti sīki (garums - 1,8-4 mm) odveidīgie, Latvijā maz pētīti.
krastods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Ptychnopteridae"), nelieli un vidēji lieli odveidīgie (ķermeņa garums - 5-11 mm), kāpuri mīt stāvošu un lēni tekošu ūdeņu seklumā, divi pēdējie ķermeņa posmi veido garu elpcauruli, pa kuru tie var elpot, pārvietojoties pa dūņām vai ūdensaugiem, Latvijā nav pētīta.
trūdodiņi Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Sciaridae"), pie kuras pieder sīki kukaiņi ar tumšu ķermeni un melnīgsnējiem spārniem, \~500 sugu, Latvijā konstatētas 38 sugas.
knislis Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Simuliidae"), >1200 sugu, Latvijā konstatēts 30 sugu.
ziemasods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Trichoceridae"), nelieli līdz vidēji lieli (ķermeņa garums - 5-9 mm) odveidīgie ar samērā garām kājām, sastopami arī ziemā atkušņu laikā, pat uz sniega, Latvijā maz pētīti.
anopheles Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas odu dzimtas ģints.
sialidae Kukaiņu klases dūņeņu kārtas dzimta.
sialis Kukaiņu klases dūņeņu kārtas dzimtas "Sialidae" ģints.
dūrējutis Kukaiņu klases dzīvniekutu kārtas apakškārta ("Anoplura"), kur ietilpst sīki, ektoparazītiski kukaiņi, kuriem ir reducēti spārni un kuri sūc cilvēka vai dzīvnieku asinis; šīs kārtas kukaiņi, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu.
uts Kukaiņu klases dzīvniekutu kārtas dūrējutu apakškārta ("Anoplura"), \~300 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu (iespējams, ka ir \~20 sugu).
jātnieciņš Kukaiņu klases iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Ichneumonidae"), kuras pārstāvji parazitē citos kukaiņos; šīs dzimtas kukaiņi; Latvijā konstatēts >1300 sugu.
cratichneumon Kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtas jātnieciņu dzimtas ģints.
lissonota Kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtas jātnieciņu dzimtas ģints.
spārneņi Kukaiņu klases infraklase ("Pterygota"), kurā ietilpa dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piemēram, vaboles, tauriņi); šīs infraklases kukaiņi.
prusaks Kukaiņu klases kārta ("Blattoptera"), kuras pārstāvjiem ir raksturīgs stipri saplacināts ķermenis, grauzējtipa mutes orgāni, divi spārnu pāri, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem; \~4000 sugu; Latvijā konstatētas 4 sugas (2 mežos, 2 telpās).
cikāde Kukaiņu klases kārta ("Cicadinea syn. Auchenorrhyncha, Cicadodea"), sīki un vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums - 2-10 mm), kuru tēviņi rada spēcīgas, čirkstošas skaņas; kārtā \~21000 sugu, Latvijā konstatētas 7 dzimtas, 231 suga, plašāk pārstāvētās ir cikādītes, piešcikādes, putcikādes, tīklcikādes un dzelkņcikādes.
vabole Kukaiņu klases kārta ("Coleoptera"), kurā ietilpst kukaiņi, kam raksturīgi cieti priekšspārni jeb segspārni un plēvveidīgi, salokāmi pakaļējie spārni, >400 tk sugu, kas iedalās 4 apakškārtās, Latvijā konstatētas visas apakškārtas, \~108 dzimtas, >3500 sugu.
ādspārņi Kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji lieli kukaiņi ar slaidu, plakanu, 7-15 mm garu ķermeni, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas; spīļastes.
diplūra Kukaiņu klases kārta ("Diplura") - bezspārnu kukaiņi, dzīvo augsnē, trūdošā koksnē; divaste.
divspārņi Kukaiņu klases kārta ("Diptera"), kurā ietilpst, piemēram, odi, knišļi, mušas, dunduri, iedala 2 apakškārtās, >80 tk sugu, Latvijā maz pētīti, varētu būt \~4000 sugu.
blakts Kukaiņu klases kārta ("Heteroptera"), kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas veido posmainu snuķi, dažāda lieluma kukaiņi (1-100 mm) ar neviendabīgas struktūras segspārniem, \~50 dzimtu, \~40000 sugu, Latvijā konstatēts 360 sugu, kas ietilpst 32 dzimtās.
plēvspārņi Kukaiņu klases kārta ("Hymenoptera"), kurā ietilpst kukaiņi ar diviem pāriem caurspīdīgu plēvveida spārnu (piemēram, bites, lapsenes, kamenes), \~300000 sugu, Latvijā konstatēts \~2500 sugu.
tauriņš Kukaiņu klases kārta ("Lepidoptera"), kurā ietilpst nelieli līdz ļoti lieli kukaiņi ar diviem zvīņām klātiem, parasti raibi krāsainiem, spārnu pāriem, \~140000 sugu, Latvijā konstatētas 69 dzimtas, \~2400 sugu; zvīņspārnis.
knābjgalvji Kukaiņu klases kārta ("Mecoptera"), galva knābjveidīgi pagarināta, spārni gandrīz vienādi, caurspīdīgi, plankumaini, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
dūņene Kukaiņu klases kārta ("Megaloptera"), vidēji lieli un lieli kukaiņi (ķermeņa garums - līdz 20 mm) ar jumtveidā sakļautiem spārniem, parasti sastopami ūdeņu tuvumā, lido vāji; Latvijā biežāk sastopamas dzimtas "Sialidae" ģints "Sialis" 2 sugas - "Sialis sordida", kas mīt upēs un "Sialis morio" - ezeros.
tīklspārņi Kukaiņu klases kārta ("Neuroptera syn. Planipennia"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar diviem pāriem, parasti caurspīdīgu, ļoti dzīslainu, spārnu, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas \~40 sugas.
spāre Kukaiņu klases kārta ("Odonata"), kuras pārstāvjiem raksturīgi gandrīz vienādu spārnu pāri.
taisnspārņi Kukaiņu klases kārta ("Orthoptera"), kurā ietilpst lieli, retāk vidēji lieli kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem, spēcīgām, lēkšanai pielāgotām pakaļkājām (sienāži, circeņi, siseņi), >20000 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas, kas pieder pie 3 apakškārtām - circeņiem, sienāžiem un siseņiem.
dzīvniekutis Kukaiņu klases kārta ("Phthiraptera"), sīki, 1-6 mm gari (reti garāki), dorsoventrāli saplacināti kukaiņi, siltasiņu dzīvnieku ektoparazīti, 2 apakškārtas - grauzējutis un dūrējutis.
strautene Kukaiņu klases kārta ("Plecoptera"), pie kuras pieder vidēji lieli, plakani, parasti tumši, kukaiņi ar divām pavedienveida piedevām vēdera galā, kāpuri dzīvo tekošos ūdeņos, parasti zem akmeņiem, \~200 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu.
protūra Kukaiņu klases kārta ("Protura"), sīki (līdz 2 mm) bezkrāsaini, primāri bezspārnaini kukaiņi bez taustekļiem un acīm, dūrējsūcēji; beztausteklenis.
ķērpjutis Kukaiņu klases kārta ("Psocoptera syn. Copeognatha, Corrodentia"), kurā ietilpst spārnoti un nespārnoti sīki kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem; šīs kārtas kukaiņi, \~1600 sugu, Latvijā konstatēts >40 sugu.
kamielītis Kukaiņu klases kārta ("Raphidioptera"), kuras pārstāvji iznīcina meža kaitēkļus, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
auguts Kukaiņu klases kārta ("Sternorrhyncha"), augēdāji - sūc augu sulu no augu virszemes orgāniem vai saknēm, 4 apakškārtas (laputis, lapblusiņas, baltblusiņas un bruņutis), >25000 sugu.
tripsis Kukaiņu klases kārta ("Thysanoptera"), kurā ietilpst nelieli, tumši kukaiņi, kas sūc augu sulas ar dūrējsūcējtipa mutes orgāniem, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~80 sugu.
zvīņene Kukaiņu klases kārta ("Thysanura"), primitīvi kukaiņi bez spārniem garums - 8-20 mm, nodalītas 2 apakškārtas - skrējējzvīņenes un lēcējzvīņenes, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
boreidae Kukaiņu klases knābjgalvju kārtas dzimta.
anabolia Kukaiņu klases maksteņu kārtas dīķmaksteņu dzimtas ģints.
agrypnia Kukaiņu klases maksteņu kārtas dižmaksteņu dzimtas ģints.
pundurmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Hydroptilidae"), sīkas makstenes (ķermeņa garums - 1,5-4,5 mm), kāpuri mīt strautos un upēs, daļai sugu - ezeros, Latvijā konstatētas 6 ģintis, >20 sugu.
slaidmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Leptoceridae"), sīkas un vidēji lielas makstenes (ķermeņa garums - 4-9 mm), taustekļi 2-3 reizes garāki par ķermeni, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 36 sugas.
dīķmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Limnephilidae"), vidēji lielas un lielas makstenes (ķermeņa garums 6-21 mm), taustekļi nav garāki par ķermeni, kāpuri mīt gk. stāvošos un lēni tekošos ūdeņos, Latvijā 15 ģinšu, 58 sugas.
dižmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Phryganeidae"), vidēji lielas un ļoti lielas makstenes (ķermeņa garums 6-24 mm), taustekļi īsāki par ķermeni, kāpuri mīt gk. seklās aizaugušu upju vietās, kur ir lēns tecējums, un ezeros, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 12 sugu.
plēsējmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Rhyacophilidae"), vidēji lielas makstenes (5-9 mm), Latvijā 1 ģints, 4 sugas.
agraylea Kukaiņu klases maksteņu kārtas pundurmaksteņu dzimtas ģints.
anthophoridae Kukaiņu klases plēvpārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimta.
iežmauglapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta ("Apocryta"), ļoti sīki līdz ļoti lieli (ķermeņa garums - 0,13-40 mm) plēvspārņi, kam pirmais vēdera posms ir ar iežmaugu.
auglapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta ("Symphyta"), primitīvi, vidēji un ļoti lieli (līdz 30 mm) plēvspārņi ar bagātīgu spārnu dzīslojumu, vēders savienots ar krūtīm bez iežmaugas, Latvijā konstatēts \~400 sugu.
ragaste Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Siricidae"), liels vai vidēji liels kukainis (ķermeņa garums - 6-30 mm), kura mātītēm ir garš, pārragojies dējeklis, Latvijā konstatētas 7 sugas.
māņragaste Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Xiphydriidae"), vidēji lieli un lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 7-20 mm), sastopami mežos un krūmājos uz koku un krūmu lapām, arī uz ziediem, Latvijā konststētas 2 sugas.
arge Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas koklapseņu dzimtas ģints.
dryinidae Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas cikāžlapseņu dzimta.
pūkbite Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Anthophoridae"), vidēji lieli un lieli (5-28 mm) plēvspārņi, kuru ķermenis parasti blīvi klāts ar matiņiem, Latvijā konstatēts \~50 sugu.
māņjātnieciņš Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Braconidae"), sīki, līdz vidēji lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 2-12 mm), visbiežāk sastopami uz ziedošiem augiem, Latvijā konstatēts \~160 sugu; kāpurlapsenes.
spožlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Chalcididae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, kūniņās vai pupārijos, >600 sugu, gk. tropos, Latvijā nav pētīta.
palapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Eumenidae"), vidēji lieli (6-12 mm) dzeltenmelni svītroti, vientuļi dzīvojoši plēvspārņi, Latvijā konstatētas 32 sugas.
prusaklapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Evaniidae"), sīki plēvspārņi (1,7-3,5 mm), kuru kāpuri attīstās prusaku olu paketēs (ootēkās); Latvijā nav pētītas.
tievvēderlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Gasteruptidae"), nelieli, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 3-8 mm) parazītiski plēvspārņi.
pundurlapsenīte Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mymaridae"), ļoti sīki (0,3-1,3 mm) tumši, spīdīgi plēvspārņi, spārna membrāna gandrīz izzudusi pārveidojoties par tievu stiebriņu ar sīkām bārkstiņām, vājas lidotājas, taču pārvietojas lielos attālumos ar vēja palīdzību; kāpuri ir citu kukaiņu olu parazīti, Eiropā \~200 sugu, Latvijā nav pētīta.
tumšlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Proctotrupidae"), pārsvarā sīki (ķermeņa garums - 2-4 mm), retāk vidēji lieli (5-9 mm) metāliski spīdīgi, tumši plēvspārņi, Latvijā maz pētīta.
māņlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sapygidae"), vidēji lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 8-11 mm), ķermenis dzeltens ar melnu zīmējumu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
racējlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sphecidae"), vidēji liels līdz liels (ķermeņa garums - 8-25 mm) kukainis, kas rok zemē alas, ejas vai taisa ligzdas koksnē, sausu zaru serdēs, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts 140 sugu.
puslapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Tiphiidae"), ķermenis 5-13 mm, vaboļu kāpuru parazīti, Latvijā konstatētas 3 sugas.
lapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Vespidae"), kukainis ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām un diviem pāriem plēvveida spārnu, Latvijā konstatētas 11 sugas.
anthocopa Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas griezējbišu dzimtas ģints.
apanteles Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas māņjātnieciņu dzimtas ģints.
ancistrocerus Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas palapseņu dzimtas ģints.
ammophila Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas racējlapseņu dzimtas ģints.
klejotājskudra Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas skudru dzimtas ģints ("Dorylinae"), mīt tropos, pūžņus neveido.
trihogramma Kukaiņu klases plēvspērņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Trichogrammatidae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, Latvijā fauna maz pētīta; spožlapsenīte.
anisoptera Kukaiņu klases spāru kārtas dažādspārnu spāru apakškārta.
dziedātājsienāzis Kukaiņu klases taisnspārņnu kārtas sienāžu apakškārtas ģints ("Tettigonia"), lieli (3-4 cm gari), zaļi sienāži, >10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
anthocharis Kukaiņu klases tauriņu kārtas balteņu dzimtas ģints.
skudrlauva Kukaiņu klases tīklspārņu kārtas ģints ("Myrmeleon formicarius"), līdz 40 mm garš kukainis, kura kāpuri pārtiek galvenokārt no skudrām.
aeolothtrips Kukaiņu klases tripšu kārtas ģints.
arhostemāti Kukaiņu klases vaboļu kārtas apakškārta ("Archostemata").
miksofāgi Kukaiņu klases vaboļu kārtas apakškārta ("Myxophaga").
ķirmis Kukaiņu klases vaboļu kārtas dzimta ("Anobiidae"), kurā ietilpst sīkas vaboles (piemēram, lapkoku ķirmji, ēku ķirmji, mēbeļu ķirmji), kas parasti dzīvo sausā, atmirušā koksnē un to izalo, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 23 sugas.
anoplodera Kukaiņu klases vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas celmgraužu apakšdzimtas ģints.
anthochomus Kukaiņu klases vaboļu kārtas māņmīkstspārņu dzimtas ģints.
goliātvabole Kukaiņu klases vaboļu kārtas skarabeju dzimtas ģints ("Goliathus"), vissmagākie kukaiņi pasaulē, kuru lielāko indivīdu masa sasniedz simt gramu, bet garums - 11 cm, sastopama Āfrikas tropiskajos mežos, 6 sugas.
herkulesvabole Kukaiņu klases vaboļu kārtas skarabeju dzimtas suga ("Dynastes hercules"), lielākā vabole, garums - līdz 16 cm, sastopama Centrālajā un Dienvidu Amerikā.
anthonomus Kukaiņu klases vaboļu kārtas smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints.
baetopus Kukaiņu klases viendienīšu kārtas betīdu dzimtas ģints.
betīds Kukaiņu klases viendienīšu kārtas dzimta ("Baetidae"), kukaiņu spārni šauri, ar labi saskatāmām šķērsdzīslām un brīvām starpdzīslām spārnu malās, vēdera galā 2 cerkas, Latvijā konstatēts 17 sugu.
ekdionurīda Kukaiņu klases viendienīšu kārtas dzimta ("Ecdyonuridae"), Latvijā konstatēta 1 suga - dzeltenā viendienīte.
vairogviendienīte Kukaiņu klases viendienīšu kārtas suga ("Prosopistoma foliaceum"), Latvijā aizsargājama.
lēcējzvīņene Kukaiņu klases zvīneņu kārtas apakškārta ("Archaeognatha"), ķermeni klāj zvīņas, vēdera galā trīs gari posmoti piedēkļi, kas noder lēkšanai.
skrējējzvīņene Kukaiņu klases zvīņeņu kārtas apakškārta ("Zygentoma"), vidēji lieli bezspārnaini kukaiņi, kuru ķermeni bieži klāj zvīņas, dzīvo augsnē, telpās, skudru un termītu mītnēs.
ietīklojums Kukaiņu kūniņu veidojums.
izčirmināts Kukaiņu sagrauzts.
nervātūra Kukaiņu spārnu un augu lapu dzīslojums.
stiebrs Kukaiņu sūcamās mutes daļa.
tārps Kukaiņu tārpveida kāpurs.
oksts Kukaiņu tausteklis.
okstoņi Kukaiņu taustekļi (antenas).
cerkas Kukaiņu tēviņu un mātīšu vēdera pēdējā posma piedēkļi.
nimfa Kukaiņu un ērču pēdējā attīstības stadija pirms dzimumgatavības sasniegšanas; kukainis, ērce šādā attīstības stadijā.
ķikuris Kukaiņu, sevišķi odu kāpurs.
ķikurs Kukaiņu, sevišķi odu kāpurs.
cirmuļains Kukaiņu, tārpu izēsts (koks).

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Kukai.