Paplašinātā meklēšana
Meklējam Kotdivuāra.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (46):
- Franču Rietumāfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiska apvienība Rietumāfrikā ("Afrique Occidentale Francaise"), ietilpa Franču Gvineja (kopš 1950. g. - Gvinejas Republika), Augšvolta (tagad - Burkinafaso), Dahomeja (tagad - Benina), Franču Sudāna (tagad - Mali), Mauritānija, Nigēra, Senegāla un Ziloņkaula Krasts (tagad - Kotdivuāra)
- XOF CFA franks (BCEAO); Beninas Republikas, Burkinafaso, Gvinejas-Bisavas Republikas, Kotdivuāras Republikas, Mali Republikas, Nigēras Republikas un Togo Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms
- kaseli Gurmu tautai radniecīga cilts, kas dzīvo gk. Ganas ziemeļaustrumos, Togo ziemeļos un Kotdivuāras dienvidaustrumos
- toboti Gurmu tautai radniecīga cilts, kas dzīvo gk. Ganas ziemeļaustrumos, Togo ziemeļos un Kotdivuāras dienvidaustrumos
- konkombi Gurmu tautai radniecīga cilts, kas dzīvo gk. Kotdivuāras dienvidu daļā
- mobi Gurmu tautai radniecīga cilts, kas dzīvo gk. Kotdivuāras dienvidu daļā, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas
- Ziloņkaula Krasts Kotdivuāra
- CI Kotdivuāra, valsts divburtu kods
- Kotdivuāras Republika Kotdivuāra, valsts pilnais nosaukums ("République Côte d'Ivoire")
- CIV Kotdivuāra, valsts trīsburtu kods
- Jamusukro Kotdivuāras galvaspilsēta (kopš 1983. g.), 206000 iedzīvotāju (2007. g.), te atrodas Āfrikā lielākā katoļu katedrāle (augstums - 149 m, Sv. Pētera katedrāles Romā kopija)
- Kotdivuāra Kotdivuāras Republika - valsts Rietumāfrikā (fr. val. "Côte d'Ivoire"), platība - 322462 kvadrātkilometri, 20617000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Jamusukro, valdības mītne - Abidžana, administratīvais iedalījums - 19 reģionu, robežojas ar Libēriju, Gvineju, Mali, Burkinafaso un Ganu, dienvidos Atlantijas okeāns
- kotdivuārieši Kotdivuāras Republikas pamatiedzīvotāji
- ngorafi Kulangi - tauta Kotdivuāras ziemeļaustrumos
- nkaramfi Kulangi - tauta Kotdivuāras ziemeļaustrumos
- Abi lagūna lagūna Ziloņkaula krastā, Kotdivuāras dienvidu piekrastē
- lagūni Lagūnu ciltis - cilšu grupa (atiji, abi, kiami, ari, aburi, aladiani, avikani, gva, metjibi, krobi), dzīvo Kotdivuāras dienvidu piekrastē, valodas pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas
- Bangolo pilsēta Kotdivuāras Republikā, Diuīmontaņas reģiona dienvidu daļā
- Aņama pilsēta Kotdivuāras Republikā, Lagūnas reģionā
- Aņebī reģions Kotdivuāras dienvidaustrmu daļā (_Agnéby_), robežojas ar Viduskomoe, Lagūnas un Nzi-Komoe reģionu
- Augšsasandra reģions Kotdivuāras Republikā (_Haut-Sassandra_), administratīvais centrs - Daloa
- Bafinga reģions Kotdivuāras Republikā, atrodas valsts rietumos, administratīvais centrs - Tuba
- Bandamas Ieleja reģions Kotdivuāras Republikā, robežojas ar Savannas, Zanzānas, Nzi-Komoe, Marahue un Vorodugu reģionu, administratīvais centrs - Bvake
- gurmi tauta Ganas ziemeļaustrumos, Togo ziemeļos un Kotdivuāras austrumos, arī kaimiņrajonos Nigērā un Beninā, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi (sunnīti)
- bakvi tauta Kotdivuāras dienvidrietumos un Libērijas dienvidaustrumos, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kru apakšgrupas
- grebo tauta Kotdivuāras dienvidrietumos un Libērijas dienvidaustrumos, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kru apakšgrupas
- krani tauta Kotdivuāras dienvidrietumos un Libērijas dienvidaustrumos, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kru apakšgrupas
- kulangi tauta Kotdivuāras ziemeļaustrumos, pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- beti tauta, dzīvo Kotdivuāras dienvidos, pieder pie kru tautu grupas
- geri tauta, dzīvo Kotdivuāras rietumu daļā un Libērijas austrumos, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kru apakšgrupas
- senufi tauta, dzīvo Kotdivuāras ziemeļaustrumos, Mali dienvidaustrumos un Burkinafaso rietumos, valoda pieder pie Nigeras-Kongo valodu guru grupas, iedalās ciltīs (folo, gimini, karabori, kofoli), vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- lomi tauta, dzīvo Libērijas ziemeļos, Gvinejas dienvidaustrumos, arī Kotdivuāras rietumu daļā, valoda pieder pie mandu saimes dienvidu (mandefu) grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - musulmaņi
- abi viena no lagūnu ciltīm, dzīvo Kotdivuāras dienvidu piekrastē, valoda pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas
- aburi viena no lagūnu ciltīm, dzīvo Kotdivuāras dienvidu piekrastē, valoda pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas
- aladiani viena no lagūnu ciltīm, dzīvo Kotdivuāras dienvidu piekrastē, valoda pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas
- ari viena no lagūnu ciltīm, dzīvo Kotdivuāras dienvidu piekrastē, valoda pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas
- atiji viena no lagūnu ciltīm, dzīvo Kotdivuāras dienvidu piekrastē, valoda pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas
- avikani viena no lagūnu ciltīm, dzīvo Kotdivuāras dienvidu piekrastē, valoda pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas
- gva viena no lagūnu ciltīm, dzīvo Kotdivuāras dienvidu piekrastē, valoda pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas
- kiami viena no lagūnu ciltīm, dzīvo Kotdivuāras dienvidu piekrastē, valoda pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas
- krobi viena no lagūnu ciltīm, dzīvo Kotdivuāras dienvidu piekrastē, valoda pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas
- metjibi viena no lagūnu ciltīm, dzīvo Kotdivuāras dienvidu piekrastē, valoda pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas
- folo viena no senufi tautas ciltīm, dzīvo Kotdivuāras, Mali un Burkinfaso robežrajonos, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- gimini viena no senufi tautas ciltīm, dzīvo Kotdivuāras, Mali un Burkinfaso robežrajonos, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- karabori viena no senufi tautas ciltīm, dzīvo Kotdivuāras, Mali un Burkinfaso robežrajonos, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- kofoli viena no senufi tautas ciltīm, dzīvo Kotdivuāras, Mali un Burkinfaso robežrajonos, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Kotdivuāra.