Paplašinātā meklēšana
Meklējam Kolumbija.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (110):
- Putumajo Amazones kreisā krasta pieteka Dienvidamerikā ("Putumayo"), garums - 1580 km, gandrīz visā garumā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru robežupe, lejtece Brazīlijā, kur tās nosaukums Isa, izteka Andos
- Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas
- Vašingtona Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsēta ("Washington"), osta Potomakas lejteces krastā, aizņem Kolumbijas federālo distriktu, 658900 iedzīvotāju (2014. g.)
- tlinkiti Amerikas ziemeļrietumu piekrastes indiāņu tauta, kas dzīvo Dienvidaļaskā un Britu Kolumbijas (Kanāda) ziemeļdaļā; tlingiti
- Astorija apdzīvota vieta ASV (_Astoria_), Oregonas štata ziemeļrietumos, Kolumbijas upes grīvlīča kreisajā krastā
- Ārlingtona apdzīvota vieta ASV ("Arlington"), Oregonas štata ziemeļos, Kolumbijas upes kreisajā krastā, 600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ārmstronga apdzīvota vieta Kanādā (_Armstrong_), Britu Kolumbijas provincē
- Balfūra apdzīvota vieta Kanādā, Britu Kolumbijas dienvidaustrumu daļā, Kūtenejas upes un Kūtenejas ezera krastā
- Efeju līga astoņas sen dibinātas ASV augstskolas ar augstu akadēmisko un sabiedrisko prestižu (Brauna, Kolumbijas, Kornela, Dārtmutas, Hārvarda, Pensilvānijas, Prinstonas un Jeila); tās savā starpā sacenšas vieglatlētikā
- Darjena līcis atrodas Karību jūras dienvidrietumu daļā ("Golfo del Darien"), Kolumbijas un Panamas piekrastē, garums - 165 km, dziļums - >2000 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 0,6 m
- parami Augstkalnu baseini Kolumbijas, Ekvadoras un Peru ziemeļdaļas Andos ap 2800-4500 m vjl.
- paramos Augstkalnu baseini Kolumbijas, Ekvadoras un Peru ziemeļdaļas Andos ap 2800-4500 m vjl.; parami
- Bačue Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - ciltsmāte, zemkopības aizgādne, kas mācīja cilvēkiem ievērot likumus un tradīcijas, sargāt mieru
- Idakans Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - dēmons, kam piemita pareģa spējas un kas varēja uzsūtīt sausumu un kaites
- Čimalkans Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - dievība, ko sākotnēji attēloja kā sikspārni, vēlāk tas pārtapa par spalvoto čūsku - Kecalkoatlu
- Čiminigagua Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - dievs - demiurgs, kas radīja gaismu, izplatīja to pasaulē, radīja cilvēkus, dzīvniekus, sauli un mēnesi
- Gvahajoke Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - kapu dievība, ļauns dēmons, kuram tika upurēti cilvēki, lai novērstu epidēmijas un dabas kataklizmas
- Čibrafruime Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - kara dievs, karotāju kārtas aizgādnis, dieva Bočikas palīgs
- Čija Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - mēness dieviete, saistība ar zemes auglību, viņa rada mākoņus un lietu
- Nenkatakoa Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - rituālo dzīru un reibinošā dzēriena čičes dievs, gleznotāju un audēju aizgādnis, kura vienīgais pielūgšanas un godināšanas veids bija rituālas iedzeršanas
- Vitaka Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - sākotnēji auglības dieviete, sieviešu radošā spēka aizgādne un juteklisko baudu veicinātāja
- Kučaviva Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - varavīksnes iemiesojums varena vīrieša tēlā
- Bočika Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - viena no augstākajām dievībām, kurai piemita saules dieva iezīmes, sabiedrības iekārtotājs
- Baurona ezera provinces parks dabas teritorija Kanādā, Britu Kolumbijas austrumu daļā, Kolumbijas kalnu rietumu daļā
- Amazonasa departaments Kolumbijas dienvidos (_Amazonas_), robežojas ar Putumajo, Kaketas un Vaupesas departamentu, kā arī ar Brazīliju un Peru
- Atlina ezers ezers Kanādā (_Atlin Lake_), Britu Kolumbijas provinces ziemeļrietumos, ziemeļu gals iesniedzas Jukonas teritorijā, garums - 137 km, platums - 6,44 km
- Apererova ezers ezers Kanādā (_Upper Arrow Lake_), Britu Kolumbijas dienvidaustrumu daļā
- aravaki Indiāņu cilšu grupa (goakari, ačagvi, banivi, bari, pasi, maniteneri, piro, kampi u. c.), dzīvo dziļi tropu mežos izklaidu areālos Brazīlijas rietumos, Venecuēlas rietumos, Kolumbijas austrumos, Peru austrumos un Bolīvijas ziemeļos
- tukani Indiāņu cilšu grupa (tukani, desani, tujuki, eruliji, buhagani, coli, makuni, kvereti, jahuni, gvanani, kobevi, orehoni, koregvahi, sioni u. c.), dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda veido īpašu saimi, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- koregvahi Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- orehoni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- sioni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- buhagani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- coli Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- desani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- eruliji Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- gvanani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- jahuni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- kobevi Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- kvereti Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- makuni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- tujuki Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms
- Kauteovana Kagabu (Kolumbija) mitoloģijā - augstākā dievība, lielā māte, dzīvības un auglības pamats
- Čugači kalni Kordiljeros, Aļaskas dienvidos (ASV), garums \~300 km, augstākā virsotne 4016 m, mūžīgais sniegs, Beringa šļūdonis - 170 km, Kolumbijas šļūdonis - \~58 km
- Periha grēda kalnu grēda Ziemeļrietumu Andos ("Sierra de Perija") uz Kolumbijas un Venecuēlas robežas, garums - \~300 km, augstums - līdz 3540 m
- Grandkuli kanjons kanjons ASV ("Grand Coulee"), Vašingtonas štatā, Kolumbijas plato ziemeļu daļā, garums - 70 km, platums - 2,5-7 km, dziļums - līdz 270 m
- CO Kolumbija, valsts divburtu kods
- Kolumbijas Republika Kolumbija, valsts pilnais nosaukums ("Republic of Colombia")
- COL Kolumbija, valsts trīsburtu kods
- D.C. Kolumbijas apgabals (ASV) (angļu "District of Columbia")
- Jurupari Kolumbijas barasanu mitoloģijā - kultūrvaronis, kas nozaga uguni un atnesa to cilvēkiem
- COP Kolumbijas peso; Kolumbijas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo
- Kolumbija Kolumbijas Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļrietumos (sp. val. "Colombia"), platība - 1141748 kvadrātkilometri, 44205300 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bogota, administratīvais iedalījums - 32 departamenti un 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Panamu, Venecuēlu, Brazīliju, Peru un Ekvadoru, apskalo Klusais okeāns un Karību jūra
- Bogota Kolumbijas Republikas galvaspilsēta (sp. val. "Bogoti"), atrodas Austrumkordiljeras rietumu nogāzē 2640 m vjl., 7,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- quartillo Meksikas, Santdomingo un Kolumbijas 19. gs. vara monēta
- kolumbieši Nācija, Kolumbijas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Venecuēlā un ASV, runā spāņu valodā, ticīgie - gk. katoļi
- Albukerkes salas nelielu salu grupa Karību jūras rietumu daļā (_Albuquerque, Cayos de_), Kolumbijas teritorija
- Meta Orinoko kreisā krasta pieteka Kolumbijā (sp. val. "Meta"), lejtecē Venecuēlas un Kolumbijas robežupe, garums - >1000 km, sākas Ziemeļrietumu Andos, Austrumkordiljerā
- Portlenda pilsēta ASV ("Portland"), Oregonas štatā, jūras osta Kolumbijas lejtecē, 545 tk iedzīvotāju (2007. g.)
- Ričlenda pilsēta ASV ("Richland"), Vašingtonas štatā, Kolumbijas krastos, 53000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Anahimsfleta pilsēta Kanādā (_Anahim ’s Flat_), Britu Kolumbijas provincē
- Anahimleika pilsēta Kanādā (_Anahim Lake_), Britu Kolumbijas provincē
- Atlina pilsēta Kanādā (_Atlin_), Britu Kolumbijas ziemeļrietumu daļā, Atlina ezera austrumu krastā
- Treila pilsēta Kanādā ("Trail"), Britu Kolumbijā, Kolumbijas krastos, 7700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Viktorija pilsēta Kanādā ("Victoria"), Vankuveras salā, Britu Kolumbijas provinces administratīvais centrs, 78100 iedzīvotāju (2006. g.)
- Barjēra pilsēta Kanādā, Britu Kolumbijas provincē, Norttompsonas upes krastā
- Hirardota pilsēta Kolumbijas centrālajā daļā ("Girardot"), Kundinamarkas departamentā, osta Magdalenas labajā krastā, 102500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ivage pilsēta Kolumbijas centrālajā daļā ("Ibague"), Centrālās Kordiljjeras austrumu nogāzē 1250 m vjl., 553500 iedzīvotāju (2015. g.)
- Armenija pilsēta Kolumbijas Republikā (_Armenia_), Kindio departamenta administratīvais centrs, 278700 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kartahena pilsēta Kolumbijas Republikā ("Cartagena"), Bolivaras departamenta administratīvais centrs, osta Karību jūras krastā, 871300 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kukuta pilsēta Kolumbijas Republikā ("Cucuta"), Ziemeļsantanderas departamenta administratīvais centrs, 582300 iedzīvotāju (2007. g.)
- Manisalesa pilsēta Kolumbijas Republikā ("Manizales"), Centrālās Kordiljeras rietumu nogāzē 2153 m vjl., Kaldasas departamenta administratīvais centrs, 358500 iedzīvotāju (2007. g.)
- Monterija pilsēta Kolumbijas Republikā ("Monteria"), Kordovas departamenta administratīvais centrs, osta Sinu krastos, 299700 iedzīvotāju (2007. g.)
- Pereira pilsēta Kolumbijas Republikā ("Pereira"), Centrālās Kordiljeras rietumu piekājē 1467 m vjl., Risaraldas departamenta administratīvais centrs, 379600 iedzīvotāju (2007. g.)
- Valjedupara pilsēta Kolumbijas Republikā ("Valledupar"), Sesaras departamenta administratīvais centrs, 315400 iedzīvotāju (2007. g.)
- Soledada pilsēta Kolumbijas Republikā, Barrankiljas piepilsēta, 502700 iedzīvotāju (2007. g.)
- Soača pilsēta Kolumbijas Republikā, Bogotas piepilsēta, 426600 iedzīvotāju (2007. g.)
- Floridablanka pilsēta Kolumbijas Republikā, Bukaramangas piepilsēta, 251800 iedzīvotāju (2007. g.)
- Santamarta pilsēta Kolumbijas Republikā, Magdalenas departamenta administratīvais centrs, 407100 iedzīvotāju (2007. g.)
- Itagvi pilsēta Kolumbijas Republikā, Medeljinas piepilsēta, 216800 iedzīvotāju (2007. g.)
- Beljo pilsēta Kolumbijas Republikā, Medeljinas piepilsēta, 370800 iedzīvotāju (2007. g.)
- Viljavisensio pilsēta Kolumbijas Republikā, Metas departamenta administratīvais centrs, 378700 iedzīvotāju (2007. g.)
- Letisija pilsēta Kolumbijas Republikā, Peru un Brazīlijas pierobežā, Amazonasas departamenta administratīvais centrs, 35000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Sinseleho pilsēta Kolumbijas Republikā, Sukres departamenta administratīvais centrs, 229900 iedzīvotāju (2007. g.)
- Ibage pilsēta Kolumbijas Republikā, Tolimas departamenta administratīvais centrs, 481800 iedzīvotāju (2007. g.)
- Neiva pilsēta Kolumbijas Republikā, Uilas departamenta administratīvais centrs, 305300 iedzīvotāju (2007. g.)
- Buenaventura pilsēta Kolumbijas Republikā, Valje del Kaukas departamentā, 305300 iedzīvotāju (2007. g.), lielākā Kolumbijas osta Klusā okeāna krastā
- Pasto pilsēta Kolumbijas Republikas dienvidrietumos ("Pasto"), vulkāna Pasto piekājē 2594 m vjl., Narinjo departamenta administratīvais centrs, 321400 iedzīvotāju (2007. g.)
- Popajana pilsēta Kolumbijas Republikas dienvidrietumos, Centrālās Kordiljeras rietumu piekājē 1760 m vjl., Kaukas departamenta administratīvais centrs, 230600 iedzīvotāju (2007. g.)
- Palmira pilsēta Kolumbijas Republikas rietumos ("Palmira"), Valje del Kaukas departamentā, Centrālās Kordiljeras rietumu piekājē 1085 m vjl., 233300 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kartago pilsēta Kolumbijas rietumos ("Cartago"), 124200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kibdo pilsēta Kolumbijas rietumos ("Quibdo"), Čoko departamenta administratīvais centrs, 126400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kali pilsēta Kolumbijas rietumos (sp. val. "Santiago de Cali"), Andu Rietumkordiljeras austrumu piekājē 1014 m vjl., Kaukas ielejā, 2,5 mlj iedzīvotāju
- Sevilja pilsēta Kolumbijas rietumos (sp. val. "Sevilla"), Centrālās Kordiljeras rietumu nogāzē 1600 m vjl., 45100 iedzīvotāju (2005. g.)
- Tulva pilsēta Kolumbijas rietumos, Valje del Kaukas departamentā, 206600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bukaramanga pilsēta Kolumbijas ziemeļos (sp. val. "Bucaramanga"), Andu Austrumkordiljeras rietumu nogāzē 1018 m vjl., Santanderas departamenta administratīvais centrs, 591000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Barrankilja pilsēta Kolumbijas ziemeļos, Atlantiko departamenta administratīvais centrs, jūras un upes osta Magdalenas krastā, 12 km no ietekas Karību jūrā, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- komunerosu sacelšanās sacelšanās pret spāņu koloniālo kundzību Jaunajā Granadā (tag. Kolumbija) 1781. g.
- Benksa sala sala Klusā okeāna Hekates šuruma austrumos, Kanādas Britu Kolumbijas teritorija, tās kontinentālās daļas piekrastē
- Malpelo sala Klusajā okeānā, \~400 km uz dienvidaustrumiem no Dienvidamerikas piekrastes, Kolumbijas teritorija, platība - 1,5 kvadrātkilometri, augstums - līdz 258 m
- Dienvidkarolīna Štats ASV dienvidaustrumu daļā ("South Carolina", no 1788. g.), Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 80400 kvadrātkilometru, 4832500 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Kolumbija
- Klinšu kalnu tranšeja tektoniski glaciāla ieleju sistēma Kordiljēros ("Rocky Mountains Trench") starp Klinšu kalnu Frontālo grupu un Kolumbijas, Kasiara un Ominekas kalniem, Kanādā, garums - 1900 km, platums - 8-24 km, dziļums - 1000-1500 m
- tlingiti Tlinkiti - Amerikas ziemeļrietumu piekrates indiāņu tauta, kas dzīvo Dienvidaļaskā un Britu Kolumbijas (Kanāda) ziemeļdaļā
- Tae Tukunu (Brazīlija, Peru, Kolumbija) mitoloģijā - augšējās pasaules sieviešu kārtas dievība, kas soda mirušo grēcinieku dvēseles
- Sneika upe ASV (angļu val. "Snake River"), Kolumbijas kreisā krasta pieteka, garums - 1670 km, sākas Klinšu kalnos, Jeloustounas Nacionālajā parkā, kanjonos 2 ūdenskritumi (55 un 65 m)
- Amazone upe Dienvidamerikā (portugāļu valodā _Rio Amazonas_), Peru un Brazīlijā, Kolumbijas robežupe, lielākā upe pasaulē pēc garuma (6450 km), ūdenīguma un baseina platuma, ietek Atlantijas okeānā, veidojot lielu deltu, kuģojama 4300 km garumā (no grīvas līdz Andiem), 1700 km no grīvas Manausas osta pieejama okeāna kuģiem
- Alseka upe Kanādā un ASV (_Alsek River_), augštece Jukonas Teritorijā, šķērso Britu Kolumbijas provinci Kanādā un Aļaskas štata dienvidu atzaru ASV, ietek Klusajā okeānā
- Orinoko upe Venecuēlā (sp. val. "Rio Orinoco"), Venecuēlas un Kolumbijas robežupe, garums - 2730 km, sākas Gvajānas plakankalnes Parimas grēdā 1047 m vjl., ietek Atlantijas okeānā; Orinoka
- Ambišens virsotne Kanādā (_Ambition Mountain_), Britu Kolumbijas rietumu daļā, Piekrastes kalnos, augstums - 2938 m
- Asiniboina kalns virsotne Kanādā (_Assiniboine, Mount_), Britu Kolumbijas provinces dienvidaustrumos, augstums - 3618 m
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Kolumbija.