Paplašinātā meklēšana
Meklējam Kirova.
Atrasts vārdos (3):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (83):
- Aleksandrovska apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovskoe_), Kirova apgabala rietumos.
- Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Kirovas apgabalā.
- Afanasjeva apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabala austrumos, Kamas augšteces labajā krastā.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabala ziemeļos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabalā, \~30 km uz austrumiem no Kirovas, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vjatkas uvāli atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļu daļā, Krievijas Kirovas apgabalā un Mari El Republikā, gandrīz meridionāli, augstums - līdz 284 m, Vjatkas ieleja tos sadala ziemeļu un dienvidu daļā.
- Augškamas augstiene augstiene Kamas un Čepcas augšteces baseinā, Krievijā, Permas novadā, Kirovas apgabalā un Udmurtijas Republikā, augstums - līdz 337 m vjl., viļņots līdzenums.
- Holuņica Belaja Holuņica - upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- Kokša Boļšaja Kokša - upe Krievijas Kirovas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka.
- Čupči Čepca - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums udmurtu valodā.
- Kilmeza Kiļmeza - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukuma versija Udmurtijas Republikā.
- Kalmeza Kiļmeza - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums udmurtu valodā.
- Vjatka Kirova - pilsēta Krievijā (apgabala centrs), tās nosaukums 1780.-1934. g.
- Kirova Kirova līcis - Gizilaghačas līcis Kaspijas jūras dienvidrietumu daļā, tā nosaukums PSRS laikā.
- Hlinova Kirova, pilsēta Krievijā (apgabala centrs), tās nosaukums līdz 1780. g.
- Kirova Kirovas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Eiropas daļas austrumu pusē, platība - 120800 kvadrātkilometru, 1401000 iedzīvotāju (2009.).
- Permas novads Krievijas Federācijas subjekts, platība — 160600 kvadrātkilometru, 2708400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Komi Republiku, Sverdlovskas apgabalu, Baškortostānas un Udmurtijas Republiku un Kirovas apgabalu.
- Vjatlag Labošanas darbu nometņu sistēma, Gulaga struktūrvienība Krievijā Kirovas apgabalā, dibināta 1938. g., 1956. g. bija 35 nometnes, 1176 nometņu punkti un 56 darba kolonijas, 1953. g. bija \~31,4 tk ieslodzīto, 1938.-1956. g. šajās nometnēs ieslodzīti vairāk nekā 6500 Latvijas iedzīvotāji un vairāki simti PSRS dzīvojošie latvieši, no tiem 2567 gāja bojā ieslodzījumā.
- Isačenko sala lielākā sala Sergeja Kirova salās (6 salas), Karas jūras ziemeļaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 150 kvadrātkilometru, arktiskā tundra.
- Halturina Orlova - pilsētas Krievijā (Kirovas apgabalā) nosaukums 1923.-1991. g.
- Gendže Pilsēta Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza ziemeļaustrumu piekājē, 307500 iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1804. g. un 1918.-1935. g. saucās - Gjandža, 1804.-1918. g. - Jeļizavetopole, 1935.-1991. g. - Kirovabada.
- Belaja Holuņica pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1764. g., pilsētas tiesības kopš 1965. g.
- Luza Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koteļņiča Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, 24400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Muraši Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Malmiža Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kirsa Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zujevka Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, Čepcas kreisajā krastā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jaranska Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, Jaraņas labajā krastā, 16600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Omutņinska Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, Omutnajas krastos, 22700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kirovočepecka Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, pie Čepcas ietekas Vjatkā, 76000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sovetska Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas krastā, 15800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sosnovka Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas kreisajā krastā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Slobodska Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 33500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vjatskije Poļani pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 33600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orlova Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.), 1923.-1991. g. saucās Halturina.
- Novovjatska Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, tagad Kirovas pilsētas rajons.
- Uržuma Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, Uržumkas kreisajā krastā, 10080 iedzīvotāju (2014. g.).
- Noļinska Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, Vojas labajā krastā, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kirova Sergeja Kirova salas - 6 nelielu, smilšu veidotu salu grupa Karas jūras ziemeļaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā, lielākā - Isačenko sala, tās platība - 150 km^2^, arktiskā tundra.
- Sisola Upe Krievijā, Kirovas apgabalā un Komi Republikā, Vičegdas kreisā krasta pieteka, garums - 487 km.
- Lala Upe Krievijā, Kirovas apgabala ziemeļos, Luzas labā krasta pieteka.
- Pušma Upe Krievijā, Kirovas apgabalā, Jugas labā krasta pieteka.
- Moloma Upe Krievijā, Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka, garums - 419 km.
- Luza Upe Krievijā, Kirovas un Vologdas apgabalā un Komi Republikā, Jugas labā krasta pieteka, garums - 574 km.
- Vetluga Upe Krievijā, Kirovas, Kostromas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, kā arī Mari El Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 889 km, augštece Ziemeļuvālu dienvidu perifērijā, lejtecē iesniedzas Čeboksaru ūdenskrātuves atzars (~150 km).
- Ļohta Upe Krievijā, Komi Republikā un Kirovas apgabalā, Luzas labā krasta pieteka.
- Vala Upe Krievijā, Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Kiļmezas kreisā krasta pieteka.
- Čepca Upe Krievijā, Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, garums - 501 kilometrs, sākas Augškamas augstienes dienvidu nogāzē.
- Juga Upe Krievijā, Vologdas un Kirovas apgabalā, satekot ar Suhonu veido Ziemeļu Dvinu, garums - 574 km, sākas Ziemeļuvālos.
- Vjatka Upe Krievijas Kirovas apgabalā un Tatarstānas Republikā, Kamas labā krasta pieteka, garums - 1314 km, sākas Augškamas augstienē.
- Lumpuna Upe Krievijas Kirovas apgabalā un Udmurtijas Republikā, Kiļmezas labā krasta pieteka.
- Soza Upe Krievijas Kirovas apgabala ziemeļos, Kobras kreisā krasta pieteka.
- Soma Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Belajas Holuņicas kreisā krasta pieteka.
- Ivkina Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Bistricas kreisā krasta pieteka.
- Lobaņa Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Kiļmezas labā krasta pieteka.
- Fedorovka Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Kobras labā krasta pieteka.
- Kuzjuga Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Molomas kreisā krasta pieteka.
- Šubrjuga Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Molomas kreisā krasta pieteka.
- Volmanga Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Molomas labā krasta pieteka.
- Bokovaja Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Pižmas kreisā krasta pieteka.
- Juma Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Pižmas kreisā krasta pieteka.
- Iža Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Pižmas labā krasta pieteka.
- Jaraņa Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Pižmas labā krasta pieteka.
- Belaja Holuņica upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- Čornaja Holuņica upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- Bistrica Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- Kiškiļa Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- Ludjana Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- Ņemda Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- Voja Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- Pižma Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka.
- Veļikaja Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka.
- Suma Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vojas labā krasta pieteka.
- Irdoma Upe Krievijas Kirovas un Kostromas apgabalā, Vohmas kreisā krasta pieteka.
- Usta Upe Krievijas Kirovas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka.
- Kobra Upe Krievijas Komi Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka.
- Ļetka Upe Krievijas Komi Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka.
- Laža Upe Krievijas Mari El Republikā un Kirovas apgabalā, Ņemdas labā krasta pieteka.
- Ņemda Upe Krievijas Mari El Republikā un Kirovas apgabalā, Pižmas labā krasta pieteka.
- Ošma Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas un Kirovas apgabalā, Pižmas labā krasta pieteka.
- Kiļmeza Upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, garums - 270 km, sākas Augškamas augstienes atzaros.
- Ļuga Upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Kirova.