Paplašinātā meklēšana
Meklējam Kemerova.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (42):
- Bačatska apdzīvota vieta Krievijā (_Bačatskij_), Kemerovas apgabala dienvidrietumu daļā
- Barzasa apdzīvota vieta Krievijā, Kemerovas apgabalā
- Ščeglovska Kemerova - pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1932. g.
- Kemerova Kemerovas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Rietumsibīrijas dienvidaustrumu daļā, platība - 95500 kvadrātkilometru, 2822000 iedzīvotāju (2009.)
- Altaja novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 169100 km2, 650600 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Barnaula, robežojas ar Novosibirskas un Kemerovas apgabalu Altaja Republiku, kā arī ar Kazahstānu
- Altaja Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 92900 km2, 209200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Gornoaltaiska, robežojas ar Altaja novadu, Kemerovas apgabalu, Hakasijas Republiku un Tivas Republiku, kā arī ar Mongoliju, Ķīnu un Kazahstānu
- Kuzņecka Novokuzņeckas pilsētas nosaukums līdz 1932. g., Krievijā, Kemerovas apgabalā
- Anžerosudženska pilsēta Krievijā (_Anžero-Sudžensk_), Kemerovas apgabalā, 74400 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1897. g., pilsētas tiesības kopš 1931. g.
- Belova pilsēta Krievijā (Belova), Kemerovas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 74300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Belogorska pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabala austrumos
- Kaltana pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabala dienvidos, Kondomas krastos, 21800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Berjozovska pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabala ziemeļos, 47250 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1965. g.
- Topki pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabala ziemeļrietumos, 28000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jurga pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabala ziemeļrietumos, 81400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Prokopjevska pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, 202700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gurjevska pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, 24100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Polisajeva pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, 27200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mariinska pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, 39800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Salaira pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kiseļovska pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, 94500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļeņinska-Kuzņecka pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, 99300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Miski pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, Kalnu Šorijā, pie Mrasu ietekas Tomā, 42600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Taštagola pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, Kondomas krastos, 22900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Osiņņiki pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, pie Kandalepas ietekas Kondomā, 44200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Meždurečenska pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, pie Usas ietekas Tomā, 98900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novokuzņecka pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, Tomas krastos, 550200 iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1931. g. saucās Kuzņecka, 1931.-1932. g. - Novokuzņecka, 1932.-1961. g. - Staļinska
- Taiga pilsēta Krievijas Kemerovas apgabalā, 25100 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1898. g. sakarā ar Sibīrijas dzelzceļa maģistrāles būvi, pilsētas tiesības kopš 1925. g.
- šori tauta Krievijā, Kemerovas apgabalā (gk. Kalnu Šorijā), runā šoru valodā, ticīgie - pareizticīgie
- Šorija Teritorija Krievijā, Kemerovas apgabala dienvidu daļā, kur dzīvo šori, ietver daļu Salairas skrausta, Abakanas grēdas un Kuzņeckas Alatava, lielākās pilsētas - Meždurečenska un Taštagola
- Kasma upe Krievijā, Kemerovas apgabalā, Iņas kreisā krasta pieteka
- Iņa upe Krievijā, Kemerovas un Novosibirskas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 633 km, sākas Kuzņeckas ieplakā
- Toma upe Krievijas Hakasijas Republikā, Kemerovas un Tomskas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 827 km, sākas Abakanas grēdas rietumu nogāzē
- Ura upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Iņas kreisā krasta pieteka
- Kondoma upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas kreisā krasta pieteka
- Mrasu upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas kreisā krasta pieteka
- Ņižņaja Tersa upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas labā krasta pieteka
- Sredņaja Tersa upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas labā krasta pieteka
- Verhņaja Tersa upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas labā krasta pieteka
- Taidona upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas labā krasta pieteka
- Usa upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas labā krasta pieteka
- Kuzņeckas akmeņogļu baseins viena no nozīmīgākajām akmeņogļu bāzēm Krievijā, atrodas Krievijas Kemerovas apgabalā, daļēji arī Novosibirskas apgabalā un Altaja novadā, garums — 330 km, platums — līdz 100 km
- Amzastaskils virsotne Krievijā (_Amzas-Taskyl, gora_), Kuzņeckas Alatau grēdā, uz Kemerovas apgabala un Hakasijas Republikas robežas, augstums - 2178 m
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Kemerova.